Grupa “Bekars”, kas 2023. gadā pierādīja sevi šovā “X Faktors”, prezentē jaunu dziesmu “Divi Akmeņi”, kas vēsta par dzīves līkločiem, neparedzamiem pavērsieniem un cilvēkiem, ar kuriem kopā spējam pārvarēt grūtības un turpināt ceļu arī tad, kad tas kļūst sarežģīts.
Dziesma vēsta par dažādajiem dzīves posmiem un cilvēkiem, ar kuriem izvēlamies tos mērot. Nekad nav zināms, kurp ceļš mūs aizvedīs, taču izvēlamies to turpināt, pat zinot, ka reizēm gadās apmaldīties, iestrēgt vai sagurt. Grupas dalībnieks un vārdu autors Varis Jātnieks par dziesmas ideju izsakās šādi:
“Mūsu grupas dalībnieku viedokļi, mūzikas gaume un skats uz radošo procesu atšķiras, tāpēc ne vienmēr ir viegli vienoties par tālāku rīcību. Arī motivācija nav konstanta — brīdī, kad vienam tā izsīkst, citam tā parādās dubultā. Reizēm sanāk, ka viens visu velk uz priekšu, kamēr pārējie divi kā akmeņi noskatās no malas. Bet, par laimi, ik pa laikam atceramies, ka, apvienojot spēkus, varam paveikt patiešām skaistas un aizraujošas lietas.”
Grupa “Bekars” ir apvienība, kurā apvienojušies trīs dažādi, tomēr līdzīgi domājoši mūziķi – Armands Rutkovskis, Varis Jātnieks un Jānis Biezais, kuri ar savu radīto daudzveidīgo mūziku vēlas pierādīt to, ka mūzika nav ieliekama četrās sienās. Grupa izveidota 2015. gadā ar mērķi piepildīt sapni par profesionālu darbību mūzikā. 2020. gadā, atzīmējot grupas piecu gadu jubileju, tika izdots debijas albums “Sākums”. 2023. gadā piedalījušies televīzijas šova “X Faktors” finālā.
Dziesma “Divi akmeņi” pieejama visās mūzikas straumēšanas platformās un grupas YouTube kanālā.
Latvijas rokmūzikas grupa M.E.K.A. turpina savu muzikālo ceļu un laiž klajā jaunu singlu “Līdz dzelmēm” – emocionālu veltījumu Latvijai, kurā roka enerģija savijas ar čella, klavieru un kora skanējumu. Dziesmas ierakstā grupai pievienojies čellists un DAGAMBA līderis Valters Pūce, pianists Matīss Žilinskis un Agitas Rimšēvičas vadītais “Jasmīnas koris”. Līdz ar dziesmu pirmizrādi piedzīvo arī tās videoklips.
Dziesmas “Līdz dzelmēm” pamatā ir M.E.K.A. vokālista Ata Zviedra radītā muzikālā ideja un teksts. Tie tapuši neilgi pēc viņa dalības rokoperas “Lāčplēsis” titullomā, kad uz skatuves piedzīvotās emocijas raisījušas īpaši spēcīgu piederibas sajūtu Latvijai.
"Pēc rokoperas "Lāčplēsis" uzveduma Arēnā Rīga sajutu īpašu saikni ar Latviju un vēlmi šīs emocijas ietērpt dziesmā. Tekstu uzrakstīju dažu minūšu laikā, un pēc stundas bija gatavs arī dziesmas muzikālais pamats. “Līdz dzelmēm” man nozīmē beznosacījuma mīlestību pret Latviju – sajūtu, ko var piedzīvot, esot tuvāk mūsu zemei, klausoties upes šalkoņā un lapu čaboņā, elpojot svaigu jūras gaisu, dāvājot kādam pļavas ziedu klēpi un priecājoties par mūsu talantīgo tautu”, stāsta Atis Zviedris.
Sākotnēji iecerēta kā personisks muzikāls vēstījums, dziesma ieguvusi plašāku vērienu, kad tās ierakstā iesaistījušies arī citi mūziķi.
“Esam patiesi priecīgi, ka dziesmas ierakstā mūsu enerģiskajam rokam pievienojās Valtera Pūces čells, Matīsa Žilinska klavieres un “Jasmīnas kora” balsis. Ierakstīt dziesmu Latvijai kopā ar tik talantīgiem mūziķiem ir sapņa piepildījums”, atzīst grupas M.E.K.A. dalībnieki.
Arī Valteram Pūcem grupas muzikālais rokraksts ir tuvs gan skanējuma, gan idejiskā dziļuma ziņā.
“Jaunās grupas M.E.K.A. muzikālais virziens man ir tuvs gan roķīguma, gan domu dziļuma dēļ. Visi grupas mūziķi ir augstas raudzes profesionāļi. Ata balss ir viena no spēcīgākajām Latvijas popuārajā mūzikā, bet Kristena ģitārspēle komentārus neprasa – viņš ir labākais! Man ir patiess gods sadarboties ar šiem fantastiskajiem māksliniekiem un arī dot savu pienesumu dziesmas skanējumā ar čella zemajām stīgām un savu domu par Latviju”, stāsta čellists Valters Pūce.
Dziesmai “Līdz dzelmēm” tapis arī videoklips, kura veidošanā iesaistījusies kinorežisore Dace Pūce. Viņai šis ir pirmais patriotiskas ievirzes mūzikas video, kurā personiskās izjūtas par dzimteni savijas ar dziesmas vēstījumu.
“Jo vairāk iepazīstu Latvijas vēsturi, jo stiprāka kļūst mana piederības sajūta un patriotisms. Dziesmas tekstā sadzirdēju šo pašu stīgu – mīlestību pret savu zemi un apziņu, ka Latvija ir mūsu mājas. Šajās trijās minūtēs centos ielikt visu savu mīlestību pret dzimteni, mājām un identitāti. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur koki, jūra, upes un pati zeme tevi patiesi gaida mājās. To īpaši sajūtu ikreiz, kad šeit atgriežos”, stāsta Dace Pūce.
Dziesmas ieraksts tapis Rīgas skaņu ieraksttu studijā. Skaņu operators un miksētājs - Pauls Dāvis Megi, videoklipa operatori - Krista Purmale un Artūrs Vanags.
M.E.K.A. jaunais singls “Līdz dzelmēm” pieejams lielākajos mūzikas straumēšanas servisos un radio, bet dziesmas videoklips – video platformās.
Dziedātāja, dziesmu autore un producente Būū 4. novembrī laidusi klajā jaunu singlu “Dzin Dzin!”. Latīņu popmūzikas ritmos veidotais skaņdarbs ir veltījums sievietes skaistumam, spēkam un individualitātei, vienlaikus iezīmējot nākamo posmu mākslinieces radošajā darbībā.
Jaunā dziesma “Dzin Dzin!” apvieno enerģisku, dejojamu skanējumu ar juteklisku un rotaļīgu vēstījumu. Tās centrā ir situācija, kurā dziesmas varone sastop sievieti, kuras pievilcība izraisa negaidīti spēcīgas emocijas un liek pārdomāt pašai savas izjūtas.
Būū atklāj, ka dziesmas ideja radusies, iztēlojoties šo negaidītās apbrīnas un iemīlēšanās brīdi. Skaņdarbs tapis kā cieņas pilns sievietes skaistuma, spēka un savdabības svinējums. Māksliniece arī norāda, ka jau ilgstoši aizraujas ar latīņu popmūziku, tādēļ šī žanra ietekme jaunajā ierakstā bijusi apzināta izvēle.
Dziesmas mūzikas un vārdu autore, kā arī producente ir pati Būū, savukārt ieraksta miksēšanu un māsterēšanu veicis Armands Varslavāns.
Jaunais singls būs daļa no topošā albuma
“Dzin Dzin!” ir viena no dziesmām, kas paredzēta Būū nākamajam studijas albumam. Māksliniece pašlaik aktīvi strādā pie jaunā materiāla, vēloties tajā atspoguļot gan personiskās pārmaiņas, gan apkārtējās sabiedrības pieredzi.
Būū atzīst, ka katra albuma tapšana viņai ir nozīmīgs radošās izaugsmes posms. Jaunajā ierakstā māksliniece vēlas līdzās sarežģītām un emocionālām tēmām atrast vietu arī priekam, iedvesmai un mierinājumam.
Topošā albuma nosaukums un izdošanas datums pagaidām nav izziņots.
Būū turpina eksperimentēt ar muzikālajiem žanriem
Būū, īstajā vārdā Ilze Fārte, ir viena no Latvijas alternatīvās popmūzikas māksliniecēm, kuras daiļradē sastopas pops, hiphops, R&B un afrobeat ietekmes. Viņas dziesmās būtisku vietu ieņem personiski stāsti, emocionālā inteliģence, attiecības un vienlīdzības tēmas.
