MŪZIKAS JAUNUMI
Latvijas mūzikas nozare gatavojas vienam no gaidītākajiem notikumiem - mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons 31” pasniegšanas ceremonijai, kas notiks 2027. gada 27. februā…
Lasīt tālāk →
Pasaules mūzikas industrijā aizvadītajā nedēļā uzmanības centrā nonākuši jautājumi, kas skar gandrīz ikvienu mūziķi - kā fin…
Pasaules mūzikas industrijā aizvadītajā nedēļā uzmanības centrā nonākuši vairāki būtiski jautājumi — mākslīgā intelekta radī…
13. novembrī plkst. 18.00 Ukrainas mājā Latvijā Strūgu ielā 4, notiks ukraiņu un latviešu šūpuļdziesmu albuma “Ой спи дитя” (“Ak, aizmiedz, bērniņ”) atklāšana. Šūpuļdziesmas atlasīja ukraiņu bandūriste un dziedātāja Odarka Leleko. Ierakstu viņa veica kopā ar perkusionistu un skaņu mākslinieku Arti Gulbi. Odarka Leleko kopā ar bērniem bija spiesta doties bēgļu gaitās 2022. gada pavasarī pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Nokļūstot Latvijā viņa ir piedalījusies daudzos koncertos, popularizējot ukraiņu dziesmas un nacionālo instrumentu banduru. Tai pat laikā Odarka Leleko sāka aktīvi apgūt arī latviešu repertuāru. Viena no idejām bija atlasīt ukraiņu un latviešu šūpuļdziesmas, lai izveidotu kopīgu programmu. Šajos pārbaudījumu laikos šīs šūpuļdziesmas viņai ir kļuvušas par garīgā patvēruma, mātes mīlestības spēka, kultūras noturības un nesalaužamās Ukrainas un Latvijas draudzības simbolu. Jaunais albums iepazīstinās klausītājus ar ukraiņu tradicionālā instrumenta - bandūras skanējumu. Pirms dažiem gadiem bandūra gan Latvijā, gan visā Eiropā bija mazpazīstams un maz lietots instruments. Plašākai sabiedrībai tas bija praktiski nezināms. Tagad bandūristi ir gandrīz visās Eiropas valstīs, jo kara apstākļos ļoti daudzi mūziķi ir devušies bēgļu gaitās. Latvijas labākā bandūriste šobrīd ir Odarka Leleko un viens no viņas radošajiem mērķiem ir popularizēt bandūru un šī instrumenta iespējas. Šūpuļdziesmas ir aktuālas un nepieciešamas vienmēr visām kultūrām. Tāpēc albums apvieno abu tautu tradīcijas, savijot ukraiņu bandūras maģisko skanējumu ar jūtīgu perkusiju ritmu. Latviešu multiinstrumentālists Artis Gulbis albuma dziesmām radījis skanisku ainavu, izmantojot perkusijas un dažādus skaņu rīkus. Šis projekts ir dziļa radoša un kulturāla dialoga rezultāts starp Odarku Leleko un Arti Gulbi. Albums ir izdots elektroniski un to var noklausīties visās populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs. Albuma izdošanu ir atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
Latvijas 108. dzimšanas dienas svinību programma Liepājas koncertzālē pulcēs spožākos akadēmiskās mūzikas māksliniekus, gada tumšākajā laikā dodot visiem tik nepieciešamo gaismas un cerību devu. Tās centrā būs Zigmara Liepiņa monumentālā “Mesa 2020”, ko koncerta pirmajā daļā papildinās viena no skaistākajām, romantiskākajām un nozīmīgākajām latviešu mūzikas simfonijām – Jāzepa Mediņa Otrā simfonija “Ziedonī”. Publikas iemīļotā diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā Liepājas koncertzāles valsts svētku koncertā muzicēs Liepājas Simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, kura skanējumu papildinās vīru vokālais ansamblis “Auxilium”. Mesas kristāldzidro vēsti koncertā klausītājiem nodos divas talantīgas plaša radošā diapazona solistes, kuras atzinību guvušas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā – “Lielās mūzikas balvas 2023” laureāte Katrīna Paula Felsberga un Ilze Grēvele-Skaraine. Šis skaņdarbs nav iedomājams arī bez ērģeļu pilnasinīgā skanējuma, par kuru rūpēsies Rīgas Doma mūzikas direktors un katedrāles ērģelnieks Aigars Reinis. “Tā ir lūgšana par cilvēkiem,” par Mesu saka komponists Zigmars Liepiņš. “Šī pavisam noteikti nebūs pirmā reize, kad Jānis diriģēs manis komponētu skaņdarbu, taču tas vēl joprojām ir svarīgi, jo pie detaļām noslēgumā mēs tomēr strādājam kopā jau vairāk nekā 15 gadus. Un viņš ir ļoti labs diriģents, man ir paveicies.” Arī diriģents Jānis Liepiņš novērtē šo ģimenisko saikni, atzīstot, ka diriģentiem reti kad ir privilēģija tik ilgi apspriesties ar komponistu. Jau tradicionāli Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” valsts svētku koncerta programmu veido kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri, aicinot liepājniekus un pilsētas viesus smelties patriotisku un svinīgu noskaņu. Arī šogad programma veltīta gaismas un miera stiprināšanai un kopābūšanas priekam. Koncertu “Zigmara Liepiņa Mesa. Valsts svētku koncerts” otrdiena, 17. novembrī 19:00 organizē SIA “Lielais Dzintars”. Tas tiek īstenots ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” tīkla kasēs visā Latvijā, interneta vietnē www.bilesuparadize.lv un koncertzāles informācijas centrā.
