Atsaucoties ģitārista un dziesmu autora Tomasa Kleina kolēģu aicinājumam atbalstīt mūziķa rehabilitāciju pēc smagas operācijas un biežāk atskaņot viņa radītās dziesmas, leģendārā Liepājas grupa “Tumsa” ieskaņojusi savu versiju Tomasa Kleina un Guntara Rača dziesmai “Dzimis Latvijā”.
Ideja ierakstīt tieši šo dziesmu radās grupas “Tumsa” dibinātājam un ilggadējam basģitāristam Jānim Daugalim. Dziesma sākotnēji bija iekļauta dueta “Fomins un Kleins” repertuārā un tika izdota 2004. gadā. Tās oriģinālās versijas videoklipā piedalījās arī leģendārais latviešu aktieris Eduards Pāvuls.
“Šī dziesma man patikusi jau izsenis, un liela nozīme ir arī tam, ka tās videoklipā piedalās Eduards Pāvuls, kurš, manuprāt, bija viens no izcilākajiem, ja ne pats izcilākais latviešu aktieris,” stāsta Jānis Daugalis.
Jaunajā dziesmas ierakstā piedalījies arī Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris “Laiks” diriģentes Ilzes Balodes vadībā. Kora partiju aranžējumus veidojis pazīstamais latviešu diriģents un mūziķis Jēkabs Ozoliņš.
Dziesma ierakstīta Kristapa Pucena studijā “Crate”. Tās skaņas miksēšanu veikuši Kristaps Pucens un Gints Stankevičs, savukārt skaņas pēcapstrāde jeb māsterēšana veikta Ginta Stankeviča studijā “Factory Sounds”.
Dziesmas videoklipu filmējusi komanda “ĪZĪ Media”, bet video pēcapstrādi veicis Kristaps Pucens, kurš šobrīd ir arī grupas “Tumsa” bundzinieks. Filmēšana norisinājās Liepājas Valsts ģimnāzijā, un grupa izsaka īpašu pateicību Signei Bergai un Helvijam Valcim par atsaucību un atbalstu filmēšanas procesā.
Šobrīd grupā “Tumsa” muzicē Jānis Daugalis (basģitāra), Jānis Dreimanis (vokāls), Kristaps Pucens (bungas), kā arī ģitāristi Haralds Drekslers un Krists Dēvics.
Lāčplēša dienas priekšvakarā latviešu dziedātāja, dīdžejs, mūzikas autore un producente DJ Ella (Elīna Fūrmane) nāk klajā ar jaunu albumu “Mājas” — personisku un patriotisku muzikālu stāstu par došanos pasaulē, sevis meklējumiem un atgriešanos pie savām saknēm. Albuma klausīšanās pasākums notiks 10. novembrī Rīgā, bārā “When Coffee Meets Whiskey”.
“Šis albums ir mans Sprīdīša stāsts par atgriešanos. Par došanos pasaulē, sevis meklējumiem, pieredzi, kas mūs maina, un apziņu, ka reizēm ir jāmēro tāls ceļš, lai saprastu, kur patiesībā ir mūsu mājas,” stāsta DJ Ella.
Pēc dzīves un muzikālās darbības Losandželosā māksliniece atgriežas Latvijā ar jaunu radošo vēstījumu. Albums “Mājas” atspoguļo viņas personīgo ceļu, no jauna atklājot latvisko identitāti, kultūras mantojumu un piederības sajūtu savai zemei. Apvienojot latviešu muzikālās tradīcijas ar mūsdienīgu elektroniskās deju mūzikas skanējumu, DJ Ella veido tiltu starp paaudzēm un laikmetiem.
Albuma tapšanā iesaistījušies vairāki īpaši viesi un radošie partneri. Tituldziesma “Mājas” ierakstīta kopā ar Rīgas Debeszilo kori, piešķirot skaņdarbam kopības, spēka un emocionālas piederības sajūtu. Albumā iekļauta arī kopdziesma ar vīru kopu “Vilki”, kā dalība akcentē saikni ar latviešu tautasdziesmām, tradīcijām un kultūras mantojumu.
Īpaša vieta albumā atvēlēta arī duetam ar DJ Ella ilggadējo draugu un kolēģi Marku Rivu. Abu mākslinieku sadarbības pamatā ir vairāk nekā divdesmit gadu ilga draudzība, kopīgas atmiņas un savstarpējs atbalsts. Viņu muzikālā satikšanās atgādina par cilvēciskajām vērtībām, kas saglabā savu nozīmi arī laikā, kad dzīve mūs aizved dažādos virzienos.
Nozīmīga loma albuma tapšanā bijusi arī radošajai studijai “Rīgas Zvaigznājs”. Vairākas albuma dziesmas tapušas sadarbībā ar talantīgajiem “Rīgas Zvaigznāja” jauniešiem īpašā, tieši DJ Ella radītā dziesmu rakstīšanas nometnē. Šī radošā satikšanās kļuvusi par iespēju apvienot dažādu paaudžu muzikālo pieredzi, idejas un enerģiju, radot jaunu, mūsdienīgu latviešu mūzikas skanējumu.
Savukārt albuma ievads tapis kopā ar leģendāro latviešu aktieri Jāni Skani, kura balss ievada klausītāju šajā muzikālajā ceļojumā, piešķirot albumam stāstošu un emocionālu dimensiju. Tā ir simboliska satikšanās starp Elīnas personīgo dzīvesstāstu un Annas Brigaderes radīto Sprīdīti, kurš, gluži tāpat kā māksliniece, reiz devās pasaulē laimes meklējumos, lai galu galā saprastu, ka laime un mājas ir tepat — savā zemē.
Albuma „Mājas” klausīšanās vakars
Atzīmējot Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai veltīto Lāčplēša dienu, DJ Ella aicina uz sava jaunā albuma „Mājas” klausīšanās pasākumu, kas notiks 10. novembrī plkst. 19.00, Lāčplēša dienas priekšvakarā, bārā “When Coffee Meets Whiskey”.
Pasākuma viesiem būs iespēja pirmajiem iepazīt albumu, kas caur mūziku stāsta par Latviju, atgriešanos mājās, ģimeni un piederības sajūtu.
“Jo dažkārt lielākais ceļojums nav ceļš pasaulē, bet ceļš atpakaļ uz mājām.”
Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem un Patriotu nedēļai, pazīstamais etnomūziķis, multiinstrumentālists un mūzikas producents Artūrs Uškāns (Art U) no etnomūzikas grupas “Ogas”, ģitārista Armanda Alkšņa un Rucavas sievu dziesmas “Pēterītis” izveidojis jaudīgu deju remiksu «Pēterītis (Art U Party Rremix)», kam tapis arī videoklips. Jaunajā skaņdarba versijā Lejaskurzemes tradicionālās dziedāšanas mantojums savijas ar mūsdienīgiem elektroniskās deju mūzikas ritmiem un rokmūzikas enerģiju.
Remiksa idejas autors, mūzikas producents un aranžētājs Artūrs Uškāns veidojis arī skaņdarba videoklipu. Viņa iecerē tradicionālā melodija ieguvusi jaunu, dinamisku skanējumu, kas piemērots ne vien koncertiem, bet arī deju grīdām.
Īpašu skanējumu dziesmai piešķir leģendārā Latvijas rokģitārista Armanda Alkšņa virtuozās elektriskās ģitāras partijas, savukārt Rucavas etnogrāfiskā ansambļa dalībnieču jeb Rucavas sievu spēcīgās balsis ienes ierakstā autentisko Lejaskurzemes dziedāšanas tradīciju. Tādējādi skaņdarbā savijas tradicionālā tautas mūzika, roks un elektroniskā deju mūzika, apvienojot dažādu paaudžu un muzikālo stilu pārstāvjus.
Dziesmas “Pēterītis” oriģinālā versija iekļauta etnogrupas “Ogas” un Armanda Alkšņa kopīgajā etnoroka albumā “Rokam!”, kurā apkopotas vienpadsmit Rucavas tradicionālās melodijas. Jaunais remikss ir turpinājums mūziķu sadarbībai, kas aizsākās plašākā muzikālajā programmā “Roka saknes Lejaskurzemē”, piešķirot tradicionālajam repertuāram vēl vienu, šoreiz izteikti dejisku skanējumu.
