Meklēšana

MŪZIKAS JAUNUMI

Jaunumi

Apskati

FOTOGALERIJA. Sirsnīgā gaisotnē atvērta žurnālistes Lias Guļevskas grāmata par dziedātāju Adrianu Kukuvasu

Aizvadītajā sestdienā, 12. septembrī, Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā sirdi sildošā  gaisotnē un mūzikas skaņās tika atvērta leģendārās žurnālistes Lias Guļevskas grāmata “Adrians Kukuvass. Cik mēs viens par otru zinām” (to klajā laidis apgāds “Jumava”). Bieži negadās, kad māsa uzraksta grāmatu par savu jaunāko brāli, Latvijas kultūrvēsturē atstājot liecību arī par leģendārās grupas “Menueta” solistu, vienu no tās dibinātājiem, komponistu, dziedātāju, trompetistu, ģitāristu un mūzikas pedagogu.Ģimenisko pasākumu atraktīvi vadīja Adriana māsas Lias meita Diāna Sproģe, uzsverot, ka sajūtas par tēvu, vectēvu, brāli, onkuli, draugu un kolēģi lasāmas ne tikai grāmatā – tās arī klātienē izteica arhitekts Andris Kronbergs, mūziķis Raimonds Bartaševičs, aktieris Normunds Bērzs, komponists Māris Lasmanis, Dace Štrodaha, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Valdis Svirskis, Velta Karnilavičiene u.c. viesi Sarunas mijās ar populāram Adriana Kukuvasa dziesmām, savukārt pasākuma izskaņā daudzpunkta vietā Adrians dāvāja dziesmas “Apskaidrība” pirmatskaņojumu no sava jaunā cikla ar mācītāja Krista Kalniņa dzeju.Savukārt jau 25. septembrī vairākas no šā cikla dziesmām (un ne tikai) skanēs arī vērienīgajā Adriana Kukuvasa 75 gadu jubilejas koncertā Slampes Kultūras pilī. Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu Paradīzes” tīklā.  

Apskati

Ar izpārdotu festivālu “EZĪŠFESTS 2026” uzliek kroni vasarai (Fotogalerija)

