Notiek labdarības koncerts Cesvaines pils atjaunošanai

Notiek labdarības koncerts Cesvaines pils atjaunošanai

Š.g. 23. septembrī plkst. 16.00 Cesvaines ev. lut baznīcā 85 mūziķi no visas Latvijas, apvienojoties kopīgā projektā, sniegs labdarības koncertu “Lai top!”. Koncerts tiks veltīts Latvijas arhitektūras pērles Cesvaines pils atjaunošanai.

Koncerta simbols ir koks ar saknēm, kura katrs zars, katra pat sīkākā saknīte ir labo domu gabaliņš un ikviens kurš atnāks uz šo koncertu un sniegs savu atbalstu, pievienos savu labo domu lielā kopīgā sapņa īstenošanā.

Latvijas arhitektūras pērle – Cesvaines pils

Cesvaines pils būvēta laika posmā no 1893. – 1896. gadam pēc Cesvaines muižnieka Ādolfa Gerharda Borisa Emīla fon Vulfa pasūtījuma. Pils projektu ir veidojis ievērojamais 19. gs. beigu Berlīnes arhitekts Hanss Grīzebahs sadarbībā ar Augustu Georgu Dinklāgi.  Pils celta eklektikas stilā un uzskatāma par spožāko šī stila paraugu Latvijā. Cesvaines pils ir Latvijas kultūras mantojuma izcila bagātība, kas vienīgā no visām Baltijas pilīm iekļauta G. Baranovska 19. gs. otrās puses arhitektūras enciklopēdijā.

„Neparastums un augsta izpildījuma meistarība Cesvaines pilī ir jau nodrošinājusi paliekošu vietu kultūras mantojumā un cilvēku izziņas gribā. Taču sapratne vēl ir jāapvieno ar praktisku rīcību,” Dr. habil. art. O. Spārītis

No 1919. gada līdz 2002. gadam pilī atradās vidusskola. 2002. gada 5. decembrī pilī izcēlās ugunsgrēks un nopostīja visu pils jumta daļu, daļēji izdegot pils 2. stāvam. Ugunsgrēka dzēšanas laikā pils cieta arī no ūdens, īpaši 1. stāva griesti un mākslinieciskā apdare. Šobrīd jau ir veikti būtiski ieguldījumi pils atjaunošanā. 2003. gadā atjaunots jumts pils kreisajam spārnam. 2006. gadā atjaunots pils lielais skatu tornis. 2008. gadā atjaunots jumts pils labajam spārnam. Līdz šim pilī veikti arī ievērojami iekštelpu restaurācijas un atjaunošanas darbi – parketu atjaunošana, lielo kāpņu un velves remonts, apjomīga logu un durvju restaurācija, visu četru terašu unikālo griestu gleznojumu konservācija, Medību telpas gleznojumu konservācija.

Pateicoties VKKF atbalstītajiem projektiem un Cesvaines pašvaldības līdzfinansējumam 2016.  un 2017. gadā ir veikta Mūziķu telpas restaurācijas 1., 2. un 3.  kārta – griestu plafona attīrīšana no pernicas slāņa,  veidojumu nostiprināšana, zudušo detaļu rekonstrukcija un restaurācija, tonētas grunts krāsas uzklāšana, veikta visa sākotnējo toņu ekspertīze.  Pēc G. Grīnfelda izstrādātā griestu plafona restaurācijas plāna, tālāk sekoja 4. kārta – Mūziķu telpas griestu plafona un ieloces mākslinieciskās apdares darbi, jeb sākotnējā perioda dekoratīvā krāsojuma rekonstrukcija. Mūziķu telpas griestu plafonu veido ritmiski, pamīšus kārtoti rotaļīgi, dažādos rakursos veidoti spārnoti, nespārnoti putti un 10 groziņi ar florālām kompozīcijām. Putti tur lentās iesietus festonus. Kopā veidoti 11 figurālie tēli 10 grupās, jo virs kamīna vienā grupā attēlotas divas figūriņas.

Šos darbus veiks individuālais restaurācijas uzņēmums „Rokajs”, monumentālās glezniecības restauratore - vecmeistare Zinaida Grīnfelde, dekoratīvās tēlniecības restaurators - vecmeistars Gunārs Grīnfelds. Rezultātā būs saglabāta unikāla 19. gs. beigu interjera daļa Cesvaines pilī un Mūziķu telpa pakāpeniski atgūs savu sākotnējo veidolu. 

2017. gadā ir veikti apjomīgi sagatavošanas priekšdarbi, lai piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu ar specifisko atbalsta mērķi 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” projektā “Gaismas ceļš caur gadsimtiem” kopā ar sadarbības partneriem - Alūksnes un Gulbenes novadu pašvadībām un Smiltenes ev. lut. draudzi. Šī projekta rezultātā būs atjaunots Cesvaines pils centrālās daļas jumts.

