Digitālās ērģeles, King Crimson, Hardijs Lediņš un 17. gadsimta tabulatūras XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāla koncertā “Saulstāvji”

Digitālās ērģeles, King Crimson, Hardijs Lediņš un 17. gadsimta tabulatūras XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāla koncertā “Saulstāvji”.

Digitālās ērģeles, King Crimson, Hardijs Lediņš un 17. gadsimta tabulatūras XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāla koncertā “Saulstāvji”.

Svētdien, 15. septembrī, plkst. 16.00 koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāla ietvaros uzstāsies instrumentālās mūzikas trio “Equinox” (Jānis Pelše, Andrejs Grimms, Ivars Kalniņš) ar programmu “Saulstāvji”, kur digitālo ērģeļu, ģitāras un sitaminstrumentu izpildījumā dzirdēsim neparastu programmu, sākot ar roka un popmūzikas un beidzot ar 17. gadsimta tabulatūru jeb dziesmu grāmatu skaņdarbiem.
“Equinox” apvieno trīs atšķirīgus, kopā reti dzirdamus, taču lieliski sadzīvojošus mūzikas instrumentus – ērģeles, ģitāru un perkusijas. Equinox jeb ekvinokcija ir laiks, kad diena un nakts ir vienāda garuma. Tā arī visi trīs instrumenti šajā sastāvā ir līdzvērtīgi, un katrs skaņdarbs šajā programmā nes vienlīdz svarīgu vēstījumu. Jāņa Pelšes spēlētās ērģeles valdzina ar bagātu tembru un reģistru paleti, virtuozām faktūrām un krāsām. Ģitāra, kuru pārvalda Andrejs Grimms, uzrunā ar skaņas tiešumu, intimitāti un romantiku, bet sitaminstrumenti perkusionista Ivara Kalniņa rokās ansambli – ar precīzu, brīžiem ilustrējošu, brīžiem solistiski roķīgu skanējumu.
Liepājas ērģeļmūzikas festivāls jau vairākus gadus kādu no koncertiem organizē koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē. Līdz šim uz pozitīvērģelēm tur izskanējuši vairāki baroka laika mūzikas koncerti, bet pirmo reizi festivālā uz elektroniskajām jeb digitālajām ērģelēm izskanēs arī laicīgā mūzika. Koncerta programmā saplūst robežas starp seno un mūsdienīgo, nopietno un izklaidējošo. Tajā dzirdēsim Jāņa Lūsēna, Valta Pūces un mūsdienu franču komponista Žana Mišela Žāra skaņdarbus un to aranžijas, Andreja Grimma paša veidotos skaņdarbus, koncertā izskanēs arī Hardija Lediņa un britu rokgrupas “King Crimson” mūzika un septiņas dejas no kādas Viļņā atrastas 17. gadsimta tabulatūras jeb dziesmu grāmatas.
Atgādinām, ka šodien XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāls viesosies Kuldīgā ar koncertu “Fantāzija ērģelēm un klarnetei”, kurā uzstāsies izcilā Liene Andreta Kalnciema un virtuozais Mārtiņš Circenis. Savukārt sestdien Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē būs koncerts “Simfoniskās ērģeles” ar ērģelniecēm Ilonu Birģeli, Diānu Jaunzemi-Portnaju un Virdžīniju Laubi-Vītiņu pie sitaminstrumentiem. Šajā koncerta izskanēs spilgtāko simfonisko opusu partitūras, kā arī pirmatskaņojums Agneses Boitmanes krāšņajam skaņdarbam “Veni Lumen”, kas sacerēts tieši šīm māksliniecēm.
No šodienas līdz 14. oktobrim Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas logos ir skatāma Valtera Pelna fotoizstāde “Mūzikas instrumentu karalienes iekšējais skaistums”, kurā redzama tā Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu daļa, kas ikdienā apmeklētājiem nav pieejama – ērģeļu iespaidīgā arhitektūra no iekšienes, metāla un koka stabuļu izkārtojums un sarežģītie vēsturiskie mehānismi, kas darbina šo iespaidīgo baroka instrumentu.

Liepājas dome sadarbībā ar pilsētas ērģelnieku Lotaru Džeriņu Liepājas ērģeļmūzikas festivālu iedibināja 2002. gadā ar mērķi pievērst uzmanību pilsētas lepnumam un priekam – Svētās Trīsvienības katedrāles vēsturiskajām baroka ērģelēm, kas vēl joprojām ir vislielākās mehāniskās traktūras ērģeles pasaulē ar vairāk nekā 7000 stabulēm un 131 reģistru un savus klausītājus priecē un sajūsmina kopš 18. gadsimta. Šogad festivāls notiek no 7. līdz 21. septembrim Liepājā un Kuldīgā.
Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs un internetā bilesuparadize.lv . Skolēniem, studentiem, skolotājiem, pensionāriem un personām ar I un II grupas invaliditāti, kā arī viņu pavadoņiem ir 30% atlaide. Bērniem līdz 7 gadu vecumam, neaizņemot sēdvietu, ieeja visos pasākumos ir bez maksas.
Festivālu jau piekto gadu rīko nodibinājums “Via Cultura” ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Liepājas Kultūras pārvaldes un Kuldīgas pilsētas domes finansiālu atbalstu. Plašāka informācija par festivālu: viacultura.lv un facebook.com/ViaCulturaLV


Pievieno komentāru:

Klausies latviešu mūziku