Cēsu Mākslas festivāla pirmajā nedēļā dzejas performance, kino un vokālā kamermūzika

Cēsu Mākslas festivāla pirmajā nedēļā dzejas performance, kino un vokālā kamermūzika

Cēsu Mākslas festivāla pirmajā nedēļā dzejas performance, kino un vokālā kamermūzika.

Cēsu Mākslas festivāls šovasar notiek no 6. jūlija līdz 18. augustam. Pirmajā festivāla nedēļā apmeklētāji aicināti uz kino programmas “Kalni” atklāšanu ar brīvdabas seansu pie Spoguļklintīm, dzejas perfromanci un latviešu trimdas komponistu vokālās mūzikas koncertu “Tuvās un tālās solodziesmas”. Ik dienu apskatāmas arī vērienīgās festivāla vizuālās programmas izstādes.
Pēc vērienīgās atklāšanas aizvadītajā nedēļas noaglē, Cēsu Mākslas festivāls uzņem apgriezienus un aicina ielūkoties pirmās nedēļas spilgtākajos notikumos.
Piektdien, 12. jūlijā, Koncertzāles “Cēsis” kino zālē plkst. 19.00 un 20.00 Latvijas mākslu augstskolu jaunieši aicina piedalīties trimdas dzejas lasījumu performancē “Laika vilciens”. Desmit jauni cilvēki, kas ikdienā apgūst dažādu mākslu disciplīnas, ir satikušies, lai īstenotu savu redzējumu par trimdas dzeju un latviešu dzejniekiem trimdā. Laika vilciena stāstu ir veidojušas Alise Zeidaka un Dārta Cīrule. Jaunā komponiste Agita Reķe ir radījusi performancei īpaši veidotu skaņu partitūru, savukārt scenogrāfiju un vizuālo noformējumu ir īstenojuši māksliniece Megija Jēkabsone un video mākslinieks Emīls Alps. Starp Laika vilciena pasažieriem un dzejas lasītājiem būs jaunieši, kas ikdienā darbojas dažādu teātru studijās un Latvijas Kultūras akadēmijas jaunie dramaturgi.
Vakara turpinājumā, plkst. 22.00, pie Spoguļklintīm tiks atklāta Cēsu Mākslas festivāla kino programma. Pēdējos gados šī festivāla sadaļa pierādījusi, ka spēj kino gardēžiem piedāvāt gan neparastu skatīšanās pieredzi, gan augstvērtīgu un daudzveidīgu filmu klāstu. Šovasar kino režisora Jāņa Putniņa veidotā filmu izlase dažādos veidos pieskarsies kalnu tematikai. 

“Kalni var izraisīt visdažādākās asociāciju virknes – ne tikai likt domāt par bīstamību, grūtībām, askēzi vai vientulību, bet arī dievišķu skaistumu un varenību. Turklāt kalni izstaro noslēpumainu citādību uz tiem, kas pieraduši skatienu pārlaist līdzenumiem. Tāpēc šo filmu programmu var saukt arī par tikšanos ar citādību dažādās izpausmēs – vai tā būtu budistu, alpīnistu, vai pārlaicīgas mīlestības pasaule,”

programmu raksturo Jānis Putniņs.
Piektdienas vakarā skatīsimies filmu “Ceļotāji un bruvji” (Austrālija/Butāna/ Lielbritānija, 2003). Šī ir režisora un budistu lamas Khences Norbu otrā pilnmetrāžas filma. Izraudzītais ceļojuma filmas žanrs ļauj skatītājiem atklāt Butānas satriecoši skaistās dabas ainavas. Jaunais ierēdnis Dondups, norīkots ārkārtīgi skaistā, bet izolētā ciemā, sapņo par došanos uz Ameriku. Rodoties pirmajai iespējai, viņš gadījuma mašīnā dodas uz pilsētu – kopā ar ābolu pārdevēju, mūku un vecu vīru, kurš ceļo kopā ar savu meitu Sonamu. Pa ceļam mūks izstāsta Dondupam stāstu par kādu citu jaunekli, kurš devies tālas zemes meklējumos – tas ir stāsts par iekāri, greizsirdību un slepkavību. Stāsta nobeigums liek Dondupam aizdomāties pašam par sevi un savu augošo aizraušanos ar Sonamu.

Sestdien, 13. jūlijā, plkst. 18.00 būs iespēja baudīt festivāla mūzikas programmas otro koncertu “Tuvās un tālās latviešu solodziesmas”, kas notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Programmas centrā – patriarhs Jāzeps Vītols un divi jubilāri, kas savulaik studējuši pie Vītola un ir totāli sava skolotāja pretmeti mūzikā: abi ievērojamie simtgadnieki Tālivaldis Ķeniņš un viņa draugs, domubiedrs Alberts Jērums.
No trimdas komponistiem koncertā skanēs arī romantisma pārstāvju Ādolfa Ābeles un Helmera Pavasara, kluso vientuļnieku Haralda Berino un Eduarda Šēnfelda, tautas mūzikas sakņu racējs Volfganga Dārziņa, Longīna Apkalna, Ņujorkas skaņugleznotāja Arnolda Šturma un ASV dzimušā Imanta Mežaraupsa dziesmas.
Koncertā dzirdēsim piecas lieliskas operbalsis. Latviešu vokālo kamermūziku izpildīs Laura Teivāne, Ieva Parša, Juris Vizbulis, Rihards Millers un Krišjānis Norvelis.
Visu Cēsu Mākslas festivāla laiku topošajā Cēsu Laikmetīgas mākslas centrā, Pļavas ielā 10, un Koncertzālē “Cēsis” skatāma vizuālās mākslas izstāde “Tuvplāns”. Tas ir multimediāls projekts, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā. Projekta uzmanības fokusā izcilas personības, kuras vieno latviska izcelsme un vienlaikus spēja atstāt nospiedumus pasaules kultūrā.
Ik dienu ir iespēja apmeklēt vēl divas festivāla izstādes - Koncertzālē “Cēsis” Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidoto ekspozīciju “Trimdas mūzikas personības un parādības”, bet Cēsu pils klētī Latvijas Mākslas akadēmija Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstādi, kas tapusi ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu.
Atgādinām, ka sadarbībā ar Cēsu novada domi, Kultūras informācijas sistēmu centru, uzņēmumiem Tilde un Microsoft, Cēsu Mākslas festivālam izveidota īpaša saziņas platforma viedtālruņos, lai padarītu festivāla norisi aizraujošāku un ērtāku apmeklētājiem. Saziņas platforma ar tajā integrēto mākslīgajā intelektā balstītu virtuālo asistentu @Vendis ir pieejama visu festivāla laiku.
Cēsu Mākslas festivāla saziņas platformai var pievienoties, lejupielādējot lietotni Kaizala Google Play vai App Store un aktivizējot QR kodu, kas pieejams festivāla mājaslapā un pasākumu norises vietās. Pēc QR koda noskanēšanas lietotājs nonāk Cēsu festivāla grupā un tiek automātiski pievienots Cēsu Tērzētava un Jautā Vendim grupās.
Lai pievienotos Kafejnīcas Cēsīs, nepieciešams veikt reģistrāciju.
Biļetes uz Cēsu Mākslas festivāla notikumiem nopērkamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv
Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, mākslas mecenāta SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības Latvijā, Cēsu novada domes atbalstu un Koncertzāles “Cēsis” atbalstu. Diasporas mākslas un mūzikas norises festivālā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.


Pievieno komentāru:

Klausies latviešu mūziku

Jaungada nakts svinības
No roka arenas lidz koncertzalei