“Manuprāt, vispatriotiskākā latviešu mūzika ir tautas mūzika. Tāpēc, tuvojoties Patriotu nedēļai, man ienāca prātā, ka pēc himnas nodziedāšanas un svinīgajiem pasākumiem cilvēki pulcēsies arī klubos, lai dejotu. Tad nu šī ir īstā latviešu deju mūzika – gan tautiska, gan patriotiska, gan klubu deju grīdām piemērota. Daudz laimes, Latvija!” par jaunā remiksa tapšanas ieceri stāsta Artūrs Uškāns.
2017.gadā dibinātā etnogrupa “Ogas”, kuras dalībnieks ir arī Artūrs Uškāns, ir Latvijas etno un pasaules mūzikas apvienība, kuras radošo rokrakstu raksturo ethno-fusion un turbo-folk stilistika. Grupas mūziķi savā daiļradē eksperimentē ar tradicionālās mūzikas iespējām, apvienojot tautas instrumentus, mūsdienīgu ritma sekciju un dažādu žanru muzikālās ietekmes.
Ar jauno “Pēterīša” versiju Artūrs Uškāns turpina meklēt veidus, kā latviešu tradicionālajai mūzikai piešķirt mūsdienīgu skanējumu, nezaudējot tās saknes un savdabību. Elektroniskās mūzikas ritmi, rokģitāras enerģija un Rucavas sievu dziedājums apliecina, ka tautasdziesma var uzrunāt arī tos klausītājus, kuri ikdienā tradicionālo mūziku neklausās.
Skaņdarbs «Pēterītis (ART U PARTY REMIX)» jau pieejams populārākajās mūzikas straumēšanas platformās, tostarp Apple Music, un atrodams arī Shazam, savukārt videoklips skatāms Artūra Uškāna producētās mūzikas vietnes “EtnoZoom” oficiālajā YouTube kanālā.
Atgādinām arī, ka Artūra Uškāna Lielā jubilejas festivāla koncerti notiks 12. novembrī plkst. 19.00 Valmieras Kultūras centrā un 26. novembrī plkst. 19.00 Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”. Biļetes uz koncertiem var iegādāties “Biļešu paradīzes” tīklā.
Šo piektdien, 13. novembrī, VEF Kultūras pilī gaidāms viens no mājīgākajiem un sirsnīgākajiem mūzikas un mākslas festivāla “BILDES” notikumiem - Akustiskais koncerts.
Dažkārt mūzikai visvairāk nepieciešams - ļaut tai skanēt.
Akustiskais koncerts aicinās uz brīdi apstāties un ieklausīties. Šeit priekšplānā būs dabisks, klusināts skanējums, instrumentu tembru siltums un mūziķu balss īstums.
Bez lieka trokšņa un ārēja spožuma mūzika kļūst tuvāka. Tā ļauj saklausīt nianses, vārdus un emocijas, kas lielākā skanējumā dažkārt paliek nepamanītas.
Šis būs vakars, kurā gan mūziķiem, gan klausītājiem būs iespēja nomierināties un atslābt .. Laikā, kad mums apkārt ir tik daudz steigas un trokšņa, akustiskais skanējums ļauj uz brīdi vienkārši būt un klausīties.
Koncertu vadīs: Mikus Frišfelds
Koncertā uzstāsies: Georgs Rukmanis Počs, Juris Kaukulis un Liene Dobičina, “Viedais Fonogrāfs”, “Trejmeitiņas”, Uldis un Gints Meļķi, Ilze Kalve, Renārs Veļičko, Laimis Rācenājs, Mārtiņš Balodis, Vaters, Māra Kalniņa un Roberts Jakubovskis, Ansis Klintsons, “Kannu festivāla koris” u.c.
Festivālam “BILDES” piemīt unikāla spēja apvienot mūziķus siltā, gandrīz ģimeniskā atmosfērā. Arī šī gada akustiskā koncerta dalībnieki uzsver, ka uzstāšanās uz šīs skatuves vienmēr ir kas vairāk par parastu koncertu. Helma Elvīra Križevica no apvienības “Trejmeitiņas”, kas izveidojās “BILŽU” vasaras nometnes laikā Jumurdas muižā, dalās savās sajūtās: “Uzstāšanās un eksperimentēšana, kā arī sajūta, ka mūs klausās citi mūziķi un mākslinieki, ir vienkārši superīga. Uzreiz rodas sajūta, ka tu atrodies savā vidē, kā ģimenes lokā. Kā šī festivāla fanei man patīk fakts, ka „BILDES” notiek katru gadu - tas ir kā salidojums, kuru mēs gaidām. Un, protams, tā ir dažādība uz skatuves un iespēja katrā koncertā klausīties vienkārši lielisku mūziku.”
Īpašu emocionālo pienesumu šī gada koncertam sniegs “Kannu festivāla koris”, kas arī izveidojās BILŽU vasaras nometnē. Kora rindās kopā ar mūziķiem darbojas arī mākslinieki Visvaldis Asaris, Arvīds Endziņš, Inese Mailīte , Ivars Mailītis, Andra Rācenāja, Ināra Garklāva, Indra Puķe un citi. “Kannu kora” diriģents Aldans Milzarājs stāsta:
“Mūsu koris, diemžēl, nav uzstājies Kannās vai uz citām skatuvēm. Tāpēc “BILŽU” skatuve ir vienīgā skatuve šim korim ar savu unikālo enerģiju.”
Mūziķis Ansis Klintsons saskata līdzības starp akustisko izpildījumu festivālā un slavenajiem MTV Unplugged koncertiem, kur galvenais uzsvars tiek likts uz mūzikas tiešumu un dziesmas kailumu. Ansis Klintsons atzīmē:
“R.E.M., Midnight Oil un Pearl Jam caur MTV parādīja, ka mūzika drīkst būt intīma - arī stadionu un liela mēroga mūzika drīkst būt intīma, un tas to padara šarmantu. Jebkura dziesma akustiskajā versijā man patīk labāk, jo tad var dzirdēt visu elpu, visas kļūdas, vārgumu un spēku - tad tas viss ir mājīgāk un izbaudāmāk.”
Savukārt, 90.gadu deju mūzikas grupas “Pamatinstinkts” dibinātāja Ilze Kalve atklāj, ka festivāls kalpo arī kā platforma drosmīgiem muzikāliem eksperimentiem un jaunu projektu aizsākumam:
“Savulaik, mācoties Mūzikas akadēmijā, man ļoti patika impresionistu klavierdarbi, tādēļ, iespējams, šis būs sākums jaunam projektam - deju mūzikai ar akadēmiskās mūzikas klavieru pavadījumu. Uz festivālu ar tik senu un bagātu vēsturi nejauša publika nenāk. Tas ir ļoti izglītots un prasīgs klausītājs, mūzikas gardēdis, kurš ir atnācis baudīt Mūziku ar lielo burtu.”
Mūziķis Arnis Veisbārdis no grupas “Viedais Fonogrāfs” uzsver tieši šīs kopābūšanas nozīmi un iespēju dzirdēt iepriekš nedzirdētu materiālu:
““BILDĒM” vienmēr ir raksturīga tā siltuma un kopābūšanas sajūta. Gan kā mūziķim, gan kā fanam man patīk tas, ka es dzirdu ļoti daudz ko jaunu un svaigu - to, ko nevar dzirdēt nedz radiostacijās, nedz televīzijā.”
Koncertā gaidāmi gan pieredzējuši izpildītāji, gan neparasti sastāvi, kā arī pirmatskaņojumi, kurus šobrīd iespējams dzirdēt tikai un vienīgi klātienē.
Festivāla “BILDES” NOSLEGUMA KONCERTS notiks VEF Kultūras pilī 20. novembrī.
Izstāde “KANNOJAM!”: Mūziķu un mākslinieku veidotā izstāde būs apskatāma VEF Kultūras pils vestibilā 20. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerta laikā.
Festivālu rīko SIA “BILŽU BIROJS”.
Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā: bilesuparadize.lv
4. decembrī latviešu poproka grupa Sub Scriptum aicina uz sava otrā pilnmetrāžas albuma “Klusē mūžīgi vai kliedz” prezentācijas koncertu, kas norisināsies Rīgā, klubā DEPO. Grupa uzsver, ka jaunais albums pie klausītājiem nonāks jau 27. novembrī, bet 4. decembrī būs iespēja tā dziesmas pirmo reizi piedzīvot dzīvajā izpildījumā.