Plašāku atpazīstamību mūziķe ieguva ar dziesmām “Siekala”, “Sāku no sākuma” un “Kur ir mana cilts”, kā arī 2021. gadā izdoto debijas albumu “Albūūms”, kas saņēma vairākus Latvijas mūzikas industrijas apbalvojumus.
Kopš debijas Būū izdevusi vēl divus studijas albumus un sadarbojusies ar tādiem māksliniekiem kā “Instrumenti”, Aminata un “Prāta Vētra”.
Ar singlu “Dzin Dzin!” māksliniece turpina attīstīt savu skanējumu, šoreiz priekšplānā izvirzot latīņu popmūzikas ritmus un sievišķības daudzveidību.
Latvijas hiphopa apvienība “Singapūras Satīns” un rokmūziķis Miks Galvanovskis laiduši klajā kopīgu dziesmu “Burbona krāsas acis”. Skaņdarbs apvieno divus atšķirīgus Latvijas mūzikas pasaules pārstāvjus un ir iekļauts Galvanovska jaunākajā albumā “Grēks sūdzēties”, kas pie klausītājiem nonāca 2026. gada 9. oktobrī.
“Burbona krāsas acis” ir viena no jaunā albuma sadarbībām, kurā Miks Galvanovskis apvienojis spēkus ar citiem pašmāju mūziķiem. Šoreiz viņa muzikālais partneris ir “Singapūras Satīns” – apvienība, kas pazīstama ar savu humoru, ironiju un savdabīgo pieeju hiphopam.
Abu mākslinieku kopdarbs vienā ierakstā saved rokmūzikas un hiphopa pasauli. Dziesma ir arī viens no albuma “Grēks sūdzēties” singliem, kas tika publiskots līdz ar jaunā ieraksta iznākšanu.
Jauns albums un muzikālas sadarbības
Mika Galvanovska piektajā studijas albumā “Grēks sūdzēties” iekļautas deviņas dziesmas. Līdzās kopdarbam ar “Singapūras Satīnu” tajā dzirdama arī sadarbība ar grupu “Bukte” skaņdarbā “Īsts rokenrola prieks”, kā arī dziesma “Būt”, kas ierakstīta kopā ar dziedātāju Aiju Andrejevu.
Albuma iznākšana iezīmē jaunu posmu mūziķa radošajā darbībā. Galvanovskis savās dziesmās arvien vairāk pievēršas personiskai pieredzei un dzīves notikumiem, vienlaikus saglabājot sev raksturīgo rokmūzikas enerģiju.
Miks Galvanovskis gatavojas lielkoncertam Xiaomi Arēnā
Līdz ar albuma izdošanu mūziķis 9. oktobrī Ventspilī sāka koncertturneju “Balāde par letiņu”, kuras programmā iekļauti 14 koncerti dažādās Latvijas pilsētās.
Savukārt 2027. gada 13. novembrī Miks Galvanovskis iecerējis līdz šim vērienīgāko savas karjeras koncertu “Kad izdzisīs”, kas norisināsies Xiaomi Arēnā Rīgā.
Koncertā klausītājiem tiek solīts iespaidīgs rokmūzikas šovs ar viesmāksliniekiem, pirotehniku un mūziķa populārākajām dziesmām.
Tikmēr jaunais kopdarbs “Burbona krāsas acis” jau ir nonācis Latvijas radiostaciju ēterā, piedāvājot klausītājiem iespēju dzirdēt Miku Galvanovski un “Singapūras Satīnu” vienā skaņdarbā.
2027. gada 14. februārī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē izskanēs saksofonista Raivo Stašāna jubilejas koncerts “Romantisks solo saksofonam”. Valentīndienai veltītajā koncertprogrammā mākslinieks kopā ar muzikālajiem draugiem un īpašajiem viesiem izpildīs romantiskas melodijas, pasaulslavenus hitus un skaņdarbus no sava soloalbuma.
Koncertā Raivo Stašanam uz skatuves pievienosies viņa muzikālie kolēģi – saksofonists Zintis Žvarts, trombonists Lauris Amantovs, perkusionists Oskars Kurdeko, taustiņinstrumentālists Gaitis Lazdāns un ģitārists Gatis Ivans. Koncertu papildinās īpašie viesi – dziedātājas Maija Lūsēna un Inese Nereta, kā arī mūziķis Kaspars Markševics.
“Saksofons ir pats romantiskākais instruments pasaulē. Tāpēc savā jubilejas koncertā “Romantisks solo saksofonam” vēlos uzdāvināt klausītājiem vakaru, kurā nav steigas, bet ir tikai mūzika un sajūtas. Tā būs mana mīlestības vēstule mūzikai, skatuvei un cilvēkiem, kas visus šos gadus ir bijuši man līdzās un atbalstījuši. Tiekamies koncertā!” aicina Raivo Stašans.
No Raimonda Paula melodijām līdz pasaulslaveniem hitiem
Koncerta programmā iekļauti īpaši Valentīndienai izraudzīti skaņdarbi, tostarp kompozīcijas no Raivo Stašana 2024. gadā izdotā soloalbuma “Romantic Solo for Sax”, kurā apkopoti desmit oriģinālskaņdarbi.
Klausītāji varēs baudīt arī populāras latviešu un ārvalstu autoru melodijas – Raimonda Paula mūziku no filmas “Ilgais ceļš kāpās”, komponista Gaita Lazdāna skaņdarbus “Romantisks solo saksofonam”, “Vēlreiz” un “Zvaigzne un nakts”, kā arī Džordža Maikla hitu “Careless Whisper”, Džeimsa Brauna “I Feel Good” un citas pazīstamas kompozīcijas.
Daudzpusīga muzikālā pieredze Latvijā un pasaulē
Raivo Stašans ir absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, 2011. gadā iegūstot maģistra grādu džeza mūzikas specialitātē.
Savas muzikālās karjeras laikā saksofonists sadarbojies ar daudziem Latvijas mūziķiem un kolektīviem, tostarp Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Rīgas Saksofonu kvartetu, kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, “Mirage Jazz Orchestra” un Raita Ašmaņa bigbendu.
Mākslinieks piedalījies daudzos albumu ierakstos un koncertos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Dažādu bigbendu sastāvos viņš muzicējis kopā ar starptautiski pazīstamiem mūziķiem, tostarp Tedu Mērdoku (Ted Murdock), kurš spēlējis Reja Čārlza bigbendā, un Isrea Butler no “Count Basie Orchestra”.
Raivo Stašans uzstājies arī festivālos “Rīgas Ritmi”, “Saulkrastu Jazz” un citos džeza mūzikas pasākumos Latvijā un ārvalstīs.
Jubilejas koncerts “Romantisks solo saksofonam” būs iespēja dzirdēt mākslinieka iecienītākās melodijas un kopā ar viņu izbaudīt muzikālu Valentīndienas pēcpusdienu.
Koncerta informācija
Datums: 2027. gada 14. februāris, svētdiena
Laiks: plkst. 15.00
Vieta: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zāle, Mūkusalas iela 3, Rīga
Biļetes: no 20 EUR
Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīzē”: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/181399
Latvijas patriotu mēnesī brīvdienu duets “Strazdiņš un Račs”, iedvesmojoties no dziesmas “Dzintara krellītes” panākumiem, nāk klajā ar jaunu, dzīvespriecīgu dziesmu “Par Daugavu un Lielupi”. Šoreiz duets sarūpējis ne tikai dziesmu, bet arī īpaši tai iestudētu deju, kas skatāma jaunajā videoklipā.
Guntars Račs: “Gribējās gaidāmajos valsts svētkos klausītājiem uzdāvināt kaut ko dzīvespriecīgu. Uzrakstīju vārdus, nosūtīju Edvardam, un jau nākamajā dienā dziesma bija gatava. Edvards precīzi uztvēra gan vārdu ritmiku, gan noskaņu. Tad radās ideja – kāpēc gan dziesmai nepievienot arī deju? Tā arī tapa deju soļi, kurus tagad var redzēt videoklipā. Liels paldies deju studijas PRO/X dejotājām Alīnai Jačņevai un Gundegai Sumeragai par piedalīšanos filmēšanā un dejas iestudēšanu. Mums ar Edvardu, kuri dejošanā neesam nekādi meistari, bija bezgala amizanti apgūt kaut ko jaunu. Tāpēc lūdzam mūs pārāk bargi nekritizēt!”
Edvards Strazdiņš: “Tā ir mūsu dāvana visiem Latvijas patriotiem, katram Latvijas novadam un mūsu skaistajai valstij!”
