Es neesmu robots: “Jūras akmentiņi” iedzied dziesmu par sociālo tīklu negatīvo ietekmi

Es neesmu robots: “Jūras akmentiņi” iedzied dziesmu par sociālo tīklu negatīvo ietekmi

Es neesmu robots: “Jūras akmentiņi” iedzied dziesmu par sociālo tīklu negatīvo ietekmi

Ventspils bērnu un jauniešu popstudija “Jūras akmentiņi” iedziedājuši jaunu dziesmu un uzņēmuši videoklipu “Es neesmu robots”. Jaunais skaņdarbs aktualizē sociālo tīklu, viedierīču un interneta lietotņu izmantošanas paradumu negatīvo ietekmi uz cilvēciskajām attiecībām, ģimenēm un sabiedrību kopumā.

“Vai tiešam mums būs dzīvot pasaulē, kur skatās, ko tu ēd, un tas ir normāli? Vai tiešam mums būs dzīvot pasaulē, kur gudrus padomus dod slikti piemēri?”

ir tikai daži no dziesmas vārdiem, kas liek aizdomāties par mūsu laikmeta dzīvesveidu.
Jūras akmentiņu dibinātāja un ilggadēja vadītāja Lūcija Boitmane ievērojusi, ka pandēmijas laikā daudz lielāku nozīmi mūsu dzīvēs ir ieņēmušas dažādas tehnoloģijas. Cilvēki ne tikai strādā vai mācās ar viedierīču palīdzību, bet arī izmanto tās brīvā laika pavadīšanai. Dziesmas idejas autore ievēroja, ka šajā laikā viņas audzēkņi sāk līdzināties robotiem.

“Dzīvē tā cilvēcīgā saskarsme vienam ar otru paliek arvien mazāka un mazāka. Cilvēki ir ierakušies datoros un telefonos, kļūstot līdzīgi robotiem. Bērniem vairs pat acis nespīd, zūd komunikācijas prasmes un sarūk valodas krājums,”

stāsta popstudijas vadītāja.
Sadarbībā ar dzejnieku Tomu Baronu Lūķi un komponistu Jāni Aišpuru tapusi skanīga dziesma, kas rezonē ar mūsdienu sabiedrības atkarību no tehnoloģijām.

“Dvēselē mēs visi gribam mīlēt, būt mīlēti un alkstam pēc saskarsmes, tāpēc bērni dzied par to, ka viņi nav roboti un viņiem ir dvēseles,”

dziesmas ideju skaidro Boitmane. 

“Vai tiešam mums būs dzīvot pasaulē, kur tehnika ir gudra, bet cilvēks paliek dumjš? Vai tiešām mums būs dzīvot pasaulē, kur dzīvības vairs nav, viss pelēks, melns un skumjš? Vai tiešam mums būs dzīvot pasaulē, kur skatās, ko tu ēd, un tas ir normāli? Vai tiešam mums būs dzīvot pasaulē, kur gudrus padomus dod slikti piemēri? Instagram un Twitter, un kas vēl. Facebook un Youtube,”

dziesmas “Es neesmu robots” vārdi izgaismo vienu no mūsdienu sabiedrības spilgtākajiem izaicinājumiem – nesabalansētu sociālo tīklu un viedierīču lietošanu. “Jūras akmentiņi” savā dziesmā izceļ to, par ko ikdienas steigā mums, iespējams, neatliek laika padomāt – ģimenes, draugu un tuvinieku mīlestību. 

“Gadžetisms neapšaubāmi ir svarīgs mūsu laikmeta elements, taču, lūkojot uz sava un apkārtējo bērnu nepārvaramo vēlmi būt tehnoloģiskajā trendā, nereti pārņem skumjas. Mums ir par to jārunā, citādi izmaiņas varam arī nepiedzīvot,”

par novērojumiem stāsta dziesmas vārdu autors Toms Barons Lūķis.
Dziesmā klausītāji tiek uzrunāti arī ar tādiem vārdiem kā “Mamma robots, tētis robots un robots arī tu. Kāds briesmīgs sapnis. Es tādu negribētu.” Barons Lūķis atklāj, ka viņš vēlas, lai šie vārdi kalpo kā vēstījums ikkatram - nevis mācīt, kā un kad lietot viedierīces un sociālos tīklus, bet ikvienai mammai un tētim kļūt par piemēru saviem bērniem.

“Mēs varam audzināt savus bērnus kā mums labpatīk, bet viņi tik un tā izaugs līdzīgi mums,”

skaidro dzejnieks.
“Jūras akmentiņi” vadītāja Boitmane atzīmē, ka Ventspils popstudijas bērniem šī dziesma ļoti patīk un ir palīdzējusi daudziem tās dalībniekiem, kā arī viņu vecākiem aizdomāties par laiku, kas tiek veltīts tiešai komunikācijai ar līdzcilvēkiem:

“Es ceru, ka mūsu jaunā dziesma “Es neesmu robots” palīdzēs arī citiem ar kritisku aci paskatīties uz saviem tehnoloģiju un sociālo tīklu lietošanas paradumiem.”


Pievieno komentāru:

Klausies latviešu mūziku