“Šis albums ir par izlaušanos, sevis meklējumiem un atrašanu. Par robežām, kuras ik dienu pārkāpjam, par iekšējām cīņām, šaubām un drosmi būt pašiem. Dzīvē pienāk brīži, kad jāizdara izvēle - turpināt klusēt vai beidzot pateikt to, kas sakrājies. Tieši par to ir ‘Klusē mūžīgi vai kliedz’,” stāsta grupas solists Kristers Rudzītis.
Koncertā izskanēs jaunā albuma dziesmas, un uz skatuves grupai pievienosies arī albuma viesmākslinieki, kurus grupa izziņos tuvojoties koncertam. Līdzās jaunajam materiālam neizpaliks arī klausītāju jau iemīļotās Sub Scriptum dziesmas, savukārt par vakara muzikālo iesildīšanu un atklāšanu parūpēsies grupa JUULY!
VAKARA PROGRAMMA:
19:30 - IEEJA
20:00 - JUULY
21:00 - SUB SCRIPTUM
BIĻETES: https://ticketshop.lv/lv/events/108434
Apzinoties, ka kultūras pasākumu apmeklējums šobrīd daudziem prasa rūpīgāku izdevumu plānošanu, grupa parūpējusies par īpaši pieejamām biļešu cenām - sākot no 7 eiro.
Noslēdzies Latvijas Televīzijas dziesmu aptaujas “Latvijas Sirdsdziesma” 2026. gada oktobra balsojums. Pārliecinošu uzvaru izcīnījusi grupa “Zeļļi” ar dziesmu “Tu būsi man”, saņemot 5725 skatītāju balsis. Otrajā vietā ierindojusies Diāna Āboltiņa un Rikardions, savukārt trešo vietu ieguvusi Katrīna Dimanta kopā ar grupu “Zeltrači”. Tikmēr jau sācies novembra aptaujas posms, kurā klausītāji var iepazīt un atbalstīt jaunas dziesmas.
Oktobra aptaujā par 12 dziesmām kopumā nodotas 15 769 balsis. Skatītāju balsojums noteicis mēneša populārākās dziesmas un nākamos dalībniekus “Latvijas Sirdsdziesmas” Rudens starpfinālā.
Grupa “Zeļļi” uzvar ar ievērojamu pārsvaru
Grupas “Zeļļi” dziesma “Tu būsi man” saņēmusi 5725 balsis jeb aptuveni 36,3% no visām oktobrī nodotajām balsīm. Tas ir par 4060 balsīm vairāk nekā otrās vietas ieguvējiem.
Otrajā vietā ar 1665 balsīm ierindojusies Diāna Āboltiņa un Rikardions ar dziesmu “Burvīgs piedzīvojums”, bet trešo vietu ar 1373 balsīm ieguvusi Katrīna Dimanta un “Zeltrači” ar skaņdarbu “Es jūs visus mīlu”.
Visas trīs dziesmas kvalificējušās 2026./2027. gada sezonas Rudens starpfinālam, kurā sacentīsies septembra, oktobra un novembra populārākās dziesmas.
Publicēti visi oktobra balsojuma rezultāti
“Tu būsi man” – Zeļļi – 5725 balsis
“Burvīgs piedzīvojums” – Diāna Āboltiņa un Rikardions – 1665 balsis
“Es jūs visus mīlu” – Katrīna Dimanta un “Zeltrači” – 1373 balsis
“Rit laika rats” – Milleru-Balandīnu ģimene – 1286 balsis
“Diena, ko gaidu” – Dobeles Zemessargi – 1260 balsis
“Pali” – Dace Bērziņa – 1173 balsis
“Latgales sirds” – Juris Ostrovskis – 842 balsis
“Par velti” – Aldis Kise – 762 balsis
“Ar vasaru sirdī” – Heinrihs Kalvītis un Elita Strazdiņa – 637 balsis
“Pie kā tu steidzies” – Trīs Vīri Laivā – 463 balsis
“Dzimšanas diena” – eLeR2 – 324 balsis
“Ar atvērtu sirdi” – Laila Ilze Purmaliete – 259 balsis
Sīva konkurence par vietu labāko trijniekā
Lai gan grupa “Zeļļi” uzvarējusi ar ievērojamu pārsvaru, cīņa par pārējām vietām bijusi daudz līdzvērtīgāka.
Otro un trešo vietu šķir 292 balsis, savukārt ceturtajā vietā ierindojusies Milleru-Balandīnu ģimene ar dziesmu “Rit laika rats”, no trešās vietas atpaliekot tikai par 87 balsīm.
Arī piektās vietas ieguvēji Dobeles Zemessargi ar dziesmu “Diena, ko gaidu” atrodas pavisam tuvu labāko četriniekam – viņus no Milleru-Balandīnu ģimenes šķir vien 26 balsis.
Sācies novembra aptaujas posms
Novembris Latvijas mūzikā ir īpašs laiks, kad valsts svētku noskaņās īpašu nozīmi iegūst dziesmas par dzimteni, mīlestību un piederību.
Sestdien, 7. novembrī, plkst. 19.00 LTV1 un REplay.lv raidījumā “Latvijas Sirdsdziesma” skatītāji tika iepazīstināti ar jaunajām novembra aptaujas dziesmām, kā arī publiskoti pilnie oktobra balsojuma rezultāti.
Novembra aptauja turpinās, dodot klausītājiem iespēju izvēlēties savus favorītus un noteikt, kuras dziesmas pievienosies Rudens starpfināla dalībniekiem.
Raidījumu iespējams skatīties arī REplay.lv platformā.
Rudens starpfinālā jau zināmas sešas dziesmas
Pēc diviem 2026./2027. gada sezonas balsojumiem Rudens starpfinālam kvalificējušās jau sešas dziesmas.
Septembrī ceļazīmes uz starpfinālu ieguva muzikālā apvienība “Tepat” ar dziesmu “Dejo ar mani!”, Liene Šomase un “The Rozz” ar “Kantrī meitene”, kā arī Toms Antons ar “Mīlestība nepāriet”.
Tagad viņiem pievienojušies oktobra favorīti – “Zeļļi”, Diāna Āboltiņa un Rikardions, kā arī Katrīna Dimanta un “Zeltrači”.
Novembra balsojums noteiks atlikušās trīs dziesmas, kas piedalīsies Rudens starpfinālā.
“Latvijas Sirdsdziesma” turpina popularizēt Latvijas sirdsdziesmu repertuāru, dodot klausītājiem iespēju atbalstīt savus iecienītākos māksliniekus un piedalīties sezonas populārāko dziesmu izvēlē.
Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienā šā gada 18. novembrī populārā mūsdienu tautas mūzikas grupa “Raxtu Raxti” par godu valsts svētkiem sniegs uzreiz divus lielkoncertus. Tie notiks Dailes teātrī pulksten 14 un 19.
Svētku koncertos izskanēs grupas jaunā albuma “Viena saule. Viena zeme” koncertprogramma un notiks arī tradicionālā sadziedāšanās, kopā ar publiku izdziedot iemīļotākās gan pašas grupas, gan komponista Imanta Kalniņa dziesmas, kā arī, protams, mūsu tautasdziesmas.
Pavisam īpašu svētku noskaņu koncertiem piešķirs dejotāji no četriem labi zināmiem deju kolektīviem – RTU TDA “Vektors”, TDA “Teiksma”, “Teiksmas” studijas un deju skolas “Dzirnas”.
“Latvijas svētku koncerti man kļuvuši par īpašu ģimenes tradīciju,” uzsver grupas “Raxtu Raxti” mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa. “Visvairāk priecē šajos koncertos satikt ģimenes - pieaugušos, kuri atzīmē Latvijas svētkus kopā ar bērniem, iepazīst mūsu kultūru un nodod tās vērtības nākamajām paaudzēm. Ja koks dzen spēcīgas saknes savā zemē, tad reiz tā zaros dzied putni!”
Jaunā grupas albuma “Viena saule. Viena zeme” skaņdarbus radījuši un aranžējuši apvienības mūziķi Kristīne Kārkle-Kalniņa, Marts Kristiāns Kalniņš, Edgars Kārklis, Artis Orubs un Armands Treilihs, sadarbojoties ar ilggadējiem domubiedriem Ilzi Grunti un Jāni Bērziņu. Tas būs nopērkams kompaktdiska formātā uzreiz pēc svētku koncertiem, kā arī pieejams grupas jaunā albuma popularizēšanas Latvijas tūres koncertvietās.