Orķestris ar senu vēsturi

Madonas pūtēju orķestris dibināts 1959. gadā. Pašlaik orķestrī spēlē 37 meistarīgākie pūšamo instrumentu mūziķi no Madonas un tās tuvākās apkārtnes. 20 mūziķi studē un strādā Rīgā. Lielākā daļa mūziķi ir J. Norviļa Madonas mūzikas skolas absolventi, vai pašlaik vēl mācās J. Norviļa Madonas mūzikas skolā. Orķestrī spēlē arī vairāki Madonas mūzikas skolas skolotāji.

Madonas pūtēju orķestra repertuārā ir dažādu laikmetu un stilu mūzika – baroka, tradicionālo pūtēju orķestru, akadēmiskā mūzika, kā arī popmūzika, džezs un pat rokenrols. Orķestris vienmēr ir centies paplašināt savu “spēles laukumu”, laužot tos stereotipus, kuri pavada pūtēju orķestrus. Andreja Cepīša vadībā pūtēju orķestris ir ieguvis savu redzamu vietu republikas orķestru saimē. Skatēs vairākkārt izcīnīti pirmās pakāpes diplomi.

A. Cepītis ir pratis atrast īsto pieeju katram orķestra dalībniekam un izveidojis spēcīgu muzikālu vienību Madonas  pilsētā un novadā.

Koncertā Cesvaines ev. lut. baznīcā tiks atskaņota 17., 18., 19. gs. mūzika.  Repertuārā senās tēmas mūsdienu aranžējumā.

Koris “Burtnieks”

1989. gadā Latvijas izdevniecību darbinieki nolēma dibināt savu kori un deva tam vārdu – “Burtnieks”. Kolektīva mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš dibināšanas ir Egils Lipšāns. Kā palīgi darbojas Andris Pundurs – diriģents, Andris Bižāns – kormeistars, Sniedze Kaņepe – vokālais pedagogs un koncertmeistare Jeļena Bugajenko.

Savos 28 pastāvēšanas gados koris atrodas nerimstošā radošo meklējumu un attīstības ceļā, pilnveidojot savu skanējumu un popularizējot Latvijas kora dziedāšanas tradīcijas – gan klasiķu, gan mūsdienu autoru oriģināldarbus un tautas dziesmu apdares. Kora repertuārs aptver ļoti plašu kompozīciju klāstu – Latvijas un ārzemju autoru akadēmisko, sakrālo un tautas mūziku, kā arī operu korus.

“Burtnieks” aktīvi piedalās visos galvenajos ar kora mūziku saistītajos pasākumos Latvijā, kā arī vairāku gadu garumā īsteno skaistu tradīciju – koncertē Latvijas baznīcās, bieži uzstājoties dievkalpojumos un dažādos reliģiskos svētkos. Jau kopš dibināšanas par vienu no saviem darbības mērķiem „Burtnieks” ir izvirzījis iekļaušanos starptautiskajā koru kustībā, pārstāvot Latviju ārpus mūsu valsts robežām. Kolektīvs ir gan Latvijas, gan starptautisku festivālu un konkursu laureāts. Koris ar panākumiem uzstājies Holandē, Beļģijā, Vācijā, Somijā, Grieķijā, Francijā, Austrijā, Ungārijā, Slovākijā, Šveicē, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Kanādā, Norvēģijā. 2017.gada jūlijā 3.Eiropas koru olimpiādē “Burtnieks” izcīnīja uzvaru un Zelta medaļu savā koru kategorijā, kā arī tiesības piedalīties Grand Prix sacensībā.

Koncertā Cesvainē skanēs 19. un 20. gs. koru mūzika un tiks atskaņota viena no latviešu koru mūzikas pērlēm - J. Vītola „Karaļmeita”. Šī kompozīcija skanēja arī 1926. gadā Cesvaines pils pagalmā  novada Dziesmu svētku koncertā, virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā.

Savu atbalstu ar dalību koncertā ir sniedzis mūziķis Valters Frīdenbergs, kurš vairākkārt ir viesojies Cesvainē dažādu muzikālu projektu ietvaros un  ir arī Latvijas TV spēles skolēniem “Gudrs, vēl gudrāks”.vadītājs.

Tiksimies koncertā “Lai top!” un sniegsim arī savu atbalstu skaistās Latvijas pērles, neorenesanses stilā celtās Cesvaines pils atdzimšanai.

Koncertā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Cesvaines pils Mūziķu telpas restaurācijai.


Pievieno komentāru:

Klausies latviešu mūziku