22. augustā leģendārajā Dzintaru koncertzālē Jūrmalā notika grandiozais svētku koncerts GALA GALANTE. Viva La Musica!, kas bija veltīts starptautiskās balvas Baltijas Balva / Baltic Awards 2026. gada laureātiem. Koncerts pulcēja pilnu zāli un noslēdzās ar ilgām skatītāju stāvovācijām. Spilgto notikumu apmeklēja balvas laureāti, Atlases komisijas goda locekļi, diplomātiskā korpusa pārstāvji, kā arī kultūras, uzņēmējdarbības un sabiedriskās dzīves pārstāvji no Latvijas un ārvalstīm.
Jau otro gadu GALA GALANTE kļūst par vienu no nozīmīgākajiem Baltijas Balvas / Baltic Awards notikumiem, vienuviet pulcējot izcilus Baltijas un pasaules mūzikas skatuves māksliniekus. Arī šogad vakars piedāvāja īpašu muzikālo stāstu, kurā klasiskās mūzikas skanējums savijās ar mūsdienu komponistu darbiem, klausītāju iemīļotām melodijām un oriģinālām muzikālām sadarbībām.
Šī gada GALA GALANTE. Viva La Musica! programmai bija īpaša itāļu noskaņa, kas vakaram piešķīra papildu šarmu. Uz Dzintaru koncertzāles skatuves uzstājās viens no vadošajiem mūsdienu tenoriem Giorgio Berrugi, spožais ukraiņu tenors Dmytro Popov, harizmātiskā igauņu soprāndziedātāja Elina Nechayeva, izcilais latviešu pianists Andrejs Osokins, izteiksmīgais latviešu bass Edgars Ošleja, spožais tenors Artjoms Safronovs, jaunais pianists-virtuozs Gustavs Kaļējs, inovatīvais Lietuvas ansamblis NICO Ensemble, kā arī operdīva Inese Galante. Pie diriģenta pults stājās maestro Ekhart Wycik (Vācija). Koncertā piedalījās arī konkursa “Ineses Galantes talanti” jaunie laureāti - dinamiskais sitaminstrumentu ansamblis Ekho un talantīgā jaunā vijolniece Sofija Poļiščuka. Koncertu vadīja Elina Nechayeva un Mārtiņš Kapzems.
Divās daļās veidotais koncerts klausītājus aizveda daudzveidīgā un emocionāli piesātinātā muzikālā ceļojumā. Vakaru atklāja Baltic Awards Orchestra un maestro Ekhart Wycik izpildītā Johana Štrausa II elegantā uvertīra operetei “Die Fledermaus”, kas jau no paša sākuma izpelnījās skaļas skatītāju ovācijas. Īpaši aizkustinoši izskanēja Verdi “La Traviata” duets “Parigi, o cara”, kas šoreiz tika atskaņots īpašā trīs solistu interpretācijā — kopā ar Inesi Galanti to izpildīja Giorgio Berrugi un Dmytro Popov. Par vienu no koncerta pārsteigumiem kļuva Artjoma Safronova uzstāšanās - viņš negaidīti no skatītāju zāles devās uz skatuvi un 12 gadus jaunā pianista Gustava Kaļēja pavadījumā izpildīja Lūčio Dalas leģendāro dziesmu “Caruso”.
Otrajā daļā īpašu muzikālu dziļumu ienesa Andreja Osokina izsmalcināti atskaņotais Friderika Šopēna Pirmā klavierkoncerta romantiskais Larghetto. Īpaši teatrāls un vizuāli iespaidīgs bija Elinas Nechayevas priekšnesums Olimpijas ārijā no Žaka Ofenbaha “Hofmaņa stāstiem” - tas ienesa vakara programmā rotaļīgu vieglumu un spilgtu skatuvisko šarmu. Savukārt Raimonda Paula “Kerijas dziesma”, ko, kā allaž, izcili izpildīja Inese Galante, piešķīra vakaram īpaši latvisku noskaņu. Tikmēr Lietuvas NICO Ensemble mūziķi vakara skanējumu aizveda pavisam citā, mūsdienīgā dimensijā ar Ludoviko Einaudi “Nightbook” un lietuviešu komponista Gedimina Gelgota skaņdarbu, kas balstīts Antonio Vivaldi “Četru gadalaiku” muzikā. Vakara noslēgumā “Ekho” sitaminstrumentu ansambļa enerģiskais “Samba Tico Tico” kļuva par spilgtu un aizraujošu koncerta finālu.
No 9. līdz 15. augustam Ikšķilē aizvadīts VIII Starptautiskais Operetes festivāls, kas šogad norisinājās kamerformātā, ļaujot skatītājam būt īpaši tuvu māksliniekam. Festivāls guva lielu skatītāju atsaucību – vairāku pasākumu apmeklējums pārsniedza sākotnēji prognozēto, savukārt koncertos un izrādēs publika māksliniekus sveica ar stāvovācijām.
Festivālu 9. augustā Ikšķiles Sv. Meinarda evaņģēliski luteriskajā baznīcā atklāja koncerts “Prelūdija”, kurā uzstājās jaunie mūziķi – starptautisko konkursu laureāti un mūzikas skolu audzēkņi: soprāni Anastasija Dolgoņenko un Patrīcija Kozlovska, baritons Renārs Tomašickis, marimbists Martins Heislers, arfiste Darija Mižujeva un flautiste Madara Stacēviča. Pie klavierēm muzicēja Agija Ozoliņa-Kozlovska un Kristīne Vaičus-Līgotne, koncertu vadīja Henrijs Kozlovskis. Baznīca bija pārpildīta, un lielā apmeklētāju skaita dēļ bija nepieciešamas papildu sēdvietas.
