Mūzikas projekts «Magnetich Bach» uzstāsies koncertsezonas atklāšanā Ērmaņu muižā

Mūzikas projekts «Magnetich Bach» uzstāsies koncertsezonas atklāšanā Ērmaņu muižā

Mūzikas projekts «Magnetich Bach» uzstāsies koncertsezonas atklāšanā Ērmaņu muižā

23.aprīlī plkst.16 Ērmaņu muižā koncertsezonas atklāšanā uzstāsies mūzikas projekts «Magnetic Bach»: Aija Veismane-Garkeviča (balss), Ilze Grudule (Šveice; baroka čells), Vinsents Flikigers (Vincent Flückiger, Šveice / sempli, elektronika) un Žoslens Rafanels (Joslyn Raphanel, Šveice / elektronika, skaņa). Bilaterālā mūzikas projekta koncertprogrammā «Unexpected» skanēs senā un mūsdienu mūzika, gan klasiskā ietērpā, gan elekrtoakustisku improvizāciju formā.
Koncerta programmā iekļauts komponistes Annas Veismanes cikls balsij un čellam ar Emīlijas Dikinsones (1830-1886) dzeju. Šīs 19.gadsimta Amerikā dzimušās dzejnieces darbi bija netipiski savam laikam ar savu jutekliskumu, netradicionālām formām un perspektīvu. Viņas dzeja ir pilna alegorijas un tēlainu dabas skatu, arī skumju. Tāpat programmā ir Uģa Prauliņa jaundarbs «Dialogue. Quasi Sturm & Drang improvisation» baroka čellam solo, kas īpaši rakstīts Ilzei Grudulei un impulsu radis Rīgas baroka laika komponista Johana Gotfrīda Mīteļa ekstavagantajā mūzikā. Kā kontrapunkts šim opusam izskan daļas no Johana Sebastiāna Baha Svītām čellam solo. Programmā mūzikas kompozīcijas mijas ar elektroakustiskajām improvizācijām. 

«Šajā koncertprogrammā dominējošās vienkāršās, skaidrās līnijas un horiontālie skaņu laukumi mūzikas elementus apvieno vienā veselā. Projekts «Magnetic Bach» ir piedzīvojums ausij. Koncerttelpas akustika un klasiskā mūzika kopā ar elektronisko, daudzviet improvizētu mūziku magnētiski apvienojas, kas iespējama vien nekonvencionālā koncertizpildījumā,»

saka projekta dalībniece, čelliste Ilze Grudule.
«Magnetic Bach» ir mūzikas projekts starp Latviju un Šveici, kurā satiekas mūzikas partitūra un improvizācija, senais un jaunais, balss, baroka cells, sempli un sintezatori.
Sākotnējā projektā «Magnetic Bach» apvienojās Šveicē dzīvojoši mūziķi – čelliste Ilze Grudule un semplu mākslinieks Vincents Flikigers (Vincent Flückiger) un moogsintezatora un elektronikas mākslinieks Freds Šapuī (Fred Chappuis). Sapludinot kopā un nostatot blakām seno un elektronisko mūziku, tapušas jau vairākas programmas – 2014.gadā tika radīts muzikālais pastičo «Māja Mītelim» par Rīgas baroka laika komponista Johana Gotfrīda Mīteļa dzīvi, 2016.gadā - «Re: Frics», svinot Ženēvas komponista un vijoles virtuoza Gaspara Frica 300 gadu jubileju (abi skanējuši Latvijā), un 2018.gadā Lucernas operteātrī iestudētais «Flow My Tears – Das letzte Fest» («Līstiet, manas asaras – pēdējās dzīres»), kurā skanēja angļu renesanses skaņraža Džona Daulanda mūzika mūsdienīgā ietvarā.
2020.gadā plānotā koncerta Lūznavas muižā vietā tiešsaistes koncertu veidolā Rīgā un Bāzelē piedzīvoja trijotnes «Magnetic Bach» programma «Waves». Tā tika veidota ar un ap Johana Sebastiāna Baha Svītām čellam solo. Projektā vēlāk tika iesaistīti arī videomākslinieki šveicietis Lionel Wirz un francūzis Mön Bourdeau, kā rezultātā radās trīs video.
Aija Veismane-Garkeviča dzimusi 1989.gadā mūziķu ģimenē. 2010. gadā absolvējusi Rīgas Doma kora skolas Vokālo nodaļu. No 2010. līdz 2014. gadam studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet no 2014. līdz 2017.gadam – Brēmenes mākslas augstskolā (Hochschule für Künste Bremen), senās mūzikas dziedāšanu. Kā kora un solo māksliniece strādā kamerkorī «Ave Sol» un piedalās dažādos operas un kamermūzikas projektos Latvijā Nīderlandē, Vācijā un Šveicē. Uzstājas ar «Riga Baroque Ensemble», «Kesselberg Ensemble» un «Balthasar-Neumann-Chor».
Rēzeknē dzimusī baroka čelliste un projektu vadītāja Ilze Grudule kopš 1998.gada dzīvo Šveicē. 2004.gadā viņa kopā ar Ievu Salieti un Sanitu Zariņu dibinājusi Bāzeles senās mūzikas grupu «Kesselberg Ensemble» un organizē dažādus projektus – sākot no festivāliem līdz mūzikas tvartu produkcijām un skatuviskiem iestudējumiem. Viņa ir arī Šveices orķestra «Capriccio Barockorchester» čellu grupas koncertmeistare un Jos van Immersēla vadītā orķestra «Anima Eterna Brugge» (Beļģija) čelliste. 2018.gadā Ilze Grudule tika nominēta Lielajai Mūzikas balvai kategorijā «Par izcilu darbu kameransamblī». No 2004. līdz 2016. gadam viņa vadīja senās mūzikas festivālu «Baroka mūzikas dienas Rēzeknē» un 2015.gadā – vārda un mūzikas projektu «Reflektorium» Bāzelē. Viņas vadītās grupas «Kesselberg Ensemble» nozīmīgākie ieskaņojumi ir Rīgas baroka komponista J.G. Mīteļa instrumentālie koncerti, kas ierakstīti Bādkrocingenes pilī Vācijā (2005, Cantando) kopā ar baroka fagota virtuozu Serdžo Adzolīni un klavesīnisti Ievu Salieti, kā arī lombardieša K.D. Kossoni sakrālā mūzika no Ainzīdelnes klostera bibliotēkas «Ābrahama upuris - Il Sagrifizio d'Abramo» (2011, Musiques Suisses).
Sadarbība ar baroka vijolnieci Leilu Šajegu vainagojusies ar Ženēvas komponista Gaspara Frica Vijolkoncerta un simfoniju ieskaņojumu (2012, Musiques Suisses). Kā soliste I.Grudule ir pirmieskaņojusi D. Šafrāta un Dž.B. Platti Čella un Triosonātes (2004, CPO).
Ilze Grudule ir lasījusi lekciju ciklu baroka notācijā un ornamentikā un pasniegusi baroka čellu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā. I. Grudule tikusi vairākkārt aicināta vadīt meistarklases un lasīt lekcijas baroka mūzikas interpretācijā Kolumbijas Nacionālajā universitātē Bogotā un Valsts konservatorijā Kijivā (Ukrainā). 


Pievieno komentāru:

Klausies latviešu mūziku