Sinfonietta Rīga 18. sezonas noslēguma koncerts Lielajā ģildē
Piektdien, 24. maijā plkst. 19.00 Lielajā ģildē 18. koncertsezonu noslēgs Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Kā ierasts, orķestra mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē parūpējies par noskaņās daudzveidīgu muzikālo programmu, kurā mūsdienu skaņuraksti veidos dialogu ar romantisma laikmeta liriku. Koncerta īpašais viesis - harismātiskais ukraiņu altists Maksims Risanovs. Viņa sniegumā dzirdēsim mūsdienu bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas veltījumu Francim Šūbertam - “Fantasy Homage to Schubert”, kā arī Koncertu altam un orķestrim. Orķestra sniegumā izskanēs paša Šūberta vitālas enerģijas caurstrāvotā Otrā simfonija, kā arī lietuviešu komponistes Justes Janulītes skaņdarbs “Apnea”.
Senas un ciešas draudzības saites vieno Maksimu Risanovu ar “Sinfonietta Rīga” mūziķiem. Kramatorskā dzimušā altista saspēli ar kamerorķestri, klausītāji daudzkārt varējuši novērtēt Rīgā un arī citās Latvijas pilētās.
Pēc vairāk kā 2 gadu pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, šī atkalsatikšanās Lielajā ģildē būs emocionāls un dziļi simbolisks notikums.
Arī bulgāru izcelsmes komponisti Dobrinku Tabakovu ar ukraiņu mākslinieku saista sena radoša draudzība jau kopš kopīgi aizvadītajiem studiju gadiem Londonas Gildholas Mūzikas un drāmas augstskolā. Šī sadarbība rezultējusies ar vairākiem tieši Risanova spēles iedvesmotiem opusiem. Starp tiem ir gan Altkoncerts, kas 20 gadus pēc Londonā silti uzņemtā pirmatskaņojuma Rīgā atklāsies jaunā versijā, gan melodiskumu svinošā fantāzija – veltījums Francim Šūbertam.
Britu klasiskās mūzikas laikraksts The Gramophone atzinīgi novērtējis šo skaņdarbu, rakstot: “Tabakovas 11 minūšu ilgais skaņdarbs Fantasy Homage to Schubert atgādina krāsu un skaņu gleznu, kurā pamazām no miglas kā sapņa iznirst trīsuļojošais alta skanējums.” Bulgāru komponisti allaž valdzinājusi Šūberta mūzikas vienkāršība, nesamākslotība un dzidrums, kas atklājas arī Vīnes romantiķa Otrajā simfonijā (1814 - 1815). Būdams skolnieks, Šūberts Stadtkonvikt skolā Vīnē jau bija iepazinies ar Haidna, Mocarta un Bēthovena orķestra mūziku. Pirms atgriešanās mājās, savu Otro simfoniju 18 gadu jaunais un talantīgais māceklis sarakstījis vien trīs mēnešu laikā, un to veltījis skolas direktoram Inocencam Langem. Simfonijas pirmatskaņojums izrasījis Vīnes klausītāju atzinību, bet kā daudz kas no ģēniju izcilajiem darbiem, arī šis uz daudziem gadu desmitiem iegrimis aizmirstībā. Turpretī mūsdienās Šūberta jaunības dienu simfonija raisa augošu interesi. Laikraksta The New York Times mūzikas kritiķis Olins Dauns atzinis, ka šī kompozīcija “ir īstens dārgakmens, kurā atmirdz jaunā ģēnija nākotnes cerības”.
Maksima Risanova alta spēles meistarību varēs novērtēt, klausoties vēl vienu Dobrinkas Tabakovas skaņdarbu, kas veltīts speciāli virtuozajam altistam, proti, Koncerts altam un orķestrim (2004). Skaņdarbu veido četras, savā starpā kontrastējošas daļas, kas ataino četras dažādas cilvēka rakstura šķautnes - pašpārliecinātība, kaisle un nostalģija, gaišums, triumfs.
Par kamerorķestra domubiedri var dēvēt arī Lietuvā dzimušo monohromās mūzikas komponisti Justi Janulīti, kuras pandēmijas laikā tapusī maģiska mirguļojuma cauraustā partitūra “Apnea” (latv. elpas trūkums) ievilina hipnotiska miera valgos. Skaņdarbs atspoguļo elpas nozīmi, pētot fizisko un emocionālo transformāciju iegrimstot zem ūdens. Arī pati kompozīcijas forma atgādina ļoti garu ieelpu un lēnu izelpu, kavējot nākamās ieelpas brīdi, un pārbaudot izdzīvošanas spēju galējās robežas.
“Classic FM Gramophone” balvas “Gada jaunais mākslinieks” laureāts Maksims Risanovs uzskatāms par vienu no pasaules spožākajiem un aizrautīgākajiem altistiem. Laikraksts American Record Guide, raksturo mākslinieku kā “mūziķi, kurš arī telefongrāmatu spētu pārvērst mūzikā un padarīt to aizraujošu”. Dzimis Ukrainā, alta spēli mācījies Londonas Gildholas Mūzikas un teātra skolā pie Džona Glikmena. Turpat Londonā apguvis diriģēšanu pie Alena Heizeldaina, apmeklējis arī Genādija Roždestvenska un Jormas Panulas meistarklases. Šobrīd savu altista un diriģenta karjeru mūziķis attīsta vienā no Centrāleiropas mūzikas citadelēm – Budapeštā, sniedzot koncertus nozīmīgos festivālos un koncertzālēs visā pasaulē.
Kā solists un diriģents Maksims Risanovs sadarbojies ar Hāgas Residentie Orkest, Berlīnes Deutsches Symphonie-Orchester Berlin, Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, Dānijas Nacionālo simfonisko orķestri, Seviljas karalisko orķestri, un vēl daudziem citiem Eiropas, Āzijas, ASV un Austrālijas orķestriem. Viņa sadarbības partneru vidū minami tādi izcili mūziķi un komponisti kā Gija Kančeli, Kšištofs Pendereckis, Pēteris Vasks, Dobrinka Tabakova, Ričards Dubugnons, Benjamins Jusupovs, vijolnieki Maksims Vengerovs, Gidons Krēmers, Vadims Repins, Aleksandrs Sitkoveckis, čellists Miša Maiskis, pianists Alesio Bakss, klarnetists Martins Frests.
Talantīgais mūziķis aktīvi darbojas arī kamermūzikas žanrā. Pirmais altista ieskaņotais solo albums izpelnījās The Gramophone simpātiju balvu; nākamie divi tika sveikti ar tikpat skaļiem aplausiem, ceturtais iekļuva ASV iTunes topa augšgalā. Tvarts “In Schubert’s company”, kas ieskaņots kopā ar “Sinfonietta Rīga”, izpelnījies “The Gramophone” “Critics Choice 2017” balvu. Jaunākajā veikumā “Vasks - Viola Concerto & ‘Voices”, ko izdevusi zviedru ierakstu kompānija BIS Records 2020. gadā, Sinfonietta Rīga un Maksima Risanova izpildījumā klausāmi latviešu meistara Pētera Vaska darbi - Pirmā simfonija stīgu orķestrim "Balsis” un Koncerts altam un orķestrim, kas veltīts alta spēles meistaram un šī ieraksta iniciatoram.
Maksims Risanovs spēlē Džuzepes Gvarnēri 1780. gada altu Il Soldato, ko viņam uz laiku atvēlējis fonds Premiere Performances Hong Kong.
Biļetes uz koncertu nopērkamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.