Tallinas ielas kvartāls sestdien, 29. augustā, burtiski plīsa pa vīlēm – brīdī, kad kopā ar “Tranzīts” teju visa Rīga dziedāja “Es nevaru būt balts!”. Uz festivāla skatuvēm kāpa arī Žoržs Siksna, “Singapūras Satīns”, Arturs Skutelis, “OLAS”, PND, Ods un Goča un vēl vairāk nekā trīsdesmit pašmāju mākslinieku. Jaunā festivāla teritorija, tūkstošiem dziedošu balsu, putu neprāts un dejas līdz pat rītausmai pārvērta Tallinas kvartālu vienā lielā vasaras noslēguma ballītē. Ezīšfests vasaras festivālu sezonai liek treknu izsaukuma zīmi.  “Singapūras Satīna” uzstāšanās laikā skatuves priekšā valdīja absolūts neprāts - publika lēkāja un dziedāja līdzi katram vārdam. Vakars uzņēma apgriezienus jau ar “Athodi Brīnumzemē”, kas, pirmo reizi uzstājoties sev tik netipiskā laikā, arī šoreiz pulcēja pilnu klausītāju kvartālu. Visi kā viens ļāvās viņu dzīves ironijas pilnajiem garadarbiem. Savukārt “OLAS” jaunajā Pļavas skatuvē atvēra vārtus uz īstu Nārniju, un karaliskā balle varēja sākties. Mūsu panku tēvi Inokentijs Mārpls un PND vēlreiz pierādīja – pankroks ir ne tikai dzīvs, bet arī skaļi kliedz. Ziniet, kas vēl bija skaļš? Putu balle! Apmeklētājus sagaidīja brīdis, kad putās kopā ar visiem dziedošajiem Ezīšiem devās arī Rīgas Doma skolas koris, dziedot un svinot kopā. Tajā pašā laikā pirmajā silent koncertā ierindā stājās fanu mīluļi “Bukte”. Īpašs pārsteigums apmeklētājiem bija hiphops austiņās – Ods un Goča radīja sajūtu, gluži kā klausītāji būtu nonākuši viņu ierakstu studijā. Kā ķirsītis uz muzikālā rasola bļodas – Žoržs Siksna, kura koncertā dziedāja, dejoja un svinēja divi tūkstoši ballētāju. Arī šogad Ezīšfestā skaļi skanēja aktuālā Latvijas hiphopa aina.  No brīža, kad Ezītis miglā skatuvi atklāja JAUNASTRAWA, līdz brīdim, kad uz Angāra skatuves kāpa Prusax & Steps, to gandrīz nogāza un tam visam pa vidu uztaisīja, iespējams, iespaidīgāko mošpitu šīs telpas vēsturē. Tikmēr Warehouse Rave zonā dejas turpinājās līdz rītausmai, un jautājums “Cikos ejam mājās?” šeit vienkārši nepastāvēja. Šīs vasaras kronēšana nebūtu bijusi pilnvērtīga bez visiem pārējiem māksliniekiem, Ezīšfesta draugiem un, protams, pašiem viesiem, kuri kopā kā viens rada to īpašo urbānā pilsētvides festivāla auru, enerģiju un mazliet trako atmosfēru. Ezītis jau sāk rosīties nākamās vasaras plāniem. Un, ja Ezītis jau rosās, tas nozīmē tikai vienu - “Ezīšfests 2027” notiks 27. augustā! Tāpēc tirdzniecībā jau ir pieejamas “Agro Ezīšu biļetes”, kas šobrīd maksā 28 EUR. 

Apskati

Skrundā aizvadīts festivāls “ROKS PAR BRĪVĪBU” (Fotogalerija)

Atzīmējot trešo pastāvēšanas gadu, 22. augustā Skrundā norisinājās festivāls “ROKS PAR BRĪVĪBU”, šogad izaugot par pilna formāta kultūras notikumu plašai auditorijai. Lai gan sākotnēji pasākums tika plānots Skrundas Pilskalna estrādē, slikto laikapstākļu dēļ tas tika pārcelts uz Skrundas Kultūras namu. Īpašā norises vietas maiņa pasākumam piešķīra papildu emocionālo vērtību - mājīgā un tuvā gaisotne radīja nepastarpinātu kopības sajūtu, ļaujot apmeklētājiem un mūziķiem pieredzēt patiesi jaudīgu rokmūzikas brīvības garu. Festivāla vakara programmā skatītājus enerģiski uzlādēja Latvijas rokmūzikas leģendas un populāri mākslinieki — grupas “Canzone”, “Mr.Rally”, “Dzelzs Vilks”, “Pienvedēja Piedzīvojumi”, “R.A.P.”, kā arī Miks Galvanovskis. Svarīga dienas daļa bija šī gada jaunums: jauno izpildītāju konkurss, kas deva iespēju drosmīgiem uzlecošajiem talantiem pieteikt sevi plašākai auditorijai. Konkurss norisinājās četrās vecuma grupās (solistiem un popgrupām).  Konkursa godalgoto vietu ieguvēji katrā vecuma grupā ir: Līdz 6 gadu vecumam: Solisti:1.vieta - Amēlija Varkale2.vieta - Karīna Dēvita3.vieta - Kate OrnicānePopgrupas:1.Mazais Bumiņš2.Bombondziņas Vecuma grupā no 7 līdz 11 gadiem: Solisti:1.vieta - Emīls Upītis2.vieta - Kristers Krastiņš3.vieta - Elīza Rudzīte Popgrupas: 1. Mazputniņi2. POPPY3. Mini Bums 2 Vecuma grupā no 11 līdz 15 gadiem: Solisti:1.vieta - Laura Rivoša2.vieta - Amanda Lūse3.vieta - Emīlija Bolsunovska Popgrupas:1. Bums2. Mums un Jums3. Mini Bums Vecuma grupā no 16 gadiem: Solisti:1.vieta - Renāte Ķempele2.vieta - Emīlija Jasmīna Švarca3.vieta - Reičela Rone Popgrupas:1. Putas2. Frekvence  

