Džeza mūzikas izdevniecības “Jersika Records” paspārnē izdota džeza klavieru trio TRIO ELPO pirmā plate “Aquarium of Sound”.
Vienā no šobrīd Latvijā aktīvākajiem un redzamākajiem klavieru džeza trio, TRIO ELPO, apvienojušies tādi mūziķi kā pianists un komponists Edgars Cīrulis, bundzinieks Rūdolfs Dankfelds un kontrabasists un komponists Jānis Rubiks. “Aquarium of Sound” ir trio pirmais albums.
“Brīžiem šķiet, ka pasaule grib izirt pa vīlēm. Cilvēku prāti kļūst arvien izklaidīgāki, bet saikne ar sevi izšķīst bezgalīgā trokšņa fonā. Taču tieši šajā iziršanā slēpjas iespēja no jauna savienoties – caur klusumu, klātbūtni un mūziku. “Skaņas Akvārijs” ir vēsts par ceļu no šaubām uz pieņemšanu, no nemiera uz harmoniju. Tas ir aicinājums vērot laika gājumu, atjaunot saikni ar bērnu sevī, kurš saka: “Es nezinu neko,” un ir gatavs pasauli atklāt no jauna. Ļauj mūzikai tevi vest iekšup – skaistajos telpas, tukšuma un miera ūdeņos. Akvārijā viss kļūst viens – ūdens ir gaiss, dzīvība un telpa. Trio elementi saplūst vienā veselumā kā meditatīva straume, kas vijas cauri visam albumam. Vēro un baudi šo ceļojumu – no šaubām līdz pieņemšanai, no nemiera līdz harmonijai,” par jauno plati stāsta TRIO ELPO.
Albuma ieraksts veikts “Mints Music Studio” Rīgā skaņu režisora Toma Lismeta vadībā. Skaņu plates vāka dizainā izmantotas Annas Dzērves analogā fotogrāfija un video mākslinieces Alises Golovackas darbi, bet dizainu veidojusi Līva Skane un brāļi Edgars un Mareks Ameriki.
Albums noklausāms arī populārākajās straumēšanas vietnēs.
TRIO ELPO jauno albumu prezentēs arī vairākos koncertos šoruden un šoziem, kā arī 2027. gada sākumā:
16. oktobrī Salacgrīvas kultūras namā,
18. oktobrī īpašā “viesistabas” koncertā Jersika Records studijā Rīgā,
13. novembrī koncertzālē “Gors” Rēzeknē,
20. decembrī “Spīķeru koncertzālē” Rīgā kopā ar Matīsu Čudaru,
24. janvārī koncertzālē “Akustika” Valmierā.
21. februārī koncertzālē “Lielais Dzintars” Liepājā.
Albums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Jaunais mūziķis Kristers Rullis izdod savu ceturto dziesmu “Vai atceries?”.
Dziesmu Kristers ir producējis pats, pie tās strādājis ilgāku laiku, lai panāktu tieši tādu skanējumu, kādu bija iecerējis.
“Domāju, ka ikviens no mums šad un tad aizdomājies par “vecajiem” laikiem, par siltām atmiņām, patīkamiem brīžiem, kuri pavadīti kopā ar sev tuviem cilvēkiem vai vienkārši vienatnē. Ir patiešām skaisti brīži, kuri ir piedzīvoti, bet tie tika piedzīvoti tikai vienu reizi – tieši tajā brīdī un laikā. Tagad tie kalpo kā patīkamas atmiņas, kurās atgriezties, kad skumstam vai, tieši otrādi, kad esam priecīgi. Laiks nevienam nedod atlaides – tas atnāk un aiziet. Varam laiku mērīt arī brīžos un brīžus pārvērst atmiņās, kur laiku pa laikam varēsim atgriezties un gremdēties. Jaunā dziesma “Vai atceries?” ir par atmiņām, momentiem un dzīvi kopumā.”
Dziesmas videoklips ir tapis pateicoties Kristera ģimenes, draugu un paziņu iesūtītajiem skaistākajiem un foršākajiem dzīves mirkļiem.
Katrs no tiem ir atšķirīgs, bet visus vieno viena lieta – atmiņas, kas paliek ar mums.
Zīmīgi, ka šo dziesmu Kristers izdod dienu pēc jaunās sezonas “Ir Talants” pirmā raidījuma, jo pirmajā sezonā viņš piedalījās ar savu oriģināldziesmu un pēc neilga laika arī to izdeva. Kaut arī šovā neveicās tā, kā vēlētos, tas viņu iedvesmoja un motivēja turpināt iesākto.
Kristers Rullis jau iepriekš ir izdevis vairākus savus oriģināldarbus, kā piemēram, “Laiks un izvēles”, “Nevajag tevi man”, kā arī ‘’Pilns gads”.
Dziesma “Vai atceries?” pieejama visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās.
Grupa “Sudden Lights” izdod jaunu dziesmu “talk to me”, stāstu par ilgām pēc patiesas cilvēciskas saiknes pasaulē, kurā būt klātesošiem vienam ar otru kļūst arvien grūtāk. Tā tapusi sadarbībā ar Berlīnē dzīvojošo britu producentu Edu Bentliju (Ed Bentley) un ir pirmais singls no grupas gaidāmā minialbuma, kura izdošana plānota 2027. gada sākumā. Vienlaikus klajā nāk arī videoklips, kuru režisējis Andrejs Reinis Zitmanis.
“Šī dziesma ir par klātbūtni laikā, kad klātbūtnes ir ļoti maz. Tā stāsta par izmisīgu iemīlēšanos mākslīgi veidotā tēlā un par vientuļām ilgām kaut uz brīdi tikt pamanītam. Kad apkārt ir daudz neskaidrā, varam justies pazuduši. Tad reizēm vienkārši gribas pateikt: runā ar mani te un tagad,” stāsta grupas solists Andrejs Reinis Zitmanis.
Dziesmas tapšanā piesaistītais Eds Bentlijs iepriekš kā skaņu inženieris strādājis pie grupas “Parcels” hita “tieduprightnow” un iespēlējis ģitāru Johana Johansona (Jóhann Jóhannsson) skaņu celiņā filmai “The Theory of Everything”. Dziesma ierakstīta Berlīnē un Rīgā, apvienojot nepieradināto roka enerģiju ar elektroniskā indīpopa elementiem.
“Mums ar Edu izveidojās organiska sadarbība, un ceļojums cauri dziesmas līkločiem bija patiesi aizraujošs. Daudz eksperimentējām ar to, kur dziesmu iespējams aizvest, vienlaikus saglabājot enerģisko skanējumu” piebilst Andrejs.
2025. gadā “Sudden Lights” izdeva savu ceturto studijas albumu “īsas vasaras garas ziemas”, kam sekoja līdz šim vērienīgākais grupas solo koncerts “Arēnā Rīga”. Grupa saņēmusi arī vairākus mūzikas apbalvojumus kategorijās “Gada grupa”, “Gada popmūzikas albums”, “Gada koncertieraksts” u.c. Šoruden “Sudden Lights” dodas “talk to me” koncerttūrē un aicina klausītājus pievienoties koncertos Helsinkos, Tallinā, Tartu, Viļņā un Berlīnē, kuros izskanēs gan grupas jaunākais muzikālais materiāls, gan jau iemīļotas dziesmas.
Biļetes un plašāka informācija par koncerttūri: https://suddenlights.lv/
Juris Gausiņš kopā ar grupu PakavRockBand, kas pazīstama kā latviešu oriģinālā stila pakavroka pamatlicēja, klausītājiem piedāvā savu jaunāko dziesmu “Pēc ūdensrozēm” un tai radīto videoklipu.
