Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkne iegūst godalgoto 3.prēmiju jaunrades dziesmu konkursā “Kas mēs bijām, būsim, esam”

Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkne Alise Dubenlāže komponista Andra Dzenīša vadībā iegūst godalgoto 3.prēmiju jaunrades dziesmu konkursā “Kas mēs bijām, būsim, esam”

Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkne Alise Dubenlāže komponista Andra Dzenīša vadībā iegūst godalgoto 3.prēmiju jaunrades dziesmu konkursā “Kas mēs bijām, būsim, esam”

Oktobra vidū, Ventspils Mūzikas vidusskolas 3.kursa mūzikas teorijas nodaļas 3.kursa  audzēkne Alise Dubenlāže piedalījās komponistu konkursā, un ar dziesmu “Dziesmu māmuļa” ieguva 3. prēmiju vecākajā grupā.

Konkursā iesniegtās kompozīcijas vērtēja ārkārtīgi prominenta žūrija: komponisti Eriks Ešenvalds un Selga Mence, kordiriģente Māra Skride. Tomēr Alise stāstot par savu lielo panākumu ir pieticīga un izceļ sava skolotāja, komponista Andra Dzenīša nopelnu: “Konkursā piedalīties ieteica mans kompozīcijas pedagogs Andris Dzenītis, kurš arī paskaidroja un ieteica, kā labāk”.

Alise Dubenlāže saņēma diplomu un pateicības rakstu no Alojas novada domes, kura ir konkursa “Kas mēs bijām, būsim, esam” rīkotāja.

Par Ventspils Mūzikas vidusskolas kompozīcijas pedagogu Andri Dzenīti: “Visgrūtākais ir uzburt mūziku, neiesaistot tajā savas personīgās sāpes, nacionālās ciešanas, politiskās intrigas, ilustratīvas ainavas. Tā ir saruna par gara ekoloģiju. Skaņām būtu jārunā par ārpasaulīgiem procesiem, fizikas un skaistuma likumsakarībām, netveramo. Par to, ko vārdos nav iespējams izskaidrot vai aprakstīt.”

Andris Dzenītis

BIOGRĀFIJA

Andris Dzenītis dzimis 1978. gada 23. janvārī Rīgā. Mācījies EDMS (kompozīciju pie Pētera Vaska, 1993–1996). Par Sonāti vijolei un klavierēm Pamestie izpelnījies LKS kamermūzikas opusu konkursa laureāta titulu (1994). Kā Herdera stipendiāts studējis kompozīciju Vīnes Mūzikas un drāmas augstskolā (1996–1997) pie Kurta Švercika. Studijas turpinājis JVLMA (1997–1999) pie Pētera Plakida, tad Lietuvas Mūzikas akadēmijā (1999–2003) pie Osvalda Balakauska, iegūdams maģistra grādu kompozīcijā. Piedalījies jauno komponistu semināros Ivanovā, Krievijā (1995) un Bosvilā, Šveicē (1996), papildinājies Stokholmā pie Magnusa Lindberga, Pēra Lindgrēna un Benta Serensena (2002). Darbi atskaņoti gan Latvijā, gan arī ārzemēs: festivālos Baltic Breezes Over Malaysia (1996), Warsaw Autumn (1997, 2013), Gaida Viļņā (1998, 2002), Spelplan Stokholmā (2002), Arēna Rīgā (2002–2012), Maerzmusik Berlīnē (2003), NYYD Tallinā (2003), Bergen International Music Festival (2005), Klangspuren Austrijā (2005), latviešu mūzikas koncertā Kremsā (Austrija, 2005), jaunās mūzikas koncertā Glenn Gould studio Toronto (Kanāda, 2006), Time of Music Vītasari (Somija, 2006), ISCM World Music Days Honkongā (Ķīna, 2007), Musica Viva (Vācija, 2012) u. c. Sadarbojies ar redzamākajiem Latvijas un ārvalstu kolektīviem, to vidū: Latvijas Radio koris, orķestri Rīgas kamermūziķi, Sinfonietta Rīga, Deutsche Radio Philharmonie Saarbruecken – Kaiserlautern, Radio Symphony Orchestra Berlin un diriģents Karels Marks Šišons, ansambļi Kroumata (Zviedrija), Paragon (Skotija), Pierrot Lunaire Ensemble Wien (Austrija), Caput (Islande), Ensemble Modern un diriģents Pēters Etvošs, u. c. Saņēmis Autortiesību Bezgalības balvu 2003, nominēts nacionālajai kinematogrāfijas balvai Lielais Kristaps (2004), ieguvis 2. vietu Emīla Dārziņa kora mūzikas konkursā Rīgā (2005), 1. vietu starptautiskajā P. Jurgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2006). Darbi vairākkārt nominēti Lielajai mūzikas balvai. Saņēmis Lielo mūzikas balvu ‘2006 (par vokāli simfonisko darbu Fides. Spes. Caritas). Ar simfonisko darbu Postlūdija. Ledus iekļuvis Latvijas Radio 3 Klasika 2009. gada mūzikas notikumu topā un par šo darbu saņēmis arī laikraksta Diena Gada balvu kultūrā (2010).

Aktīvi strādā mūzikas kritikā, publicistikā un pedagoģijā. Kopš 2003. gada ir žurnāla Mūzikas Saule redaktors. Lasījis lekcijas Londonas Gildhola mūzikas skolā (2001) un Latvijas Kultūras akadēmijā (2002). Organizējis Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundagā (2002–2006), Mazsalacā (2008, 2010) un Cēsīs (2012). Kopš 2005. gada strādā par kompozīcijas un mūzikas teorijas pasniedzēju JMMV, kopš 2011.gada māca kompozīciju Cēsu mūzikas vidusskolā. Kopā ar eksperimentālo elektroakustiskās mūzikas grupu Woodpecker project, kas dibināta 2006. gadā, aktīvi piedalās dažādos elektroniskās mūzikas projektos Latvijā un ārvalstīs. Kopš 2004.gada ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.

Andra Dzenīša daiļrades centrā ir kamermūzika, lai arī būtiska vieta atvēlēta kormūzikai, simfoniskajai mūzikai un operai. Tēmu lokā ir eksistenciālas dabas problemātika, konfliktējošas situācijas, psiholoģiski niansēta iedziļināšanās cilvēka iekšējā pasaulē, sniedzot pārlaicīgu vispārinājumu. Mūzikā dominē ekspresīvas, asi disonantas līnijas, dramatiski spriega enerģētika un monolītas, telpiskas skaņuceltnes.


Pievieno komentāru:

Jaunākie ieraksti