Biļetes uz īpašajiem svētku koncertiem Dailes teātrī 18. novembrī pulksten 14 un 19 vēl pieejamas biļešu servisā bilesuparadize.lv.
2026. gada 15. novembrī plkst. 18.00 koncertzālē “Ave Sol” izskanēs Patriotu nedēļai veltīts koncerts “Kā mazai zīlei milzīgs ozols iznāk”.
Ozols nesākas tad, kad varens un nesatricināms, milzīgu zaru vainagu pret debesīm sliedams, dod pavēni, patvērumu un mājvietu dzīvībai. Tas sākas pavisam klusi – no mazas zīles, kas vēl nezina, par ko kļūs. Mūsu tautas spēka, izturības un piederības simbols savu diženumu neizceļ. Tas vienkārši aug. Klusi. Pacietīgi. Spēcīgi.
Arī mēs nezinām, kurā brīdī no kāda vārda, dziesmas, izvēles vai sapņa izaug kaut kas lielāks par mums pašiem.
Kamerkora “Cantus” radītajā koncertstāstā “Kā mazai zīlei milzīgs ozols iznāk” satiksies dažādu paaudžu kora dziedātāji – cilvēki, kuriem ir atšķirīgas atmiņas un pieredze, lai kopā ar mūziķiem Kristīni Kalniņu, Martu Kristiānu Kalniņu, Edgaru Kārkli un instrumentālo grupu izdziedātu Latviju no tautasdziesmas līdz Atmodas laika dziesmām, kas kļuva par daudzu paaudžu balsi, un tālāk līdz mūsdienu jaundarbiem, jo Latvijas stāstā dziesmai vienmēr ir bijusi īpaša vieta.
Dziesma ir kā zīle. Tā sevī glabā saknes. Tajā ir laiks, cilvēku pieredze, prieks un ilgas, cerība un spēks. Tā var nogulēt gadiem ilgi, līdz kāds to atkal paceļ un ļauj tai skanēt. Un tad tā atdzimst no jauna – citā balsī, citā laikā, citā paaudzē, bet ar tām pašām saknēm. Tas, ko viena paaudze izdzīvo, nākamā var ieraudzīt citām acīm. To, ko kāds reiz sargājis, cits turpina kopt. Un tas, kas šķietami palicis pagātnē, reizēm pēkšņi atgriežas, un joprojām atrod ceļu pie mums. Tā ir turpināšanās… un Latvija turpinās.
Koncertā piedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācijas “Ave Sol” kamerkoris “Cantus” (mākslinieciskā vadītāja Mārīte Junita Apsīte-Vuškāne, diriģente Ieva Apsīte, vokālā pedagoģe Inese Romancāne), Ķekavas kultūras nama vīru koris “Ķekava” (mākslinieciskais vadītājs Arvīds Platpers, kormeistars Edgars Briņķis, vokālais pedagogs Māris Evalds), Emīla Dārziņa mūzikas skolas 2. un 3. klases koris (diriģente Mārīte Junita Apsīte-Vuškāne), Kristīne Kalniņa (balss, vijole), Marts Kristiāns Kalniņš (balss, klavieres, harmonijs), Edgars Kārklis (balss, akordeons, dūdas), Dzintra Vīcupe (klavieres), Ēriks Miezis (sitaminstrumenti), Liāna Linde (akordeons), Madara Lūka (flauta).
Vairāk par valsts svētku mēneša pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.
Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.
Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, pieminot kormūzikas leģendu, profesoru un Dziesmu svētku virsdiriģentu Edgaru Račevski (1936–2022), 18. novembrī plkst. 16.00 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē izskanēs viņa paša iedibinātā tradīcija - Vīru koru dižkoncerts, kas šogad atzīmē maestro deviņdesmito jubileju un apvieno vīru koru dziedātājus no visas Latvijas. Šis krāšņais Valsts svētku notikums ir spēcīgs apliecinājums profesora ieguldījumam vīru koru kustības un nacionālo tradīciju stiprināšanā.
Vīru koru dižkoncertu vēsture Rīgas Latviešu biedrībā aizsākās 2008. gada 16. novembrī, kad Latvijas 90. gadadienai par godu notika pirmais koncerts “Ar Latviju sirdī”. Maestro Račevska vadībā šī iecere izauga par ikgadēju tradīciju, kas Latvijas valsts svētkos pulcēja dziedošus vīrus no visas Latvijas. 2018. gadā, sagaidot valsts simtgadi, viņš īstenoja īpašu ieceri “100 vīri Latvijai” – veltījumu Latvijai un kopdziedāšanas spēkam.
Tagad, maestro jubilejas gadā, vīri atkal pulcēsies Rīgas Latviešu biedrībā. Šoreiz viņu balsis vienosies ne tikai Latvijas dzimšanas dienas svinībās, bet arī pateicībā cilvēkam, kurš ticēja dziesmas spējai stiprināt tautas pašapziņu un vienot cilvēkus pāri laikam un paaudžu robežām.
Programmā – latviešu kormūzikas mantojums, kas glabā tautas atmiņu un stiprina piederības sajūtu Latvijai. Koncertā satiksies Edgara Račevska daiļrade un citas nozīmīgas latviešu kormūzikas kompozīcijas, kuru skanējums cauri laikiem apliecinājis dziesmas spēku vienot cilvēkus un saglabāt nacionālo pašapziņu arī vēstures sarežģītākajos brīžos. Račevskim dziesma bija tautas dvēsele, vienotāja un stiprinātāja, un šī pārliecība turpina dzīvot viņa muzikālajā mantojumā un vīru koru tradīcijā.
Dižkoncertā piedalīsies vīru kori no Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Latgales: “Gaudeamus”, “Dziedonis”, “Latvis”, “Silvicola”, Latvijas Universitātes Prezidiju konventa vīru koris, “Tēvzeme”, “Absolventi”, “Graidi”, Ventspils vīru koris, “Ozols”, Valmieras “Imanta”, Krimuldas vīru koris un “Cēsis”. Koru mākslinieciskie vadītāji un diriģenti - Mārcis Imants, Uldis Kokars, Marika Slotina-Brante, Raimonds Gulbis, Ivo Kempels, Tālivaldis Gulbis, Georgs Zujevs, Jānis Mežinskis, Lorija Cinkusa, Guntis Galiņš, Marika Rolmane un Alise Līva Taube. Koru skanējumu papildinās solisti Gunta Greisle un Andris Ludvigs. Koncertu vadīs Jānis Grūtups, mākslinieciskā vadītāja – Marika Slotina-Brante.
Ieeja bez maksas.
Bezmaksas ielūgumus iespējams saņemt no 12. novembra plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs.
Koncerts norisinās ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu.
Sarīkojums tiks filmēts un fotografēts. Foto un video materiāli vēlāk var tikt izmantoti pasākuma publicitātei Rīgas Latviešu biedrības sociālajos tīklos un medijos.
Latvijas alternatīvā poproka grupa “Tā nav saule” sadarbībā ar mākslinieci Palū 4. novembrī laidusi klajā jaunu singlu “Pamostos”. Dziesma aicina nepazaudēt sevi ikdienas steigā un atcerēties savas patiesās vēlmes, savukārt tai radītā interaktīvā datorspēle ļauj klausītājiem kļūt par daļu no muzikālā piedzīvojuma. Jaunais skaņdarbs ir otrais singls no grupas pavasarī gaidāmā mazalbuma (EP).
Dziesmas “Pamostos” centrā ir mūsdienu cilvēkam pazīstama sajūta – ikdienas pienākumu, sabiedrības gaidu un citu cilvēku priekšstatu ietekmē reizēm kļūst grūti sadzirdēt pašam sevi. Cenšoties sasniegt ārēji noteiktus mērķus, iespējams attapties dzīvē, kas vairs neatbilst paša vēlmēm.
Ar jauno skaņdarbu mūziķi aicina uz brīdi apstāties, paskatīties uz savu dzīvi no malas un atcerēties, kas patiesībā ir svarīgs. Dziesmas nosaukums “Pamostos” simboliski atgādina par nepieciešamību pamosties ne tikai no miega, bet arī no ierastās rutīnas.