Jaunais skaņdarbs turpina grupas raksturīgo muzikālo rokrakstu, apvienojot savdabīgu skanējumu ar latvisku dzīves izjūtu un stāstu. Dziesmas videoklips papildina skaņdarba noskaņu un ļauj skatītājiem to piedzīvot arī vizuālā formā.
“Pēc ūdensrozēm” jau ir pieejama klausītājiem, savukārt videoklips skatāms grupas digitālajos kanālos.
PakavRockBand aicina ikvienu noklausīties jauno dziesmu un noskatīties videoklipu, kā arī dalīties ar to saviem draugiem un citiem mūzikas cienītājiem.
Noslēgusies “Latvijas Sirdsdziesmas” 2026./2027. gada sezonas pirmā – septembra – aptauja. Klausītāju balsojumā visvairāk balsu saņēmusi muzikālā apvienība “Tepat” ar dziesmu “Dejo ar mani!”, otrajā vietā ierindojusies Liene Šomase un “The Rozz” ar dziesmu “Kantrī meitene”, bet trešo vietu ieguvis Toms Antons ar “Mīlestība nepāriet”. Visas trīs dziesmas kvalificējušās Rudens starpfinālam.
Jaunā “Latvijas Sirdsdziesmas” sezona sākās 5. septembrī, un visa mēneša garumā skatītājiem bija iespēja balsot par savām iecienītākajām dziesmām. Saskaņā ar raidījuma nolikumu katra mēneša trīs populārākās dziesmas – pirmās, otrās un trešās vietas ieguvējas – kvalificējas attiecīgajam starpfinālam.
Septembra balsojumā 1. vietu ieguvusi muzikālā apvienība “Tepat” ar dziesmu “Dejo ar mani!”. Skaņdarba autori ir N. Judenkovs, R. Nerips un A. Tuņķelis.
2. vietā ierindojusies Liene Šomase un “The Rozz” ar dziesmu “Kantrī meitene”, savukārt septembra klausītāju favorītu trijnieku noslēdz Toms Antons ar dziesmu “Mīlestība nepāriet”.
Toma Antona panākums iezīmē arī nozīmīgu posmu viņa paša muzikālajā ceļā. “Mīlestība nepāriet” ir mūziķa pirmā oriģināldziesma, kas izdota šā gada maijā. Skaņdarba mūzikas autors ir pats Toms Antons, un dziesmai tapis arī videoklips.
“Latvijas Sirdsdziesmas” septembra TOP 3
Muzikālā apvienība “Tepat” – “Dejo ar mani!”
Liene Šomase & “The Rozz” – “Kantrī meitene”
Toms Antons – “Mīlestība nepāriet”
Ar septembra rezultātu paziņošanu noskaidroti arī pirmie trīs Rudens starpfināla dalībnieki. Viņiem pievienosies oktobra un novembra aptauju trīs populārākās dziesmas, tādējādi Rudens starpfinālā par iespēju turpināt ceļu konkursā sacentīsies deviņas rudens mēnešu favorītdziesmas. Nolikums paredz, ka starpfināls tiek rīkots reizi trijos mēnešos.
“Latvijas Sirdsdziesmas” Rudens starpfināls gaidāms sestdien, 5. decembrī. Tajā izšķirošā loma atkal būs skatītājiem – starpfināla raidījumā ar “dzīvo” telefonbalsošanu tiks noteiktas piecas dziesmas, kas kvalificēsies sezonas lielajam finālam.
2026./2027. gada sezonā paredzēti trīs starpfināli – Rudens, Ziemas un Pavasara. No katra starpfināla finālā iekļūs piecas dziesmas, tādējādi 2027. gada jūnijā lielajā finālā sacentīsies 15 dziesmas. Finālā gada Sirdsdziesmu noteiks skatītāju balsojumā internetā un ar maksas zvanu palīdzību.
Tikmēr “Latvijas Sirdsdziesmas” sezona turpinās – oktobrī klausītājus gaidīs nākamā dziesmu aptauja un nākamie pretendenti uz vietu Rudens starpfinālā.
Maestro Raimonds Pauls un Guntars Račs ir sarakstījuši jaunas dziesmas, kuras uzticējuši ieskaņot jaunajam un talantīgajam latviešu kantrī mūzikas izpildītājam Edvardam Strazdiņam. Šodien tiek publicēta pirmā no tām – “Cilvēki domā, Dievs dara”.
Dziesmas ierakstu producējis Gints Stankevičs, bet videoklipu veidojis Kaspars Dvinskis (Dween Productions). Tajā izmantoti arī īpaši un personiski kadri no nesen notikušajām Edvarda Strazdiņa un Paulas Gabrānes kāzām.
Edvards Strazdiņš: “Man šķiet, ka šī dziesma ir par mani pašu. Es bieži iedomājos, ka man kaut ko ļoti vajag, un pēc tam pārdzīvoju, ja neizdodas to īstenot. Dažreiz mums pašiem šķiet, ka savu dzīvi esam saplānojuši, bet kādam citam tur, augšā, ir bijis cits plāns... Iespējams, pat labāks par mūsu pašu iecerēto. Man ir liels pagodinājums, ka dziesmas autori tieši man uzticējuši to iedziedāt. Šāda sadarbība ar Maestro man ir kā sapņa piepildījums.”
Dziesmas vārdu autors Guntars Račs:“Man ir liels prieks, ka Maestro atzinīgi novērtēja Edvarda sniegumu un uzticēja viņam vēl vairākas no mūsu jaunajām dziesmām. Es par Edvarda talantu interpretēt dziesmas jau labu laiku vairs nešaubos.”
2027. gada sākumā Edvards kopā ar pavadošajiem mūziķiem, īpašajiem viesiem un dejotājām dosies savā pirmajā Latvijas koncertturnejā “Bez tevis nav nekā”. Koncertprogrammā līdzās Edvarda paša radītajiem hitiem būs dzirdamas arī jaunās dziesmas.
Turnejas koncerti:
9. janvārī – Cēsīs, CATA kultūras namā15. janvārī – Bauskas kultūras centrā16. janvārī – Krustpils kultūras centrā23. janvārī – kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”30. janvārī – Slampes kultūras pilī6. februārī – Madonas novada kultūras centrā13. februārī – Limbažu kultūras namā20. februārī – Talsu kultūras namā26. februārī – Gulbenes novada kultūras centrā27. februārī – Saldus novada Kalnu kultūras namā6. martā – Liepājas latviešu biedrības namā13. martā – Kuldīgas kultūras centrā14.martā – Mālpils kultūras centrā20. martā – Valmieras kultūras centrā7. aprīlī – Rīgā, VEF Kultūras pilī
Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/performance/39522
Mūziķis Reiks izdod jaunu singlu “Jūtas ir dzīvas” — enerģisku un mūsdienīgu skaņdarbu, kurā hiphops sastopas ar pop un house mūzikas skanējumu. Dziesma tapusi kopā ar producentu heywhosthatkid, un tā iezīmē jaunu posmu Reika daiļradē, vienlaikus kļūstot par vienu no pirmajiem ieskatiem gaidāmajā albumā “FUJI”.
Dziesmu “Jūtas ir dzīvas” caurstrāvo doma par jūtām, kuras nevar vienmēr kontrolēt, bet kurās slēpjas spēks. Šo sajūtu Reiks vēlējies pārnest arī dziesmas skanējumā — tā ir dinamiska, enerģiska un radīta ar mērķi dot klausītājam jaudu un iedvesmu ikdienai, vienlaikus sekojot mūsdienu mūzikai un ļaujoties jaunām skaņām.