Piektdien, 4. decembrī, plkst. 19.00 koncertzālē “Latvija” komponists Jānis Lūsēns aicina uz koncertu “Skaņu lauki” – nesteidzīgu muzikālo piedzīvojumu, kas ļaus ieklausīties skaņas niansēs, tembros, mierā un klusumā. Koncertā skanēs Jāņa Lūsēna īpašie instrumenti – intervālklavieres, čelesta, zvaniņi, zvongi un analogais sintezators. Muzikālo telpu piepildīs arī unikālo, 4,70 metrus augsto Dāvida Kļaviņa klavieru 470i skanējums, kurā iespējams saklausīt īpaši plašu skaņas spektru. Mūzika šeit nav iepriekš paredzama – katrs skaņdarbs rodas konkrētajā mirklī un tāpēc ir neatkārtojama. Šis ir koncerts tiem, kuri vēlas ieklausīties un uz brīdi ļaut ikdienas steigai izzust mūzikas skaņās. Nav nepieciešams sekot stāstam vai gaidīt pazīstamas melodijas – jāļauj mūzikai vienkārši skanēt un aizvest brīnumainā skaņu ceļojumā. Jānis Lūsēns ir viens no Latvijas mūsdienu nozīmīgākajiem komponistiem, bet viņa mūzikā īpaša nozīme ir skanējuma krāsai un instrumentu tembram – smalkas skanējuma nianses rada daudzslāņainu skaņas telpu, ļaujot ikdienišķajam pārtapt pārpasaulīgā skanējumā. Jāņa Lūsēna aizraušanās ar improvizāciju, instrumentālo mūziku un jaunu tembrālu saskaņu meklējumiem aizsākās jau studējot Latvijas Valsts konservatorijā, kad tika izveidota elektroniskās mūzikas grupa “Zodiac”. Tā laika estrādes mūzikā tas ienesa jaunas, svaigas vēsmas un pavēra ceļu daudziem līdzīgi domājošiem mūziķiem. Atgriešanās pie instrumentālās mūzikas sākās 2015. gadā, kad komponists aizrāvās ar mūzikas instrumentu kolekcionēšanu, bet pāris gadus vēlāk viņš ļāva tiem ieskanēties projektā “AIZ… mūzikā vēlā vakarā”. Kopš 2020. gada Jānis Lūsēns saimnieko mūzikas namā “Ozolu skola”, kurā izvietoti viņa mūzikas instrumenti un nelielam klausītāju lokam notiek meditatīvas muzikālas performances. To pamatā ir improvizācija un akustisks mūzikas instrumentu skanējums. Ko līdzīgu klausītāji varēs piedzīvot arī 4. decembrī koncertzālē “Latvija”. Koncertā “Skaņu lauki” komponistam ar dažādiem pūšamajiem instrumentiem pievienosies viņa dzīvesbiedre Evija Mundeciema - Lūsēna, turpinot šī muzikālā vakara kopējo noskaņu, rāmu mūzikas plūdumu, interesantas tembrālas saskaņas un stāstījumu par to, kas notiek “Ozolu skolā” un komponista radošajā darbībā. Koncertu organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Biļetes iespējams iegādāties visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un interneta vietnē bilesuparadize.lv. Pasākuma laikā iespējama fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, koncertzāles “Latvija” mājas lapas un sociālo tīklu kontos.
Svētdien, 6. decembrī, plkst. 16.00 Koka Rīgā, Krāsotāju ielā 12, notiks Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” jaunā albuma un grāmatas “Gona bija skeistu dzīšmu” atklāšanas koncerts. Izdevums veltīts Ziemeļlatgales teicējas Margaritas Šakinas (1926–2014) simts gadu jubilejai, izceļot viņas atstāto bagātīgo dziesmu mantojumu un nozīmīgo lomu grupas “Saucējas” tapšanā. Koncertā “Saucējas” izpildīs gan jaunajā albumā iekļautās, gan arī citas dziesmas no teicējas plašā repertuāra. Pasākuma otrajā daļā ikviens aicināts uz kopīgu sadziedāšanos. Margarita Šakina bija “Saucēju” pirmā skolotāja, no kuras grupas dalībnieces apguva Ziemeļlatgales daudzbalsīgās dziedāšanas tradīciju. Viņas dziesmas kļuva par nozīmīgu daļu no grupas muzikālās identitātes un iedvesmoja tās turpmāko radošo darbību. 