Apskati

GALA GALANTE. Viva La Musica! Dzintaros noslēdzās ar stāvovācijām

22. augustā leģendārajā Dzintaru koncertzālē Jūrmalā notika grandiozais svētku koncerts GALA GALANTE. Viva La Musica!, kas bija veltīts starptautiskās balvas Baltijas Balva / Baltic Awards 2026. gada laureātiem. Koncerts pulcēja pilnu zāli un noslēdzās ar ilgām skatītāju stāvovācijām. Spilgto notikumu apmeklēja balvas laureāti, Atlases komisijas goda locekļi, diplomātiskā korpusa pārstāvji, kā arī kultūras, uzņēmējdarbības un sabiedriskās dzīves pārstāvji no Latvijas un ārvalstīm. Jau otro gadu GALA GALANTE kļūst par vienu no nozīmīgākajiem Baltijas Balvas / Baltic Awards notikumiem, vienuviet pulcējot izcilus Baltijas un pasaules mūzikas skatuves māksliniekus. Arī šogad vakars piedāvāja īpašu muzikālo stāstu, kurā klasiskās mūzikas skanējums savijās ar mūsdienu komponistu darbiem, klausītāju iemīļotām melodijām un oriģinālām muzikālām sadarbībām. Šī gada GALA GALANTE. Viva La Musica! programmai bija īpaša itāļu noskaņa, kas vakaram piešķīra papildu šarmu. Uz Dzintaru koncertzāles skatuves uzstājās viens no vadošajiem mūsdienu tenoriem Giorgio Berrugi, spožais ukraiņu tenors Dmytro Popov, harizmātiskā igauņu soprāndziedātāja Elina Nechayeva, izcilais latviešu pianists Andrejs Osokins, izteiksmīgais latviešu bass Edgars Ošleja, spožais tenors Artjoms Safronovs, jaunais pianists-virtuozs Gustavs Kaļējs, inovatīvais Lietuvas ansamblis NICO Ensemble, kā arī operdīva Inese Galante. Pie diriģenta pults stājās maestro Ekhart Wycik (Vācija). Koncertā piedalījās arī konkursa “Ineses Galantes talanti” jaunie laureāti - dinamiskais sitaminstrumentu ansamblis Ekho un talantīgā jaunā vijolniece Sofija Poļiščuka. Koncertu vadīja Elina Nechayeva un Mārtiņš Kapzems. Divās daļās veidotais koncerts klausītājus aizveda daudzveidīgā un emocionāli piesātinātā muzikālā ceļojumā. Vakaru atklāja Baltic Awards Orchestra un maestro Ekhart Wycik izpildītā Johana Štrausa II elegantā uvertīra operetei “Die Fledermaus”, kas jau no paša sākuma izpelnījās skaļas skatītāju ovācijas. Īpaši aizkustinoši izskanēja Verdi “La Traviata” duets “Parigi, o cara”, kas šoreiz tika atskaņots īpašā trīs solistu interpretācijā — kopā ar Inesi Galanti to izpildīja Giorgio Berrugi un Dmytro Popov. Par vienu no koncerta pārsteigumiem kļuva Artjoma Safronova uzstāšanās - viņš negaidīti no skatītāju zāles devās uz skatuvi un 12 gadus jaunā pianista Gustava Kaļēja pavadījumā izpildīja Lūčio Dalas leģendāro dziesmu “Caruso”. Otrajā daļā īpašu muzikālu dziļumu ienesa Andreja Osokina izsmalcināti atskaņotais Friderika Šopēna Pirmā klavierkoncerta romantiskais Larghetto. Īpaši teatrāls un vizuāli iespaidīgs bija Elinas Nechayevas priekšnesums Olimpijas ārijā no Žaka Ofenbaha “Hofmaņa stāstiem” - tas ienesa vakara programmā rotaļīgu vieglumu un spilgtu skatuvisko šarmu. Savukārt Raimonda Paula “Kerijas dziesma”, ko, kā allaž, izcili izpildīja Inese Galante, piešķīra vakaram īpaši latvisku noskaņu. Tikmēr Lietuvas NICO Ensemble mūziķi vakara skanējumu aizveda pavisam citā, mūsdienīgā dimensijā ar Ludoviko Einaudi “Nightbook” un lietuviešu komponista Gedimina Gelgota skaņdarbu, kas balstīts Antonio Vivaldi “Četru gadalaiku” muzikā. Vakara noslēgumā “Ekho” sitaminstrumentu ansambļa enerģiskais “Samba Tico Tico” kļuva par spilgtu un aizraujošu koncerta finālu.