“Jūtas ir dzīvas” tapšanas stāsts ir tikpat spontāns kā pati dziesma. Reiks uz AMFO studiju sākotnēji devās ar pavisam citu mērķi — strādāt pie cita skaņdarba. Taču studijas sesijas laikā kopā ar producentu heywhosthatkid, Mo un citiem mūziķiem radās ideja, kas pamazām pārauga jaunā dziesmā. “Mēs sākām ar vienu dziesmu, bet beigās sanāca pavisam cita. Tā arī ir viena no foršākajām lietām mūzikā — tu vari ieiet studijā ar konkrētu plānu, bet dažreiz tieši neplānotais aizved pie rezultāta, kas pašam šķiet daudz interesantāks,” stāsta Reiks.
Dziesma tapšanas laikā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas — mainījies aranžējums, detaļas un arī piedziedājums, līdz komanda nonākusi pie gala versijas. Tās tapšanā piedalījušies Mo, Starins un Misters Krūmiņš, savukārt producents ir heywhosthatkid.
“Jūtas ir dzīvas” vienlaikus ievada Reika jauno muzikālo ēru, kas turpināsies gaidāmajā albumā “FUJI”. Tajā mūziķis sola atteikties no stingrām žanru robežām un sāk ceļu pretī jaunam muzikālajam stāstam, kurā dažādi žanri, pieredzes un ietekmes satiekas vienā albumā.
Albumu būtiski ietekmējusi arī Reika nesenā pieredze Japānā, kur gūtās emocijas, kultūra un apkārtējā vide kļuvušas par vienu no iedvesmas avotiem jaunajam muzikālajam posmam. Japānas ietekme būs dzirdama arī pavisam tieši — “Jūtas ir dzīvas” tiks izdota arī japāņu valodas versijā. Šis ir viens no pirmajiem Reika soļiem, eksperimentējot ar japāņu valodu un turpinot pētīt Japānas mūzikas un kultūras vidi.
70to gadu rokmūzikas noskaņā Amanda Lapa izdod dziesmu par izraušanos no ierastās dzīves
Amanda stāsta: "2025. gada februāris bijis pārlieku drūms un nemierīgs laiks, kad tapa šī dziesma. Sajūta bija tāda, ka ikdienā viss sagājis šķērsām un, ka laiks doties prom - vienalga kur. Prom no ierastā un krātā, kā dziesmas vārdos minēts. Tā tapa dziesmas vārdi par Ifas salu, rezervātu un geto. Šovasar aktīvi spēlējot basģitāru, izdomāju basa līniju, pēc kuras veidoju pārējo dziesmas aranžiju 70to gadu stilā. Mēģināju radīt 70to klasiskā roka noskaņu, jo mūsdienās tieši šis stils man ļoti pietrūkst."
Dziesmas mūzikas autore - Amanda Lapa. Dziesmas apdare - Amanda Lapa, Artis Boriss, Laura Svikša. Vārdu autors - Arnis Slobožaņins. Mix/master – Armands Treilihs. Video – Amanda Lapa.
25.septembrī Latvijas mūzikas telpā sevi piesaka jauna rokmūzikas grupa M.E.K.A., izdodot savu pirmo singlu “Ziemeļu pusē” un publiskojot arī dziesmas videklipu.
M.E.K.A. ir četru profesionālu mūziķu apvienība – Atis Zviedris (vokāls), Kristens Kupčs (ģitāra), Edžus Korsaks (bass) un Mārcis Briška (bungas). Grupas mūzikā satiekas 90.gadu grunge enerģija ar mūsdienīgu skanējumu, smagām ģitārām, tehnisku muzikālo izpildījumu un spēcīgu vokālu. Grupa necenšas spēlēt "pareizu" vai ērtu roku – tās mūzikā ir spēks, spriedze un emocija, iedvesmojoties no pasaules labākajiem rokmūzikas meistariem un apvienībām.
Grupas nosaukums M.E.K.A. veidots no tās dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem. Ideja par grupu radās 2025. gadā, kad vokālists Atis Zviedris uzrunāja pārējos mūziķus. Jau pirmie radošie meklējumi apliecināja, ka četru profesionāļu ķīmija, muzikālā pieredze un enerģija veido īpašu kopskanējumu.
Dziesmas “Ziemeļu pusē” pirmo uzmetumu Atis Zviedris radīja pirms astoņiem gadiem mājas studijā. Toreiz ar akustisko ģitāru tapa dziesmas piedziedājums un neliela pantu daļa. Uzmetums uz vairākiem gadiem palika aizmirsts, līdz Atis satika pārējos M.E.K.A. mūziķus.
“Kad satiku M.E.K.A. līdzgaitniekus, sapratām, ka šai dziesmai ir potenciāls. Uzrakstīju pārējo tekstu un dziesmas skeletu, ar kuru grupas biedri strādāja tālāk, izveidojot šobrīd dzirdamo masīvo roka skanējumu”, stāsta Atis Zviedris.
Dziesmas pamatā ir emocionāls stāsts par cilvēku, kurš pēc vairākkārt piedzīvotas vilšanās vai sāpēm izvēlas sevi pasargāt. “Dziesmas radīšanas brīdī ievietoju sevi sasalušā burbulī, kuram nav piekļuves no ārējās pasaules. Tas ir stāsts par dvēseli, kura ir neskaitāmas reizes apdedzinājusies un atsakās piedzīvot ko līdzīgu vēlreiz, nonākot sasalušā agregātsāvoklī. Tā nav depresija, bet aizsargmehānisms, kas neļauj apdedzināties vēlreiz”, skaidro grupas vokālists.
Tieši šo iekšējo spriedzi M.E.K.A pārvērš skanējumā – no sākotnējās akustiskās ģitāras skices izveidojot smagu, enerģisku un masīvu roka kompozīciju.
Līdz ar singla izdošanu 25.septembrī pirmizrādi piedzīvos arī dziesmas “Ziemeļu pusē” videoklips, kas papildina dziesmas stāstu vizuālā formā. Video tapis Engures ostas kultūrtelpā “Atmodas Elings” un to veidojuši Mārtiņš Māters (režisors), Artūrs Vanags / Armless Birds (operators), Alise Zvejsalniece (stils, grims, frizūras), Baiba Ripa (dizainere).
M.E.K.A. mūzikā svarīga ir ne tikai enerģija, bet arī saturs. Grupas dziesmas runās par cilvēkiem, attiecībām, mīlestību, sabiedrību un pasauli, kurā dzīvojam.
Singls “Ziemeļu pusē” no 25.septembra pieejams lielākajos mūzikas straumēšanas servisos un radio, bet dziesmas videoklips – video platformās.
Septembra pēdējā sestdienā Latgales vēstniecībā GORS jau ceturto gadu pēc kārtas skanēs dziedātājas un dziesmu autores Aijas Rimšas dziesmas. Koncertā “Rudeņa vējos” 26. septembrī uz vienas skatuves pulcēsies plašs Latvijā pazīstamu mūziķu loks, lai no jauna izdzīvotu gan klausītāju iemīļotus skaņdarbus, gan mazāk dzirdētas dziesmas no Aijas radošā mantojuma. Lielās skatītāju intereses dēļ izsludināts arī papildkoncerts.
Aija Rimša bija dziedātāja, dziesminiece un dziesmu autore, kuru mēdza dēvēt par “Latgolys Rūžeņu”. Viņas personība un mūzika bija cieši saistīta ar Latgali, bet dziesmās līdzās dzīvespriekam un humoram netrūka arī sāpju, skumju un ļoti personisku pārdzīvojumu. Tieši šo dažādo emociju pasauli iecerēts atkal atklāt koncertā “Rudeņa vējos”.
Koncertā skanēs tikai Aijas Rimšas oriģināldziesmas – gan klausītājiem jau labi zināmi skaņdarbi, gan kompozīcijas, kas ilgus gadus glabājušās dziesmu kladēs un publiski dzirdētas vien retu reizi. Koncerta veidotāji sola arī iepriekš nedzirdētus mākslinieku duetus.