2026. gada 13. martā apritēja simts gadi kopš teicējas dzimšanas, un jaunais izdevums ir veltījums viņas dzīvei, dziedāšanai un vēlmei nodot dziesmas nākamajām paaudzēm. “Tas ir apbrīnojami, cik lielu ietekmi Margaritas personība atstājusi uz vairākām folkloras kustības dalībnieku paaudzēm un cik bagātīgu Ziemeļlatgales dziesmu mantojumu viņa mums dāvājusi. Margaritai bija svarīgi, lai viņas dziesmas turpinātu skanēt un netiktu aizmirstas, tāpēc mūsu izdevumā iekļauti arī dziesmu vārdi un notis. Mācieties, dziediet un māciet citus!” aicina “Saucējas”. Albumā “Gona bija skeistu dzīšmu” dzirdamas folkloras kustībā jau pazīstamas, kā arī līdz šim mazāk zināmas Margaritas Šakinas dziesmas. Līdzās dziesmu ierakstiem izdevumā iekļauti to teksti un notis, informācija par teicējas dzīvesgājumu, repertuāru, sadarbību ar “Saucējām” un komentāri, kas atklāj dziesmu muzikālo un funkcionālo kontekstu. Izdevumu papildina pašas Margaritas stāsti un atmiņas. Vairāku dziesmu ierakstos piedalījušās arī dziedātājas, kuras bija klāt “Saucēju” pirmsākumos, un ermoņiku spēlētājs Oskars Patjanko. Albumā pārstāvētas teicējas iemīļotās tēmas par darbu, kāzām, māmiņu, kā arī garīgās dziesmas. Ierakstos “Saucējas” centušās saglabāt Margaritas dziedāšanas manieri, melodiju variācijas un izpildījuma raksturu, vienlaikus katrai dziesmai piešķirot arī savu muzikālo krāsu un izjūtu. Albuma noslēdzošā dziesma ir radošs eksperiments – sadarbība ar elektroniskās mūzikas mākslinieku DJ Monstu (Uldi Cīruli). Albumu izdod kultūras menedžmenta centrs (KMC) “Lauska”. Ierakstus 2025. un 2026. gadā skaņu ierakstu studijā “GEM Plus” veica skaņu ierakstu režisors Gatis Gaujenieks. Izdevuma mākslinieks ir Džeremijs Smīds (Jeremy Smedes), savukārt albuma noformējumā izmantots Jantas Mežas diplomdarbs, kas izstrādāts, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļu. Izdevums “Gona bija skeistu dzīšmu” būs nopērkams no 6. decembra, bet dziesmas jau tagad var klausīties visās digitālajās straumēšanās platformās: https://push.fm/fl/saucejasgona Pasākumu rīko Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas” sadarbībā ar KMC “Lauska”, Tradicionālās kultūras un amatniecības centru “Īrga” un Koka ēku renovācijas centru “Koka Rīga”. Ieeja koncertā bez maksas. Izdevuma tapšanu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Latgales reģiona attīstības aģentūra.
12. novembrī plkst. 18.00 Mazajā ģildē izskanēs otrais latviešu mūzikas koncerts ciklā “Zvaigznājā” – Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas (JMRMV) jauno mūziķu atskaņojumā varēs dzirdēt dažādu paaudžu komponistu skaņdarbus, tostarp kādu pirmatskaņojumu. Koncerta programmā skanēs Ērika Ešenvalda, Maijas Einfeldes, Kārļa Lāča, Pētera Plakida, Jēkaba Mediņa, Ulda Marhileviča, Gunāra Ordelovska, Lolitas Ritmanes, Mikus Bāliņa skaņdarbus, bet gaidāms arī pirmatskaņojums – Alvila Altmaņa “Divertisments saksofonu kvartetam”. Koncertā piedalīsies JMRMV jauktais koris Noras Žeigures vadībā, JMRMV Pūtēju orķestris Jāņa Retenā vadībā, JMRMV saksofonistu kvartets Arta Sīmaņa vadībā, dažādi solisti un ansambļi. „Jau otro gadu, veidojot šo koncertu valsts svētku noskaņās, secinām, ka mūsu programmas vēriens ir tik plašs, ka vienā koncertā nav iespējams iekļaut visu Mediņskolas talantu un radošumu,” secina koncerta mākslinieciskā vadītāja Nora Žeigure. „Šogad īpaši leposimies ar skolas pūšaminstrumentu nodaļu – skanēs daļas no latviešu komponistes Maijas Einfeldes flautas sonātes, kā arī īpaši šim koncertam jaunradīts Alvila Altmaņa darbs saksofonu kvartetam. Savukārt otrajā daļā skanēs pūtēju orķestris ar dažādu latviešu komponistu skaņdarbiem kā jau valsts svētku laikam pienākas. Ar šo koncertu ieskandināsim arī komponista Ērika Ešenvalda tuvojošos jubilejas gadu ar kompozīcijām arfai, kā arī korim un stīgu instrumentiem.” Šis koncerts ieskandinās ne vien valsts svētku nedēļu, bet arī nākamgad gaidāmo Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas simtgadi.