14. augustā Ikšķiles Tautas namā skatītāji piedzīvoja Terensa Maknelija “Meistarklasi” – izrādi par leģendāro operdīvu Mariju Kallasu. Titullomā – Sonora Vaice, kura Marijas Kallasas lomā skatītājiem atklājās jaunā ampluā – kā spēcīga dramatiskā aktrise. Lomās arī Tatjana Gurēviča, Anna Vaice un pianists Māris Žagars. Izrādes režisore – Sonora Vaice, scenogrāfe un video māksliniece – Ineta Sipunova, kostīmu konsultante – Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks – Ivars Vācers. Emocionāli intensīvo izrādi skatītāji novērtēja ar ilgām stāvovācijām.
Festivāla noslēguma dienā, 15. augustā, Ikšķiles pilsētas bibliotēkā Šveices režisore un teātra pedagoģe Klaudija Bīlmane vadīja trīs lietišķā teātra meistardarbnīcas – ģimenēm, profesionāļiem un ikvienam interesentam. Darbojoties ar improvizāciju, komunikāciju un radošo sadarbību, dalībnieki praksē iepazina un izmēģināja lietišķā teātra metodes, pārliecinoties, ka tās nav domātas tikai skatuves profesionāļiem – apzināti izmantotas, tās var palīdzēt ikvienam trenēt radošumu, spontanitāti, sadarbības un komunikācijas prasmes gan profesionālajā darbā, gan ikdienā. Darbnīcas deva retu iespēju to iedarbību piedzīvot pašiem – neatkarīgi no profesijas vai iepriekšējas pieredzes teātrī.
Vakarā Ikšķiles centra laukums pie strūklakām pārtapa par Café Musical – nesteidzīgu muzikālu satikšanās vietu, kur uzņēmuma “Manas garšas” meistarklasē apmeklētāji atklāja garšu melodijas un harmonijas, savukārt džeza pianists Madars Kalniņš vakara muzikālo noskaņu veidoja no džeza klasikas līdz Operetes teātra gaidāmā jauniestudējuma “Parīzes bohēma” melodijām. Par viesu labsajūtu rūpējās arī kafejnīca “Kopā”.
Festivālu noslēdza Vīnes mākslinieku teatralizētā šansonu programma “Es lauzu sirdis…”. Gernots Kranners, koloratūrsoprāns Kerstina Grotriāna un pianists Frics Fišers 20. un 30. gadu Vīnes šansonus, šlāgerus, operetes un operas numurus pārvērta asprātīgā, teatrālā un muzikāli krāsainā skatuves notikumā. Gernota Krannera izpildījumā katra dziesma kļuva par mazu izrādi – ar precīzu aktierspēli, izteiksmīgu plastiku un mīmiku, dejas prasmi, dažādiem tēliem un balsīm. Vienā no numuriem par viņa skatuves partneri kļuva lelle, ar kuru Kranners veidoja dzīvu dialogu kā ar reālu personu, virtuozi iemiesojot vairākus tēlus un balsis. Publika māksliniekus sveica ar stāvovācijām.
Arī šogad tika turpināta Operetes festivāla tradīcija – noslēgumā aicināt skatītājus uz valsi. Šoreiz tā ieguva kamerformātam atbilstošu veidolu – valsī kopā ar publiku devās arī paši Austrijas mākslinieki.
“Šis festivāls vēlreiz apliecināja, ka dzīva, profesionāla un augstvērtīga muzikālā teātra māksla ir vajadzīga un tai ir sava publika. Šī gada kamerformāts mazināja ierasto distanci starp mākslinieku un skatītāju – publika bija tuvāk skatuvei, un mākslinieka un skatītāja savstarpējā reakcija kļuva par būtisku paša notikuma daļu. To varēja just ikvienā koncertā un izrādē – skatītāju atsaucībā, priekā un stāvovācijās. Tā ir ļoti skaidra atbilde uz jautājumu, vai operete un muzikālais teātris šodien ir vajadzīgi. Jā, ir!
Šis festivāls ļauj uz opereti skatīties plašāk – saglabāt tās tradīciju un vienlaikus atvērt to mūsdienu muzikālajam teātrim, citiem žanriem un jaunām skatuves formām. Tieši tā operete un muzikālais teātris var attīstīties un uzrunāt šodienas skatītāju,” saka Operetes teātra radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska.
VIII Starptautiskais Operetes festivāls Ikšķilē pulcēja Latvijas, Austrijas un Šveices māksliniekus, programmā līdzās operetei iekļaujot mūziklu, operu, kamermūziku, drāmu, šansonu, džezu un lietišķo teātri.
Operetes teātris pateicas māksliniekiem, skatītājiem, sadarbības partneriem un atbalstītājiem par kopīgi radīto festivālu. Festivālu līdzfinansēja Ogres novada pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonds; atbalstīja Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pārvalde, SND, Mūkusala, Rozes grāmatnīca, PMTM, Ziedu fabrika, Ricberry un privātie atbalstītāji.
Ar jaudīgu un emocijām piepildītu vasaras koncertu 16. augustā Dzintaru koncertzālē noslēgusies Laura Reinika koncerttūre “100% Lauris Reiniks”. Pavasarī visā Latvijā izpārdotās koncertzāles apliecināja skatītāju lielo interesi par mākslinieka atgriešanos pie saviem klausītājiem oficiālā Latvijas koncerttūrē. Kopumā koncerttūri apmeklēja 9000 skatītāju, savukārt tūres noslēguma koncerts Dzintaru koncertzālē pulcēja pilnu zāli.