Dziesmas ierakstu studijā producējis Gints Stankevičs, savukārt videoklipu veidojis producents Kaspars Dvinskis (Dween Productions).
Lai dziesma būtu pieejama ikvienam, zem videoklipa atrodama saite, kur bez maksas iespējams lejupielādēt dziesmas instrumentālo versiju un vārdus. Drīzumā turpat būs pieejamas arī dziesmas notis, aicinot ikvienu to dziedāt un spēlēt līdzi.
No 5. novembra dziesma “Par Daugavu un Lielupi” būs pieejama visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās.
Savukārt jau janvārī Edvards Strazdiņš kopā ar savu grupu un īpašajiem viesiem dosies savā pirmajā Latvijas koncertturnejā “Bez tevis nav nekā”, kuras repertuārā būs iekļauta arī jaunā dziesma. Koncertu norises vietas un datumi atrodami “Biļešu paradīzes” mājaslapā, kā arī šeit: https://ej.uz/edvardskoncerti
Piektdien, 2026. gada 20. novembrī, plkst. 18.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Lielajā zālē izskanēs pianistes Diānas Zandbergas solokoncerts “Eņģeļkauls”, kura centrā būs Pētera Vaska jaunākā klavierdarba “Liesmojošā rīta mūzika” pirmatskaņojums.
Savukārt mākslinieciskās pētniecības iedvesmotajos, īpaši Diānai Zandbergai radītajos horeomuzikālajos jaundarbos – Sabīnes Ķezberes “Spoži balts” ar Baibas Kokinas horeogrāfiju un Lindas Leimanes “Eņģeļkauls” ar Raimonda Martinova horeogrāfiju – pianiste kļūs arī par dejotāju.
Koncerts “Eņģeļkauls” ir stāsts par tiekšanos pēc gaismas – par spēku, kas ļauj būt trauslam, un par neredzamiem spārniem, kas mūs nes, kad aizmirstam, kā lidot. Koncerta pirmā daļa veido ceļu no Volfganga Amadeja Mocarta dzidri harmoniskās, bet pārsteidzošu kontrastu piesātinātās Sonātes K. 332 Fa mažorā pretim brīnumam un garīgai apskaidrībai Ferenca Lista leģendās “Sv. Asīzes Franciska sprediķis putniem” un “Sv. Paolas Francisks soļo pāri viļņiem” līdz Riharda Vāgnera “Izoldes mīlas nāvei” Lista klavieru transkripcijā, kur mīlestība tiecas pāri cilvēciskās eksistences robežām.
Koncerta otrā daļa veltīta latviešu komponistu, tostarp šī gada jubilāru Imanta Zemzara un Pētera Vaska mūzikai.
“Pētera Vaska jaunākā kompozīcija “Liesmojošā rīta mūzika” ir viens no spilgtākajiem un dramatiskākajiem viņa klavierdarbiem. Fugato posmi atgādina liesmu mēles un skan kā klauvējieni pie sirdsapziņas, bet otrajā tēmā dzirdam “saucēja balsi tuksnesī”, kas diemžēl ar katru reizi paliek arvien klusāka, līdz ar pērkondimdošu pasāžu nogrūst bezdibenī. Arī abi pārējie jaundarbi – Sabīnes Ķezberes “Spoži balts” un Lindas Leimanes “Eņģļkauls” ar attiecīgi Baibas Kokinas un Raimonda Martinova horeogrāfiju – ir pārsteidzoši spilgti, turklāt to tēlainība atklājas ne tikai mūzikā, bet arī pianistes dejā,” stāsta D. Zanberga.
D. Zandberga ir JVLMA Zinātniskā un radošā darba prorektore, Doktorantūras skolas vadītāja un Klavieru katedras asociētā profesore. Jau vairākus gadu desmitus viņa aktīvi koncertē Eiropā, ASV un Brazīlijā, ir desmitiem dažādu komponistu klavierdarbu pirmatskaņotāja un ieskaņojusi astoņus klaviermūzikas albumus, tostarp ar latviešu komponistu darbiem. “Pianiste, kuras pirkstos ir uguns” – tā par Diānu Zandbergu rakstīja Spānijas laikraksts La Vanguardia. Vairāk: https://dianazandberga.com
Koncerta norise atbalstīta JVLMA Zinātniskās un radošās darbības projektu konkursā.
Biļetes tikai iepriekšpārdošanā www.bilesuparadize.lv. Biļetes cena – 15 eiro, studentiem, pensionāriem – 10 eiro, bērniem un skolēniem ieeja bez maksas.
2027.gada 20.februārī Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē uz savu 50 gadu jubilejai veltīto koncertu “Dzīve kā dziesma” aicina šarmantā dziedātāja Ineta Rudzīte. Jubilejas vakarā kopā ar mākslinieci uz skatuves kāps viņas draugi un skatuves kolēģi: dziedātāji Žoržs Siksna, Viktors Lapčenoks, Ieva Sutugova, Santa Kasparsone un Normunds Rutulis, komponists Gunārs Freidenfelds, kā arī aktieri Jānis Paukštello un Gundars Grasbergs. Koncerta sākums – plkst.18.
“Šis koncerts būs muzikāls atskats uz manu radošo ceļu, nozīmīgām skatuves tikšanās reizēm un dziesmām, kas mani pavadījušas dažādos dzīves posmos,” par gaidāmo koncertu teic Ineta un piebilst – tas iecerēts kā sirsnīga muzikāla tikšanās, kurā līdzās iemīļotām melodijām un skatuves draugu priekšnesumiem būs vieta arī atmiņām, emocijām un kopā būšanas priekam.
Par muzikālo pavadījumu koncertā rūpēsies instrumentālā grupa: Kaspars Gulbis (akordeons), Ēriks Upenieks (ģitāra), Raivo Stašans (saksofons), Gidons Grīnbergs (vijole), Uģis Krūskops (sitaminstrumenti) un Viktors Veličko (kontrabass).
Ineta Rudzīte ir dziedātāja ar spilgtu skatuves harizmu, samtainu balss tembru un daudzpusīgu repertuāru. Viņas muzikālajā darbībā īpašu vietu ieņem gan latviešu estrādes dziesmas, gan franču šansoni, kuru noskaņu un romantiku māksliniece atklājusi koncertprogrammā “La Vie en Rose”.
Savas radošās darbības laikā Ineta Rudzīte sadarbojusies ar daudziem Latvijā pazīstamiem mūziķiem, tostarp Žoržu Siksnu, Viktoru Lapčenoku, Gunāru Freidenfeldu, Jāni Lūsēnu un grupu “Otra puse”. Viņa piedalījusies dažādās koncertprogrammās un televīzijas raidījumos, apliecinot spēju uzrunāt klausītājus ar dažādu muzikālo gaumi.
Taču mūzika nav vienīgā Inetas Rudzītes darbības joma. Viņa ilgus gadus bijusi Islandes goda konsule Latvijā, kā arī darbojusies pasākumu organizēšanā un vadīšanā, tostarp angļu un franču valodā. Šī daudzpusīgā pieredze atspoguļo mākslinieces personību, kurā savijas mīlestība pret mūziku, valodām, kultūru un cilvēkiem.
Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu Paradīzes” tīklā.
Reperis Fiņķis kopā ar dziedātāju Juliannu laidis klajā jaunu singlu “Nokavējis”, kas ievada viņa nākamo studijas albumu “Atpūtas un izklaides komplekss”. Albums gaidāms 2027. gadā, bet jaunā dziesma jau izskanējusi arī Valmieras teātra izrādē “Egomaniaki”, kas kļuvusi par vienu no skaņdarba iedvesmas avotiem.
Dziesma “Nokavējis” tapusi sadarbībā ar producentu Andi Ansonu un Fiņķa grupas biedru Kristapu Ērgli. Tās tapšanas procesā nozīmīga loma bijusi neparastam instrumentam – elektroniskajam sintezatoram Suzuki Omnichord, kura skanējums savulaik izmantots arī pasaulslavenās grupas “Gorillaz” dziesmā “Clint Eastwood”.
“Ar Andi bijām aizņēmušies leģendāro sintezatoru ‘Suzuki Omnichord’, kura viens no presetiem ir grupas ‘Gorillaz’ dziesmas ‘Clint Eastwood’ pamats. Šī sintezatora un stāstu iedvesmoti sākām strādāt pie jaunas dziesmas,” par radošo procesu stāsta Fiņķis.
Interesanta detaļa ir arī dziesmas noslēgums – tajā saglabāts autentisks telefona ieraksts no grupas 2026. gada mēģinājumiem. Mūziķi nolēmuši šo fragmentu atstāt nemainītu, jo tas organiski iekļāvies skaņdarba noskaņā.