DJ LANALUX jaunajā singlā “Krustceles” aicina pašiem zīmēt savu pasauli 2026. gada 11. novembrī mūzikas māksliniece DJ LANALUX laidusi klajā jaunu singlu “Krustceles” — atmosfērisku elektroniskās mūzikas skaņdarbu ar ritmisku vokālu un filozofisku vēstījumu par cilvēka izvēlēm, pārdomām un drosmi iet savu ceļu. Dzīve ne vienmēr norit pēc mūsu plāniem. Tajā ienāk negaidīti notikumi, mainās apstākļi un rodas jautājumi, uz kuriem nav vienas pareizas atbildes. Reizēm cilvēks nonāk krustcelēs, kur jāizvēlas — turpināt iesākto, mainīt virzienu vai sākt kaut ko no jauna. Tieši šīs pārdomas ir singla “Krustceles” pamatā. Dziesmas tekstā jautājums “Kā?” atkārtojas kā cilvēka iekšējais dialogs. Kā izvairīties no iepriekšējām kļūdām? Vai skriet pret vēju vai iet lēnām? Vai ņemt līdzi pagātnes bagāžu vai sākt krāt jaunu laimi? Taču dziesmas noslēgumā meklējumi pārtop iedrošinājumā — atbildes ne vienmēr jāgaida no citiem. “ZĪMĒ PASAULI KĀ REDZI TU! TU NEKAD NEESI NOKAVĒJIS SAVU ĪSTO CEĻU!” Ar šīm divām domām DJ LANALUX vēlas iedrošināt klausītājus uzticēties savam redzējumam un nebaidīties no pārmaiņām. “Krustceles” ir veltījums pārdomām, kas pazīstamas dažādu paaudžu cilvēkiem. Neatkarīgi no vecuma vai iepriekšējās pieredzes ikvienam ir tiesības sapņot, mainīt lēmumus, meklēt jaunas iespējas un īstenot savu redzējumu. Skaņdarbs apvieno elektronisku atmosfēru, ģitāras skanējumu un raupju, ritmiski izpildītu vīrieša vokālu. Muzikālā forma papildina dziesmas filozofisko noskaņu, savukārt atkārtotais jautājums “Kā?” kļūst par tās atpazīstamu motīvu. “Krustceles” ir pieejamas Spotify un citās digitālajās mūzikas platformās. Klausies Spotify:https://open.spotify.com/album/6ibyWlkyvHLV4wxYUNfRxb Izpildītāja: DJ LANALUXRelīzes datums: 2026. gada 11. novembris
Dusmošanās ir modē, tādēļ “Juuk” kā alternatīvās mūzikas grupai ir gluži dabīgi radīt nemodernu dziesmu par to, kā dusmas atstāt pie ratiem, lai pārdomā dzīvi un netrako. “Kaili zem drēbēm” ir citāts no rakstnieka Jāņa Joņeva ieraksta Draugiem.lv dienasgrāmatā – jā, tieši tik ilgi šos vārdus galvā staipīja Edgars Šubrovskis, pirms tie kļuva par dziesmu. Dziesmas autors stāsta: “Pie video tikām, kādā koncertā no skatuves aicinot pieteikties filmētājus – un, skat, pēc laiciņa pieteicās režisore Rasa Droiska ar komandu, kuri brida pa nātrēm, taisīja maskas un pārcilāja ekipējuma tonnas, lai kopā ar mūziku radītu psihedēliskas vasaras sajūtu. Ceram, ka novērtēsiet!” Ar šo videoklipu arī simboliski pagaidām tiek teikts paldies lieliskajai vijolniecei Rasai Polei, kura vismaz uz kādu laiku vairāk pievērsīsies ģimenes lietām. Režisore Rasa Droiska, operators-inscenētājs Roberts Skulte, māksliniece Emīlija Daugaviete, montāžas režisores Asnāte Gulbe, Rasa Droiska, producents Studija “DzP”, Anna Marija Baleviča, gaismu māksliniece Natālija Jēkabsone, gaismu mākslinieces asistents Aleks Zālītis, operatora pirmā asistente Annija Balčūne, operatora otrā asistente Monta Mozerte, krāsu korekcija Ingus Iļjučonoks. Paldies par atbalstu LKA Latvijas Kultūras koledža un Indriķis Zunde, LKA Nacionālā filmu skola un Aleksandrs Vasks, BBrental, Rūdolfs Kozlovskis. Dziesma ierakstīta Ingus Baušķenieka studijā. Mūzikas un teksta autors: Edgars Šubrovskis Dzied un spēlē flautu: Sniedze Prauliņa Basģitāru: Edgars Šubrovskis Akusteni: Oskars Jansons Elektreni: Ričards Dauksts Vijoli: Rasa Pole Mikss, ieraksts: Ingus Baušķenieks Māsterēja: Oskars Jansons Jau 11. novembrī plkst. 19.00 “Juuk” uzstāsies Lāčplēša dienai veltītajā pasākumā “Rīga, mūžības skartā” Uzvaras parkā, bet pēcāk dosies tematiskā Ziemassvētku laikam piemērotā tūrē – 4.12. kultūrvieta “Kurte” Talsos, 11.12. “Melno Cepurīšu Balerija” Jelgavā, 12.12. kultūras nams “Wiktorija” Liepājā. Tumšās folkmūzikas un kantrī grupa “Juuk” izpilda pašu sacerētu mūziku un reizēm arī pa kādai dziesmai no latviešu pagrīdes un tradicionālās folkmūzikas scēnas. Grupas 2019. gadā publicētais debijas albums “Indulgenču tirgotāji” tika nominēts Austras balvai un Zelta Mikrofonam kategorijā “Labākais alternatīvās vai indie mūzikas albums”. 2021. gadā, kombinējot akadēmisko, folka un roka skanējumu, izdots albums pieaugušiem bērniem “Sikspārņi”. 2023. gadā izdotā albuma “Muļķa stabule” skanējumu un saturu varētu dēvēt par Baltijas folkroka balādēm. Albuma dziesmas “Arlekīns” un “Dzejnieks” 2021. un 2022. gadā ieņēma 2. un 1. vietu Radio Naba latviešu dziesmu gada topā, bet pats albums saņēma Zelta Mikrofonu 2024 kategorijā: Labākais indie vai alternatīvās mūzikas albums, kā arī publikas siltu atsaucību. 2026. gadā “Juuk” saņēma GAMMA balvu kategorijā: Gada alternatīvās mūzikas mākslinieks, kā arī albums “Tulkojumi” tika nominēts Austras balvai un Zelta Mikrofonam kategorijā “Indie vai alternatīvās mūzikas albums” un “Albuma dizains” un iekļuva Latvijas Sabiedriskā medija gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2025” ziemas balsojumā.