Vakars Dzintaru koncertzālē aizritēja sirsnīgā, enerģiskā un dzīvespriecīgā atmosfērā. Skatītāji dziedāja līdzi labi zināmajiem Laura Reinika hitiem, baudīja atdzīvinātas un jaunu muzikālo skanējumu ieguvušas dziesmas, kā arī aktīvi iesaistījās koncertšovā, dziedot un dejojot līdzi.
“100% Lauris Reiniks” bija daudz vairāk nekā vienkārši koncerts — tas bija patiess mākslinieka un skatītāju kopā būšanas vakars, kurā satikās mūzika, deja, humors, emocijas un vasarīgs vieglums.
“Esmu ļoti pateicīgs ikvienam, kurš šajā koncerttūrē bija kopā ar mani. Īpaši priecājos par tiem, kuri uz koncertu atnāca atkārtoti, lai vēlreiz piedzīvotu šo šovu. Tas man ir vislielākais apliecinājums tam, ka mūsu kopā būšanas mirkļi ir bijuši patiesi un īpaši. Dzintaru koncertzālē mēs šo stāstu noslēdzām uz visiem 100 procentiem,” saka Lauris Reiniks.
Īpaša iespēja šovu piedzīvot būs arī televīzijas skatītājiem — koncerta ierakstu demonstrēs Latvijas Televīzija, tādējādi “100% Lauris Reiniks” vakaru varēs izbaudīt arī tie, kuri koncertā klātienē nebija.
Koncertā Lauris Reiniks uzstājās kopā ar pavadošo grupu — taustiņinstrumentālistu Jāni Miltiņu, ģitāristu Jāni Kalniņu, basģitāristu Tomu Kursīti un bundzinieku Dairi Petrauski, kā arī bekvokālistēm Antru Kūmiņu un Martu Fabriciusu, dejotājām Beāti Svarinsku, Elīnu Vjateri, Lindu Beķeri un Everitu Paškausku, kas papildināja šovu ar dinamiskām deju performancēm.
Par koncerta vizuālo un tehnisko izpildījumu rūpējās plaša radošā komanda. Producents Jānis Kļaviņš, koncerta idejas un scenārija autors Lauris Reiniks, horeogrāfe – Beāte Svarinska, skaņotājs — Reinis Ūdris, gaismotājs — Egīls Kupčs, scenogrāfijas autori — Egīls Kupčs un Nauris Stalažs, kostīmu māksliniece — Laura Puncule, grima mākslinieces Kristīne Čakare un Žaklīna Lazdāne un citi.
“Paldies ikvienam skatītājam, kurš bija kopā ar mums šajā koncerttūrē — gan tiem, kuri “100% Lauris Reiniks” piedzīvoja pirmo reizi, gan tiem, kuri atgriezās vēlreiz. Paldies maniem mūziķiem, dejotājām, radošajai un tehniskajai komandai, kā arī Dzintaru koncertzāles komandai par lielisko uzņemšanu. Bez jums šis vakars nebūtu tapis,” piebilst Lauris Reiniks.
Koncerttūres “100% Lauris Reiniks” noslēgums Dzintaru koncertzālē kļuva par skaistu vasaras sezonas kulmināciju, noslēdzot koncertu sēriju, kas visā Latvijā pulcēja pilnas skatītāju zāles un apliecināja Laura Reinika mūzikas nemainīgo vietu klausītāju sirdīs.
Koncertu organizēja kompānija Forte Production.
Šī gada 14. un 15. augustā Liepājas koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” aizvadīti skatītāju iemīļotie mūzikas svētki “Tavā un manējā Liepājā”, kuri notika jau trešo gadu. Šogad pirmo reizi pasākums norisinājās divu dienu garumā, piedāvājot divas atšķirīgas koncertprogrammas – “Tavā un manējā Liepājā | ImKa”, kas bija veltīta komponista Imanta Kalniņa daiļradei un viņa 85 gadu jubilejai, un “Tavā un manējā Liepājā | Liepājnieku zelta dziesmas”, kurā varēja baudīt dziesmas no Liepājas popa un rokmūzikas zelta fonda.
Piektdien, 14. augustā koncertā “Tavā un manējā Liepājā | ImKa” skanēja Imanta Kalniņa mūzika, kura ir neatņemama Latvijas kultūras un arī Liepājas muzikālās identitātes daļa. Kalniņa dziesmas izdziedāja Ainars Mielavs, Agnese, Igo, Kristiāna Stirāne un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs, viņš arī bija šī notikuma vadītājs. Muzikālo pavadījumu nodrošināja mūziķi pianista Jura Kristona vadībā.
Savukārt sestdien, 15. augustā divos koncertos “Tavā un manējā Liepājā | Liepājnieku zelta dziesmas” solisti Ainars Virga, Uldis Marhilevičs, Igo, Ance Krauze, Emīls Balceris, Marats Ogļezņevs un mūziķi pianista Jāņa Strazda vadībā kopā ar skatītājiem izdziedāja dziesmas, kas pazīstamas un iemīļotas jau vairākās paaudzēs, un kuras gadu gaitā kļuvušas par neatņemamu Liepājas popa un rokmūzikas vizītkarti. Jau trešo gadu pēc kārtas tika rīkots arī Nakts papildkoncerts. Koncertus vadīja Maija Kalniņa un Valdis Skujiņš.
“Šie divi vakari vēlreiz atgādināja, cik īpaša ir mūzikas spēja cilvēkus satuvināt. “Tavā un manējā Liepājā” nav tikai koncerti – tā ir satikšanās ar dziesmām, kurās atpazīstam sevi, savu pilsētu, savas atmiņas un cilvēkus, ar kuriem šīs dziesmas saistās. Šogad pirmo reizi bijām kopā divas dienas, un skatītāju atsaucība apliecina, ka šai tradīcijai ir vieta Liepājas un Latvijas vasaras kultūras dzīvē arī turpmāk,” saka koncertu scenārija autore un režisore Maija Kalniņa.
