Sinfonietta Rīga un Zuzeum aicina uz kamermūzikas vakariem mākslas centra izstāžu zālē

Sinfonietta Rīga un Zuzeum aicina uz kamermūzikas vakariem mākslas centra izstāžu zālē

Sinfonietta Rīga un Zuzeum aicina uz kamermūzikas vakariem mākslas centra izstāžu zālē

Turpinot pērn aizsākto vasaras koncertu tradīciju, kamerorķestris Sinfonietta Rīga jaunā sadarbības projektā ar mākslas centru Zuzeum klausītājiem piedāvā kamermūzikas koncertus piedzīvot neierastā vidē. Cikla “Vasaras vakara kamermūzika” koncerti 26., 27., 28. un 29. augustā norisināsies mākslas centra Zuzeum izstāžu zālē. Stundu garajās koncertprogrammās līdzās likti dažādu laikmetu un stilu skaņdarbi, meklējot krustpunktus un radot iespējamas mijiedarbības apstākļus atšķirīgās paradigmās dzimušai mūzikai.

Sinfonietta Rīga mūziķu vidū ir daudz spilgtu personību, kuras vērts iepazīt arī kā solistus kamermūziķu ampluā. Šādas programmas orķestra māksliniekiem palīdz veidot vērīgāku saspēli un veicina personības izaugsmi, kas vēlāk spilgti izpaužas orķestra priekšnesuma intensitātē un kvalitātē. Turpretim klausītājiem kamermūzikas programmās ir iespēja nonākt intīmākā sarunā ar mūziķiem.
Kamerkoncertu sērija ir daļa no mākslas centra Zuzeum gada jubilejas programmas notikumiem. Katra vakara galvenos akcentus mākslā un mūzikā palīdzēs sasaistīt mākslas zinātniece, vizuālās mākslas vides eksperte un izstāžu kuratore ar savulaik iegūtu profesionālas pianistes izglītību – Inga Šteimane.
Līdztekus koncertu norisei, apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Zuzeum jaunāko ekspozīciju. Izstāde “Apmetnis un duncis. Indijas izdomātie laiki” iepazīstina ar mākslas radīšanas apstākļu un disciplīnu daudzveidību Indijas mūsdienu mākslā. Izstādes kurators – Londonā dzīvojošais mākslas, kultūras un globālo vēstures krustpunktu pētnieks Šahīns Merali.
Cikla “Vasaras vakara kamermūzika” pirmajam koncertvakaram, kas klausītājus mākslas centrā
Zuzeum pulcēs 26. augustā, dots apakšnosaukums “Šūberta “Foreļkvintets” un Holmbū mūzika pūšaminstrumentiem”. Koncerta dominante ir 19. gadsimta sākuma populārās mājmuzicēšanas garā tapušais austriešu romantisma laikmeta dziesminieka Franča Šūberta “Foreļkvintets” – pasaules kamermūzikas žanra klasika, kas radīts tam laikam visai neierastam dalībnieku sastāvam – vijolei, altam, čellam, kontrabasam un klavierēm. Tam līdzās likts tembrāli kontrastējošs 20. gadsimta dāņu komponista Vauna Halmbū kvintets metālpūšaminstrumentiem, kura niansētajā muzikālajā valodā saklausāmas gan Igora Stravinska, gan Bēlas Bartoka un Karla Nilsena ietekmes.