Iestājoties ziemas maskošanās laikam, etnogrupa “OGAS” klausītājiem piedāvā jaunu singlu “Kalado” – atraktīvu, enerģisku un mūsdienīgu dziesmu, kurā latviešu tradicionālās maskošanās kultūras gars satiekas ar deju mūzikas ritmiem un world music noskaņām. Tā ir melodija, kas aicina ne tikai klausīties, bet arī dziedāt, kustēties līdzi un ļauties svētku enerģijai no Mārtiņiem līdz pat Meteņiem. “Kalado” ir etnogrupas “OGAS” trešais singls 2026. gadā – aprīļa izskaņā grupa sadarbībā ar šova “Pārdziedi mani!” dalībniekiem izdeva dziesmu “Pie Dieviņa gari galdi”, savukārt septembra nogalē klausītājus sasniedza “Upe nesa ozoliņu”. Tagad muzikālo gadu grupa turpina ar dziesmu, kuras noskaņa īpaši iederas ziemas gaidīšanas un maskošanās tradīciju laikā. “Latviešu tradicionālajā kultūrā maskošanās laiks ir skaļš, dzīvespriecīgs un kustības pilns. Maskotie ļaudis dodas gājienos, trokšņo, klaigā, danco un iesaistās rotaļās, nesot līdzi gan jautrību, gan simbolisku vēlējumu par svētību un auglību. Tieši šī tradīcijas enerģija kļuvusi par iedvesmas avotu dziesmai “Kalado””, stāsta viena no dziesmas mūzikas autorēm Igeta Ozoliņa. . Dziesma ierakstīta studijā “Etnisko skaņu laboratorija”, ierakstu producējis Artūrs Uškāns, mūziku radījuši Igeta Ozoliņa, Artūrs Uškāns un grupas jaunā dalībniece Laima Tihovska. Tekstā apvienoti gan folkloras materiāli, gan Igetas Ozoliņas jaunrade. Melodijā organiski savijas mūsdienīgi deju mūzikas ritmi un tradicionālo tautas instrumentu skanējums, radot atraktīvu, viegli uztveramu muzikālo matariālu. Vienā brīdī klausītāji nonāk deju mūzikas pasaulē, bet nākamajā – jau sajūt tradicionālās muzicēšanas klātbūtni. Īpašu noskaņu dziesmā ienes Laimas Tihovskas akadēmiski izkoptā balss. Tās skanējums piešķir kompozīcijai negaidītu krāsu un vienlaikus sasaucas ar masku gājieniem raksturīgo skaļumu, klaigāšanu un izteiksmīgo balsu daudzveidību. Šis kontrasts kļūst par vienu no dziesmas spilgtākajiem elementiem. “Ar dziesmu “Kalado” vēlējāmies notvert maskošanās laika īpašo burvību – brīdi, kad nav iespējams mierīgi stāvēt malā, jo gribas dziedāt, dancot un iesaistīties. Mums bija svarīgi saglabāt latviskās tradīcijas sajūtu, vienlaikus ļaujot mūzikai skanēt mūsdienīgi, tādēl ceram, ka tā uzrunās dažādas paaudzes,” par jauno veikumu stāsta etnogrupa “OGAS” mūziķis, dziesmas producents un viens no mūzikas autoriem Artūrs Uškāns. Jāpiebilst, ka etnogrupa “OGAS” dziesmu “Kalado” ir iesniegusi dalībai Latvijas Televīzijas dziesmu konkursā “Supernova”, sperot vēl vienu soli pretī plašākai auditorijai un apliecinot, ka latviskās muzikālās saknes var skanēt drosmīgi, laikmetīgi un starptautiski saprotamā valodā. Dziesmas “Kaldo” ierakstā piedalās Igeta Ozoliņa – vokāls/kokle, Laima Tihovska – vokāls, Līga Butāne – vijole, Marita Karpa – akordeons, Elīna Līce – stabule, Artūrs Uškāns – bass/akustiskā ģitāra/sintezatori, Kristaps Karps – sitamie instrumenti. Dziesma “Kalado” klausāma visās straumēšanas vietnēs.