Aijas dziesmām jaunu skanējumu piešķirs Santa Kasparsone, Katrīna Dimanta, Gita Strēlniece, Aivars Lapšāns, Andris Daņiļenko, Roberts Ošiņš, Inese Ērmane un Havjers Fernandess, Juris Ostrovskis, Guntra Kuzmina-Jukna un vokālā grupa “SKONAI”, Agnese un Andris Šīranti, kā arī Aijas dēls Intars. Vakara vadītājas lomā būs Latvijas Radio 2 personība Velga Vītola.
Arī koncerta norises laiks izvēlēts simboliski – tikšanās notiek septembra nogalē, dienu pēc Aijas dzimšanas dienas. GORS uzsver, ka tieši rudens ir laiks, kas sevī savieno gan Aijas piedzimšanas, gan aiziešanas laiku. Šogad koncerts notiks jau ceturto gadu pēc kārtas, turpinot tradīciju rudenī atkal satikties Aijas dziesmās.
Koncerts vienlaikus ieskandinās arī jaunu posmu Aijas Rimšas piemiņas stāstā – viņas sesto gadu desmitu. Taču tā centrā būs nevis skumjas, bet mūzika, kas turpina dzīvot citu mākslinieku balsīs un klausītāju atmiņās.
Aijas Rimšas dziesmu koncerts “Rudeņa vējos” notiks 26. septembrī Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē Rēzeknē. Sākotnēji paredzētajam vakara koncertam lielās intereses dēļ pievienots papildkoncerts plkst. 16.00. GORS aktuālajā programmā norādīti koncerti plkst. 16.00 un 19.00.
Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīzē”.
Biļetes uz “Rudeņa vējos” – 26. septembrī plkst. 16.00
Biļetes uz “Rudeņa vējos” – 26. septembrī plkst. 19.00
Dziedātājs un dziesmu autors Juris Ostrovskis šogad atzīmē 20 gadus uz skatuves. Jubilejas gadā mūziķis klausītājiem piedāvā dziesmu “Latgales sirds”, kas septembrī iekļauta LTV raidījuma “Latvijas Sirdsdziesma” jaunās sezonas aptaujā, bet 18. oktobrī Rēzeknē gaidāms jubilejas koncerts “20 gadi mūzikā”.
Dziesmas “Latgales sirds” autors ir pats Juris Ostrovskis, un tās skanējumu papildina saksofonists Raivo Stašans. Skaņdarbam tapis arī videoklips, kura oficiālā pirmizrāde notika 23. maijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Latvijas Sirdsdziesma”.
Videoklipa filmēšanai izvēlēta pati Latgale - kadri tapuši Rāznas ezera krastā un Dagdas apkārtnē. Filmēšanas vietu meklēšanā palīdzējis Jānis Kupra, savukārt Staņislavs Maļkevičs klipa veidotājiem parādījis ūdenskritumus un veco krucifiksu. Videoklipa sākumā redzams arī Staņislava dēls Matejs. Klipa režisors un operators ir Pēteris Muižnieks.
“Latgales sirds” šoruden turpina savu ceļu pie klausītājiem – dziesma iekļauta “Latvijas Sirdsdziesmas” 2026./2027. gada sezonas septembra aptaujā. Par septembra dziesmām iespējams balsot reizi dienā līdz 26. septembra plkst. 00.01.
Jaunā dziesma simboliski papildina arī Jura Ostrovska jubilejas gadu. Mūziķa radošajā ceļā īpaša nozīme ir 2006. gadā ierakstītajai “Daugaveņai”, kas kļuva par vienu no nozīmīgajiem atspēriena punktiem viņa muzikālajā darbībā. Divu desmitgažu laikā klausītāju iemīļoto dziesmu vidū nonākusi gan “Daugaveņa”, gan “Hej, bruoļ latgaļīt!” un citi Jura Ostrovska skaņdarbi.
20 gadi mūzikā – jubileja uz skatuves
20 gadu jubileju Juris Ostrovskis atzīmēs arī īpašā koncertā 18. oktobrī plkst. 14.00 Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namā. Koncerts iecerēts kā muzikāls atskats uz divās desmitgadēs paveikto un kopā ar klausītājiem piedzīvoto.
Aptuveni stundu garajā programmā skanēs Jura Ostrovska pazīstamākās autordziesmas, kā arī tautasdziesmas jaunā un dzīvīgā muzikālā skanējumā. Dziedātāju pavadīs dzīvās mūzikas grupa “ArMaestro” pianista Anatolija Livčas vadībā, bet īpašā viesa statusā koncertam pievienosies saksofonists Romāns Saikovskis.
Jubilejas koncerts “20 gadi mūzikā” būs stāsts ne tikai par dziesmām, bet arī par Jura Ostrovska saikni ar Latgali un klausītājiem, kuri bijuši līdzās viņa muzikālajā ceļā no pirmajiem ierakstiem līdz šodienai.
Tiek izsludināta pieteikšanās konkursam NEMIERA BLICE ’27, kas no 2026. gada oktobra līdz 2027. gada augustam norisināsies Kultūras namā “Atmoda”, Stabu ielā 10, Rīgā. Konkurss aicina jaunos un mazpazīstamos mūziķus uz drosmīgu izaicinājumu - pierādīt sevi uz skatuves, gūt atpazīstamību un sacensties par vērtīgām balvām.
Grupas konkursa atlasēs uzstāsies ar 20 minūšu oriģināldarbu programmu, un par tālāko dalību lems tikai skatītāju balsojums, turpretī sākot ar pusfināliem pievienosies arī nozares profesionāļu žūrija. Pasākumus vadīs ilggadējais NEMIERA BLICE vadītājs Ēriks Saksons.
Grupas cīnīsies līdz pat finālam, kur uzvarētāji iegūs 500 eiro dāvanu karti no mūzikas preču veikala Rock Distribution aparatūras un instrumentu iegādei, 800 eiro dāvanu karti ierakstam profesionālā studijā producenta vadībā, iespēju uzstāties festivālos “Munky Pride 2027” un “Saldus Saule” kā arī tiks piedāvāts doties Latvijas minitūrē. Organizatori atklāj, ka balvu fonds var papildināties arī sezonas laikā, bet par fināla pārsteigumiem pagaidām neko neatklāj, lai saglabātu intrigu.
“Konkursā NEMIERA BLICE svarīgākais ir uzstāšanās prieks, satikšanās ar klausītājiem un iespēja dalīties enerģijā ar citiem mūziķiem,” stāsta Kultūras nama “Atmoda” vadītājs Herberts Blumbergs. “Uzvarēt ir patīkami, taču vēl nozīmīgāk ir gūt pieredzi, iepazīt publiku un labi pavadīt laiku kopā ar domubiedriem. Protams ne mazāk svarīgi ir būt pamanītiem, dibināt kontaktus ar citiem nozares darboņiem, kas ir tas lielākais ieguvums tālākai mūziķu karjeras attīstībai”
Pieteikšanās ir sākusies! Kultūras nams “Atmoda” aicina ikvienu talantīgu mūziķi izmantot šo iespēju, lai tiktu pamanīts, sasniegtu plašāku auditoriju un nostiprinātu savu vārdu Latvijas mūzikā.
Projekts tiek realizēts ar biedrības LaIPA atbalstu.
NEMIERA BLICE 2027 PIETEIKUMA ANKETA: https://ej.uz/nemierablice27
Latgaliešu grupa “Dabasu Durovys” piedāvā jaunu dziesmu “Baltais vasks”, kuras tapšanu iedvesmojis neparasts atgadījums grupas līdera Arņa Slobožaņina lauku mājās. No nejauši aizmirstas sveces radies stāsts par cilvēku attiecībām, kurās nepamanītais un aizmirstais ar laiku var mainīt pat to, kas sākotnēji bijis gaišs un tīrs. Dziesmai tapis arī videoklips.