Apskati

VIII Starptautiskais Operetes festivāls Ikšķilē izskanējis ar lielu skatītāju atsaucību un stāvovācijām

No 9. līdz 15. augustam Ikšķilē aizvadīts VIII Starptautiskais Operetes festivāls, kas šogad norisinājās kamerformātā, ļaujot skatītājam būt īpaši tuvu māksliniekam. Festivāls guva lielu skatītāju atsaucību – vairāku pasākumu apmeklējums pārsniedza sākotnēji prognozēto, savukārt koncertos un izrādēs publika māksliniekus sveica ar stāvovācijām. Festivālu 9. augustā Ikšķiles Sv. Meinarda evaņģēliski luteriskajā baznīcā atklāja koncerts “Prelūdija”, kurā uzstājās jaunie mūziķi – starptautisko konkursu laureāti un mūzikas skolu audzēkņi: soprāni Anastasija Dolgoņenko un Patrīcija Kozlovska, baritons Renārs Tomašickis, marimbists Martins Heislers, arfiste Darija Mižujeva un flautiste Madara Stacēviča. Pie klavierēm muzicēja Agija Ozoliņa-Kozlovska un Kristīne Vaičus-Līgotne, koncertu vadīja Henrijs Kozlovskis. Baznīca bija pārpildīta, un lielā apmeklētāju skaita dēļ bija nepieciešamas papildu sēdvietas. 14. augustā Ikšķiles Tautas namā skatītāji piedzīvoja Terensa Maknelija “Meistarklasi” – izrādi par leģendāro operdīvu Mariju Kallasu. Titullomā – Sonora Vaice, kura Marijas Kallasas lomā skatītājiem atklājās jaunā ampluā – kā spēcīga dramatiskā aktrise. Lomās arī Tatjana Gurēviča, Anna Vaice un pianists Māris Žagars. Izrādes režisore – Sonora Vaice, scenogrāfe un video māksliniece – Ineta Sipunova, kostīmu konsultante – Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks – Ivars Vācers. Emocionāli intensīvo izrādi skatītāji novērtēja ar ilgām stāvovācijām. Festivāla noslēguma dienā, 15. augustā, Ikšķiles pilsētas bibliotēkā Šveices režisore un teātra pedagoģe Klaudija Bīlmane vadīja trīs lietišķā teātra meistardarbnīcas – ģimenēm, profesionāļiem un ikvienam interesentam. Darbojoties ar improvizāciju, komunikāciju un radošo sadarbību, dalībnieki praksē iepazina un izmēģināja lietišķā teātra metodes, pārliecinoties, ka tās nav domātas tikai skatuves profesionāļiem – apzināti izmantotas, tās var palīdzēt ikvienam trenēt radošumu, spontanitāti, sadarbības un komunikācijas prasmes gan profesionālajā darbā, gan ikdienā. Darbnīcas deva retu iespēju to iedarbību piedzīvot pašiem – neatkarīgi no profesijas vai iepriekšējas pieredzes teātrī. Vakarā Ikšķiles centra laukums pie strūklakām pārtapa par Café Musical – nesteidzīgu muzikālu satikšanās vietu, kur uzņēmuma “Manas garšas” meistarklasē apmeklētāji atklāja garšu melodijas un harmonijas, savukārt džeza pianists Madars