No teātra skatuves līdz jaunam albumam
“Nokavējis” ir daļa no Valmieras teātra izrādes “Egomaniaki” skaņu celiņa, un tieši izrādes stāsts iedvesmojis Fiņķi dziesmas teksta radīšanai.
Skaņdarba ieraksts tapis vairākās vietās – grupas radošajā nometnē Zakopanē, Polijā, kā arī studijā “Mute” Rīgā un “Alejas” Cēsīs.
Jaunais singls iezīmē nākamo posmu Fiņķa muzikālajā darbībā. Mākslinieks, kurš klausītājiem pazīstams ar tādām dziesmām kā “Raķešu zinātne” un “Baudam!”, turpina apvienot hiphopa elementus ar elektroniskās mūzikas eksperimentiem.
Novembrī gaidāms vēl viens singls
Fiņķis jau atklājis, ka 16. novembrī klausītājus sasniegs nākamā dziesma “Finansiālā distonija”, savukārt 4. decembrī gaidāmi vēl citi jaunumi, kuru detaļas pagaidām netiek izpaustas.
Albums “Atpūtas un izklaides komplekss” plānots 2027. gadā, taču precīzs izdošanas datums vēl nav paziņots.
Eksperimentālās etnomūzikas apvienība “Līgas pH3” aicina uz veļu vakaru 7. novembrī plkst. 21.00 Mākslas telpā “Mala” Cēsīs. Vakara gaitā tiks mieloti veļi un skanēs dziesmas no topošā albuma “Smilšu māte priecājās”, kurā apkopotas veļu laika, bēru un mirušo vāķēšanas dziesmas, vienlaikus atzīmējot grupas 10 gadu jubileju.
Grupas “Līgas pH3” stāsts aizsākās 2016. gadā, kad domubiedres, kuras jau iepriekš bija darbojušās dažādos tautas mūzikas projektos, sanāca kopā vienas no dalībnieču lauku sētā, lai atzīmētu veļu vakaru. No šīs vakarēšanas izauga apvienība, kurā tradicionālās melodijas un dainu teksti savijas ar laikmetīgu eksperimentālo mūziku. Tāpēc savā desmitgades jubilejā Līgas atgriežas pie saviem pirmsākumiem un aicina uz veļu vakaru, kura izskanēs gan dziesmas no topošā albuma “Smilšu māte priecājās”, gan pirmā ieraksta “Ko dara pasaule neradīdama”.
Grupas trešajā studijas albumā “Smilšu māte priecājās” būs apkopotas veļu laika, bēru un mirušo vāķēšanas dziesmas - šobrīd notiek darbs pie ieraksta izdošanas. Albuma vizuālajā noformējumā izmantota mākslinieka Andra Eglīša glezna no cikla "Terrestial Dreams".
Grupas dalībnieks Kārlis Tone: “Veļu laiks ir brīdis, kurā uz mirkli satiekas dzīvo un mirušo pasaules - durvis ir vaļā un gaiss kļūst, it kā, smagāks un elektrizētāks, tas piepildās ar domām, atmiņām un viesiem no tām. Manuprāt, mums, dzīvajiem, nav labāka veida, kā šo transcendento mirkli materializēt, padarīt fiziski sajūtamu, kā caur dziesmām par to.”
Projekta “Līgas pH3” pamatā ir interese par tradicionālās dziedāšanas netradicionāliem izpildījumiem, kā arī mītiskā, arhetipiskā un sakrālā slāņa meklējumiem un izcelšanu tautasdziesmās. Apvienība strādā ar autentiskām tautasdziesmu melodijām un dainu tekstiem, kuri darba procesā tiek asociatīvi aranžēti, papildinot dziedājumus ar tumšām, piesātinātām un neparastām noskaņām, tādējādi ievedot tautas mūziku eksperimentālās mūzikas teritorijā.
“Līgas pH3” apvieno Līgu Kriķi, Līgu Eglīti, Līgu Kalniņu, Amandu Zaesku, Anitu Laimi, Lauru Grīnbergu, Inesi Toni, Kārli Toni, Gunti Kursišu, Ievu Rūtentāli-Krolli un Jurģi Lūsi. Septiņas grupas dziedātājas savulaik iepazinušās folkloras kopā “Savieši”, savukārt pārējo dalībnieku atšķirīgā muzikālā pieredze paplašina apvienības skanējumu. Kārlis Tone plašāk zināms kā grupu “Tesa” un “Grab” mūziķis un komponists, “Līgas pH3” darbojas arī kā muzikālais producents un aranžētājs. Guntis Kursišs, kurš darbojas grupās “Uguns” un “Pilskalns”, apvienības skanējumu papildina ar didžeridū un rīkles dziedājumiem, bet Ieva Rūtentāle-Krolle ar flautu, citiem elpas instrumentiem un skaņu efektiem. Aktieris, režisors un mūziķis Jurģis Lūsis grupā spēlē ritma un perkusīvos instrumentus. Apvienības skanējumā līdzās balsīm tiek izmantots plašs instrumentu klāsts, tostarp elektriskā ģitāra, flauta un citi elpas instrumenti ar efektu pedāļiem, didžeridū, shruti box, bandžo, akordeons, ģīga, harmonijs, perkusijas, elektronika un dabisko trokšņu un lauka ieraksti.
Desmit darbības gados “Līgas pH3” izdevusi divus studijas albumus: “Ko dara pasaule neradīdama” (2019) un “Ne tā gaida Jāņa bērnus” (2024). Apvienība koncertējusi festivālos “Laba daba”, “Zemlika” un Valmiermuižas etnomūzikas festivālā, kā arī dažādās kultūrvietās Rīgā, Liepājā, Mētrienā un brīvdabas izstādē “Savvaļa”. 2022. gadā “Līgas pH3” piedalījās XV Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos ASV, Sentpolā, Minesotas štatā. Grupas kompozīcijas iekļautas etnomūzikas izlasēs “Sviests” un “Native Music 19. Traditional / Folk / World-music Latvia”.
Apvienība sadarbojusies arī ar franču režisoru un mākslinieku Vincentu Mūnu (Vincent Moon), kopā uzstājoties dzīvā kino performancē Kaņepes Kultūras centrā, kā arī veidojot dokumentālu “Līgas pH3” video. Grupas balsis dzirdamas arī vienā no “Alis P” albuma “5’ais” skaņdarbiem.
Grupa “Vienuviet”, kas pirmoreiz sevi pieteica vien šopavasar, un kuras sastāvā darbojas trīs mūziķi – Oskars Deigelis, Kintija Deigele un Andris Strods – izdevusi savu pašnosauktodebijas ierakstu.
Albumā “Vienuviet” dzirdamas astoņas kompozīcijas, kas sevī iemieso indie-folk un alternatīvā popa skanējumam raksturīgos elementus. Starp tām atrodami arī līdz šim izdotie singli “Abi dabā”, “Plkst. 3.00” un “Divas karotes”.
“Mūsu misija ir radīt melodisku mūziku, kuras kodolā ir stāsts. Manuprāt, mūsdienās ir ļoti daudz tehniski nevainojami izstrādātu skaņdarbu, kuros galveno lomu ieņem aranžējums un dažādi audiālie efekti, taču melodija, kā galvenais mūzikas izteiksmes līdzeklis, nereti paliek otrajā plānā. Tas, protams, nav slikti – visam ir sava vieta, taču mēs vēlējāmies radīt pēc iespējas dzīvāku, līdz galam nebūt ne perfektu, taču visnotaļ cilvēcisku un dabīgu skanējumu,” savās pārdomās dalās “Vienuviet” dalībnieks Oskars Deigelis.
Ierakstā piedalījušies vairāki viesmākslinieki, tostarp albuma līdzaranžētājs un studijas “White Wide Production” producents Jānis Narbuts, kā arī čellists Mārtiņš Turss, flautiste Eva Jevstigņejeva un taustiņinstrumentālists Arnolds Jass.
“Patiesi priecājos būt daļa no šī projekta, un ka manis izlolotās dziesmas, par kuru izdošanu reiz pat sapņot nevarēju, beidzot sasniegušas klausītāju ausis. Esmu īpaši pateicīga savam vīram par viņa talantu un spēju manas idejas pārvērst realitātē. Katra albuma dziesma atspoguļo dažādas emocijas, un katrs no mums tajās ir ielicis daļiņu sevis,” piebilst galvenā grupas soliste Kintija Deigele.
Atgādinām, ka grupas personāžu līdzšinējā muzikālā pieredze ir bijusi visai plaša un savstarpēji nesaistīta – Oskars Deigelis kopš 2010. gada, kā dziedātājs un autors darbojies popmūzikā, izdodot vairākus solo albumus, un rakstot dziesmas citiem pašmāju izpildītājiem.
