Santa Ratniece (1977) ir neparasta personība latviešu komponistu vidū, ceļotāja un pētniece, kuras mūziku nevar sajaukt ar kāda cita skaņraža partitūru. Santas mūzika ir procesuāla — laiktelpa viņas darbos izplešas kā izgaismots horizonts, kurā atklājas bezgalība. Komponistes skaņu pasaulē vienlaicīgi pastāv dažāda dziļuma slāņi un stratosfēras, bet reizē arī mikrovibrācijas un jūtīgums.
Diriģents Sigvards Kļava par Santas mūziku savulaik ir teicis, ka “nošu līnijās šeit bieži vien fiksētas nevis notis, bet gan skaņas, kuras reizēm neiespējami ietilpināt tradicionālajā temperācijas sistēmā. Neskatoties uz to, ka pieraksts ir ļoti sarežģīts, nereti pat grūti nolasāms, viņa neraksta jelkādu tehnisku triku vārdā, necenšas skaņdarbu izfantazēt vai uzkonstruēt. Viņa komponē Pasaules skaņu. Šī mūzika ir tik ēteriska, tik noslēpumaina — kaut kur pusceļā starp dziedātāja ķermeni un viņa garu.’’