Grupa Krāsa izdod debijas albumu

Grupa Krāsa izdod debijas albumu.

Grupa Krāsa izdod debijas albumu.

KRĀSA ir dibināta 2015. gadā un piecu cilvēku sastāvā (Roberts Lakstiņš Lakstīgala – bass, Ieva Zeltiņa – bungas, Roberts Bergs – ģitāra, Miks Gailis – ģitāra, Edgars Sondors – ģitāra, vokāls) izlaiž savu debijas albumu “Ak dievs, ko par mums teiks citplanētieši“, kas tapis jau no 2019. pavasara.

Grupas pirmsākumi meklējami leģendām apvītajā Chomsky bārā, kur mūziķi mēdza sanākt kopā baudīt kompāniju. Visi dalībnieki līdz tam bija spēlējuši citos kolektīvos, līdz kādā vakarā viņi nonāca līdz jautājumam “kad mūsu grupai būs mēģinājums”.

Rokgrupai šis ir pirmais lielais iznāciens – albums sevī ietver 10 dziesmas, kas, līdzīgi konfekšu kārbai, ko ikoniskajā filmā Forests Gamps salīdzināja ar dzīvi – sniedz unikālu skaņu nokrāsu emocijām un notikumiem, kurus, visticamāk, ir piedzīvojis ikviens. 

Iespējams, ka katrs Latvijas iedzīvotājs vismaz vienreiz ir dzirdējis par Melanholisko valsi, bet tagad ir pienācis laiks dzirdēt arī melanholisko roku.

Ja līdz šim KRĀSA bija klusa meitene skolas diskotēkā, tad tagad producents Kaspara Griezis pasniedz koši sarkano lūpu krāsu, un māsterēšanas meistars Lomiks izstumj uz deju grīdas – abu artava bija liels solis pretī jaunam skanējumam un sevis definēšanai.

Albuma lirikas ļauj ieskatīties kāda cilvēka dvēselē, uzzināt, cik maksā nevainīgs flirts un kā tas ir pastaigāt cita tupelēs:

“Man patīk interpretācijas un, ja kāds zina, par ko ir albums, var man droši rakstīt Facebook. Bet, ja man jāatbild, tad pāris dziesmas ir par attiecību noslēguma posmu, kad ugunskurā izdziest ogles, un gaisā izplēn pelni. Viena dziesma ir par mājdzīvnieka nāvi, viena ir par Aristīda Briāna ielu, viena ir par tēva brāli un par laiku, kad ome vēl bija dzīva. Bet albums kopumā? Es nezinu, par ko ir albums. Par kaut ko svarīgu. Par nezināšanu. Par slēpšanos no patiesības.”

Šo noslēpumu un atbildi uz jautājumu – ak dievs, ko par mums teiks citplanētieši – nāksies atklāt pašam klausītājam, dziesmu pēc dziesmas.

Tādēļ, šajā viegli pelēkajā janvārī, KRĀSA aicina ikvienu melanholiski izbaudīt to, kas mūžīgs un gaistošs – kā dzēriens kādā Rīgas bārā, kā sajūtas un to pieminekļi.


Pievieno komentāru:

Klausies latviešu mūziku