Andris Strods spēlējis dažādos alternatīvās mūzikas projektos, tostarp “Lisijs Biskvīts” un “Mazie Meža Dīvainīši”, savukārt Kintija Deigele, kurai šis ir pirmais muzikālais projekts, skatuves mākslu apguvusi studējot Lielbritānijā. Jāatzīmē, ka Deigeļu pāris šogad kopīgi startēja šovā “Koru Kari”, pārstāvot Rīgas debeszilo kori.
Albums “Vienuviet” atrodams visās lielākajās mūzikas straumēšanas vietnēs, tostarp “Spotify”, “Youtube Music” un “Apple Music”.
Noslēgusies prestižā jauno klasiskās mūzikas izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti 2026” pirmā atlases kārta un ir paziņoti finālisti. Konkursa finālā iekļuvuši 28 dalībnieki: 9 vokālisti, 8 pretendenti kategorijā “Taustiņinstrumentu spēle”, 5 - kategorijā “Stīgu instrumentu spēle” un 6 izpildītāji, kas pretendē uz uzvaru kategorijā “Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle”. Konkursa finālistu vidū ir talantīgi vokālisti un instrumentālisti no visas Latvijas vecumā no 10 līdz 29 gadiem.
Konkursa organizatori - Ineses Galantes fonds sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājiem un ar “Nākotnes Atbalsta fonda” atbalstu aicina Latvijas iedzīvotājus un skatītājus no ārvalstīm atbalstīt jaunos izpildītājus, balsojot par labāko priekšnesumu konkursa oficiālajā vietnē: http://inesesgalantestalanti.lv/tautas-balsojums-2026/. Skatītāju balsošana turpināsies līdz konkursa finālam 28. novembrī un noteiks uzvarētāju nominācijā “Publikas simpātija”.
Konkursa “Ineses Galante talanti 2026” žūrijā darbojas: kontrtenors Sergejs Jēgers; pianists Andejs Osokins; mūzikas pedagoģe Dagnija Staķe; komponists, diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Orķestra diriģēšanas katedras vadītājs, profesors Andris Vecumnieks; Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolniece, asociētā profesore, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Stīgu instrumentu katedras vadītāja Terēze Zīberte-Ījaba; Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas direktors, saksofonists Ainars Šablovskis; pianists, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Klavieru katedras asociētais profesors Toms Ostrovskis. Žūrijas priekšsēdētāja – konkursa patronese, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Inese Galante.
Konkursa “Ineses Galantes talanti” laureātus gaida naudas prēmijas, stipendijas, meistarklases ar izciliem māksliniekiem, kā arī citas vērtīgas balvas no projekta partneriem un mecenātiem. Ar “Nākotnes Atbalsta fonda” atbalstu laureāti katrā kategorijā saņems naudas prēmijas: 200 eiro par trešo vietu, 300 eiro par otro vietu, bet pirmo vietu ieguvēji - 400 eiro. 100 eiro naudas prēmijas saņems arī pirmo vietu ieguvēju pedagogi katrā kategorijā.
Līdztekus naudas balvām un dāvanām konkursa laureātiem paveras brīnišķīga iespēja piedalīties nozīmīgos mūzikas pasākumos, kurus organizē Ineses Galantes fonds un tā partneri. Tā, šogad laureāti piedalīsies gada sirsnīgākajā un gaidītākajā Ziemassvētku muzikālo notikumu sērijā: 10. decembrī Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā - koncertā “Trīs tenori”, 11. decembrī - koncertā “PIANO vakars”, bet 12. decembrī - tradicionālajā koncertā “Ziemassvētku prelūdija” Rīgas Domā.
Konkursa fināls un laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 2026. gada 28. novembrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē.
Pasākumu atbalsta: Nākotnes Atbalsta fonds, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Rödl & Partner, tipogrāfija Eveko, AS Antalis, piano.lv, VENDEN, Pure Chocolate, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Dziedātāja Guna Pūcīte izdod jaunu singlu “Sprīdīša dziesma” – emocionālu un sirsnīgu skaņdarbu par māju sajūtu un pavarda siltumu.
“Sprīdīša dziesma” atgādina par ceļu mājup, vietu, kur jūtamies piederīgi, un patieso māju siltumu, kas paliek mūsos neatkarīgi no tā, cik tālu esam aizceļojuši. Tā ir dziesma par vēlmi atgriezties pie savējiem un to īpašo piederības sajūtu, ko katram no mums nozīmē vārds “mājas”.
“Rakstot dziesmu, domāju par bērnības vasarām laukos, siena talkām, vienkāršo būšanu kopā ar savējiem un vakariem pie malkas plīts, kad pavarda uguns deva siltuma un drošības sajūtu. Man šķiet, ka tieši šīs mazās, ikdienišķās lietas mūsos paliek visilgāk un kādā dzīves brīdī atsauc atmiņā kaut ko mīļu un tuvu,” stāsta Guna.
Dziesma tapusi pirms vairākiem gadiem, kā viens no muzikālajiem stāstiem Kuldīgas amatiermākslas teātra izrādei “Sprīdītis”, kuras režisore ir Gunta Krauze. Laika gaitā tā sāka dzīvot ārpus izrādes un kļuva par neatņemamu Gunas solo koncertprogrammas daļu – nereti tā tiek izpildīta kā koncerta noslēdzošā dziesma, taču šoreiz tai piešķirot jaunu elpu, dziedātāja iezīmē sākumu topošajam minialbumam, kas klausītājiem būs pieejams drīzumā.
Dziesmas skanējuma tapšanā piedalījušies ģitārists Gints Smukais, bundzinieki Rūdolfs Daņiļevičs un Sigvards Dižais, kā arī basists Toms Timofejevs. Dziesmas ieraksts tapis ROL Ierakstu studijā, par skaņu rūpējies skaņu inženieris Edgars Roļskijs. Mūzikas autore ir Guna Pūcīte-Skujāne, savukārt dziesmas vārdu autore – Gunta Krauze.
“Guntas uzrakstītais dziesmas teksts manī radīja siltu un mājīgu sajūtu, kā arī interesants šķita vārds “čeksteris”, kas, kā izrādās, Kurzemē nozīmē piena smeļamais trauks, kuru savā bērnībā tiku lietojusi bieži, smeļot ūdeni. Esmu uzaugusi Latgalē, un šis kurzemnieces rakstītais teksts savij kopā ainavisku stāstu par mājām,” atklāj Guna.
Latvijas patriotiskākajā mēnesī Guna ar šo dziesmu vēlas, lai klausītāji sajūt mieru un atceras, ka ikviens no mums kaut kur ir ļoti gaidīts. Lai arī dzīves maldugunis mūs aizved pa dažādiem ceļiem, vienmēr ir vieta, kur atgriezties – mājās.
Guna Pūcīte-Skujāne ir dziedātāja, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza nodaļas absolvente. Kā dziedātāja piedalās Latvijas Nacionālā teātra izrādē “Tikšanās blūzs. Mārtiņam Braunam – 75”. Guna ir arī “Koru kari 2026” dalībniece Rīgas sudrabbaltajā korī Māras Upmanes-Holšteines vadībā. Guna piedalījusies vairākos muzikālos projektos, tostarp grupās “Vadītājs Konduktors”, “Double G”, “Neaizmirstulītes” un “Ambermusic”, kā arī sadarbojusies ar Anitu Intaiti, Lauri Valteru un Gintu Smuko.
Rīgas Doma meiteņu koris TIARA aicina uz īpašu jaundarbu pirmatskaņojumu koncertu “Kā skan Rīga?”, kas būs veltījums Rīgai 825. dzimšanas dienā. Koncerts notiks 2026. gada 5. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”. Koncertā kopā ar kori un diriģenti Airu Birziņu piedalīsies koncertmeistare Evija Bonāte un solists Daumants Kalniņš.
Dažādos laikos dzejnieki daudzveidīgi aprakstījuši un iemūžinājuši mūsu galvaspilsētas Rīgas būtību, ar vārdiem gleznojot spilgtas, sirsnīgas, poētiskas, dzīvības un pārdomu pilnas ikdienas ainas. Iedvesmojoties no Rasas Bugavičutes-Pēces, Pētera Jurciņa, Alfrēda Krūkļa, Māra Melgalva un Veronikas Strēlertes sacerētās dzejas, to jaunradītā mūzikas audumā tvēruši komponisti Kārlis Auzāns, Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Edgars Mākens un Uģis Prauliņš.