Kalniņš vakara muzikālo noskaņu veidoja no džeza klasikas līdz Operetes teātra gaidāmā jauniestudējuma “Parīzes bohēma” melodijām. Par viesu labsajūtu rūpējās arī kafejnīca “Kopā”. Festivālu noslēdza Vīnes mākslinieku teatralizētā šansonu programma “Es lauzu sirdis…”. Gernots Kranners, koloratūrsoprāns Kerstina Grotriāna un pianists Frics Fišers 20. un 30. gadu Vīnes šansonus, šlāgerus, operetes un operas numurus pārvērta asprātīgā, teatrālā un muzikāli krāsainā skatuves notikumā. Gernota Krannera izpildījumā katra dziesma kļuva par mazu izrādi – ar precīzu aktierspēli, izteiksmīgu plastiku un mīmiku, dejas prasmi, dažādiem tēliem un balsīm. Vienā no numuriem par viņa skatuves partneri kļuva lelle, ar kuru Kranners veidoja dzīvu dialogu kā ar reālu personu, virtuozi iemiesojot vairākus tēlus un balsis. Publika māksliniekus sveica ar stāvovācijām. Arī šogad tika turpināta Operetes festivāla tradīcija – noslēgumā aicināt skatītājus uz valsi. Šoreiz tā ieguva kamerformātam atbilstošu veidolu – valsī kopā ar publiku devās arī paši Austrijas mākslinieki. “Šis festivāls vēlreiz apliecināja, ka dzīva, profesionāla un augstvērtīga muzikālā teātra māksla ir vajadzīga un tai ir sava publika. Šī gada kamerformāts mazināja ierasto distanci starp mākslinieku un skatītāju – publika bija tuvāk skatuvei, un mākslinieka un skatītāja savstarpējā reakcija kļuva par būtisku paša notikuma daļu. To varēja just ikvienā koncertā un izrādē – skatītāju atsaucībā, priekā un stāvovācijās. Tā ir ļoti skaidra atbilde uz jautājumu, vai operete un muzikālais teātris šodien ir vajadzīgi. Jā, ir! Šis festivāls ļauj uz opereti skatīties plašāk – saglabāt tās tradīciju un vienlaikus atvērt to mūsdienu muzikālajam teātrim, citiem žanriem un jaunām skatuves formām. Tieši tā operete un muzikālais teātris var attīstīties un uzrunāt šodienas skatītāju,” saka Operetes teātra radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska. VIII Starptautiskais Operetes festivāls Ikšķilē pulcēja Latvijas, Austrijas un Šveices māksliniekus, programmā līdzās operetei iekļaujot mūziklu, operu, kamermūziku, drāmu, šansonu, džezu un lietišķo teātri. Operetes teātris pateicas māksliniekiem, skatītājiem, sadarbības partneriem un atbalstītājiem par kopīgi radīto festivālu. Festivālu līdzfinansēja Ogres novada pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonds; atbalstīja Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pārvalde, SND, Mūkusala, Rozes grāmatnīca, PMTM, Ziedu fabrika, Ricberry un privātie atbalstītāji.