Jaunā skaņdarba ideja radusies pavisam ikdienišķā situācijā. Kādu vakaru Arnis Slobožaņins aizmirsis nodzēst sveci, kas izdegusi, vaskam izplūstot uz putekļainās grīdas lauku mājās. Nākamajā rītā, mēģinot vasku nokasīt, mūziķis ievērojis, ka tas vairs nav balts - sajaucies ar putekļiem, tas bija kļuvis pelēks.
Šis notikums kļuva par iedvesmu dziesmai “Baltais vasks”, kurā sveces vasks simbolizē arī cilvēku savstarpējās attiecības.
“Teksts tapis, iedvesmojoties no simboliska gadījuma — aizmirsu vakarā nodzēst sveci, kura izdega, un vasks salija uz putekļainās grīdas lauku mājās. Kad nākamajā rītā mēģināju to kasīt nost, tas bija kļuvis no balta pelēks. Dziesma ir arī par cilvēku attiecībām - kad kaut kas tajās tiek aizlaists un aizmirsts, tad balts kļūst pelēks un melns,” stāsta Arnis Slobožaņins.
“Baltais vasks” aicina aizdomāties par to, cik viegli ikdienas steigā varam nepamanīt pārmaiņas attiecībās. Neizrunātas sajūtas, atliktas sarunas un uzmanības trūkums pamazām var atstāt pēdas tur, kur reiz valdījusi tuvība. Dziesmas centrā ir vienkāršs, bet spēcīgs tēls - baltais vasks, kas, saskaroties ar apkārtējo vidi, maina krāsu.
Dziesmas ierakstā piedalījušies Valdis Rundzāns, Aleksandrs Tamans, Romāns Sladzis, Vladimirs Šuvalovs un Arnis Slobožaņins. Skaņdarba miksēšanu un māsterēšanu veicis Armands Treilihs, savukārt videoklipu veidojusi Amanda Lapa.
“Baltais vasks” turpina grupas šī gada muzikālo darbību. Martā “Dabasu Durovys” klausītājiem piedāvāja dziesmu “Alkimeja” - stāstu par īpašo saikni, kas cilvēkus var satuvināt uz visu mūžu vai tikai īsu mirkli. Arī jaunajā skaņdarbā grupa pievēršas attiecību tēmai, šoreiz izgaismojot to trauslumu un pārmaiņas, ko var radīt neuzmanība.
Mārtiņa Freimaņa vārds un mūzika šobrīd atkal kļuvuši īpaši aktuāli. To lielā mērā veicinājuši Liepājas teātra izrādes „Freimanis” fantastiskie panākumi, kā arī gaidāmie mūziķa 50 gadu jubilejai veltītie koncerti, kas jau izsludināti un notiks nākamgad.
Godinot Mārtiņa Freimaņa radošo mantojumu, izdevniecība MicRec laidusi klajā vinila skaņuplati, kuras A pusē iekļautas populārākās Mārtiņa sarakstītās un kopā ar grupu “Tumsa” izpildītās dziesmas.
Savukārt plates B pusē apkopotas pazīstamākās dziesmas, kuras Freimanis rakstījis saviem draugiem un citiem izpildītājiem. To vidū ir Valtera un Kažas izpildītā „The War Is Not Over”, kas 2005. gadā Kijevā notikušajā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā ieguva piekto vietu. Vēlāk dziesmu savā versijā ieskaņoja arī populārā dāņu grupa “Michael Learns To Rock”.
Plates B pusē iekļauta kopā ar grupu PeR ieskaņotā dziesma „Bums”, grupas “Putnu Balle” izpildītās dziesmas „Sapņu pārdevējs” un „Spārni un vējš”, kā arī kopā ar Olgu Rajecku izpildītā dziesma „Ar baltu krītu uzrakstīts”. Skaņuplati noslēdz dziesmas „Pie Dieviņa gari galdi” koncertieraksts.
Jaunā izdevuma dizainu veidojis mākslinieks Guntars Petris, izmantojot Aigara Jansona fotogrāfiju, kurā Freimanis redzams kopā ar savu mīļoto suni Pepi. Fotogrāfija savulaik tapusi grupas Tumsa sestā studijas albuma „Suns” dizainam 2008. gadā.
Kopumā numurēti 500 skaņuplates eksemplāri. Plate ar pirmo numuru rezervēta daudzu Mārtiņa dziesmu līdzautoram un izpildītājam Laurim Reinikam.
Dziesmu izlase vinila platē jau pieejama micrec.lv mājaslapā, bet no 25. septembra tā būs nopērkama arī mūzikas veikalos.
3. oktobrī izlase, kopā ar citām "MicRec" izdotajām vinila skaņuplatēm, būs atrodama pasākumā „Latvijas vinila diena”, kas notiks k/t „Vagonu zāle”, Vagonu ielā 21.
Pasūtīt plati: Mārtiņš Freimanis. Dzīve kā košums. Labāko dziesmu izlase (Vinyl)
Astoņi Andri. Viena skatuve. Viena vārda diena. Ko Andri varētu darīt savā vārda dienā? Protams – dziedāt! Un ko iesākt, ja vienuviet satiekas veseli astoņi dziedoši Andri? Tad atliek tikai viens – sarīkot festivālu!
Tieši 30.novembrī – Andru vārda dienā – plkst.19 Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē pirmo reizi notiks “Dziedošo Andru festivāls”, vienā koncertā pulcējot pazīstamus un publikas iemīļotus skatuves māksliniekus, kurus vieno ne tikai mūzika, bet arī vārds – Andris.
Koncertā satiksies populārās un rokmūzikas pārstāvji, šlāgermūzikas un estrādes meistari, dziesmu autori un mūziķi – Andris Ābelīte, Andris Ērglis, Andris Skuja, Andris Kivičs, Andris Daņiļenko, Andris Zunde, Andris Baltacis un dziedošais aktieris Andris Bērziņš. Tik dažāds dalībnieku sastāvs festivālā sola arī plašu muzikālo amplitūdu – no roka un populārās mūzikas līdz estrādei, šlāgermūzikai un latgaliskām noskaņām.
“Šis tiešām būs vakars, kurā vienu vārdu izdziedās astoņās ļoti dažādās balsīs. Astoņi Andri – astoņas balsis, astoņi muzikāli rokraksti, astoņas skatuves personības. Katram savs stāsts, savas dziesmas un sava publika, bet šajā vakarā viņus visus vienos viena vārda diena un viens īpašs koncerts,” pauž koncerta rīkotāji.
Programmā skanēs lielākie hiti no mākslinieku repertuāra, taču festivāla iecere paredz arī neierastas muzikālas satikšanās un kopīgus priekšnesumus. Par muzikālo pavadījumu šajā vakarā rūpēsies grupa “ARmaestro” Anatolija Livčas vadībā.
“Un kurš gan teicis, ka Latvijā festivālam nepieciešamas vairākas dienas, desmitiem skatuvju un simtiem mākslinieku? Dažreiz pietiek ar vienu skatuvi, vienu vārda dienu un astoņiem Andriem. Tāpēc pirmais Dziedošo Andru festivāls notiks jau pavisam drīz - 30. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā. Jo Andru nekad nevar būt par daudz. Un dziedošu Andru – jo īpaši!” aicinot uz unikālo pasākumu, pauž mākslinieki.
Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tīklā - https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/178919
18. oktobrī plkst. 18.00 VEF Kultūras pilī notiks komponista, mūzikas producenta un aranžētāja Gaita Lazdāna 50 gadu jubilejas un 35 gadu radošās darbības koncerts “Assorti”. Vienā vakarā uz skatuves satiksies dažādu paaudžu un žanru mākslinieki, ar kuriem komponists sadarbojies savas muzikālās karjeras laikā.