Tāpat Rīga daudzināta arī latviešu tautasdziesmās. Rodot iedvesmu bagātajā folkloras materiālu pūrā, jaunas tautasdziesmu apdares sacerējuši komponisti Andris Sējāns un Juris Vaivods. Līdzās jaundarbiem koncertā skanēs arī senāk tapušas dziesmas par Rīgu – Mārtiņa Brauna “Lielais Alberts”, Raimonda Paula “Pārliecība” un Ulda Stabulnieka “Rīga” –, caur īpaši izteiksmīgām melodijām nesot spēcīgu, uzrunājošu vēstījumu. Klausītājiem būs iespēja uzzināt, kā Rīgu savos darbos atklājuši spilgti mūsdienu latviešu komponisti un – kā Rīga skan šodien.
Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/179780
Koncertu organizē Rīgas Doma meiteņu kora biedrība sadarbībā ar MIKC Nacionālās Mākslu vidusskolas Rīgas Doma kora skolu. Projekta īstenošanu atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Šī gada 5. novembrī VEF Kultūras pilī izskanēs tradicionālais mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" Dziesminieku koncerts, kurā uz vienas skatuves tiksies gan pieredzējuši Latvijas autordziesmu meistari, gan nosacīti muzikāli jaunpienācēji. Gatavojoties priekšnesumam, mūziķi dalās savās pārdomās par atbildību skatītāju priekšā, satraukumu un radošo manifestāciju uz lielās skatuves.
Šie mākslinieki jau gadiem ilgi uzstājas tikpat patiesi un brīvi gan savā virtuvē, draugu un domubiedru lokā, gan uz lielām publiskām skatuvēm. Viņu klausītāji mainās, skatuves kļūst lielākas, bet pats svarīgākais paliek nemainīgs — dziesma un stāsts, kas nāk no paša cilvēka.
Dziesminieki ir sava ceļa gājēji. Pašpietiekami, neatkarīgi un uzticīgi savai sajūtai par mūziku. Iespējams, tāpēc daudzi no viņiem nemaz nav meklējuši nepieciešamību sevi ietērpt lielas grupas formātā.
Tieši tādus viņus “BILŽU” skatuve vienmēr ir gaidījusi - ar dziesmām, kurās ir dzīves pieredze, humors, pārdomas, mīlestība un reizēm arī mazliet smeldzes.
Šis būs vakars tiem, kuriem patīk klausīties ne tikai mūziku, bet arī cilvēku.
Koncertu vadīs: Arnis Miltiņš
Koncertā uzstāsies: Haralds Apogs, Valdis Atāls, Gatis Zotovs, Jānis Jansons, Uldis Kākulis, Agita Kaužēna, Silvija Silava, Laine Ligere Stengrevica, Arnis Miltiņš, Matīss un Uldis Ozoli, Sandra Bula un Āris Ziemelis, Inta Pauļuka, Felikss Staņevičs, Silvestrs Sīlis, Ilona Papečkytė, Gundars Rullis, Kristaps Grasis, Ēriks Loks u.c.
Katram no izpildītājiem uznākšana uz festivāla lielās skatuves saistās ar atšķirīgām, taču ļoti spēcīgām emocijām. Koncerta dalībnieks un grupas "Alis P" līderis Gundars Rullis, kurš "BILDĒS" ir piedalījies daudzreiz, taču "Dziesminieku koncertā" dalību ņems pirmo reizi, neslēpj neviltotu gandarījumu par gaidāmo notikumu: "Es ļoti priecājos par šo pirmo iespēju piedalīties dziesminieku vakarā," viņš saka, uzsverot, ka viņa priekšnesumu vizuāli vislabāk raksturotu krāsa, kas ir "tāda tumši dzeltena kā medus...". Viņš piebilst, ka konkrētajā vakarā viņu visvairāk saista iespēja "satikt cilvēkus, kuriem dziesma ir pirmajā vietā".
Tikmēr dziesminieks Haralds Apogs - daudziem labi zināmais leģendārā televīzijas raidījuma "Labvakar" operators - atzīst, ka publiska uzstāšanās viņam joprojām ir liels izaicinājums: "Satraukums pārsvarā. Nekas jau cits tāds nenāk prātā, jo es neesmu apradis ar šo domu - uzstāties uz skatuves. Parasti tas ir bijis tādā mazākā draugu lokā. Un tas man rada stresu, ko es savā laikā neesmu varējis pārdzīvot, jo es ļoti nesen ar to nodarbojos un būtībā "BILDĒS" es iegāju tikai pagājušajā gadā."
Haralds Apogs savā saziņā izvēlas vienkāršību un vaļsirdību, norādot, ka savu repertuāru var ilustrēt ar kādu faktu no dzīves, kad attiecīgā dziesma ir radusies: "Bet jebkurā gadījumā tu jau stāsti to, ko tu jūti un ko tu esi darījis. Un tur, manuprāt, neko nevajag izgudrot. Vajag pateikt to, kas tev ir sakāms, un kāpēc. Tas arī viss."
Pilnīgi citu skatījumu uz auditorijas mērogu pauž Silvestrs Sīlis - brīvmākslinieks, dziesminieks un video meistars , kuram kā vecās paaudzes pārstāvim nav izšķirošas nozīmes, vai zālē sēž viens vai tūkstošiem cilvēku: "Pirmām kārtām tā ir atbildība. Jo, ja es kāpju uz skatuves vai esmu publikas priekšā, tātad man ir atbildība, lai es... nevis vienkārši tur tā kā esmu... kā mēbele, ja, tāpēc ka jābūt, bet lai es pildu kaut kādu funkciju. Lai tie cilvēki kaut ko iegūst no tā, ka es tur esmu viņu priekšā…"
Autordziesmu un sirsnīgu stāstu cienītājus dziesminieki šajā koncertā noteikti iepriecinās unikālo gaisotni un personiskiem vēstījumiem.
Festivāla “BILDES” ietvaros VEF Kultūras pilī notiks vēl tikai 2 koncerti: 13. novembrī AKUSTISKAIS koncerts un 17. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerts.
Mūziķu un mākslinieku veidotā izstāde “KANNOJAM!” būs apskatāma t/c “SPICE” 2. stāvā līdz 11. novembrim, kā arī VEF Kultūras pils vestibilā 20. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerta laikā.
Festivālu rīko “BILŽU BIROJS”
Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā
Latvijas hiphopa izpildītājs Bārda jeb mcbārda (Raimonds Blisiņš) atgriežas ar īpaši personisku singlu “vārdi kuri jānosauc”. Dziesma, kas tapusi sadarbībā ar reperi un producentu ansi, ir atklāts atskats uz mūziķa dzīves ceļu – no pirmajiem soļiem hiphopā līdz pārmaiņām, kas likušas no jauna izvērtēt savas vērtības un dzīves izvēles.
Bārda plašāku atpazīstamību ieguva ar 2018. gadā izdoto debijas albumu “Nakts bērns”, kas tika nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons”. Jaunajā skaņdarbā mākslinieks atskatās uz pieredzēto vairāk nekā divu desmitgažu garumā, neizvairoties arī no sarežģītākajiem dzīves posmiem.
Dziesmā “vārdi kuri jānosauc” savijas atmiņas par pirmajiem repa mēģinājumiem 2000. gadu sākumā, darbību kristīgajā mūzikā un aiziešanu no harizmātiskas draudzes. Mūziķis pievēršas arī sadarbībai ar “Edart TV” raidījumu veidošanā un dzīves jēgas meklējumiem, kas īpaši spilgti atspoguļojās debijas albuma “Nakts bērns” tapšanas laikā.
Viens no skaņdarba personiskākajiem aspektiem ir atklātais vēstījums par cīņu ar atkarībām un atteikšanos no iepriekšējā dzīvesveida. Šobrīd Raimonds studē teoloģiju un atrodas jaunā dzīves posmā, tādēļ dziesma kļuvusi par simbolisku atvadu vēstījumu pagātnei.
Sadarbība ar ansi un Arvja Belova veidots videoklips
Dziesmas muzikālo pavadījumu radījis ansis, kurš veicis arī ieraksta apstrādi un māsterēšanu. Bārda augstu novērtē iespēju sadarboties ar vienu no Latvijas hiphopa pazīstamākajiem māksliniekiem, uzskatot šo kopdarbu par nozīmīgu notikumu savā muzikālajā darbībā.
Singlam tapis arī oficiālais videoklips, kura režisori ir Arvis Belovs un Raimonds Blisiņš. Belovs iepriekš strādājis pie videoklipiem tādiem māksliniekiem kā “Kautkaili”, “Sudden Lights”, “Polifauna”, “Very Cool People”, Aija Andrejeva un Intars Busulis.
Videoklipa operators ir Arvis Belovs, kurš veicis arī montāžu un krāsu korekciju. Kā otrais operators un kameras asistents piedalījies Toms Nazarovs.