Koncerti “Tavā un manējā Liepājā” 2027. gadā
“Tavā un manējā Liepājā” tradīcija turpināsies arī nākamajā vasarā – koncerti ar divām atšķirīgām koncertprogrammām notiks 13. un 14. augustā.
Pirmajā vakarā koncerdārzā “Pūt, vējiņi!” notiks koncerts “Tavā un manējā Liepājā | FREIMIS”, kas veltīts dziedātāja un dziesmu autora Mārtiņa Freimaņa daiļradei un viņa atstātajam mūzikas mantojumam. 2027. gadā Mārtiņš svinētu savus piecdesmit. Freimaņa dziesmas šajā vakarā izdziedās viņa draugi un domubiedri Lauris Reiniks, Aija Andrejeva, Ralfs Eilands, Olga Rajecka, kā arī Kārlis Būmeisters, Kristiāna Stirāne, Elvijs Bušs un Līva Kalniņa (“Putnu balle”). Tā būs satikšanās ar dziesmām, kas joprojām dzīvo klausītāju atmiņās un sirdīs, ļaujot Mārtiņa Freimaņa mūzikai atkal skanēt Liepājas vasaras īpašajā atmosfērā.
Savukārt otrajā “Tavā un manējā Liepājā” koncertvakarā uz “Pūt, vējiņi!” leģendārās skatuves atgriezīsies skatītāju īpaši iemīļotās “Liepājnieku zelta dziesmas”, kuras izdziedās un izspēlēs solisti
Zigfrīds Muktupāvels, Ainars Virga, Fēlikss Ķiģelis, Andris Ērglis, Guntars Račs, Guntis Veits un ģitāras virtuozs Armands Alksnis.
Biletes uz 2027. gada koncertiem “Tavā un manējā Liepājā” jau nopērkamas "Bilešu paradīzes" kasēs visā Latvijā un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv
Koncertus organizē SIA "Kultūras notikumi", to muzikālais vadītājs ir Jānis Strazds, savukārt scenārija autore un režisore – Maija Kalniņa.
Sestdien, 18. jūlijā, Valmiermuižas parkā jau devīto reizi uzvirmoja etnomūzikas ritmi, sapludinot tradīcijas un kultūras no dažādām pasaules malām. Līdztekus izzinošām meistarnīcām un lustēm visai ģimenei, plašu skatītāju atsaucību izpelnījās franču mākslinieka cirka šovs, grupas „Tautumeitas” koncerts un rituāla uguns performance. Tāpat šoreiz festivālā dzirdējām ļoti daudz igauņu valodas, jo brangs pulks viesu bija ieradušies gan no Vīlandes un Tartu, gan tālākām pilsētām.
Festivāla tēma „paralēles” vijās cauri visai programmai, ļaujot tās saskatīt starp dažādām paaudzēm, kultūrām, kaimiņu tradīcijām un pat pasaulēm. Lielu apmeklētāju interesi izpelnījās lekcijas par mītiskām un noslēpumainām tēmām. Stāsti par to, kā atšķirt raganas no spīganām un kādas ir nāvei tuvas pieredzes, aizrāva klausītājus tik ļoti, ka diskusijas rosījās vēl ilgi pēc to noslēguma. Savukārt praktiskas iemaņas varēja apgūt kopā ar igauņu amatniekiem – apmeklētāji meistarnīcās iepazina senas prasmes, sākot no kanneles spēles un sudraba rotu kalšanas līdz pat aušanai un igauņu etnomūzikas apguvei.
Apmeklētāji festivālā visvairāk novērtēja patvērumu no ikdienas steigas un tā spēju uzrunāt ikvienu – gan ilggadējus etnomūzikas cienītājus, gan jaunatklājējus. Alise iesaka katram kaut reizi šeit paviesoties, lai paplašinātu redzesloku, dzirdētu ko pilnīgi jaunu un vienkārši baudītu vasaru. Savukārt Ingu visvairāk iepriecinājusi tieši atmosfēra, atzīstot: „Pat ja šķiet, ka etnomūzika nav domāta tev, atliek vien atbraukt – Valmiermuižas parks, apkārtne un mūzika teju vai apbur, sniedzot pilnīgu mieru un baudījumu.”
Muzikālo programmu kuplināja vairāki mākslinieki, kuri Latvijā uzstājās pirmoreiz. Festivālu atklāja „Ethno Estonia”, kas apvieno mūziķus no Igaunijas, Čīles, Portugāles, Norvēģijas, ASV, Francijas un citām valstīm. Apmeklētājus ar eksotiskām skaņām pārsteidza grupa „Manhu” no Ķīnas, iepazīstinot ar autentisko Juņnaņas Sani tautas kultūras mantojumu un tā ritmiem. Mūziķi spēlēja pie mums neredzētus un eksotiskus tradicionālos instrumentus, bet vislielāko pārsteigumu sagādāja skaņdarbs, kurā izteiksmīgu melodiju mākslinieki radīja, muzicējot uz parastas auga lapas. Pavisam citādu instrumentālo skanējumu atnesa eksperimentālais starpžanru projekts „Baltic Trio”, kurā apvienojās akustiskās ģitāras, elektriskās vijoles, kokles un bungu ritmu saspēle. Savukārt ziemeļnieciski meditatīvu uzstāšanos sniedza jaunradīts stīgu instrumentu dialogs, kurā satikās virtuozā Latvijas koklētāja Laima Jansone ar izsmalcinātā vokāla un kanneles meistari Mari Kalkun no Igaunijas. Uz otras skatuves katrs savu atšķirīgo skanējumu piedāvāja „Tell Your Birds”, „Sun Horse” un „Grēcīgie Partizāni”, pulcējot daudzveidīgas mūzikas cienītājus.