Apskati

“100% Lauris Reiniks” koncerttūre noslēdzas ar vērienīgu koncertu Dzintaru koncertzālē

Ar jaudīgu un emocijām piepildītu vasaras koncertu 16. augustā Dzintaru koncertzālē noslēgusies Laura Reinika koncerttūre “100% Lauris Reiniks”. Pavasarī visā Latvijā izpārdotās koncertzāles apliecināja skatītāju lielo interesi par mākslinieka atgriešanos pie saviem klausītājiem oficiālā Latvijas koncerttūrē. Kopumā koncerttūri apmeklēja 9000 skatītāju, savukārt tūres noslēguma koncerts Dzintaru koncertzālē pulcēja pilnu zāli. Vakars Dzintaru koncertzālē aizritēja sirsnīgā, enerģiskā un dzīvespriecīgā atmosfērā. Skatītāji dziedāja līdzi labi zināmajiem Laura Reinika hitiem, baudīja atdzīvinātas un jaunu muzikālo skanējumu ieguvušas dziesmas, kā arī aktīvi iesaistījās koncertšovā, dziedot un dejojot līdzi. “100% Lauris Reiniks” bija daudz vairāk nekā vienkārši koncerts — tas bija patiess mākslinieka un skatītāju kopā būšanas vakars, kurā satikās mūzika, deja, humors, emocijas un vasarīgs vieglums. “Esmu ļoti pateicīgs ikvienam, kurš šajā koncerttūrē bija kopā ar mani. Īpaši priecājos par tiem, kuri uz koncertu atnāca atkārtoti, lai vēlreiz piedzīvotu šo šovu. Tas man ir vislielākais apliecinājums tam, ka mūsu kopā būšanas mirkļi ir bijuši patiesi un īpaši. Dzintaru koncertzālē mēs šo stāstu noslēdzām uz visiem 100 procentiem,” saka Lauris Reiniks. Īpaša iespēja šovu piedzīvot būs arī televīzijas skatītājiem — koncerta ierakstu demonstrēs Latvijas Televīzija, tādējādi “100% Lauris Reiniks” vakaru varēs izbaudīt arī tie, kuri koncertā klātienē nebija. Koncertā Lauris Reiniks uzstājās kopā ar pavadošo grupu — taustiņinstrumentālistu Jāni Miltiņu, ģitāristu Jāni Kalniņu, basģitāristu Tomu Kursīti un bundzinieku Dairi Petrauski, kā arī bekvokālistēm Antru Kūmiņu un Martu Fabriciusu, dejotājām Beāti Svarinsku, Elīnu Vjateri, Lindu Beķeri un Everitu Paškausku, kas papildināja šovu ar dinamiskām deju performancēm. Par koncerta vizuālo un tehnisko izpildījumu rūpējās plaša radošā komanda. Producents Jānis Kļaviņš, koncerta idejas un scenārija autors Lauris Reiniks, horeogrāfe – Beāte Svarinska, skaņotājs — Reinis Ūdris, gaismotājs — Egīls Kupčs, scenogrāfijas autori — Egīls Kupčs un Nauris Stalažs, kostīmu māksliniece — Laura Puncule, grima mākslinieces Kristīne Čakare un Žaklīna Lazdāne un citi. “Paldies ikvienam skatītājam, kurš bija kopā ar mums šajā koncerttūrē — gan tiem, kuri “100% Lauris Reiniks” piedzīvoja pirmo reizi, gan tiem, kuri atgriezās vēlreiz. Paldies maniem mūziķiem, dejotājām, radošajai un tehniskajai komandai, kā arī Dzintaru koncertzāles komandai par lielisko uzņemšanu. Bez jums šis vakars nebūtu tapis,” piebilst Lauris Reiniks. Koncerttūres “100% Lauris Reiniks” noslēgums Dzintaru koncertzālē kļuva par skaistu vasaras sezonas kulmināciju, noslēdzot koncertu sēriju, kas visā Latvijā pulcēja pilnas skatītāju zāles un apliecināja Laura Reinika mūzikas nemainīgo vietu klausītāju sirdīs. Koncertu organizēja kompānija Forte Production.