Ar jauno singlu “vārdi kuri jānosauc” Bārda piedāvā ne tikai muzikālu atgriešanos, bet arī personisku liecību par pārmaiņām, pieaugšanu un drosmi atklāti runāt par savu pagātni.
Dziesmas un videoklipa veidotāji
Teksts: mcbārda / Raimonds Blisiņš
Mūzika, ieraksta apstrāde un māsterēšana: ansis
Videoklipa režija: Arvis Belovs, Raimonds Blisiņš
Operators: Arvis Belovs
Kameras asistents / B kamera: Toms Nazarovs
Montāža un krāsu korekcija: Arvis Belovs
Videoklipa veidotāji izsaka īpašu pateicību Jurim Avotiņam, Aigaram Balodim, “sunsstudio”, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajai filmu skolai un OAK.
Jau šonedēļ, 5. novembrī, ar Latvijas apvienības Eklektika un lietuviešu RAVENJAZZ-Vilnius JJAZZ Ensemble koncertu noslēgsies Jelgavas pop-up koncertvietas FAKULTĀTE septiņu nedēļu darbības cikls. Tas būs pēdējais koncertvakars šoruden neierastajā koncertvietā, kas uz laiku izveidota bijušajā universitātes auditorijā Akadēmijas ielā 19. Projekts devis arī vērtīgas atziņas par auditorijas interesi un kultūras piedāvājuma attīstības iespējām Jelgavā.
FAKULTĀTE tika veidota kā īslaicīgs kultūras eksperiments, iespēja pārbaudīt, vai ikdienā citam mērķim izmantotu telpu iespējams pārvērst par vietu kvalitatīvai dzīvajai mūzikai. Septiņu nedēļu laikā koncertvietā līdz šim uzstājušies dažādu žanru mākslinieki - IDILLE, Bel Tempo, zaldats, stariņš un Laika Suns, katram vakaram piešķirot atšķirīgu muzikālo raksturu. Koncertvakaru programmu papildināja Rīgas Mediju un mākslas tehnikuma (RMMT) jauniešu veidotās īsfilmas, bet viens no vakariem pārtapa arī kino seansā ar filmas “Jelgava ’94” izrādīšanu.
“Uzsākot FAKULTĀTI, mums nebija gatavas atbildes, vai šāds formāts Jelgavā strādās. Tieši tāpēc tas bija eksperiments. Viena no vērtīgākajām atziņām ir tā, ka cilvēki novērtē ne tikai konkrētu mākslinieku, bet arī pašu koncertvietu un tās atmosfēru. Esam saņēmuši ļoti labas atsauksmes, taču vienlaikus guvuši arī praktisku pieredzi par to, cik daudz resursu un priekšnosacījumu nepieciešams, lai šādas iniciatīvas varētu pastāvēt ilgtermiņā,” stāsta FAKULTĀTES idejas autore un producente Inese Saulāja-Dobele.
Koncerts kā iemesls atbraukt uz Jelgavu
Viens no interesantākajiem projekta novērojumiem bijusi klausītāju interese arī ārpus Jelgavas. Uz FAKULTĀTES koncertiem devušies apmeklētāji no Rīgas, kuriem mūzikas notikums kļuvis par iemeslu pavadīt vakaru Jelgavā.
“Man personīgi viens no patīkamākajiem rezultātiem ir tas, ka mums izdevās atvest cilvēkus no Rīgas uz Jelgavu, nevis otrādi. Tas liek domāt plašāk – koncerts var būt iemesls atbraukt, bet, lai cilvēks pilsētā vēlētos uzkavēties ilgāk un atgriezties, ir vajadzīgs savstarpēji papildinošs kultūras, viesmīlības un pilsētvides piedāvājums. Ne tikai viena laba kultūras iestāde vai atsevišķs notikums, bet vide, kurā dažādas iniciatīvas var attīstīties un viena otru papildināt. Jelgavai šajā ziņā ir liels potenciāls,” uzsver Inese Saulāja-Dobele.
Noslēgumā – citāds džezs un jauni muzikāli atklājumi
Jau pašā FAKULTĀTES nosaukumā iekodēta viena no projekta idejām - būt zinātkāriem, iepazīt jauno un nebaidīties no neierastā. Arī 5. novembra noslēguma koncerts turpinās šo ieceri, uz vienas skatuves pulcējot Latvijas apvienību Eklektika un viesus no Lietuvas RAVENJAZZ– Vilnius JJAZZ Ensemble.
Abu apvienību satikšanās piedāvās neierastu muzikālu salikumu, kurā nozīmīga vieta būs džeza improvizācijai, radošai brīvībai un dzīvajai enerģijai. Tas būs vakars, kurā ļauties muzikāliem pārsteigumiem un, iespējams, atklāt sev ko pavisam jaunu.
5. novembris būs arī pēdējā iespēja šoruden piedzīvot FAKULTĀTI pop-up koncertvietu, kas uz septiņām nedēļām iemājojusi bijušajā universitātes auditorijā Akadēmijas ielā 19.
Lai arī FAKULTĀTE jau sākotnēji tika iecerēta kā laikā ierobežots projekts, tās īstenošana devusi vērtīgu pieredzi un jaunas idejas. Šobrīd koncertvietas turpinājums vēl netiek solīts, taču gūtās atziņas būs noderīgas, domājot par nākamajām kultūras iniciatīvām.
FAKULTĀTES noslēguma koncerts ar Eklektika un RAVENJAZZ -Vilnius JJAZZ Ensemble notiks 5. novembrī, Akadēmijas ielā 19, Jelgavā. Biļetes Biļešu Paradīze.
Projekts īstenots ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības atbalstu.
2026. gada 11. novembrī no plkst. plkst. 19.00 līdz 22.00 koncertzālē “Ave Sol” izskanēs Lāčplēša dienai veltīts pasākums “Daugavmalā mierīgs vakars”.
11. novembra krastmalā pie Rīgas pils Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi turpina skaistu un vienojošu tradīciju – aizdegtu svecīšu nolikšanu pie pils mūra, godinot varoņus, kuri cīnījās par Latvijas brīvību pret Bermonta armiju. Savukārt netālu esošajā koncertzālē “Ave Sol” par godu Lāčplēša dienai no plkst. 19.00 līdz 22.00 notiek pasākums “Daugavmalā mierīgs vakars”.
Pasākuma programma veidota kā muzikāls vakara ceļš no mijkrēšļa noskaņas un iekšējas apceres līdz patriotiskai kormūzikai un spēcīgam vēstījumam par Latvijas brīvību. Pirmajā daļā uzstāsies koklētāja un dziedātāja Lauma Matule un ģitārists Ivars Štubis ar koncertprogrammu “Mijkrēslis”. Dueta skanējums veidots ambient un folk stilistikā, piedāvājot Latvijā reti sastopamu kokles un elektriskās ģitāras saspēli instrumentālajā mūzikā.
Pasākuma otrajā daļā, kas sāksies plkst. 20.00 uzstāsies Emīla Dārziņa jauktais koris. Kora sniegumā skanēs izcilu latviešu komponistu mūzika – Ulda Stabulnieka “Barons”, Raimonda Tigula “Rīta un vakara dziesma”, Emīla Dārziņa “Lauztās priedes” un citas kompozīcijas. Vakara noslēgumā Rīgas kamerkoris “Ave Sol” diriģenta Andra Veismaņa vadībā kopā ar solistiem un instrumentālistiem atskaņos Mārtiņa Brauna dziesmu ciklu “Daugava” un Lolitas Ritmanis mūziku no kinofilmas “Dvēseļu putenis”. Mārtiņa Brauna dziesmu cikls tapis ar Raiņa dzejas vārdiem, kuru centrā ir Daugavas tēls, tautas liktenis un brīvības alkas.
“Kaut kas no viņa vienmēr būs aktuāls. Pagāniskais, kas ir “Daugavā”, tā nav reliģija. “Daugava” ir mūsu saknes, mūsu izaicinājums, – lūk, jūs mūs nemācīsit dzīvot, mums ir sava saule, pērkons, un tas viss nevienā mirklī neizslēdz ticību Visaugstākajam. Var domāt visādi, bet šis teksts būs aktuāls, kamēr vien būs latvieši.”
Lolitas Ritmanis sarakstītā oriģinālmūzika vēsturiskajai spēlfilmai “Dvēseļu putenis”, stāsta par Latvijas neatkarības cīņām un cilvēku likteņiem vienā no sarežģītākajiem posmiem Latvijas vēsturē. Filmas skaņu celiņš, kas ticis iekļauts arī ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” pretendentu sarakstā, skanēs kora un kameransambļa – ērģeļu, klavieru, ģitāras un kokļu izpildījumā.
