Ar koncertu Spārnu pilskalnā godinās operdziedātāja Jāņa Vītiņa piemiņu.
Dobeles rajona Īlē, Spārnu pilskalnā 21. jūnijā pulksten 18.00 izskanēs koncerts, kas otro gadu pēc kārtas godinās opertenora, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Vītiņa piemiņu.
Pērnā gada saulgriežos ar trīs operas tenoru koncertu "Arrivederci, Roma!" tika atklāta piemiņas vieta Jānim Vītiņam (1897-1945). Nodoms, ka ik gadu 21. jūnijā Īles Spārnu pilskalnā, kur reiz Līgo svētkus rīkojusi paša Jāņa ģimene, varētu turpināt ar jauku tradīciju – ik gadu ar brīvdabas koncertu. Šoreiz koncerta programmā īpaša vieta atvēlēta vienam no baroka lielākajiem komponistiem, tā aizsācējam itālim Klaudio Monteverdi (1567-1643).
"Komponista uzvārds (itāļu valodā) sevī ietver vārdu savienojumu kalni (monte) un verde (zaļie), kas pamudināja mūs pievērsties tieši šim komponistam, šķietami piestāvētu Spārnu pilskalna būtībai. Bez viņa daiļrades baroka mūzika nebūtu tik krāsaina un daudzšķautnaina. Monteverdi savā daiļradē vienmēr ir tiecies uz pirmreizīgumu, afektu izteiksmi un patiesām emocijām,"
stāsta Vītiņu dzimtas pārstāve un dziedātāja Nora Kalniņa.
Koncertprogrammā iekļauti spilgtākie numuri no operām "Orfejs" un "Popejas kronēšana", kas joprojām ir vienas no visbiežāk iestudētajām operām pasaules opernamos, kā arī solo, dueti, terceti un kvarteti no Monteverdi mīlas un kara madrigālu grāmatām, kur spilgti dzirdamas arī vēl aizejošā laikmeta renesanses vēsmas. Programma veidota viendaļīga, ar stundu garu muzikālo materiālu. Solisti iepazīstinās klausītājus ar mūzikas saturu stāstot nozīmīgākos notikumus no Monteverdi dzīves un atklājot operu sižeta līnijas. Spārnu pilskalnā muzicēs soprāni Jolanta Strikaite-Lapiņa, Nora Kalniņa, tenors Ansis Bētiņš, baritons Rinalds Kandalincevs, pie klavesīna Gertruda Jerjomenko un Māra Botmane ar baroka čellu.
Jānis Vītiņš dzimis 1894.gada 14.okrobrī Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
1915. gadā Vītiņu iesauca Krievijas armijā, savukārt 1919. gadā mobilizēja Latvijas armijā, kur kā virsleitnants viņš varonīgi cīnījās pie Bolderājas, kā arī sāka publiski uzstāties – dziedāt. Paralēli studijām Latvijas Konservatorijā Vītiņš dziedāja arī Latvijas Nacionālās operas korī, kur arvien biežāk viņam sāka uzticēt solo partijas. 1921. gadā Vītiņu par cīņām 1919. gada 3. novembrī pie Šmita un Dreimaņu mājām Bolderājas rajonā apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.
Ņemot vērā prasīgā maestro Emila Kupera ieteikumu, Vītiņš devās uz Itāliju un jau 1929. gadā Milānā dziedāja Rūdolfa lomu Pučīni operā "Bohēma". Tajā pašā gadā viņš nonāca Vācijā, kur noslēdza līgumu ar Frīdriha teātri Desavā. Pēcāk tika uzsākta tūre pa Dienvidslāviju, savukārt laika posmā no 1931. līdz 1937. gadam ar skatuves vārdu Jan Witin viņš dziedāja Vācijā, Šveicē, Holandē un Somijā, tādējādi līdztekus Marisam Vētram, Rūdolfam Bērziņam un Artūram Priedniekam kļūstot par starptautiski pazīstamu un augstā vērtē turētu Latvijas tenoru.
1940. gadā pēc okupācijas jaunā vara Vītiņam piedāvāja kļūt par operteātra direktoru, taču, būdams īstens nacionālists, viņš atteicās, turklāt aicināja varas izteiktajiem piedāvājumiem nepiekrist arī kolēģus. Vītiņš iesaistījās jaundibinātajā pretestības kustībā "Tēvijas sargi", kur kļuva par Ārējo sakaru nodaļas vadītāju. Rezultātā 1941. gada 6. martā viņš tika apcietināts un apsūdzēts spiegošanā Vācijas labā.
Nāvessods Jānim Vītiņam tika izpildīts 1941. gada 12. novembrī Astrahaņas cietumā. Pirms nāves varonīgais tenors esot lūdzis atļauju nodziedāt āriju no Umberto Džordano operas "Andrē Šenjē".
Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Auces novada pašvaldība.