Dziesmas producents ir Armands Varslavāns, ar kuru grupa sadarbojusies jau iepriekš, veidojot savu debijas albumu “Tā nav Saule”.
Dziesmu papildina interaktīva datorspēle
Līdz ar singlu “Pamostos” grupa piedāvā arī neierastu iespēju – interaktīvu datorspēli, kurā klausītājs var kļūt par aktīvu muzikālā notikuma dalībnieku.
Spēlē iespējams vadīt mūziķus, kustināt bundzinieku, dejot kopā ar dziesmas izpildītāju un pat simboliski noārdīt skatuvi. Tādējādi tradicionālo dziesmas klausīšanos papildina iespēja pašam iesaistīties tās vizuālajā un muzikālajā pasaulē.
Spēles ideja sasaucas ar dziesmas vēstījumu – ne vienmēr nepieciešams sekot iepriekš noteiktiem scenārijiem. Dažkārt svarīgāk ir ļauties brīvībai, eksperimentēt un izvēlēties savu ceļu.
Grupa gatavo jaunu mazalbumu
“Pamostos” ir otrais singls no grupas “Tā nav saule” jaunā mazalbuma, kura izdošana plānota 2027. gada pavasarī.
“Tā nav saule” ir Latvijas alternatīvā poproka apvienība, kuras mūzikā savijas enerģisks ģitāru skanējums, emocionāli vēstījumi un pārdomas par cilvēkam būtiskām tēmām.
Grupas sastāvā muzicē Kaspars Pizāns (ritma ģitāra, vokāls), Jānis Zālītis (vokāls, solo ģitāra), Edžus Kravalis (bungas) un Elīna Jausubrēna (basģitāra). Jaunajā singlā viņiem pievienojas māksliniece Palū (Olga Palušina).
Ar dziesmu “Pamostos” grupa turpina attīstīt savu muzikālo skanējumu un vienlaikus meklē jaunus veidus, kā iesaistīt klausītājus, piedāvājot mūziku ne tikai dzirdēt, bet arī piedzīvot.
Dziedātāja Aija Andrejeva un komponists Kārlis Lācis 6. novembrī laiduši klajā kopīgu albumu “Ielūgums”, kurā apvienojas Kārļa Lāča mūzika, dzejnieces Māras Zālītes vārdi un Aijas Andrejevas vokāls. Albums tapis sadarbībā ar kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartetu un pieejams gan digitālajās straumēšanas platformās, gan vinila platē. Nākamā gada pavasarī mākslinieki ar koncertprogrammu “Ielūgums” dosies turnejā pa Latviju.
Albuma “Ielūgums” pirmsākumi meklējami pirms 13 gadiem, kad tapa Kārļa Lāča komponētais dziesmu cikls ar Māras Zālītes dzeju. Gadu gaitā šī mūzika turpinājusi dzīvot koncertos, taču līdz šim nebija iemūžināta atsevišķā albumā.
Ideja par ieraksta tapšanu atdzima 2026. gada pavasarī pēc Kārļa Lāča autorvakara, kurā izskanēja arī šī programma. Mākslinieki nolēma dziesmu ciklu ierakstīt, saglabājot tā koncertiem raksturīgo skanējumu un emocionālo tuvumu.
Trīspadsmit gadus lolota muzikāla iecere
Albuma pamatā ir trīs radošu personību satikšanās – Kārļa Lāča mūzika, Māras Zālītes dzeja un Aijas Andrejevas balss.
Dziesmu ciklā savijas poētiski tēli, personiski pārdzīvojumi un muzikāls stāstījums, kurā nozīmīga vieta atvēlēta gan dziedātājas vokālajam izpildījumam, gan instrumentu savstarpējai saspēlei.
Aija Andrejeva, raksturojot sadarbību ar komponistu, uzsver tās nozīmi savā muzikālajā izaugsmē:
“Izpildot Kārļa Lāča mūziku, es vienmēr augu kā vokāliste, mūziķe un māksliniece,” atzīst dziedātāja.
Albums ierakstīts dzīvajā izpildījumā
“Ielūgums” ierakstīts dzīvajā izpildījumā, saglabājot koncertprogrammas muzikālo sastāvu un skanējumu. Līdzās Aijai Andrejevai un Kārlim Lācim ierakstā piedalās kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets.
Šāda pieeja ļāvusi saglabāt mūziķu savstarpējo mijiedarbību un dziesmu emocionālo raksturu, kas veidojies koncertos.
Jaunā albuma koncertprogramma jau izskanējusi 4. novembrī izpārdotā koncertā “Ola Foundation”, kur klausītājiem bija iespēja dzirdēt dziesmu ciklu pirms albuma oficiālās izdošanas.
Albums “Ielūgums” pieejams digitālajās mūzikas straumēšanas platformās, kā arī izdots vinila plates formātā.
2027. gada pavasarī – koncertturneja septiņās Latvijas pilsētās
Līdz ar albuma izdošanu Aija Andrejeva un Kārlis Lācis izziņojuši koncertturneju “Ielūgums”, kas 2027. gada pavasarī viesosies vairākās Latvijas koncertzālēs un kultūras centros.
Koncertturnejas datumi:
19. martā – Kuldīgas Kultūras centrā;
8. aprīlī – Jelgavas Kultūras namā;
11. aprīlī – Bauskas Kultūras centrā;
15. aprīlī – kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”;
16. aprīlī – koncertzālē “Cēsis”;
23. aprīlī – Ādažu Kultūras centrā;
6. maijā – Mūzikas namā “Daile”, Rīgā.
Koncertos klausītājiem būs iespēja piedzīvot albumā iemūžināto dziesmu ciklu dzīvajā izpildījumā un izbaudīt Kārļa Lāča mūzikas, Māras Zālītes dzejas un Aijas Andrejevas vokāla satikšanos uz skatuves.
“Ielūgums” ir muzikāls stāsts, kas tapis un nobriedis vairāk nekā desmit gadu garumā, bet tagad ieguvis jaunu dzīvi albumā un koncertprogrammā, aicinot klausītājus uz personisku un emocionālu tikšanos ar mūziku.
Biļetes uz koncertturneju pieejamas “Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv
Komponists, mūzikas producents un aranžētājs Gaitis Lazdāns, atzīmējot 50 gadu jubileju un 35 gadus mūzikā, izdevis dziesmu izlases albumu “Assorti”. Jaunajā CD apkopota 21 kompozīcija dažādu Latvijas populārās mūzikas mākslinieku izpildījumā, piedāvājot daudzveidīgu ieskatu komponista radošajā darbībā.
Albuma nosaukums “Assorti” precīzi raksturo tā muzikālo saturu – tajā sastopas dažādas balsis, žanri un noskaņas. No romantiskām balādēm un emocionāliem duetiem līdz dzīvespriecīgām popmūzikas un šlāgermūzikas dziesmām – ieraksts atspoguļo Gaita Lazdāna spēju radīt melodijas dažādu paaudžu klausītājiem.
Albumā dzirdami Kaspars Markševics, Ainars Bumbieris, Kristīne Šomase, Sabīne Berezina, Jānis Paukštello, Sergejs Jēgers, Markus Riva, Nikolajs Puzikovs, Maija Lūsēna, Roberto Meloni, Guntis Skrastiņš un citi pazīstami mākslinieki.
Īpašu vietu izlasē ieņem arī neierastākas muzikālās sadarbības. Dziesmā “Puteni” dzirdams leģendārais radio žurnālists Gunārs Jākobsons kopā ar Sandru Glāzupu, savukārt skaņdarbā “Lelde” pats komponists muzicē kopā ar saksofonistu Raivo Stašanu. Albumā iekļauta arī dziesma “Lai paliek” grupas “Hameleoni” un Lauras Railas izpildījumā, bet kompozīciju “Mirdzēt vai dzist” izpilda “Brīvo Cilvēku Balsis”.
No jubilejas koncerta līdz dziesmu izlasei
2026. gada 18. oktobrī VEF Kultūras pilī norisinājās Gaita Lazdāna jubilejas koncerts “Assorti”, kurā uz vienas skatuves satikās dažādu paaudžu un žanru mākslinieki. Koncertprogrammā skanēja popmūzika, šlāgeri, dueti un instrumentālie skaņdarbi, atspoguļojot komponista daudzpusīgo muzikālo rokrakstu.