Gaita Lazdāna radošajā ceļā ir vairāk nekā 80 mākslinieku, tostarp populāri solisti, grupas, teātra un kino aktieri, kā arī ētera personības. Daļa no viņiem būs sastopami arī jubilejas koncerta “Assorti” uz skatuves.
Jubilejas koncerts veidots kā dinamisks un krāsains dažādu mūzikas stilu kokteilis, kurā skanēs popmūzika, šlāgeris, aktieru izpildīti skaņdarbi, dueti un instrumentālā mūzika. Koncerts būs divdaļīgs, un tajā izskanēs aptuveni 30–35 dziesmas no komponista plašā repertuāra.
Starp klausītāju iemīļotākajiem Gaita Lazdāna skaņdarbiem ir “Neatstāj mani” Harija Spanovska un Ineses izpildījumā, “Ielūgums” Jāņa Paukštello izpildījumā, “Ak, šī dzīve” Andra Skujas izpildījumā, “Nakts” grupas “Hameleoni” repertuārā un daudzi citi skaņdarbi. Koncertā gaidāmi arī pirmatskaņojumi.
“Koncerts būs kā gards atspirdzinošs kokteilis dzīvo mūziķu grupas pavadībā. Esmu pārliecināts – atmosfēra izdosies ļoti, ļoti forša,” saka Gaitis Lazdāns.
Jubilejas koncertā piedalīsies Normunds Rutulis, Maija Lūsēna, Ainars Bumbieris, Kaspars Markševics, Sergejs Jēgers, Gundars Silakaktiņš, Normunds Pauniņš, Kristīne Šomase, Sabīne Berezina, Andris Skuja, grupa “Hameleoni”, saksofonists Raivo Stašans un citi mākslinieki.
Savukārt par īpašiem pārsteigumiem koncerta laikā parūpēsies Gunārs Jākobsons un Sandra Glāzupa.
Lazdāns atzīst, ka izvēlēties koncerta dalībniekus un repertuāru nav bijis vienkārši, jo visus savus sadarbības partnerus vienā vakarā uz skatuves apvienot nav iespējams.
“Visus izpildītājus uz koncertu uzaicināt un apvienot vienā vakarā nav iespējams. Koncertprogramma tiks izveidota kā asorti – mēģināšu izvilkt labāko no tā, kas man pašam šķiet nozīmīgs un kas izskanējis visplašāk,” stāsta komponists.
Jubilejas vakarā Gaiti Lazdānu pavadīs arī “Ginger Band”, ar kuru komponistam šī būs pirmā sadarbība.
“Šos mūziķus man ieteica – ļoti interesanti būs kopā strādāt,” uzsver Lazdāns.
Komponists savu jubilejas koncertu uztver ne tikai kā atskatu uz līdz šim paveikto, bet arī kā jauna posma sākumu.
“Ar šo koncertu būs iespēja atskatīties padarītajā un smelties iedvesmu jauniem darbiem. Tas ir atskaites punkts, jo viss jau turpinās! Klausītāji sagaidīs arvien jaunas un jaunas dziesmas,” saka Gaitis Lazdāns.
Gaita Lazdāna 50 gadu jubilejas un 35 gadu radošās darbības koncerts “Assorti” – 18. oktobrī plkst. 18.00 VEF Kultūras pilī.
Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/176198
Leģendārā grupa “Līvi”, kura pamatoti tiek uzskatīta par latviešu rokmūzikas stūrakmeni un kuras dziesmas kļuvušas par Latvijas rokmūzikas klasiku, šoruden dodas piecdesmit gadu jubilejai veltītajā koncerttūrē. Tūres atklāšanas koncerts notiks 4.oktobrī Ogres novada Kultūras centrā. Koncerta sākums – plkst.18.
Koncertos, kas notiks Ogrē, Jelgavā, Rīgā, Rēzeknē un citviet Latvijā, skanēs gan grupas ikoniskākās dziesmas, kuras ierakstītas Latvijas rokmūzikas zelta fondā, gan jaunāki skaņdarbi, gan dziesmas, kuras koncertos varbūt bijušas dzirdamas retāk.
Kā uzsver koncertu rīkotāji, grupa “Līvi” nav tikai lapaspuse latviešu rokmūzikas vēsturē, tas ir stāsts par spītu, aizliegumiem sāpīgiem zaudējumiem un slavas virsotnēm, un, pateicoties viņiem Liepāja sevi var dēvēt par Latvijas roka galvaspilsētu.
Grupas līderis Ainars Virga, kurš “Līviem” veltījis sava mūža 40 gadus, pauž:
“Manuprāt, noslēpums tik ilgai grupas eksistencei ir vienkāršs un nepārprotams – ir svarīgi mīlēt to, ko tu dari. Un jādomā par to, ka mums vēl viss priekšā!”
Savukārt grupas solists Jānis Buķelis piebilst:
“Dziedāt hitus, kuri uzskatāmi gandrīz vai tautas himnu, ir milzīgu atbildība. Un patiesībā jau visas dziesmas ir foršas, un katrā no tām ir kāds īpašs vēstījums.”
Grupas “Līvi” jubilejas koncerti notiks:
4.oktobrī plkst.18 Ogres Kultūras centrā
8.oktobrī plkst.19 Jelgavas Kultūras centrā
14.novembrī plkst.16 un 19 Rīgā, VEF Kultūras pils
22.novembrī plkst.18 Slampes Kultūras pilī
27.novembrī plkst.19 Ventspils teātra namā “Jūras vārti”
28.novembrī plkst.18 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS
4.decembrī plkst.19 Kultūras centrā “Siguldas devons”
9.decembrī plkst.19 Kultūras centrā “Ulbrokas pērle”
11.decembrī plkst.19 Valmieras Kultūras centrā
Biļetes uz koncertiem var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tīklā.
Dziedātāja Antra Stafecka un mūziķis Ingars Viļums piedāvā klausītājiem jaunu dziesmu “Selgā” – emocionālu stāstu par mātes mīlestību, bērnu pieaugšanu un saitēm, kas nepārtrūkst arī tad, kad dzīve katru aizved savā virzienā. Līdz ar jauno skaņdarbu mūziķi izziņojuši arī gaidāmo albumu un 2027. gada koncerttūri “Sildi, Uguntiņ’!”.
“Selgā” ir dziesma par mīlestību, kuras patieso nozīmi nereti apzināmies tikai ar laiku. Bērni izaug, dodas pasaulē un veido paši savu dzīvi, taču mātes rūpes un mīlestība paliek. Skaņdarbā šīs sajūtas savijas ar dabas tēliem un dzīves ritējumu, atgādinot par piederību, ģimeni un cilvēkiem, kuri vienmēr būs daļa no mums.
Antra Stafecka par dziesmu: "Beznosacījuma mīlestība, ziedošanās, sirdssāpes un vienlaicīgi vislielākā laime! Būt vientuļai un tai pat laikā prieka un pieredzes pārpildītai. Ir tik daudz ko teikt, just, un pieredzēt esot mammai vai tētim... Un galu galā, mēs esam arī bērni! Šīs dziesma ir kā stiprinošs elements trauslam ziedam, kas izturējis Dzīves vētru!"
Dziesmas vēstījums iegūst vēl dziļāku nozīmi, pašiem kļūstot par vecākiem. Tad citādi ieraugām savu bērnību, labāk izprotam mātes rūpes un novērtējam to, kas reiz šķitis pašsaprotams. “Selgā” aicina apstāties, atcerēties un pateikt paldies par mīlestību, kas mūs pavadījusi visa mūža garumā.