Atsaucoties ģitārista un dziesmu autora Tomasa Kleina kolēģu aicinājumam atbalstīt mūziķa rehabilitāciju pēc smagas operācijas un biežāk atskaņot viņa radītās dziesmas, leģendārā Liepājas grupa “Tumsa” ieskaņojusi savu versiju Tomasa Kleina un Guntara Rača dziesmai “Dzimis Latvijā”. Ideja ierakstīt tieši šo dziesmu radās grupas “Tumsa” dibinātājam un ilggadējam basģitāristam Jānim Daugalim. Dziesma sākotnēji bija iekļauta dueta “Fomins un Kleins” repertuārā un tika izdota 2004. gadā. Tās oriģinālās versijas videoklipā piedalījās arī leģendārais latviešu aktieris Eduards Pāvuls. “Šī dziesma man patikusi jau izsenis, un liela nozīme ir arī tam, ka tās videoklipā piedalās Eduards Pāvuls, kurš, manuprāt, bija viens no izcilākajiem, ja ne pats izcilākais latviešu aktieris,” stāsta Jānis Daugalis. Jaunajā dziesmas ierakstā piedalījies arī Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris “Laiks” diriģentes Ilzes Balodes vadībā. Kora partiju aranžējumus veidojis pazīstamais latviešu diriģents un mūziķis Jēkabs Ozoliņš. Dziesma ierakstīta Kristapa Pucena studijā “Crate”. Tās skaņas miksēšanu veikuši Kristaps Pucens un Gints Stankevičs, savukārt skaņas pēcapstrāde jeb māsterēšana veikta Ginta Stankeviča studijā “Factory Sounds”. Dziesmas videoklipu filmējusi komanda “ĪZĪ Media”, bet video pēcapstrādi veicis Kristaps Pucens, kurš šobrīd ir arī grupas “Tumsa” bundzinieks. Filmēšana norisinājās Liepājas Valsts ģimnāzijā, un grupa izsaka īpašu pateicību Signei Bergai un Helvijam Valcim par atsaucību un atbalstu filmēšanas procesā. Šobrīd grupā “Tumsa” muzicē Jānis Daugalis (basģitāra), Jānis Dreimanis (vokāls), Kristaps Pucens (bungas), kā arī ģitāristi Haralds Drekslers un Krists Dēvics.
Lāčplēša dienas priekšvakarā latviešu dziedātāja, dīdžejs, mūzikas autore un producente DJ Ella (Elīna Fūrmane) nāk klajā ar jaunu albumu “Mājas” — personisku un patriotisku muzikālu stāstu par došanos pasaulē, sevis meklējumiem un atgriešanos pie savām saknēm. Albuma klausīšanās pasākums notiks 10. novembrī Rīgā, bārā “When Coffee Meets Whiskey”. “Šis albums ir mans Sprīdīša stāsts par atgriešanos. Par došanos pasaulē, sevis meklējumiem, pieredzi, kas mūs maina, un apziņu, ka reizēm ir jāmēro tāls ceļš, lai saprastu, kur patiesībā ir mūsu mājas,” stāsta DJ Ella. Pēc dzīves un muzikālās darbības Losandželosā māksliniece atgriežas Latvijā ar jaunu radošo vēstījumu. Albums “Mājas” atspoguļo viņas personīgo ceļu, no jauna atklājot latvisko identitāti, kultūras mantojumu un piederības sajūtu savai zemei. Apvienojot latviešu muzikālās tradīcijas ar mūsdienīgu elektroniskās deju mūzikas skanējumu, DJ Ella veido tiltu starp paaudzēm un laikmetiem. Albuma tapšanā iesaistījušies vairāki īpaši viesi un radošie partneri. Tituldziesma “Mājas” ierakstīta kopā ar Rīgas Debeszilo kori, piešķirot skaņdarbam kopības, spēka un emocionālas piederības sajūtu. Albumā iekļauta arī kopdziesma ar vīru kopu “Vilki”, kā dalība akcentē saikni ar latviešu tautasdziesmām, tradīcijām un kultūras mantojumu. Īpaša vieta albumā atvēlēta arī duetam ar DJ Ella ilggadējo draugu un kolēģi Marku Rivu. Abu mākslinieku sadarbības pamatā ir vairāk nekā divdesmit gadu ilga draudzība, kopīgas atmiņas un savstarpējs atbalsts. Viņu muzikālā satikšanās atgādina par cilvēciskajām vērtībām, kas saglabā savu nozīmi arī laikā, kad dzīve mūs aizved dažādos virzienos. Nozīmīga loma albuma tapšanā bijusi arī radošajai studijai “Rīgas Zvaigznājs”. Vairākas albuma dziesmas tapušas sadarbībā ar talantīgajiem “Rīgas Zvaigznāja” jauniešiem īpašā, tieši DJ Ella radītā dziesmu rakstīšanas nometnē. Šī radošā satikšanās kļuvusi par iespēju apvienot dažādu paaudžu muzikālo pieredzi, idejas un enerģiju, radot jaunu, mūsdienīgu latviešu mūzikas skanējumu. Savukārt albuma ievads tapis kopā ar leģendāro latviešu aktieri Jāni Skani, kura balss ievada klausītāju šajā muzikālajā ceļojumā, piešķirot albumam stāstošu un emocionālu dimensiju. Tā ir simboliska satikšanās starp Elīnas personīgo dzīvesstāstu un Annas Brigaderes radīto Sprīdīti, kurš, gluži tāpat kā māksliniece, reiz devās pasaulē laimes meklējumos, lai galu galā saprastu, ka laime un mājas ir tepat — savā zemē. Albuma „Mājas” klausīšanās vakars Atzīmējot Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai veltīto Lāčplēša dienu, DJ Ella aicina uz sava jaunā albuma „Mājas” klausīšanās pasākumu, kas notiks 10. novembrī plkst. 19.00, Lāčplēša dienas priekšvakarā, bārā “When Coffee Meets Whiskey”. Pasākuma viesiem būs iespēja pirmajiem iepazīt albumu, kas caur mūziku stāsta par Latviju, atgriešanos mājās, ģimeni un piederības sajūtu. “Jo dažkārt lielākais ceļojums nav ceļš pasaulē, bet ceļš atpakaļ uz mājām.”
Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem un Patriotu nedēļai, pazīstamais etnomūziķis, multiinstrumentālists un mūzikas producents Artūrs Uškāns (Art U) no etnomūzikas grupas “Ogas”, ģitārista Armanda Alkšņa un Rucavas sievu dziesmas “Pēterītis” izveidojis jaudīgu deju remiksu «Pēterītis (Art U Party Rremix)», kam tapis arī videoklips. Jaunajā skaņdarba versijā Lejaskurzemes tradicionālās dziedāšanas mantojums savijas ar mūsdienīgiem elektroniskās deju mūzikas ritmiem un rokmūzikas enerģiju. Remiksa idejas autors, mūzikas producents un aranžētājs Artūrs Uškāns veidojis arī skaņdarba videoklipu. Viņa iecerē tradicionālā melodija ieguvusi jaunu, dinamisku skanējumu, kas piemērots ne vien koncertiem, bet arī deju grīdām. Īpašu skanējumu dziesmai piešķir leģendārā Latvijas rokģitārista Armanda Alkšņa virtuozās elektriskās ģitāras partijas, savukārt Rucavas etnogrāfiskā ansambļa dalībnieču jeb Rucavas sievu spēcīgās balsis ienes ierakstā autentisko Lejaskurzemes dziedāšanas tradīciju. Tādējādi skaņdarbā savijas tradicionālā tautas mūzika, roks un elektroniskā deju mūzika, apvienojot dažādu paaudžu un muzikālo stilu pārstāvjus. Dziesmas “Pēterītis” oriģinālā versija iekļauta etnogrupas “Ogas” un Armanda Alkšņa kopīgajā etnoroka albumā “Rokam!”, kurā apkopotas vienpadsmit Rucavas tradicionālās melodijas. Jaunais remikss ir turpinājums mūziķu sadarbībai, kas aizsākās plašākā muzikālajā programmā “Roka saknes Lejaskurzemē”, piešķirot tradicionālajam repertuāram vēl vienu, šoreiz izteikti dejisku skanējumu. “Manuprāt, vispatriotiskākā latviešu mūzika ir tautas mūzika. Tāpēc, tuvojoties Patriotu nedēļai, man ienāca prātā, ka pēc himnas nodziedāšanas un svinīgajiem pasākumiem cilvēki pulcēsies arī klubos, lai dejotu. Tad nu šī ir īstā latviešu deju mūzika – gan tautiska, gan patriotiska, gan klubu deju grīdām piemērota. Daudz laimes, Latvija!” par jaunā remiksa tapšanas ieceri stāsta Artūrs Uškāns. 2017.gadā dibinātā etnogrupa “Ogas”, kuras dalībnieks ir arī Artūrs Uškāns, ir Latvijas etno un pasaules mūzikas apvienība, kuras radošo rokrakstu raksturo ethno-fusion un turbo-folk stilistika. Grupas mūziķi savā daiļradē eksperimentē ar tradicionālās mūzikas iespējām, apvienojot tautas instrumentus, mūsdienīgu ritma sekciju un dažādu žanru muzikālās ietekmes. Ar jauno “Pēterīša” versiju Artūrs Uškāns turpina meklēt veidus, kā latviešu tradicionālajai mūzikai piešķirt mūsdienīgu skanējumu, nezaudējot tās saknes un savdabību. Elektroniskās mūzikas ritmi, rokģitāras enerģija un Rucavas sievu dziedājums apliecina, ka tautasdziesma var uzrunāt arī tos klausītājus, kuri ikdienā tradicionālo mūziku neklausās. Skaņdarbs «Pēterītis (ART U PARTY REMIX)» jau pieejams populārākajās mūzikas straumēšanas platformās, tostarp Apple Music, un atrodams arī Shazam, savukārt videoklips skatāms Artūra Uškāna producētās mūzikas vietnes “EtnoZoom” oficiālajā YouTube kanālā. Atgādinām arī, ka Artūra Uškāna Lielā jubilejas festivāla koncerti notiks 12. novembrī plkst. 19.00 Valmieras Kultūras centrā un 26. novembrī plkst. 19.00 Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”. Biļetes uz koncertiem var iegādāties “Biļešu paradīzes” tīklā.