Ik gadu festivālā ļoti gaidīts ir uguns iedegšanas rituāls, un šis gads nebija izņēmums. Naksnīgajā parkā pati daba radīja neaizmirstamu noskaņu – tumšajās debesīs uzplaiksnīja zibens un sāka smidzināt lietus, atverot priekškaru uguns performancei „Šī saule, viņa saule”. Kokles skaņu pavadībā māksliniece Zane Zelmene secīgi iededza skulptūru pa skulptūrai – piecas uguns saules, ko vairāku dienu garumā viņa bija veidojusi no niedrēm. Rituāls simboliski aicināja ikvienu klātesošo atlaist un sadedzināt visu, kas ir lieks, nekalpo, rada satraukumu un skumjas, dāvājot viegluma un pārpasaulīga miera sajūtu. Pēc šīs emocionālās atbrīvošanās festivāla viesi nodevās enerģiskiem nakts dančiem, grupai „Sventava” spēlējot lustīgas ziņģes, pa kādam kantri un īru kroga mūzikas ritmam. Bet to, ko nepaspēja atlaist un sadedzināt uguns rituālā, turpat dejas solī pilnībā noskaloja siltais vasaras lietus, atstājot vien tīru prieku un kopības sajūtu.
Valmiermuižas etnomūzikas festivālu rīko Valmiermuižas kultūras biedrība sadarbībā ar Kultūras menedžmenta centru „Lauska”. Paldies visiem Valmiermuižas etnomūzikas festivāla atbalstītājiem – Valsts kultūrkapitāla fondam, Valmieras novadam, Valmiermuižas alus darītavai, Upbeat platformai, Igaunijas vēstniecībai Rīgā, kā arī sadarbības partneriem Aula, ViVi, Ramirent, ZAAO, Zaķumuižai, un par informatīvo atbalstu Delfi, ReTV, žurnālam IR, radio NABA, SWH, StarFM un Latvieši.com. Festivāla aktivitātes līdzfinansē Igaunijas-Latvijas programm
Ar izpārdotiem koncertiem noslēdzies 26. starptautiskais improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls "Rīgas Ritmi"
No 1. līdz 3. jūlijam Rīgā norisinājās 26. starptautiskais improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls "Rīgas Ritmi", trīs dienu garumā pulcējot pasaulē atzītus māksliniekus un džeza cienītājus no Latvijas un ārvalstīm, vēlreiz apliecinot "Rīgas Ritmi" nozīmi kā vienam no vadošajiem džeza un globālās mūzikas festivāliem Baltijā.
Festivāla programmu veidoja koncerti, meistarklases, džema sesijas un skatītāju iemīļotie atjaunotie strūklaku koncerti. Spilgtas uzstāšanās notika gan Mihaila Čehova teātrī, gan "Riga Jazz Lounge" koncertos viesnīcā "Radisson Blu Latvija".
Viens no festivāla spilgtākajiem notikumiem bija pianista Mike Del Ferro un amerikāņu soprāna Claron McFadden programma "Opera Meets Jazz", kas pulcēja pilnībā izpārdotu skatītāju zāli. Pianists Mike Del Ferro pēc koncerta atzina: "Uzstāšanās festivālā "Rīgas Ritmi" bija fantastiska pieredze no sākuma līdz beigām. Mums bija privilēģija muzicēt brīnišķīgas publikas priekšā ar izcilu skaņas kvalitāti, kas koncertu padarīja vēl īpašāku." Arī Claron McFadden augstu novērtēja festivāla atmosfēru un daudzveidību: "Festivālā "Rīgas Ritmi" ir brīnišķīga dažādu kultūru un muzikālo tradīciju mūziķu daudzveidība. Īpaši priecājos iepazīt un dzirdēt tik daudz Latvijas mūziķu. Joprojām atceros publikas prieku un sajūsmu mūsu koncerta laikā. Bravo festivālam "Rīgas Ritmi" par tik iedvesmojošu festivālu!"
Savukārt senegāliešu ģitārists un komponists Hervé Samb festivālā piedzīvoja sava jaunā projekta "Afroïstic" pasaules pirmatskaņojumu. "Esam ļoti pateicīgi par iespēju uzstāties jūsu brīnišķīgajā pilsētā. Nevarējām vēlēties labāku vietu, kur uzsākt savu jauno projektu "Afroïstic". Lai festivālam "Rīgas Ritmi" ilgs mūžs!" pēc koncerta sacīja Hervé Samb.
Līdzās starptautiski atzītiem māksliniekiem uzstājās arī jaunās paaudzes Latvijas mūziķi – Gerda Timrota, Beāte Meirāne un Emīls Knubis. Beāte Meirāne pirmo reizi uzstājās ar īpaši festivālam izveidotu sastāvu. ""Rīgas Ritmi" bija kā pamudinājums beidzot satikties ar cilvēkiem, ar kuriem jau sen gribējās kopā muzicēt un radīt. Koncerts kļuva par lielisku atskaites punktu - varējām pa īstam muzicēt un baudīt to, ko darām. Šis noteikti nav vienreizējs projekts - jau radušās idejas jaunām kompozīcijām, koncertiem un plānots arī albums," stāsta māksliniece.
Ar savu 26. norisi "Rīgas Ritmi" vēlreiz apliecināja, ka ir vieta, kur satiekas dažādu kultūru un paaudžu mūziķi, dzimst jaunas muzikālās sadarbības un klausītāji piedzīvo pasaules līmeņa koncertus. Šo statusu apliecina arī tas, ka festivāls ir saglabājis Eiropas festivālu asociācijas piešķirto EFFE kvalitātes zīmi, kas tiek piešķirta festivāliem ar augstvērtīgu programmu, profesionālu organizāciju un nozīmīgu ieguldījumu Eiropas kultūras dzīvē.