Jubilejas koncertā piedalījās Normunds Rutulis, Maija Lūsēna, Ainars Bumbieris, Kaspars Markševics, Sergejs Jēgers, Kristīne Šomase, Sabīne Berezina, grupa “Hameleoni”, saksofonists Raivo Stašans un citi mūziķi.
Gatavojoties koncertam, komponists uzsvēra, ka jubileja nav tikai atskats uz paveikto, bet arī jauna radošā posma sākums.
“Tas ir atskaites punkts, jo viss jau turpinās! Klausītāji sagaidīs arvien jaunas un jaunas dziesmas,” sacīja Gaitis Lazdāns.
Albums “Assorti” turpina jubilejas koncertā izcelto muzikālās daudzveidības ideju, ļaujot komponista dziesmām skanēt arī ārpus koncertzāles.
Vairāk nekā 500 dziesmu un 80 sadarbības partneru
Gaitis Lazdāns dzimis 1976. gada 15. maijā Jēkabpilī. Viņš absolvējis Jēkabpils bērnu mūzikas skolu sitaminstrumentu specialitātē un jau pusaudža gados sācis muzicēt dažādos sastāvos.
Kopš 1996. gada komponists aktīvi darbojies kā aranžētājs, producents un dziesmu autors. Viņa radošajā biogrāfijā ir vairāk nekā 500 dziesmu un sadarbība ar vairāk nekā 80 māksliniekiem – dziedātājiem, grupām, aktieriem un citām Latvijas kultūras personībām.
Gaita Lazdāna dziesmas ierakstītas ne tikai latviešu, bet arī igauņu, lietuviešu, krievu, spāņu un angļu valodā. Viņa muzikālajā darbībā nozīmīgu vietu ieņem arī instrumentālā mūzika un sadarbība ar saksofonistu Raivo Stašanu.
Albums “Assorti” ir muzikāls atskats uz 35 radošā darba gadiem – 21 dziesma, dažādi izpildītāji un melodijas, kas kļuvušas par daļu no Latvijas populārās mūzikas repertuāra. CD formātā izdotā izlase būs saistoša gan ilggadējiem komponista daiļrades cienītājiem, gan klausītājiem, kuri viņa mūziku vēl tikai iepazīst.
2026. gada 14. novembrī plkst. 18.00 Akustiskajā koncertzālē ĪLE skanēs koncertprogramma “IE-ŽŪŽ-O”, kurā satiksies Johana Sebastiāna Baha mūzika, šūpuļdziesmas un Oskara un Raimonda Petrausku improvizācijas.
Šūpuļdziesma ir viena no pirmajām melodijām, ar kuru cilvēks iepazīst pasauli. Tā nomierina, sniedz tuvības sajūtu un ļauj sajust mīlestību. Režisors Uģis Brikmanis reiz atgādināja, ka, cilvēkam piedzimstot, līdzās veiksmei un pārticībai vispirms jāvēl spēja mīlēt. Iespējams, tieši šūpuļdziesma ir pirmā mācību stunda mīlestībā.
Programmā “IE-ŽŪŽ-O” šūpuļdziesmu siltums savīsies ar Baha mūzikas dziļumu un plašumu. Skanēs arī Raimonda Petrauska veidotas aranžijas un improvizācijas saksofonam un taustiņinstrumentiem.
Oskara Petrauska saksofona un Raimonda klavieru virtuozajā saspēlē klausītāji dzirdēs gan plūstošas melodijas, gan aizraujošus skaņu lidojumus un citu kontinentu mūzikas atbalsis. Melodijas, saskaņa un brīva improvizācija ļaus mūziķiem radīt mūziku turpat, koncerta brīdī, aicinot katru klausītāju tajā atrast savu stāstu.
Koncertu organizē Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
5. novembrī “Hercogs” resotrānā norisinājās Elīnas Gluzunovas “Dienas ausa” jauna singla prezentācija, informē portāls balticevents.info.
Uz pasākumu ieradās dziedātāji Kristīne Šomase, Horens Stalbe, uzņēmēji Jānis Kalniņš un Diāna Jēkabsone, hokejists Ronalds Kēniņš, satura veidotāji - Evita Jurča, Agnese Skrastīte, Zahars Subotins, basketbolists Kristaps Valters un daudzi citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.
Skaņdarba radīšanā piedalījās arī tādi mākslinieki kā Ralfs Siliņš, kurš zināms ar skatuves vārdu Siluets, dziedātāja un producente Paula Dundere, viesmākslinieks dziedātājs Daniels Mad. Skaņdarba skanējumu papildina elektroniskās mūzikas ritmi un stīgu skaņas čellistes Ernas Daugavietes izpildījumā. Dziesmas mix & master apstrāde tika uzticēta Reinim Kārkliņam.
Dziesmas ideja radās nometnes laikā, kur dalībnieki sadalās komandās, un jauna skaņdarba izveidei tiek atvēlēta pusotra stunda. Sākotnējā 30 sekunžu skice vēlāk tika attīstīta pilnvērtīgā dziesmā, mūziķu sadarbību turpinot arī pēc nometnes.
“Diena ausa” apvieno etno mūzikas elementus ar mūsdienīgu elektronisko skanējumu. Dziesmas tekstā izmantoti latviešu mitoloģijas un folkloras tēli, tostarp Pērkons, melnie Jodi, gulbis un Laimes zeme”- stāsta Elīna.
Skaņdarba galvenās tēmas ir cilvēka iekšējā pamošanās, attiecības ar senču mantojumu un personiskās brīvības meklējumi. Dziesma pievēršas izvēlei starp pagātnes ietekmi un iespēju pašam veidot savu nākotni. Dziesmā Elīna iemieso gaismu, cerību un spēku, savukārt Daniels Mad simbolizē pilnīgi pretēju pasaules pusi.
Dziedātāja muzikālo karjeru sāka četru gadu vecumā, uzstājoties bērnu vokālajos kolektīvos un piedaloties vokālistu konkursos. Plašāku atpazīstamību viņa ieguva 2019. gadā, uzvarot televīzijas muzikālajā šovā “X Faktors”.
2022. gadā dziedātāja piedalījās Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē “Supernova” ar dziesmu “Es pabiju tur”, kas finālā ierindojās piektajā vietā. 2026. gada februārī izdota dziesma “Šonakt”, kas tapusi sadarbībā ar grupu “Tumsa”.
2027. gadā dziedātāja plāno piedalīties grupas “Opus Pro” jubilejas koncerttūrē, kā arī gatavo romantiska stila koncertprogrammu kopā ar operdziedātāju Jāni Apeini.
Šobrīd skaņdarbs “Diena ausa” pieejams visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās. Kā stāsta Elīna, dziesma tiks iekļauta viņas debijas albumā, kura izdošana plānota 2027. gadā.
Grupa “Bekars”, kas 2023. gadā pierādīja sevi šovā “X Faktors”, prezentē jaunu dziesmu “Divi Akmeņi”, kas vēsta par dzīves līkločiem, neparedzamiem pavērsieniem un cilvēkiem, ar kuriem kopā spējam pārvarēt grūtības un turpināt ceļu arī tad, kad tas kļūst sarežģīts.
Dziesma vēsta par dažādajiem dzīves posmiem un cilvēkiem, ar kuriem izvēlamies tos mērot. Nekad nav zināms, kurp ceļš mūs aizvedīs, taču izvēlamies to turpināt, pat zinot, ka reizēm gadās apmaldīties, iestrēgt vai sagurt. Grupas dalībnieks un vārdu autors Varis Jātnieks par dziesmas ideju izsakās šādi:
“Mūsu grupas dalībnieku viedokļi, mūzikas gaume un skats uz radošo procesu atšķiras, tāpēc ne vienmēr ir viegli vienoties par tālāku rīcību. Arī motivācija nav konstanta — brīdī, kad vienam tā izsīkst, citam tā parādās dubultā. Reizēm sanāk, ka viens visu velk uz priekšu, kamēr pārējie divi kā akmeņi noskatās no malas. Bet, par laimi, ik pa laikam atceramies, ka, apvienojot spēkus, varam paveikt patiešām skaistas un aizraujošas lietas.”