Jaunajai dziesmai tapis arī videoklips, kura autors ir Harijs Blāze. Tas papildina skaņdarba emocionālo vēstījumu, ļaujot klausītājiem iejusties mūziķu radītajā stāstā.
“Selgā” turpina Antras Stafeckas un Ingara Viļuma radošo sadarbību, kurā jau tapušas dziesmas “Dziļumā”, “Zemes dziesma”, “Sauciet” un “Alkas”. Abu mākslinieku mūzikā latviskās melodijas un dabas tēli savijas ar mūsdienīgu skanējumu un pārdomām par cilvēka iekšējo pasauli.
Līdz ar jaunā singla izdošanu Antra Stafecka un Ingars Viļums atklājuši arī savus nākamos muzikālos plānus. 2027. gadā gaidāms abu mākslinieku albums “Sildi, Uguntiņ’!” un koncerttūre ar tādu pašu nosaukumu, kurā klausītāji varēs piedzīvot viņu kopīgi radīto mūziku.
Līdz ar jaunās dziesmas “Selgā” izdošanu Antra Stafecka un Ingars Viļums izziņojuši arī 2027. gada koncerttūri “Sildi, Uguntiņ’!”. Tūre sāksies 31. martā Rīgā, VEF Kultūras pilī, un turpināsies dažādās Latvijas pilsētās, klausītājiem piedāvājot iespēju klātienē piedzīvot abu mākslinieku kopīgi radīto mūziku. Koncerti plānoti gan kultūras centros un koncertzālēs, gan vasaras brīvdabas koncertzālē “Mītava” Jelgavā.
Koncerttūre “Sildi, Uguntiņ’” – 2027. gada koncerti
31. martā plkst. 19.00 – Rīga, VEF Kultūras pils.
3. aprīlī plkst. 19.00 – Ogre, Ogres novada Kultūras centra Lielā zāle.
9. aprīlī plkst. 19.00 – Valmiera, Valmieras Kultūras centrs.
10. aprīlī plkst. 18.00 – Alūksne, Alūksnes Kultūras centrs.
16. aprīlī plkst. 19.00 – Slampe, Slampes Kultūras pils.
17. aprīlī plkst. 18.00 – Liepāja, Liepājas Olimpiskā centra Rožu zāle.
23. aprīlī plkst. 19.00 – Sigulda, kultūras centrs “Siguldas devons”.
1. maijā plkst. 18.00 – Rēzekne, Latgales vēstniecība GORS.
17. jūlijā plkst. 21.00 – Jelgava, brīvdabas koncertzāle “Mītava”, Pasta salā. Biļetes
Biļešu cenas – no 20 EUR. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzē”
Jaunā Latvijas meditatīvās mūzikas grupa PLŪSMA rada atslābinošu un dejisku “Austošās saules dziesma” kaverversiju ar mūzikas video un aicina uz koncertu.
Tikko dzimusī grupa PLŪSMA rudens saulgriežos ieskandina ēteru ar savu versiju par dabas stihiju spēku ar grupas DĀRDI radīto “Austošās saules dziesmu” un 24. novembrī plkst. 18:30 aicina uz savu koncertu Vecrīgā VYBRA studijā.
“Daba ir Tevī un Tu esi dabā. Mēs esam viens vesels un tieši rudens saulgrieži un citi dabas svētki ir tie mirkļi gadā, kad varam izteikti sajust un pastiprināt šo vienotību ar pirmelementiem jeb gaisa, ūdens, zemes un uguns stihijām. Pēc senajām ziemeļtautu tradīcijām rudens saulgrieži ir laiks, kad ūdens pirmelements atstāj dzīvo pasauli, dodot cilvēkam iespēju ieskatīties apslēptajā sevī, citos, kā arī šajā un citās pasaulēs. Tas ir laiks, kad emocijas norimstas un mēs kļūstam iekšēji un ārēji mierīgāki. Tāpēc Aleksandrs, Tenis un es nolēmām šo “Austošās saules dziesmu” laist pasaulē tieši tagad. Lai klausītājiem ir iespēja vēl jaudīgāk šajā maģiskajā laikā savienoties ar savām un dabas dzīlēm,” atklāj grupas soliste Diāna.
Jaunā muzikālā projekta PLŪSMA sastāvā ir Tenis Dimants (handpan), Aleksandrs Zlatopoļskis (bungas) un Diāna Černe (balss). Grupas muzikālais novirziens ir dziedinoša meditatīvā mūzika ar improvizācijas elementiem un brīvo balss plūsmu, kas ļauj klausītājam atgūt savu iekšējo mieru un savienoties ar savu dziļāko būtību un dvēseles mājām.
Mūzikas video tapa Latvijas dabas skaistuma oāzē “Ieriķu Dzirnavas” un uz Cecīļu dabas takas. To filmēja un montēja Kaspars Kambars. Dziesmu miksēja un māsterēja Jānis Narbuts White Wide Production studijā. Video redzamās metāla rotas ir no salonveikala “Rakstā” un varkaļa Jura Kambara.
Iekšējo mieru un spēku sniedzošais koncerts 24. novembrī plkst. 18:30 norisināsies stilīgajā un mājīgajā VYBRA studijas telpā pie pašas Domu baznīcas Vecrīgā. Biļetes: www.aula.lv
Jau trīspadsmito gadu pēc kārtas Ineses Galantes fonds īsteno nozīmīgu kultūras un sociālo projektu - konkursu “Ineses Galantes talanti”, kura ietvaros sniedz vērtīgu atbalstu talantīgiem jaunajiem solistiem un mūziķiem klasiskās mūzikas jomā. Projekts atrod, attīsta un popularizē izcilākos jaunos izpildītājus, atklājot jaunas zvaigznes mūzikas pasaulē. Katru gadu organizatori ar lielu prieku vēro savu laureātu profesionālo izaugsmi, un daudzi viņu sasniegumi ir patiesi iespaidīgi.
Spilgts šāda uzrāviena piemērs ir 2024. gada konkursa “Vokālā māksla” uzvarētāja Etīna Emīlija Saulīte. Viņa absolvējusi Emīla Dārziņa mūzikas skolu, guvusi uzvaras starptautiskos konkursos un strauji sevi pieteikusi uz pasaules nozīmīgākajām skatuvēm. Viņas sasniegumu vidū ir spilgta debija Liu lomā Džakomo Pučīni operas “Turandota” iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā, titulloma Henrija Pērsela operas “Didona un Enejs” koncertuzvedumā Iubilaei Cantus festivālā Polijā, uzstāšanās Ungārijas Valsts operā, kā arī galvenā loma Silvijas Kolasanti operas “Anna A” pirmiestudējumā uz leģendārās La Scala skatuves. Etīna Emīlija uzstājusies arī koncertā Ungārijas Valsts operā Budapeštā. Kopš 2025. gada rudens Etīna ir prestižās Milānas Teatro alla Scala akadēmijas dalībniece.
“Man ir patiess prieks, ka konkurss “Ineses Galantes talanti” man nav bijis tikai viens noslēdzies posms, bet gan kļuvis par daļu no mana profesionālā ceļa. Ap mani ir izveidojusies īpaša jauno mūziķu kopiena, un ļoti vērtīgi ir tas, ka Inese Galante pati rūpējas par jaunajiem mūziķiem, seko līdzi mūsu attīstībai un dalās ar savu pieredzi un skatījumu. Man kā jaunam mūziķim ir ļoti svarīgi zināt, ka cilvēks, kuram uzticies un kurš pats ir sasniedzis tik daudz operas pasaulē, dzird un novērtē tavu ceļu. Tas dod lielu pārliecību un motivāciju turpināt strādāt un attīstīties. Pēc dalības konkursā esmu debitējusi Milānas Teatro alla Scala un Ungārijas Valsts operā, bet šobrīd esmu Berlīnes Valsts operas operstudijā,” dalās Etīna Emīlija Saulīte.