Festivāla rīkotāji pateicas māksliniekiem, partneriem - Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, Valsts Kultūrkapitāla fondam, "Balticovo", "Rietumu bankai", "Latvijas gāzei", "Radisson Blu Latvija", restorānam "Kaļķu vārti", "Adverts", Latvijas Kultūras ministrijai un "A&T Trade Music" -, kā arī uzticīgajai publikai par kopā radītajiem svētkiem, kas arī šogad Rīgu uz trim dienām pārvērta par džeza un globālās mūzikas galvaspilsētu.
Uz tikšanos jau šī gada novembrī nākamajos "Rīgas Ritmi" koncertos Latvijas Radio 1.studijā kur uzstāsies Itālijas džeza mākslinieki Michele Sperandio Sea Quartet un Lietuvas labākā džeza grupa Dainius Pulauskas Group!
Spilgts finālistu sniegums, krāšņs šovs un iedvesma mūzikā – tā sestdien, 24. janvārī, pavadīta Latvijas Radio 2 popa un roka dziesmu aptauja „Muzikālā banka 2025”, kur par aizvadītā gada vērtīgāko dziesmu atzīta Dona kompozīcija „Tuvums”. Dziesmas teksta autors ir Dons, mūziku radījis kopā ar Rūdolfu Budzi jeb Dj Rudd. Par otru vērtīgāko dziesmu klausītāji un skatītāji noteikuši „Lai tev apnīk skumt” no Sudden Lights, savukārt trešo vietu ieņem Mika Galvanovska izpildītā „Kad izdzisīs”.
Džeza un starpžanru mūzikas komponiste un dziedātāja Monta Tupčijenko saņēma Gerharda Trēdes balvu Vācijā – šo balvu piešķir jaunajiem komponistiem līdz 35 gadu vecumā, kas rezidē Eiropas savienībā un modernā skanējumā aranžē Gerharda Trēdes darbus. Montas aranžēto skaņdarbu atskaņoja HfMT Hamburg Large Ensemble diriģenta un iepriekšējā konkursa uzvarētāja Agustina Pardo vadībā. Nākamais izaicinājums komponistei ir NDR bigbenda ieraksts janvārī, kurā izskanēs pieci Montas oriģināldarbi, tostarp arī divas latviešu tautasdziesmu aranžijas džeza stilistikā.
Pasaules mūzikas industrijā aizvadītajā nedēļā uzmanības centrā nonākuši vairāki būtiski jautājumi — mākslīgā intelekta radītās mūzikas pieaugums, straumēšanas platformu rekordrezultāti, fanu ekonomika un neatkarīgo mākslinieku nākotne. MuzikasPasaule.lv jaunajā apskatu sērijā "Par ko runā mūzikas pasaulē?" aplūkojam piecas nozīmīgas starptautisko nozares mediju publikācijas un vērtējam, ko šīs tendences varētu nozīmēt arī Latvijas mūziķiem un klausītājiem.
Mākslīgais intelekts arvien straujāk ienāk mūzikas industrijā, radot tūkstošiem jaunu skaņdarbu ik dienu. Straumēšanas platforma Deezer jau meklē risinājumus, kā ierobežot AI ģenerētās mūzikas ietekmi un dot klausītājiem lielāku izvēles brīvību. Tikmēr Spotify turpina uzrādīt iespaidīgus finanšu rezultātus, aktualizējot jautājumu — vai līdz ar straumēšanas biznesa izaugsmi vairāk nopelna arī paši mūziķi?
Vienlaikus mainās attiecības starp māksliniekiem un viņu auditoriju. Arvien lielāka nozīme ir nevis tikai klausījumu un sekotāju skaitam, bet gan uzticīgai fanu kopienai, kas apmeklē koncertus, iegādājas albumus un atbalsta mākslinieku ilgtermiņā. Arī koncertu industrija meklē jaunus risinājumus — tehnoloģijas palīdz labāk izprast klausītājus, sasniegt potenciālos apmeklētājus un efektīvāk organizēt pasākumu mārketingu.
Savukārt neatkarīgie mūziķi un izdevēji arvien vairāk domā par kontroli pār savu mūziku, digitālo izplatīšanu un attiecībām ar faniem. Kā nepazust milzīgajā mūzikas piedāvājumā, saglabāt neatkarību un vienlaikus veidot ilgtspējīgu muzikālo karjeru? Šie jautājumi kļūst aktuāli arī Latvijas mūzikas vidē, kur māksliniekiem jāmeklē savi ceļi pie klausītājiem arvien konkurējošākā digitālajā pasaulē.
1. Vai mākslīgā intelekta radītā mūzika kļūst par problēmu?
Mākslīgais intelekts arvien straujāk ienāk mūzikas industrijā, un straumēšanas platformām nākas meklēt risinājumus, kā pārvaldīt milzīgo automātiski ģenerēto skaņdarbu apjomu. Music Business Worldwide 19. oktobrī ziņoja par straumēšanas platformas Deezer plāniem dot klausītājiem lielāku kontroli pār AI radītās mūzikas parādīšanos meklēšanas rezultātos. Uzņēmums iepriekš bija norādījis, ka tā platformā ik dienu tiek augšupielādēti gandrīz 90 000 pilnībā AI ģenerētu skaņdarbu.