Pasākumu vadīs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis.
Pasākuma programma:
19.00 Koncertprogramma “Mijkrēslis”. Lauma Matule (kokle), Ivars Štubis (ģitāra)
20.00 Emīla Dārziņa jauktais koris, mākslinieciskais vadītājs Rihards Lapiņš, diriģents Jēkabs Krists Kalniņš
21.00 Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis, Ilze Reine (ērģeles), Marta Pauliņa Paula (kokle), Agnese Egliņa (klavieres), Toms Timofejevs (basģitāra), Kārlis Matīss Zitmanis (ģitāra)
Ieeja pasākumā bez maksas.
Vairāk par valsts svētku mēneša pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.
Dziedātāja Jenny May nāk klajā ar jaunu singlu „Guntiņa”, kurā latviešu tautasdziesmu senatnīgais spēks sastopas ar mūsdienīgu skanējumu. Dziesma ir muzikāls ceļojums cauri sievišķajai enerģijai un dabas stihijām.
Plašāk publikai Jenny May pazīstama ar enerģiskām popmūzikas un pop rock dziesmām, un temperamentīgajiem latino ritmiem, Jenny May šoreiz pievēršas latviešu kultūras mantojumam, atklājot jaunu savas muzikālās personības šķautni.
Jaunā singla „Guntiņa” pamatā ir latviešu tautasdziesmu motīvi, kuros savijas uguns, saule, mēness, jūra. Tie veido noslēpumainu pasauli, kurā daba un cilvēks mijiedarbojas un rod spēku. Tā ir spēka dziesma.
„Man vienmēr ir šķitis, ka latviešu tautasdziesmās slēpjas kaut kas daudz dziļāks par vienkāršiem vārdiem. Tajās ir mūsu senču gudrība, spēks un īpaša enerģija. Daļu teksta esmu sarakstījusi pati, taču par pamatu ņēmu latviešu tautasdziesmas. Dziesma ļauj senajam satikties ar jauno,” stāsta Jenny May.
Dziesmas centrālais simbols ir uguntiņa — iekšējā gaisma, kas mīt katrā cilvēkā. Tā simbolizē dzīvības spēku, radošo enerģiju, dzinējspēku un degsmi darīt lietas.
Es gribētu, lai šī dziesma klausītājiem atgādina par viņu pašu iekšējo spēku. Kad mēs tam noticam, varam darīt lielas lietas, lielus kalnus gāzt,” tā par jauno singlu pati dziedātāja.
Dziesmai mūsdienīgu aranžiju radījis Armands Varslavāns.
Dziesmas tekstu radījusi Jenny May, kā arī izmantoti tautasdziesmu vārdi.
Mūziku sakomponējuši: Jenny May, Didzis Soste, Māris Orehovs, Mārtiņš Linde, Pēteris Asbahs un Armands Varslavāns.
Mūzikas vārdu video – Kaspars Dvinskis.
Māris Āboliņš nav iesācējs mūsu mūzikas laukā, taču nupat klajā laistā “Brāļu dziesma” ir viņa pirmais singls kā dziesminiekam. Rituālās folkmūzikas noskaņās tapušajai “Brāļu dziesmai” radīts arī izteiksmīgs videoklips, kas jau saņēmis atzinību starptautisku kino festivālu klipu skatēs.
Āboliņš mūzikas aprindās līdz šim vairāk zināms kā industriālās elektroniskās mūzikas apvienības “Cyberpunk” dalībnieks, kurš darbojas arī pagānu ambientās mūzikas projektā “Ritual Inc.”. Taču viņam patīk ņemt rokās arī akustisko ģitāru un uzdziedāt ar draugiem pie ugunskura. Tā jau pirms vairākiem gadiem tapusi “Brāļu dziesma”, kas nu piedzīvojusi oficiālu ierakstu studijā un attiecīgi izdošanu. Dziesmu iedziedājis un ģitāru tajā iespēlējis tās autors Māris Āboliņš, sintezatoru piespēlējis un skaņas miksu izveicis Toms Auniņš, bet par skaņas ierakstu atbildīgs Andris Indāns.
Ņemot vērā, ka Māris ir arī vizuālo efektu meistars kinofilmām, kuru plašajā sarakstā ir arī, piemēram, “Dvēseļu putenis”, nekādi neiztikt arī bez dziesmas klipa, ko viņš režisējis pats. Par šo klipu jau saņemta labākā režisora balva “Europe Music Video Awards” ceremonijā Slovākijā, kur labākā aktiera balva savukārt tika pasniegta tēva tēlu klipā atveidojošajam Vilnim Švānam. Vīnes Neatkarīgo filmu festivālā “Brāļu dziesma” savukārt saņēma labākā videoklipa balvu. Vēl videoklips piedalījies festivālos arī Norvēģijā, Zviedrijā, Spānijā, Anglijā, Holandē, Horvātijā un Ukrainā.
“Dziesmas pamats radās pēkšņi,” saka Māris. “Esot kopā ar laikabiedriem, ievēroju, ka parasti pienāk brīdis, kad visi joki noplēsti, visi stāsti izstāstīti, bet vēlme vienoties kopīgā noskaņā palikusi. Tā arī noķēru to “kāpēc mēs vairs nedziedam dziesmas pie ugunskura” sajūtu. Rakstot tekstu, sajutu, ka tajā ir kaut kas sens, pamatīgs, tāds kā sauciens no pagātnes. Veidojot videoklipu, vēlējos notvert šīs patiesās sajūtas, kas mūsdienu ikdienas nemitīgajā ņirboņā kļūst arvien grūtāk atainojamas.”
Filmēšana norisinājās vēsturiskā vietā, kas saistīta ar Atskaņu hronikā minēto Livonijas ordeņa un žemaišu kauju pie Dobes pilskalna Dobeles novadā. “Daudzi no aktieriem ir vēstures entuziasti un filmēšanas laikā bija uzvilkuši paši savus, vēsturisko festivālu cīņās ienēsātos tērpus, no kā arī radās vajadzīgais laikmeta gars,” komentē klipa ieroču un rekvizītu meistars Mārtiņs Tiltnieks, kurš arī pats ir viens no aktieriem.
“Kā operators šo klipu filmēju ar lielu gandarījumu, jo katrā kadrā bija aci piesaistošas faktūras: uguns gaismā spīdošs metāls, brāļu raupjās sejas, ko klāj asinis un netīrumi, dejojošās liesmas un virmojošais ūdens,” uzsver operators Ivo Skanstiņš.
Klips noskatāms vietnē “YouTube”, bet dziesma noklausāma lielākajos mūzikas straumēšanas servisos.
7. novembrī plkst. 18.00 Kultūras centrā “Imanta” kamermūzikas vakaru rudens sezonu noslēgs koncertprogramma “Zila debess zelta mākoņos”. Koncertā uzstāsies flautistes Liene Denisjuka-Straupe un Maija Zandberga, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un pianiste Kristīne Paula, aicinot klausītājus muzikālā ceļojumā dabas pasaulē.
Programmas iedvesmas avots ir Aspazijas bērnības atmiņu diloģija “Zila debess zelta mākoņos”. Atsaucoties uz literārajā darbā atklāto dabas pasauli, komponistes Indra Riše un Sabīne Ķezbere radījušas jaundarbus flautas, marimbas un klavieru sastāvam. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tapis Sabīnes Ķezberes skaņdarbs “Luminous”, savukārt Indras Rišes darbs “Lielais mežs un pārējie” vēl ir tapšanas procesā. Tajā komponiste pievēršas dabas saudzēšanas nozīmei, rosinot domāt par cilvēka ietekmi uz mežu un tā trauslo ekosistēmu.
Līdzās jaundarbiem koncertā skanēs arī Fransuā Kuperēna “Iemīlējusies lakstīgala”, Leo Delība “Ziedu duets”, Jonas Boves “Ziemeļu svīta”, Filipa Gobēra “Grieķu divertisments”, Iana Klārka “Maya”, kā arī Jena Šlīkera un Nila Rouera kopdarbs marimbai un klavierēm “Rīta mākoņi”. Dabas tēmas katrā skaņdarbā atklāsies citādi – putnu dziesmās, ziedu trauslumā, ziemeļu ainavās un meža noskaņās.
Koncertprogrammā īpaša uzmanība pievērsta flautas tembrālajai daudzveidībai. Līdzās flautai skanēs arī pikolo un alta flauta, atklājot instrumenta plašo izteiksmes iespēju gammu. Savukārt marimbas skanējums papildinās muzikālo ainavu ar daudzveidīgām tembrālām krāsām un ritmiskām niansēm.
Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/176552
Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