Grupa “Bekars” ir apvienība, kurā apvienojušies trīs dažādi, tomēr līdzīgi domājoši mūziķi – Armands Rutkovskis, Varis Jātnieks un Jānis Biezais, kuri ar savu radīto daudzveidīgo mūziku vēlas pierādīt to, ka mūzika nav ieliekama četrās sienās. Grupa izveidota 2015. gadā ar mērķi piepildīt sapni par profesionālu darbību mūzikā. 2020. gadā, atzīmējot grupas piecu gadu jubileju, tika izdots debijas albums “Sākums”. 2023. gadā piedalījušies televīzijas šova “X Faktors” finālā.
Dziesma “Divi akmeņi” pieejama visās mūzikas straumēšanas platformās un grupas YouTube kanālā.
Latvijas rokmūzikas grupa M.E.K.A. turpina savu muzikālo ceļu un laiž klajā jaunu singlu “Līdz dzelmēm” – emocionālu veltījumu Latvijai, kurā roka enerģija savijas ar čella, klavieru un kora skanējumu. Dziesmas ierakstā grupai pievienojies čellists un DAGAMBA līderis Valters Pūce, pianists Matīss Žilinskis un Agitas Rimšēvičas vadītais “Jasmīnas koris”. Līdz ar dziesmu pirmizrādi piedzīvo arī tās videoklips.
Dziesmas “Līdz dzelmēm” pamatā ir M.E.K.A. vokālista Ata Zviedra radītā muzikālā ideja un teksts. Tie tapuši neilgi pēc viņa dalības rokoperas “Lāčplēsis” titullomā, kad uz skatuves piedzīvotās emocijas raisījušas īpaši spēcīgu piederibas sajūtu Latvijai.
"Pēc rokoperas "Lāčplēsis" uzveduma Arēnā Rīga sajutu īpašu saikni ar Latviju un vēlmi šīs emocijas ietērpt dziesmā. Tekstu uzrakstīju dažu minūšu laikā, un pēc stundas bija gatavs arī dziesmas muzikālais pamats. “Līdz dzelmēm” man nozīmē beznosacījuma mīlestību pret Latviju – sajūtu, ko var piedzīvot, esot tuvāk mūsu zemei, klausoties upes šalkoņā un lapu čaboņā, elpojot svaigu jūras gaisu, dāvājot kādam pļavas ziedu klēpi un priecājoties par mūsu talantīgo tautu”, stāsta Atis Zviedris.
Sākotnēji iecerēta kā personisks muzikāls vēstījums, dziesma ieguvusi plašāku vērienu, kad tās ierakstā iesaistījušies arī citi mūziķi.
“Esam patiesi priecīgi, ka dziesmas ierakstā mūsu enerģiskajam rokam pievienojās Valtera Pūces čells, Matīsa Žilinska klavieres un “Jasmīnas kora” balsis. Ierakstīt dziesmu Latvijai kopā ar tik talantīgiem mūziķiem ir sapņa piepildījums”, atzīst grupas M.E.K.A. dalībnieki.
Arī Valteram Pūcem grupas muzikālais rokraksts ir tuvs gan skanējuma, gan idejiskā dziļuma ziņā.
“Jaunās grupas M.E.K.A. muzikālais virziens man ir tuvs gan roķīguma, gan domu dziļuma dēļ. Visi grupas mūziķi ir augstas raudzes profesionāļi. Ata balss ir viena no spēcīgākajām Latvijas popuārajā mūzikā, bet Kristena ģitārspēle komentārus neprasa – viņš ir labākais! Man ir patiess gods sadarboties ar šiem fantastiskajiem māksliniekiem un arī dot savu pienesumu dziesmas skanējumā ar čella zemajām stīgām un savu domu par Latviju”, stāsta čellists Valters Pūce.
Dziesmai “Līdz dzelmēm” tapis arī videoklips, kura veidošanā iesaistījusies kinorežisore Dace Pūce. Viņai šis ir pirmais patriotiskas ievirzes mūzikas video, kurā personiskās izjūtas par dzimteni savijas ar dziesmas vēstījumu.
“Jo vairāk iepazīstu Latvijas vēsturi, jo stiprāka kļūst mana piederības sajūta un patriotisms. Dziesmas tekstā sadzirdēju šo pašu stīgu – mīlestību pret savu zemi un apziņu, ka Latvija ir mūsu mājas. Šajās trijās minūtēs centos ielikt visu savu mīlestību pret dzimteni, mājām un identitāti. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur koki, jūra, upes un pati zeme tevi patiesi gaida mājās. To īpaši sajūtu ikreiz, kad šeit atgriežos”, stāsta Dace Pūce.
Dziesmas ieraksts tapis Rīgas skaņu ieraksttu studijā. Skaņu operators un miksētājs - Pauls Dāvis Megi, videoklipa operatori - Krista Purmale un Artūrs Vanags.
M.E.K.A. jaunais singls “Līdz dzelmēm” pieejams lielākajos mūzikas straumēšanas servisos un radio, bet dziesmas videoklips – video platformās.
Dziedātāja, dziesmu autore un producente Būū 4. novembrī laidusi klajā jaunu singlu “Dzin Dzin!”. Latīņu popmūzikas ritmos veidotais skaņdarbs ir veltījums sievietes skaistumam, spēkam un individualitātei, vienlaikus iezīmējot nākamo posmu mākslinieces radošajā darbībā.
Jaunā dziesma “Dzin Dzin!” apvieno enerģisku, dejojamu skanējumu ar juteklisku un rotaļīgu vēstījumu. Tās centrā ir situācija, kurā dziesmas varone sastop sievieti, kuras pievilcība izraisa negaidīti spēcīgas emocijas un liek pārdomāt pašai savas izjūtas.
Būū atklāj, ka dziesmas ideja radusies, iztēlojoties šo negaidītās apbrīnas un iemīlēšanās brīdi. Skaņdarbs tapis kā cieņas pilns sievietes skaistuma, spēka un savdabības svinējums. Māksliniece arī norāda, ka jau ilgstoši aizraujas ar latīņu popmūziku, tādēļ šī žanra ietekme jaunajā ierakstā bijusi apzināta izvēle.
Dziesmas mūzikas un vārdu autore, kā arī producente ir pati Būū, savukārt ieraksta miksēšanu un māsterēšanu veicis Armands Varslavāns.
Jaunais singls būs daļa no topošā albuma
“Dzin Dzin!” ir viena no dziesmām, kas paredzēta Būū nākamajam studijas albumam. Māksliniece pašlaik aktīvi strādā pie jaunā materiāla, vēloties tajā atspoguļot gan personiskās pārmaiņas, gan apkārtējās sabiedrības pieredzi.
Būū atzīst, ka katra albuma tapšana viņai ir nozīmīgs radošās izaugsmes posms. Jaunajā ierakstā māksliniece vēlas līdzās sarežģītām un emocionālām tēmām atrast vietu arī priekam, iedvesmai un mierinājumam.
Topošā albuma nosaukums un izdošanas datums pagaidām nav izziņots.
Būū turpina eksperimentēt ar muzikālajiem žanriem
Būū, īstajā vārdā Ilze Fārte, ir viena no Latvijas alternatīvās popmūzikas māksliniecēm, kuras daiļradē sastopas pops, hiphops, R&B un afrobeat ietekmes. Viņas dziesmās būtisku vietu ieņem personiski stāsti, emocionālā inteliģence, attiecības un vienlīdzības tēmas.
Plašāku atpazīstamību mūziķe ieguva ar dziesmām “Siekala”, “Sāku no sākuma” un “Kur ir mana cilts”, kā arī 2021. gadā izdoto debijas albumu “Albūūms”, kas saņēma vairākus Latvijas mūzikas industrijas apbalvojumus.
Kopš debijas Būū izdevusi vēl divus studijas albumus un sadarbojusies ar tādiem māksliniekiem kā “Instrumenti”, Aminata un “Prāta Vētra”.
Ar singlu “Dzin Dzin!” māksliniece turpina attīstīt savu skanējumu, šoreiz priekšplānā izvirzot latīņu popmūzikas ritmus un sievišķības daudzveidību.
Latvijas hiphopa apvienība “Singapūras Satīns” un rokmūziķis Miks Galvanovskis laiduši klajā kopīgu dziesmu “Burbona krāsas acis”. Skaņdarbs apvieno divus atšķirīgus Latvijas mūzikas pasaules pārstāvjus un ir iekļauts Galvanovska jaunākajā albumā “Grēks sūdzēties”, kas pie klausītājiem nonāca 2026. gada 9. oktobrī.