Šo piektdien, 13. novembrī, VEF Kultūras pilī gaidāms viens no mājīgākajiem un sirsnīgākajiem mūzikas un mākslas festivāla “BILDES” notikumiem - Akustiskais koncerts. Dažkārt mūzikai visvairāk nepieciešams - ļaut tai skanēt. Akustiskais koncerts aicinās uz brīdi apstāties un ieklausīties. Šeit priekšplānā būs dabisks, klusināts skanējums, instrumentu tembru siltums un mūziķu balss īstums. Bez lieka trokšņa un ārēja spožuma mūzika kļūst tuvāka. Tā ļauj saklausīt nianses, vārdus un emocijas, kas lielākā skanējumā dažkārt paliek nepamanītas. Šis būs vakars, kurā gan mūziķiem, gan klausītājiem būs iespēja nomierināties un atslābt .. Laikā, kad mums apkārt ir tik daudz steigas un trokšņa, akustiskais skanējums ļauj uz brīdi vienkārši būt un klausīties. Koncertu vadīs: Mikus Frišfelds Koncertā uzstāsies: Georgs Rukmanis Počs, Juris Kaukulis un Liene Dobičina, “Viedais Fonogrāfs”, “Trejmeitiņas”, Uldis un Gints Meļķi, Ilze Kalve, Renārs Veļičko, Laimis Rācenājs, Mārtiņš Balodis, Vaters, Māra Kalniņa un Roberts Jakubovskis, Ansis Klintsons, “Kannu festivāla koris” u.c. Festivālam “BILDES” piemīt unikāla spēja apvienot mūziķus siltā, gandrīz ģimeniskā atmosfērā. Arī šī gada akustiskā koncerta dalībnieki uzsver, ka uzstāšanās uz šīs skatuves vienmēr ir kas vairāk par parastu koncertu. Helma Elvīra Križevica no apvienības “Trejmeitiņas”, kas izveidojās “BILŽU” vasaras nometnes laikā Jumurdas muižā, dalās savās sajūtās: “Uzstāšanās un eksperimentēšana, kā arī sajūta, ka mūs klausās citi mūziķi un mākslinieki, ir vienkārši superīga. Uzreiz rodas sajūta, ka tu atrodies savā vidē, kā ģimenes lokā. Kā šī festivāla fanei man patīk fakts, ka „BILDES” notiek katru gadu - tas ir kā salidojums, kuru mēs gaidām. Un, protams, tā ir dažādība uz skatuves un iespēja katrā koncertā klausīties vienkārši lielisku mūziku.” Īpašu emocionālo pienesumu šī gada koncertam sniegs “Kannu festivāla koris”, kas arī izveidojās BILŽU vasaras nometnē. Kora rindās kopā ar mūziķiem darbojas arī mākslinieki Visvaldis Asaris, Arvīds Endziņš, Inese Mailīte , Ivars Mailītis, Andra Rācenāja, Ināra Garklāva, Indra Puķe un citi. “Kannu kora” diriģents Aldans Milzarājs stāsta: “Mūsu koris, diemžēl, nav uzstājies Kannās vai uz citām skatuvēm. Tāpēc “BILŽU” skatuve ir vienīgā skatuve šim korim ar savu unikālo enerģiju.” Mūziķis Ansis Klintsons saskata līdzības starp akustisko izpildījumu festivālā un slavenajiem MTV Unplugged koncertiem, kur galvenais uzsvars tiek likts uz mūzikas tiešumu un dziesmas kailumu. Ansis Klintsons atzīmē: “R.E.M., Midnight Oil un Pearl Jam caur MTV parādīja, ka mūzika drīkst būt intīma - arī stadionu un liela mēroga mūzika drīkst būt intīma, un tas to padara šarmantu. Jebkura dziesma akustiskajā versijā man patīk labāk, jo tad var dzirdēt visu elpu, visas kļūdas, vārgumu un spēku - tad tas viss ir mājīgāk un izbaudāmāk.” Savukārt, 90.gadu deju mūzikas grupas “Pamatinstinkts” dibinātāja Ilze Kalve atklāj, ka festivāls kalpo arī kā platforma drosmīgiem muzikāliem eksperimentiem un jaunu projektu aizsākumam: “Savulaik, mācoties Mūzikas akadēmijā, man ļoti patika impresionistu klavierdarbi, tādēļ, iespējams, šis būs sākums jaunam projektam - deju mūzikai ar akadēmiskās mūzikas klavieru pavadījumu. Uz festivālu ar tik senu un bagātu vēsturi nejauša publika nenāk. Tas ir ļoti izglītots un prasīgs klausītājs, mūzikas gardēdis, kurš ir atnācis baudīt Mūziku ar lielo burtu.” Mūziķis Arnis Veisbārdis no grupas “Viedais Fonogrāfs” uzsver tieši šīs kopābūšanas nozīmi un iespēju dzirdēt iepriekš nedzirdētu materiālu: ““BILDĒM” vienmēr ir raksturīga tā siltuma un kopābūšanas sajūta. Gan kā mūziķim, gan kā fanam man patīk tas, ka es dzirdu ļoti daudz ko jaunu un svaigu - to, ko nevar dzirdēt nedz radiostacijās, nedz televīzijā.” Koncertā gaidāmi gan pieredzējuši izpildītāji, gan neparasti sastāvi, kā arī pirmatskaņojumi, kurus šobrīd iespējams dzirdēt tikai un vienīgi klātienē. Festivāla “BILDES” NOSLEGUMA KONCERTS notiks VEF Kultūras pilī 20. novembrī. Izstāde “KANNOJAM!”: Mūziķu un mākslinieku veidotā izstāde būs apskatāma VEF Kultūras pils vestibilā 20. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerta laikā. Festivālu rīko SIA “BILŽU BIROJS”. Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā: bilesuparadize.lv
1 lapa no 297