Spilgto veiksmes stāstu virkni turpina pianiste Melissa Takanbekova, 2025. gada konkursa “Ineses Galantes talanti” pirmās vietas ieguvēja kategorijā “Taustiņinstrumentu spēle”.
“Šis gads man ir bijis īpaši nozīmīgs - esmu absolvējusi Emīla Dārziņa mūzikas skolu un no oktobra uzsākšu bakalaura studijas Hochschule für Musik, Theater und Medien Hannover Vācijā pie izcilās profesores Evas Kupecas. Pēdējā gada laikā esmu guvusi vairākus nozīmīgus panākumus konkursos - 2026. gadā ieguvu 1. vietu Latvijas Valsts pianistu konkursā, bet 2025. gadā uzvarēju konkursā “Ineses Galantes talanti”, kā arī ieguvu 2. vietu I Starptautiskajā Ilzes Graubiņas pianistu konkursā un 1. vietu Starptautiskajā klavieru ansambļu, kameransambļu un koncertmeistaru konkursā Liepājā. Īpaši nozīmīga man bija arī Emīla balva, kas deva iespēju uzstāties koncertos kopā ar skolas simfonisko orķestri un atskaņot F. Pulenka Divkāršo klavierkoncertu. Tagad ar lielu prieku un nelielu satraukumu gatavojos jaunam dzīves posmam Hannoverē. Mans ilgtermiņa mērķis ir kļūt par koncertpianisti, un studijas Vācijā būs nozīmīgs solis šī mērķa īstenošanā,” stāsta Melissa.
Arī konkursa laureātam, sitaminstrumentālistam Fēliksam Krievam, 2025./2026. gada sezona bijusi veiksmīga.
“Pēdējais gads manā radošajā un profesionālajā darbībā ir bijis īpaši daudzveidīgs un nozīmīgs, sniedzot iespēju piedalīties dažādos koncertos, festivālos, meistarklasēs un konkursos. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija dalība skaņdarba “Carmina Burana” atskaņojumā Cēsu koncertzālē kopā ar JMRMV simfonisko orķestri. Tāpat piedalījos 39. starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla “Rīgas Doms 2026” noslēguma koncertā, kā arī Ineses Galantes koncertā Raunas pilsdrupās, kas notika Raunas vārda dienas ietvaros. Savukārt lielākais personīgais sasniegums bija dalība “Sansusī” kautiņu 4. sezonā, kur ieguvu 1. vietu un naudas balvu 2800 eiro apmērā. Kopumā aizvadītajā gadā esmu guvis ļoti nozīmīgu pieredzi, attīstot savas skatuves mākslas prasmes un kļūstot pārliecinātākam par sevi kā izpildītāju,” stāsta Fēlikss Krievs.
Konkursa laureāte, virtuoza flautiste Anete Duntava, kopš dalības “Ineses Galantes talanti” konkursā aktīvi muzicē un piedalās dažādos konkursos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Par starptautiskajiem sasniegumiem Anete jau ceturto reizi saņēmusi Kultūras ministrijas Pateicības rakstu.
“Man ir bijusi iespēja piedalīties meistarklasēs pie izciliem flautas spēles profesionāļiem, kā arī uzstāties dažādos koncertos un projektos. Īpaši nozīmīga man bija iespēja atskaņot Volfganga Amadeja Mocarta Sol mažora flautas koncerta pirmo daļu kopā ar Jelgavas kamerorķestri, kā arī uzstāties kopā ar Raimonda Ozola trio un festivālā “Tuvums”. Man bija liels gods tikt aicinātai muzicēt arī Ineses Galantes koncertā Raunā. Šī pieredze man ir devusi iespēju attīstīt savas profesionālās prasmes, uzkrāt skatuves pieredzi un turpināt izaugsmi kā mūziķei,” stāsta Anete Duntava.
Savukārt talantīgā vokāliste, 2025. gada konkursa laureāte Sanita Roze, ir absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu. Viņa piedalījās “Izklaides Producentu grupa 7” rīkotajā šovkoncertā “Sapnis Vecgada naktī”, izpildot vairākus dziesmu numurus, tostarp Operas spoka dziesmu “Phantom of the Opera”. No februāra Sanita devās uz Portugāli, lai īstenotu European Opera Academy (EOA) moduli “Por.2 Performance of an operatic role in a fully staged opera with orchestra” ESMAE. 2026. gada vasaras vidū viņa atgriezās Latvijā un turpina dziedāt, kā arī paplašināt savu repertuāru.
Konkursa organizatori – “Ineses Galantes fonds” sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas mācībspēkiem un ar “Nākotnes Atbalsta fonda” atbalstu atgādina, ka līdz 19. oktobrim turpinās pieteikumu pieņemšana dalībai šajā prestižajā mūzikas konkursā, kas norisinās četrās kategorijās: vokālā māksla, taustiņinstrumentu spēle, stīgu instrumentu spēle, kā arī pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle.
Plašāka informācija un konkursa noteikumi pieejami: www.inesesgalantestalanti.lv
Pasākumu atbalsta: Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība.
Klajā nācis jauns digitāls laikmetīgās mūzikas izdevums “Skaņutelpa”. Izdevumu iecerējusi un veidojusi komponistu-domubiedru radošā grupa – Santa Bušs, Gundega Šmite, Jānis Petraškevičs un Rolands Kronlaks. Žurnāla pirmajā numurā lasāma izvērsta diskusija par Latvijas laikmetīgās mūzikas situāciju, kurā formulēti arī iemesli, kādēļ šāds izdevums ir nepieciešams mūsu kultūrtelpā.
“Skaņutelpas” pirmajā izdevumā aplūkoti vairāki laikmetīgās mūzikas festivāli, pievērsta uzmanība muzikālā teātra notikumiem un elektronikas lomai laikmetīgajā mūzikā.
Komponists Ernests Valts Circenis raksta par nule piedzīvoto Elizabetes Beātes Rudzinskas mākslas projektu “PROCESijas” festivālā “Sansusī”, kas spēcīgi uzrunājis gan skatītājus, gan mūzikas profesionāļus. Savukārt Rolands Kronlaks piedāvā Šveicē dzīvojošās latviešu komponistes Asijas Ahmetžanovas portretu, kas tapis pēc viņas mūzikas teātra izrādes “Endlich” panākumiem Minhenes biennālē. Tāpat Kronlaks dalās iespaidos par ISCM jeb Starptautiskās laikmetīgās mūzikas biedrības rīkoto festivālu “Pasaules jaunās mūzikas dienas”, kas šogad norisinājās Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mūsdienu mūzikas festivāla “deciBels” spilgtākos mirkļus savukārt izgaismo komponists Ansels Kaugers.
Jau pirmajā numurā izdevuma veidotāji piesaistījuši arī jaunos autorus, un šādu pieeju iecerēts turpināt arī nākotnē. Šoreiz divas intervijas veidojušas jaunās muzikoloģes, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas šāgada absolventes. Sintija Onužāne sarunājas ar Gundegu Šmiti par elektroakustiskās kameroperas “Eiropas nolaupīšana” gaidāmo pirmizrādi, kuru komponiste veido sadarbībā ar savu dzīvesbiedru Dimitri Maronidi (Dimitris Maronidis). Savukārt Anželika Levičeva intervē Voldemāru Johansonu, kurš nesen atgriezies no iedvesmojošas, gadu ilgas rezidences Kalifornijas Universitātē Santabarbarā.
Izdevums “Skaņutelpa” pieejams lejupielādei Latvijas Mūzikas informācijas centra mājaslapā vai šeit: https://www.lmic.lv/
Lasi žurnālu te:
Atvērt PDF jaunā logā