Cikla otrajā koncertvakarā klausītājiem būs iespēja veldzēties ģeniālā optimista Volfganga Amadeja Mocarta un cildenā vācu klasiķa Johannesa Brāmsa mūzikā. Koncertā dzirdēsim pēdējo no Mocarta 27 divertismentiem, kurš mūzikas vēsturē zināms kā viens no izvērstākajiem stīgu trio, kā arī Ceturto flautas kvartetu. Kaut arī flauta nav bijis Mocarta iecienītākais instruments, tai meistars radījis vairākas brīnišķīgas partitūras – gan divus koncertus un koncertu kopā ar arfu, gan arī četrus kvartetus flautai, vijolei, altam un čellam.
Arī Johannesa Brāmsa Klarnetes kvintets pieder pie autora pēdējiem darbiem. Nereti tam piedēvē rudenīgu jeb mūža norietam tuvu, pārdomu pilnu noskaņu, ko katrā no daļām apstiprina krītošu melodiju intonācijas, viegla nostalģija un mažorminora nokrāsu mija, tomēr atrises gaitā uzšvirkst arī pa kādam ungāriskākam ritmam un čigāniski aizrautīgam motīvam.
Cikla trešais koncertvakars veltīts šarmantajai mīlestības un izsmalcināta stila mekai – Parīzei. Šajā programmā dzirdēsim Kamila Sensānsa, Dariusa Mijo un Gijoma Konesona mūziku.
Tas bija francūzis Šarls Guno, kurš savu laikabiedru Kamilu Sensānsu dēvējis par “franču Bēthovenu”, bet Ferencs Lists viņu nokristījis par “visu laiku ģeniālāko ērģelnieku”. Savā laikā uzskatīts par novatoru, Sensānss, sagaidot 20. gadsimtu, neseko “obligātajām” modernisma vēsmām. Viņš meklē jaunus virzienus sev ierastajā romantisma valodā, izvērstas formas nomainot pret kameransambļiem. Vēlīnā stila darbiem pieder arī šajā koncertvakarā atskaņojamā Fantāzija, ko Sensānss komponējis 1907. gadā un vispirms iecerējis vijolei un arfai, bet kas šajā vakarā būs klausāma flautas un arfas lasījumā.
Arī “Franču sešinieka” pārstāvja Dariusa Mijo sonāte pārstāv 20. gadsimta pirmās puses franču kamermūziku. Lai arī darbs tapis Riodežaneiro, kur Mijo darbojies franču konsulātā, tajā ir maz brazīļu mūzikas atbalsu. Taču visai harmoniski te sadzīvo Mijo raksturīgā politonālā domāšana un rimti impresionistiskais vērojums.
Trešais “Parīzes portreta veidotājs” ir mūsu laikabiedrs Gijoms Konesons – viens no pazīstamākajiem franču laikmetīgās mūzikas skaņražiem. Viņa “Tehno parāde” (2002) ir visai dzīvs tradicionālā Parīzes elektroniskās mūzikas notikuma pārnesums trim akadēmiskās mūzikas instrumentiem – flautai, klarnetei un sagatavotām klavierēm. Kustības virzītājspēks šeit ir ritms, un tā intensitāte mainīgi defilē starp trim vadošajām līnijām.
Cikla noslēdzošajā koncertvakarā klausītāji tiks aicināti doties tālākā ceļojumā, pāri Atlantijas okeānam – uz dinamisko darījumu, aktuālās mākslas un pasaules norišu epicentru Ņujorku. Kaut par šo pilsētu – kā jau daudzām pasaules metropolēm – var teikt “pilsēta, kas nekad neguļ”, tomēr tā piedāvā ne vien sajūtās koncentrēti aktīvu, bet arī kontemplatīvu notiekošā vērojumu. Tiksimies ar romantiski spriego Semjuelu Bārberu, minimālisma klasiķiem Stīvu Reihu un Filipu Glāsu, bet no citas perspektīvas paraudzīsimies uz ģitārista un komponista Matīsa Čudara daiļradi, kurš jau pavisam drīz veldzēs jaunrades slāpes Jeila Universitātē Konektikutas pavalstī.

Semjueja Bārbera Pūšaminstrumentu kvintetam komponētā “Vasaras mūzika” ieved tveices pielietā saulainā dienvidū, piedāvājot visai izvērstu skaņveides paleti pūšaminstrumentiem, ko autors apguvis, cieši sadarbodamies ar Ņujorkas pūšaminstrumentu kvintetu.
Minimālista Stīva Reiha “Ņujorkas kontrapunkti” – autentisks 1985. gada Ņujorkas pilsētvides skaņu ainavas pārtvērums, ko šajā vakarā latviešu klausītājiem centīsies nodot spožais klarnetists Mārtiņš Circenis. Reiha laikabiedrs Filips Glāss, kura Semjuela Beketa monoizrādei Company radīto mūziku savulaik spoži nospēlējis Frideriks Ņūmens, un kas vēlāk pārtop Stīgu kvartetā nr. 2, katrā no daļām iezīmē arvien jaunus un atšķirīgus ritma paternus, risinot vienu, uzmācīgi neatlaidīgu tematisko ideju.
Speciāli vijolniecei Martai Spārniņai šovasar tapis Matīsa Čudara solodarbs Still. Šis opuss sevī ietver gan sastingumu un mieru, kādā mūs katru iesvēla aizvadītā gada pasaules notikumu virkne, gan arī vēlmi izlauzties no aizliegumu un ierobežojumu liegtās brīvības.
Plašāka informācija par cikla koncertiem: Sinfoniettariga.lv
Biļetes pieejamas tiešsaistē Zuzeum.com un mākslas centra Zuzeum kasē.


Pievieno komentāru:

Klausies latviešu mūziku