Par mākslinieku

Kuldīgas mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors un akordeonists

Artis Šimpermanis ir latviešu dziedātājs, dziesmu autors, akordeonists un mūzikas producents no Kuldīgas. Latvijas klausītāji viņu vislabāk iepazinuši kā grupas “Rumbas kvartets” solistu, akordeonistu un vienu no tās izveidotājiem, bet pēdējos gados Šimpermanis arvien aktīvāk darbojas arī kā solo mākslinieks, rakstot un izpildot pats savas dziesmas. 

Mūzika Arta dzīvē bijusi jau kopš bērnības. Viņš mācījies mūzikas skolā čella klasē, lai gan instruments, ar kuru vēlāk mūziķi visvairāk sāka asociēt klausītāji, ir akordeons. Pēc skolas Šimpermanis kādu laiku dzīvoja Rīgā un aptuveni desmit gadus darbojās restorānu nozarē. Muzicēšana tomēr nepazuda – draugu lokā viņš spēlēja ģitāru un dziedāja, līdz mūzika pakāpeniski kļuva par profesionālās dzīves galveno nodarbošanos. 

Būtisks pagrieziena punkts notika 2013. gadā, kad Kuldīgā četri mūziķi sanāca kopā, sākotnēji tikai vienam pasākumam. No šīs ieceres izauga Rumbas kvartets. Tā sākotnējā ideja bija spēlēt dzīvu instrumentālo mūziku un atgriezt klausītāju apritē pagājušā gadsimta 20.–30. gadu, starpkaru laika un vēlākās paaudzes ziņģes, galda dziesmas un zaļumbaļļu melodijas. Grupas nosaukums apzināti saistīts ar Kuldīgu un Ventas rumbu. 

“Rumbas kvartets” no viena Kuldīgas pasākuma izauga par vienu no Latvijas pazīstamākajiem sava žanra kolektīviem. Grupa koncertējusi visā Latvijā, izdevusi albumus un guvusi panākumus televīzijas un radio dziesmu aptaujās. Šimpermanis tajā ne tikai dzied un spēlē akordeonu, bet kļuvis arī par kolektīva publisko seju un vienu no galvenajiem tā muzikālā virziena veidotājiem. 

Paralēli darbībai “Rumbas kvartetā” Artis arvien vairāk pievērsies oriģināldziesmu rakstīšanai un solo karjerai. Viņa solo mūzikā saglabājas latviskās melodiskās mūzikas tradīcija, taču repertuārs vairs nav tikai seno ziņģu interpretācijas. Dziesmās dominē personiski stāsti, attiecības, mīlestība, dzimtene un dzīves pieredze. Latvijas Radio viņa mūziku raksturojis kā smeldzīgu un dziļi saistītu ar latviešu piedzīvoto un izjusto. 

Šimpermanis ir vairākkārtējs televīzijas dziesmu aptaujas “Latvijas Sirdsdziesma” laureāts. Klausītāju ievērību guvušas viņa dziesmas “Viegli sniegi snigs”, “Strēlnieka vēstule meitenei” un citas. 2024. gadā solo darbība sasniedza nākamo posmu, kad kopā ar Māri Blāzi viņš devās koncerttūrē “Reiz Kurzemes krastā”, kur abi mūziķi prezentēja savus solo albumus. 

Solo repertuārs turpina strauji papildināties. Arta oficiālajā YouTube kanālā publicētas dziesmas “Neticu, ka tā var izgaist mīla”, “Smilšu kāpa”, “Gaidīšu es ilgi”, “Solījums”, “Baltā kaija”, “Ilgas”, “Draugs pie manis nāc”, “Vēl tu nāc”, “Pāri zvaigznēm”, “Kad jūra krāc”, “Ziemeļu vēji”** un “Kristīnei”. Daudzām dziesmām viņš pats ir mūzikas vai arī mūzikas un teksta autors. Piemēram, 2025. gada nogalē publicētajai dziesmai “Pāri zvaigznēm” Šimpermanis sarakstījis gan mūziku, gan vārdus. 

Šimpermaņa muzikālā identitāte tādējādi savieno divas pasaules – latviešu ziņģu un zaļumbaļļu mūzikas tradīciju, ko viņš kopj ar “Rumbas kvartetu”, un mūsdienīgu melodisku autormūziku solo repertuārā. Viņa dziesmās svarīgākais ir viegli uztverama melodija un stāsts, kas veido tiešu saikni ar klausītāju.

Žanrs

Šlāgermūzika, Latviešu estrāde, Pop, Ziņģes