“Burbona krāsas acis” ir viena no jaunā albuma sadarbībām, kurā Miks Galvanovskis apvienojis spēkus ar citiem pašmāju mūziķiem. Šoreiz viņa muzikālais partneris ir “Singapūras Satīns” – apvienība, kas pazīstama ar savu humoru, ironiju un savdabīgo pieeju hiphopam.
Abu mākslinieku kopdarbs vienā ierakstā saved rokmūzikas un hiphopa pasauli. Dziesma ir arī viens no albuma “Grēks sūdzēties” singliem, kas tika publiskots līdz ar jaunā ieraksta iznākšanu.
Jauns albums un muzikālas sadarbības
Mika Galvanovska piektajā studijas albumā “Grēks sūdzēties” iekļautas deviņas dziesmas. Līdzās kopdarbam ar “Singapūras Satīnu” tajā dzirdama arī sadarbība ar grupu “Bukte” skaņdarbā “Īsts rokenrola prieks”, kā arī dziesma “Būt”, kas ierakstīta kopā ar dziedātāju Aiju Andrejevu.
Albuma iznākšana iezīmē jaunu posmu mūziķa radošajā darbībā. Galvanovskis savās dziesmās arvien vairāk pievēršas personiskai pieredzei un dzīves notikumiem, vienlaikus saglabājot sev raksturīgo rokmūzikas enerģiju.
Miks Galvanovskis gatavojas lielkoncertam Xiaomi Arēnā
Līdz ar albuma izdošanu mūziķis 9. oktobrī Ventspilī sāka koncertturneju “Balāde par letiņu”, kuras programmā iekļauti 14 koncerti dažādās Latvijas pilsētās.
Savukārt 2027. gada 13. novembrī Miks Galvanovskis iecerējis līdz šim vērienīgāko savas karjeras koncertu “Kad izdzisīs”, kas norisināsies Xiaomi Arēnā Rīgā.
Koncertā klausītājiem tiek solīts iespaidīgs rokmūzikas šovs ar viesmāksliniekiem, pirotehniku un mūziķa populārākajām dziesmām.
Tikmēr jaunais kopdarbs “Burbona krāsas acis” jau ir nonācis Latvijas radiostaciju ēterā, piedāvājot klausītājiem iespēju dzirdēt Miku Galvanovski un “Singapūras Satīnu” vienā skaņdarbā.
2027. gada 14. februārī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē izskanēs saksofonista Raivo Stašāna jubilejas koncerts “Romantisks solo saksofonam”. Valentīndienai veltītajā koncertprogrammā mākslinieks kopā ar muzikālajiem draugiem un īpašajiem viesiem izpildīs romantiskas melodijas, pasaulslavenus hitus un skaņdarbus no sava soloalbuma.
Koncertā Raivo Stašanam uz skatuves pievienosies viņa muzikālie kolēģi – saksofonists Zintis Žvarts, trombonists Lauris Amantovs, perkusionists Oskars Kurdeko, taustiņinstrumentālists Gaitis Lazdāns un ģitārists Gatis Ivans. Koncertu papildinās īpašie viesi – dziedātājas Maija Lūsēna un Inese Nereta, kā arī mūziķis Kaspars Markševics.
“Saksofons ir pats romantiskākais instruments pasaulē. Tāpēc savā jubilejas koncertā “Romantisks solo saksofonam” vēlos uzdāvināt klausītājiem vakaru, kurā nav steigas, bet ir tikai mūzika un sajūtas. Tā būs mana mīlestības vēstule mūzikai, skatuvei un cilvēkiem, kas visus šos gadus ir bijuši man līdzās un atbalstījuši. Tiekamies koncertā!” aicina Raivo Stašans.
No Raimonda Paula melodijām līdz pasaulslaveniem hitiem
Koncerta programmā iekļauti īpaši Valentīndienai izraudzīti skaņdarbi, tostarp kompozīcijas no Raivo Stašana 2024. gadā izdotā soloalbuma “Romantic Solo for Sax”, kurā apkopoti desmit oriģinālskaņdarbi.
Klausītāji varēs baudīt arī populāras latviešu un ārvalstu autoru melodijas – Raimonda Paula mūziku no filmas “Ilgais ceļš kāpās”, komponista Gaita Lazdāna skaņdarbus “Romantisks solo saksofonam”, “Vēlreiz” un “Zvaigzne un nakts”, kā arī Džordža Maikla hitu “Careless Whisper”, Džeimsa Brauna “I Feel Good” un citas pazīstamas kompozīcijas.
Daudzpusīga muzikālā pieredze Latvijā un pasaulē
Raivo Stašans ir absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, 2011. gadā iegūstot maģistra grādu džeza mūzikas specialitātē.
Savas muzikālās karjeras laikā saksofonists sadarbojies ar daudziem Latvijas mūziķiem un kolektīviem, tostarp Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Rīgas Saksofonu kvartetu, kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, “Mirage Jazz Orchestra” un Raita Ašmaņa bigbendu.
Mākslinieks piedalījies daudzos albumu ierakstos un koncertos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Dažādu bigbendu sastāvos viņš muzicējis kopā ar starptautiski pazīstamiem mūziķiem, tostarp Tedu Mērdoku (Ted Murdock), kurš spēlējis Reja Čārlza bigbendā, un Isrea Butler no “Count Basie Orchestra”.
Raivo Stašans uzstājies arī festivālos “Rīgas Ritmi”, “Saulkrastu Jazz” un citos džeza mūzikas pasākumos Latvijā un ārvalstīs.
Jubilejas koncerts “Romantisks solo saksofonam” būs iespēja dzirdēt mākslinieka iecienītākās melodijas un kopā ar viņu izbaudīt muzikālu Valentīndienas pēcpusdienu.
Koncerta informācija
Datums: 2027. gada 14. februāris, svētdiena
Laiks: plkst. 15.00
Vieta: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zāle, Mūkusalas iela 3, Rīga
Biļetes: no 20 EUR
Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīzē”: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/181399
Latvijas patriotu mēnesī brīvdienu duets “Strazdiņš un Račs”, iedvesmojoties no dziesmas “Dzintara krellītes” panākumiem, nāk klajā ar jaunu, dzīvespriecīgu dziesmu “Par Daugavu un Lielupi”. Šoreiz duets sarūpējis ne tikai dziesmu, bet arī īpaši tai iestudētu deju, kas skatāma jaunajā videoklipā.
Guntars Račs: “Gribējās gaidāmajos valsts svētkos klausītājiem uzdāvināt kaut ko dzīvespriecīgu. Uzrakstīju vārdus, nosūtīju Edvardam, un jau nākamajā dienā dziesma bija gatava. Edvards precīzi uztvēra gan vārdu ritmiku, gan noskaņu. Tad radās ideja – kāpēc gan dziesmai nepievienot arī deju? Tā arī tapa deju soļi, kurus tagad var redzēt videoklipā. Liels paldies deju studijas PRO/X dejotājām Alīnai Jačņevai un Gundegai Sumeragai par piedalīšanos filmēšanā un dejas iestudēšanu. Mums ar Edvardu, kuri dejošanā neesam nekādi meistari, bija bezgala amizanti apgūt kaut ko jaunu. Tāpēc lūdzam mūs pārāk bargi nekritizēt!”
Edvards Strazdiņš: “Tā ir mūsu dāvana visiem Latvijas patriotiem, katram Latvijas novadam un mūsu skaistajai valstij!”
Dziesmas ierakstu studijā producējis Gints Stankevičs, savukārt videoklipu veidojis producents Kaspars Dvinskis (Dween Productions).
Lai dziesma būtu pieejama ikvienam, zem videoklipa atrodama saite, kur bez maksas iespējams lejupielādēt dziesmas instrumentālo versiju un vārdus. Drīzumā turpat būs pieejamas arī dziesmas notis, aicinot ikvienu to dziedāt un spēlēt līdzi.
No 5. novembra dziesma “Par Daugavu un Lielupi” būs pieejama visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās.
Savukārt jau janvārī Edvards Strazdiņš kopā ar savu grupu un īpašajiem viesiem dosies savā pirmajā Latvijas koncertturnejā “Bez tevis nav nekā”, kuras repertuārā būs iekļauta arī jaunā dziesma. Koncertu norises vietas un datumi atrodami “Biļešu paradīzes” mājaslapā, kā arī šeit: https://ej.uz/edvardskoncerti