Šis apjoms aktualizē ne tikai jautājumu par mūzikas kvalitāti, bet arī par godīgu konkurenci. Ja algoritmi spēj automātiski radīt tūkstošiem ierakstu, neatkarīgajiem māksliniekiem kļūst vēl grūtāk izcelties milzīgajā digitālajā piedāvājumā. Vienlaikus platformām jāspēj atšķirt reālu klausītāju interesi no mākslīgi radītiem klausījumiem un krāpnieciskām darbībām, kas var ietekmēt autoratlīdzību sadali.
Latvijas mūziķiem šīs pārmaiņas ir īpaši nozīmīgas. Vietējais tirgus ir neliels, un jauniem māksliniekiem jau šobrīd jāiegulda ievērojams darbs, lai viņu mūzika sasniegtu auditoriju. Ja digitālajā vidē turpinās pieaugt automātiski ģenerēta satura daudzums, arvien svarīgāka var kļūt mākslinieka personība, autentiskums, koncertdarbība un tiešas attiecības ar klausītājiem.
Atvērtais jautājums: Vai straumēšanas platformām vajadzētu obligāti marķēt AI ģenerētu mūziku un ļaut klausītājiem to pilnībā izslēgt no saviem ieteikumiem?
Avots: Music Business Worldwide, 19.10.2026.
2. Spotify peļņa aug — bet vai vairāk nopelna arī mūziķi?
Mūzikas straumēšana turpina nostiprināties kā viens no galvenajiem globālās mūzikas industrijas ienākumu avotiem. Music Business Worldwide 22. oktobra publikācijā analizēja Spotify finanšu rezultātus un prognozes, norādot, ka platforma 2026. gada trešajā ceturksnī sasniegusi 306 miljonus maksas abonentu. Izdevuma aprēķini liecina, ka Spotify gada pamatdarbības peļņa varētu sasniegt aptuveni 3,3 miljardus ASV dolāru.
Tomēr straumēšanas platformu finansiālie panākumi automātiski nenozīmē līdzvērtīgu ienākumu pieaugumu visiem mūziķiem. Straumēšanas atlīdzību sadalē iesaistīti vairāki dalībnieki — tiesību īpašnieki, ierakstu kompānijas, izplatītāji, autori un izpildītāji. Konkrēta mākslinieka ienākumi ir atkarīgi no līgumiem, tiesību sadalījuma, klausījumu apjoma un citiem faktoriem. Tāpēc viens un tas pats klausījumu skaits dažādiem māksliniekiem var radīt ļoti atšķirīgus ieņēmumus.
Arī Latvijas neatkarīgajiem mūziķiem ir vērts domāt par vairākiem ienākumu avotiem, nevis paļauties tikai uz straumēšanu. Koncerti, fizisko albumu pārdošana, suvenīri un tiešs fanu atbalsts var papildināt digitālos ieņēmumus. Īpaši nelielā tirgū svarīgs var būt ne tikai kopējais klausījumu skaits, bet arī tas, cik daudz cilvēku ir gatavi mākslinieku atbalstīt ilgtermiņā.
Viela pārdomām: Vai pašreizējais straumēšanas atlīdzību modelis ir pietiekami taisnīgs mazajiem un neatkarīgajiem māksliniekiem?
Avots: Music Business Worldwide, 22.10.2026.
3. Ne visi fani ir vienādi — kāpēc mūziķiem jāsaprot sava auditorija?
Mūzikas industrijā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts ne tikai klausījumu un sekotāju skaitam, bet arī tam, cik ciešas attiecības mākslinieks spēj izveidot ar savu auditoriju. MIDiA Research 22. oktobrī publicēja analīzi par dažādiem fanu iesaistes veidiem, uzsverot, ka klausītāji nav viendabīga grupa. Daļa mūziku klausās nejauši, citi regulāri seko mākslinieka darbībai, bet vēl citi ir gatavi iegādāties albumus, apmeklēt koncertus un iesaistīties fanu kopienās.
Šī atšķirība kļūst būtiska arī no mūzikas biznesa viedokļa. Liels sociālo tīklu sekotāju skaits ne vienmēr nozīmē lielus ieņēmumus vai izpārdotus koncertus. Savukārt salīdzinoši neliela, bet aktīva fanu kopiena var nodrošināt stabilāku atbalstu. Tāpēc mūziķiem ir svarīgi ne tikai piesaistīt jaunus klausītājus, bet arī saprast, kā veidot ilgstošu saikni ar cilvēkiem, kuriem viņu mūzika patiešām ir nozīmīga.
Latvijā, kur potenciālā auditorija ir ierobežota, šāda pieeja var būt īpaši vērtīga. Jaunam māksliniekam nav obligāti jākļūst par valsts mēroga zvaigzni, lai izveidotu savu klausītāju loku. Regulāra komunikācija, nelieli koncerti, īpaši albumu izdevumi un personiska attieksme pret faniem var palīdzēt veidot ilgtspējīgu muzikālo darbību. Vienlaikus jāatceras, ka ne katrs klausītājs vēlas kļūt par maksājošu atbalstītāju — arī vienkārša interese par mūziku ir vērtīga.
Vērts aizdomāties: Kas jaunam Latvijas māksliniekam ir svarīgāk — 100 000 nejaušu klausījumu vai 1000 uzticamu fanu?
Avots: MIDiA Research, 22.10.2026.
4. Koncertu nākotne — ar reklāmu vien vairs nepietiek
Koncertu un festivālu industrijā arvien lielāku nozīmi iegūst tehnoloģijas, kas palīdz labāk izprast apmeklētājus un efektīvāk pārdot biļetes. Music Business Worldwide 21. oktobrī ziņoja, ka koncertu mārketinga tehnoloģiju uzņēmums Hive piesaistījis 27 miljonus ASV dolāru investīcijās. Platformu izmanto vairāk nekā 1600 koncertvietu, festivālu un pasākumu organizatoru, lai analizētu auditorijas datus un uzlabotu komunikāciju ar potenciālajiem apmeklētājiem.
Šī tendence parāda, ka koncertu organizēšanā arvien svarīgāka kļūst ilgtermiņa auditorijas pārvaldība. Nepietiek tikai izveidot Facebook pasākumu vai palaist reklāmu dažas nedēļas pirms koncerta. Organizatori cenšas saprast, kādi mākslinieki interesē konkrētu auditoriju, kuri apmeklētāji atgriežas atkārtoti un kā visefektīvāk viņus sasniegt. Tas ļauj precīzāk plānot reklāmas budžetu un samazināt risku, ka biļetes paliek nepārdotas.
Latvijas koncertu tirgū šādi risinājumi var būt īpaši noderīgi mazākiem pasākumu organizatoriem, kuriem nav lielu reklāmas budžetu. Taču tehnoloģijas vien nevar garantēt koncerta panākumus. Būtiska paliek arī mākslinieka popularitāte, norises vieta, biļešu cena un spēja piedāvāt apmeklētājiem interesantu pieredzi. Gudrāka komunikācija var palīdzēt sasniegt īsto auditoriju, bet nevar aizstāt kvalitatīvu pasākumu.
Ko tas nozīmē mums? Vai Latvijas koncertu organizatori pietiekami izmanto informāciju par savu auditoriju, vai joprojām pārāk daudz paļaujas uz sociālo tīklu reklāmām?
Avots: Music Business Worldwide, 21.10.2026.
5. Neatkarīgie mūziķi vēlas lielāku kontroli pār savu mūziku
Neatkarīgās mūzikas industrijā turpinās centieni samazināt atkarību no lielajām ierakstu kompānijām un tehnoloģiju starpniekiem. Music Business Worldwide 22. oktobrī rakstīja par mūzikas kompānijas EMPIRE dibinātāja Ghazi attīstīto platformu Supply Chain. Tās mērķis ir nodrošināt neatkarīgajiem izdevējiem un mūzikas uzņēmumiem digitālās izplatīšanas un biznesa infrastruktūru, saglabājot lielāku kontroli pār katalogiem, datiem un attiecībām ar klientiem.
Digitālā mūzikas izplatīšana ir kļuvusi salīdzinoši vienkārša, taču tas nenozīmē, ka mākslinieki automātiski kontrolē visus savas darbības aspektus. Izplatīšanas līgumi, autoratlīdzību uzskaite, auditorijas dati un komunikācijas kanāli var būt atkarīgi no trešajām pusēm. Tāpēc arvien nozīmīgāks kļūst jautājums par to, kam pieder ne tikai mūzikas ieraksti un tiesības, bet arī informācija par klausītājiem un iespēja ar viņiem sazināties.
Latvijas mūziķiem šī tendence atgādina par nepieciešamību veidot savu neatkarīgu digitālo klātbūtni. Sociālie tīkli un straumēšanas platformas ir nozīmīgi publicitātes kanāli, taču to noteikumi un algoritmi var mainīties. Mākslinieka mājaslapa, pastāvīgs profils mūzikas portālā, e-pasta jaunumu saņēmēju loks un tiešās pārdošanas iespējas var palīdzēt mazināt atkarību no viena kanāla.
Par ko vērts domāt: Cik lielā mērā Latvijas mūziķi kontrolē savu digitālo klātbūtni, un vai viņi ir gatavi situācijai, kurā kāda no lielajām platformām maina savus noteikumus?
Avots: Music Business Worldwide, 22.10.2026.
Mūzikas industrija aug, bet cīņa par klausītāju kļūst sarežģītāka
Šīs nedēļas publikācijas izgaismo vienu kopīgu tendenci: mūzikas industrija turpina attīstīties, taču māksliniekiem rodas arvien jauni izaicinājumi.
Straumēšanas platformas kļūst finansiāli spēcīgākas, mākslīgais intelekts būtiski palielina pieejamās mūzikas apjomu, bet konkurence par klausītāju uzmanību kļūst intensīvāka. Vienlaikus attīstās jauni rīki, kas palīdz mūziķiem un koncertu organizatoriem labāk sasniegt savu auditoriju.
Latvijas mūzikas vide nav izolēta no šīm pārmaiņām. Arī mūsu māksliniekiem jādomā par savu atpazīstamību, ienākumu dažādošanu un ilgtermiņa attiecībām ar klausītājiem.
Šajā kontekstā arvien nozīmīgāku lomu var iegūt arī vietējās mūzikas platformas. MuzikasPasaule.lv mērķis ir palīdzēt Latvijas mūziķiem būt atrodamākiem, apkopojot vienuviet informāciju par māksliniekiem, viņu mūziku, jaunumiem, koncertiem un ierakstiem. Tā ir iespēja papildināt globālās straumēšanas platformas ar vietu, kur klausītāji var iepazīt ne tikai dziesmu, bet arī tās autoru.
Jo nākotnes mūzikas industrijā izšķirošs var būt nevis tas, cik daudz mūzikas tiek radīts, bet gan tas, cik spēcīgu saikni mākslinieks spēj izveidot ar saviem klausītājiem.
Izmantotās saites:
Music Business Worldwide — 90,000 synthetic tracks a day: Why Deezer is handing users the ultimate AI ‘kill switch’ (19.10.2026.)
Music Business Worldwide — Spotify is on course for a $3.3B annual operating profit in 2026 (22.10.2026.)
MIDiA Research — The key to unlocking fandom begins with these fan archetypes (22.10.2026.; pilnais saturs abonentiem)
Music Business Worldwide — Live events marketing platform Hive raises $27M Series B (21.10.2026.)
Music Business Worldwide — EMPIRE founder Ghazi launches Supply Chain globally (22.10.2026.)
