Latvijas Radio koris un Skani laidis klajā Mārtiņa Brauna dziesmu ciklu “Daugava”

Latvijas Radio koris un Skani laidis klajā Mārtiņa Brauna dziesmu ciklu “Daugava”

Latvijas Radio koris un Skani laidis klajā Mārtiņa Brauna dziesmu ciklu “Daugava”.

27. jūnijā uz kuģīša “Rīgas pērle” notika komponista un taustiņistrumentālista Mārtiņa Brauna leģendārā dziesmu cikla “Daugava” albuma atvēršanas svētki. Albums nācis klajā nacionālās skaņu ierakstu kompānijas SKANI paspārnē, to ieskaņojis Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā. “Daugava” ir jau trešais kopdarbs, kas tapis Latvijas Radio kora un skaņu ierakstu kompānijas SKANI sadarbībā Latvijas valsts simtgadei veltītā ierakstu sērijā. 

“”Daugava” beidzot ir pabeigta,”

tā šodienas albuma atvēršanas svētkos pauda komponists Mārtiņš Brauns. 

“Skaņu ietvarā ir nofiksēts tāds dziesmu cikla “Daugava” formāts kādu gan Mārtiņš, gan viņa radošie draugi to saredz – kā vienotu kopumu – un tāds tas paliks arī vēsturei,”

papildina tuvs komponista radošais ceļabiedrs, diriģents Sigvards Kļava.
Latviešu komponists un taustiņinstrumentālists Mārtiņš Brauns – viens no spilgtākajiem savas paaudzes pārstāvjiem – radījis gan populāro mūziku, gan skaņdarbus korim, mūziku teātra izrādēm un kino, vairākkārt atzīts par gada labāko teātra komponistu Latvijā, septiņas reizes saņēmis Lielā Kristapa balvu kā Latvijā labākais kinomūzikas komponists. Vairāki skaņraža sacerējumi tikuši atskaņoti Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, turklāt himniskā “Saule. Pērkons. Daugava” jau izsoļojusi tālu pasaulē.
Latviešu dižgara Raiņa dzeja, kura pavēra jaunus nepieredzētas brīvības un plašuma apvāršņus, ir bijusi iedvesmas avots visu paaudžu latviešu komponistiem. Raiņa un Mārtiņa Brauna “Daugavai” ir ne vien literāra, bet arī kultūrvēsturiska vērtība. Tā cieši saistīta gan ar neatkarīgās Latvijas valsts dzimšanu 20. gadsimta sākumā, gan ar ceļu uz neatkarīgas valsts atgūšanu gadsimta beigās.
Piedzīvojusi pirmuzvedumu Nacionālajā teātrī tieši Latvijas valsts pasludināšanas pirmajā gadadienā 1919. gada 18. novembrī, Raiņa “Daugava” vēlāk tiek iestudēta uz dažādu Latvijas skatuvju dēļiem, līdz padomju režīma laikā, poēmai iekļūstot pagrīdes literatūras statusā, publiskās bibliotēkas “Daugavu” turēja aiz atslēgas tā saucamajā specfondā, jo spēcīgā dzeja varēja raisīt jaunas brīvības alkas.
Poēmas idejas ar vērienu aktualizējās 1988. gadā, kad Valmieras drāmas teātrī Valentīna Maculēviča režijā “Daugava” iegūst jaunu spēku Mārtiņa Brauna mūzikā, kļūstot par vienu no pašiem spēcīgākajiem Trešās atmodas vēstnešiem.
Pārceļot mūzikā Raiņa dzejas pašu būtību, Mārtiņa Brauna “Daugava” izkristalizējās gadu gaitā ciešā sadarbībā ar viņa līdzgaitniekiem diriģentiem. Teātra dziesmām pārtopot kora skaņdarbos – “Daugavas” pirmatskaņojums jauktam korim un taustiņinstrumentiem savulaik izskanēja kamerkora “Sindi putnu dārzs” izpildījumā, diriģenta Ivara Bērziņa vadībā. Nākamo metamorfozi “Daugava” piedzīvoja 2016. gadā, kad komponists radīja jaunu versiju vīru korim “Dziedonis” tā diriģenta Ulda Kokara vadībā. Savukārt Latvijas simtās jubilejas gadā poēmu “Daugava” ieskaņojis Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā. Diriģents Sigvards Kļava ir izcils sadarbības partneris Mārtiņa Brauna spilgtajam talantam. Latvijas Radio koris ir kā latviešu komponistu darba svētnīca. Komponists atzīst, ka labāku kori par Latvijas Radio kori viņš nezinot:

"Ierakstā dzirdama arī paša Mārtiņa Brauna balss, kurš nekad nav pārtraucis aktīvi piedalīties savu darbu atskaņojumos kā taustiņinstrumentālists."

Mārtiņš Brauns ir pārliecināts, ka Rainis savu aktualitāti nav zaudējis pat šodien.

“Kaut kas no viņa vienmēr būs aktuāls. Pagāniskais, kas ir “Daugavā”, tā nav reliģija. “Daugava”ir mūsu saknes, mūsu izaicinājums, – lūk, jūs mūs nemācīsit dzīvot, mums ir sava saule, pērkons, un tas viss nevienā mirklī neizslēdz ticību Visaugstākajam. Var domāt visādi, bet šis teksts būs aktuāls, kamēr vien būs latvieši.”


Pievieno komentāru: