Ar plašu muzikālo un ģeogrāfisko vērienu no Namībijas tradīcijām līdz Velsas arfas smalkumam un Kubas temperamentam 4. un 6. novembrī Rīgā un Cēsīs izskanēja 26. pasaules mūzikas festivāls “Porta”.
4. novembrī Rīgas koncertvietā “SunsStudio” Āfrikas sauli Latvijas rudens noskaņās ienesa Namībijas Universitātes etnomuzikoloģijas doktora Perminus Matiure vadītā grupa “Stars of the Namibian Desert”, kas iepazīstināja ar savas zemes mūzikas un deju tradīcijām. Savukārt latviešu apvienība “Tā kā pērn” turpināja muzikālo ceļojumu vēl citu tautu mūzikā, kas rezultējās ar Namībijas viesu iesaistīšanos latvju dančos.
Arī 6. novembrī Vidzemes koncertzālē “Cēsis” festivāla apmeklētāji nonāca divu atšķirīgu muzikālo pasauļu varā. Koncerta pirmajā daļā īpaši intīmu un niansētu atmosfēru ar savu trīskāršo arfu radīja velsiešu arfiste un dziedātāja Cerys Hafana. Otrajā daļā notika kubiešu čellistes un dziedātājas Ana Carla Maza dzimtajai vietai – Havanas piepilsētai Alamarai – veltītās svītas “Alamar Symphonic Suite” atskaņojums kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” vēl diriģenta Normunda Šnē vadībā. Arī šis vakars rezultējās kopīgā dziedāšanā un pat dejā.
Festivāla nedēļā sadarbībā ar Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu norisinājās arī meistarklases, kurās jaunie mūziķi un citi interesenti varēja gūt praktisku pieredzi un iepazīt dažādu pasaules mūzikas tradīciju izpildījuma paņēmienus.
Aicinām ielūkoties festivāla novembra koncertu fotogalerijās!
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pasniegusi 35 Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikātus, līdz šim rekordlielu apbalvojumu skaitu. Sertifikāti tiek piešķirti mūzikas ierakstiem, kas sasnieguši nozīmīgus klausījumu un lejupielāžu apjomus, apliecinot to popularitāti klausītāju vidū.
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pasniegusi 35 Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikātus, līdz šim rekordlielu apbalvojumu skaitu. Sertifikāti tiek piešķirti mūzikas ierakstiem, kas sasnieguši nozīmīgus klausījumu un lejupielāžu apjomus, apliecinot to popularitāti klausītāju vidū. Apbalvojumu pamatā ir Ranger Computers apkopotie dati par mūzikas straumēšanu Latvijā un Latvijas fonogrammu izmantošanu visā pasaulē, aptverot Spotify, Deezer, iTunes, Apple Music, Amazon Music un YouTube.
Apbalvojumu pasniegšana notika 5. novembrī starptautiskās mūzikas konferences “Riga Music Week” ietvaros.
Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikāti ir nozīmīgs Latvijas mūzikas nozares sasniegumu apliecinājums, jo to piešķiršana balstās faktiskajos mūzikas klausīšanās datos. Tie atspoguļo ierakstu popularitāti un spēju sasniegt plašu klausītāju auditoriju, vienlaikus izceļot mūziķu un ierakstu producentu ieguldījumu.
“Saņemt šo apbalvojumu mums patiešām nozīmē daudz, jo šo balvu, atšķirībā no gandrīz visām pārējām, māksliniekam piešķir nevis saujiņa atlasītu ekspertu, bet pats vērtīgàkais, prasīgākais un izvēlīgākais mūzikas pazinējs – mūsu klausītājs. Paldies ikvienam, kurš par mūsu dziesmām “balsojis” ar savu klausījumu, skatījumu un veltīto laiku,” stāsta Edgars Bāliņš, Singapūras Satīns
Zelta sertifikāts tiek piešķirts ierakstiem, kas sasnieguši 2 miljonus straumju, Platīna - 4 miljonus, savukārt Dubultplatīna sertifikāta iegūšanai nepieciešami 8 miljoni straumju. Šoreiz 35 Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikāti piešķirti mūzikas ierakstiem, kurus radījuši un izpildījuši 24 mūziķi, grupas un apvienības.
DUBULTĀ PLATĪNA SERTIFIKĀTI piešķirti:
“Raķešu zinātne" - Fiņķis, Patrisha (izdevējs Fiņķis)
"Nārnija" - OLAS feat. Esmeralda, heywhosthatkid (izdevējs OLAS)
PLATĪNA SERTIFIKĀTI piešķirti:
“Vējiem Līdzi” - GACHO (izdevējs GACHO)
"Ko tā?" - Wiesulis, sangvn, (izdevējs Klīnikas Ieraksti)
“Winter Morning. Theme” - GatiS, (izdevējs GATIS MUSIC GROUP)
“Ēnā” - Atvara (izdevējs Atvara records)
"Tukšu tačku" - Labvēlīgais Tips, (izdevējs L Tips)
“FLAMINGO” - Bermudu Divstūris feat. DJ GUANO, (izdevējs Bermudu Divstūris)
“Tu zini mani no galvas” - Musiqq, TIKASHA SAKAMA (izdevējs Musiqq)
"LABVAKAR" - Singapūras Satīns feat. Ricky Done Did It!, (izdevējs Universal Music Latvia)
"Collecting Memories" - Aija Alsiņa (izdevējs Aija Alsiņa)
“Saule Aust” - OLAS, Esmeralda, MarkMate, (izdevējs OLAS)
ZELTA SERTIFIKĀTI piešķirti:
“Late Road” - muunroo, (izdevējs GATIS MUSIC GROUP)
“Baudam!” - Fiņķis, (izdevējs Fiņķis)
“Nepieradināma” - MUUD, (izdevējs Kreisais Krasts)
“lai tev apnīk skumt” - Sudden Lights, (izdevējs Sudden Lights)
“Nomaina Rīti” - MUUD, (izdevējs Kreisais Krasts)
“TEST DRIVE” - Bermudu Divstūris, Apvedceļš, (izdevējs Bermudu Divstūris)
“Uz jumta” - Sudrabu Sirds, (izdevējs SUDRABU FAM ‘24)
“mēs turpināmies” - Sudden Lights, (izdevējs Sudden Lights)
“Katrā Elpas Vilcienā” - Rīmdari, (izdevējs Rīmdari)
“Rodeo” - MUUD, (izdevējs Kreisais Krasts)
“dzīve tāda” - rolands če, (izdevējs Universal Music Latvia)
“Zilonis Bombero” - Ričijs Rū, (izdevējs Izdevniecība MicRec)
“Stieņi un Tabletes” - M. Sencis, Grandmasters Neons(izdevējs Pi* Pa Skapi Records)
“Mērkaķīts Kikī”- Ričijs Rū, (izdevējs Izdevniecība MicRec)
“Es Jau Braucu” - M. Sencis, Grandmasters Neons, (izdevējs Pi* Pa Skapi Records)
“Tavs pieskāriens” - Dons, (izdevējs Universal Music Oy)
“Mans vecais Audi” - Edvards Strazdiņš, (izdevējs MicRec)
“Mūsu karstākā nedēļa Parīzē” - Mesa, (izdevējs WM Finland)
“AUGSTS ASINSSPIEDIENS” - Singapūras Satīns, (izdevējs Universal Music Latvia)
“Reflections”- muunroo, (izdevējs GATIS MUSIC GROUP)
“pi*tavmam” - M. Sencis, Grandmasters Neons, (izdevējs Pi* Pa Skapi Records)
“Brīvības iela” - Ozols, (izdevējs 0'79 Records)
“Unspoken Words” - muunroo, (izdevējs GATIS MUSIC GROUP)
Pirms sertifikātu pasniegšanas ceremonijas LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa iepazīstināja klātesošos ar jaunākā 2026. gada mūzikas patēriņa pētījuma rezultātiem, kas atklāj Latvijas iedzīvotāju mūzikas klausīšanās paradumus un to attīstības tendences. Pētījuma mērķis ir padziļināti izzināt sabiedrībā populārākos mūzikas ierakstu klausīšanās veidus, izprast klausītāju izvēles un paradumus, kā arī veicināt izpratni par legāla mūzikas patēriņa nozīmi un tā būtisko lomu mūzikas nozares ilgtspējā.
Mūzikas patēriņa paradumi Latvijā turpina mainīties, arvien lielāku nozīmi iegūstot sociālajiem tīkliem, kas kļūst par vienu no būtiskākajiem jaunas mūzikas atklāšanas avotiem. Vienlaikus vērojama pozitīva tendence legālas mūzikas patēriņa jomā: salīdzinot ar 2025. gadu, par sešiem procentpunktiem punktiem palielinājies to iedzīvotāju apjoms, kuri mūzikas ierakstus kopē no legāliem avotiem.
Pētījumā analizēta arī sabiedrības attieksme pret mākslīgā intelekta izmantošanu mūzikas radīšanā. Pusei Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi zināt, vai klausītā mūzika ir cilvēka radīta vai tapusi pilnībā vai daļēji ar mākslīgā intelekta palīdzību, turklāt šis jautājums īpaši aktuāls jauniešu vidū. Turpinot aktīvu darbu ar tehnoloģiju radītiem izaicinājumiem un autortiesību regulējuma pilnveidi, LaIPA sadarbībā ar citām Latvijas kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir iesniegusi priekšlikumus Autortiesību likuma darba grupā, lai nostiprinātu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas prezumpciju.
“Mūzikas patēriņš pēdējos gados ir būtiski mainījies – cilvēki arvien vairāk paši izvēlas, ko, kad un kur klausīties, un straumēšanas platformas ir kļuvušas par vienu no galvenajām mūzikas klausīšanās vidēm. Vienlaikus radio joprojām saglabā nozīmīgu lomu jaunas mūzikas atklāšanā un popularizēšanā. LaIPA piešķirtie Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikāti ir veids, kā godinām mūzikas ierakstus, kas guvuši ievērojamus panākumus un sasnieguši plašu klausītāju auditoriju, apliecinot to nozīmīgo vietu Latvijas mūzikas tirgū, veicinot legālu mūzikas patēriņu un taisnīgu atlīdzību par fonogrammu izmantojumu,” uzsver LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa.
Savukārt jauniešu izpratni par mūzikas industriju un autortiesībām veicina arī izglītojošā iniciatīvas “Autorskola” projekts “Radi gudri”.
LaIPA mūzikas ierakstu sertifikācijas mērķis ir, balstoties uz objektīviem mūzikas patēriņa datiem un starptautiski atzītiem kritērijiem, novērtēt un godināt Latvijā populārākos mūzikas ierakstus, kā arī veicināt legālu mūzikas patēriņu digitālajā vidē.
Zelta un platīna statusu iespējams iegūt Latvijā radītiem mūzikas ierakstiem, kas izdoti kopš 2022. gada 1. janvāra. Sertifikācija tiek īstenota atbilstoši Starptautiskās Fonogrammu industrijas federācijas (IFPI) standartiem, sadarbībā ar Lielbritānijas uzņēmumu Ranger Computers, kas specializējas mūzikas straumēšanas datu analīzē.
Atzīmējot latviešu repera, viens no hiphopa žanra pamatlicējiem Latvijā, Ozola debijas albuma “Cieņa un mīlestība” 25 gadu jubileju, Pārdaugavā atklāts apjomīgs sienas gleznojums, kas veidots pēc leģendārā albuma vāka motīviem. Murālis tapis vietā, kas ir cieši saistīta ar albuma tapšanu un Ozola muzikālās identitātes veidošanos.
Sienas gleznojumu Mārupes ielas pagalmā veidojis mākslinieks Aleksejs Odnorukovs, procesā iesaistoties arī Ritvaram Stankevičam un “Armless Birds / Loudless” komandai. Projekts tapis sadarbībā ar “Storent Latvija”, “Tikkurila Latvija” un “Hoodshop”.
Šis pagalms Ozolam ir īpašs , jo te aizvadīta bērnība un pusaudža gadi, tapusi daļa no debijas albuma satura, kā arī albuma galvenā singla “Rajons” videoklipa versija. Tāpēc tieši šī vieta izvēlēta, lai 25 gadus pēc albuma iznākšanas tā vizuālais tēls kļūtu par daļu no pilsētvides.
Albums “Cieņa un mīlestība”, kas iznāca pirms 25 gadiem, ieņem nozīmīgu vietu Latvijas hiphopa vēsturē. Tas bija pirmais latviešu valodā izdotais hiphopa pilnmetrāžas albums, kas savā debijas gadā guva plašu atpazīstamību un popularitāti. Albuma fizisko kopiju pārdošanas apjoms pārsniedza 8000 eksemplāru, iegūstot “zelta diska” statusu.
Ar jauno murāli- sienas gleznojumu “Cieņa un mīlestība” stāsts no 2001. gada ieraksta un tā vāka nonācis atpakaļ vidē, kur savulaik veidojās Ozola muzikālā pasaule, vienlaikus kļūstot par paliekošu Rīgas pilsētvides elementu.
“Šis ir zīmīgs gads ne tikai man, bet arī Latvijas hiphopa kultūrai. Mana vīzija bija un ir šo jubileju nesvinēt savtīgi, bet iedot mums visiem kādu jaunu piedzīvojumu, kas pavērš un parāda mūs jaunā gaismā gan sabiedrībai, gan pašiem sev. Šis murālis ir kaut kas paliekošs vietā, kas man ir ļoti svarīga. Liels paldies visiem iesaistītajiem,” saka Ozols.
Murāļa atklāšana ir viens no Ozola debijas albuma 25 gadu jubilejas notikumiem. Jubilejas gada kulminācija gaidāma īpašā koncertā 5. decembrī “XiaomiArēnā”, kur Ozols atzīmēs ceturtdaļgadsimtu kopš sava pirmā albuma izdošanas.
Ar jauno sienas gleznojumu “Cieņa un mīlestība” stāsts no 2001. gada ieraksta un tā vāka nonācis atpakaļ vidē, kur savulaik veidojās Ozola muzikālā pasaule, vienlaikus kļūstot par paliekošu Rīgas pilsētvides elementu.
Izstādes “KANNOJAM!” atklāšanas pasākums notika tirdzniecības centrā “SPICE”. Izstādē apskatāmi 38 mūziķu, mākslinieku un citu radošu personību, ka arī mūziķu bērnu darbi – kopskaitā 41.
Izstādē eksponēti “BILŽU” vasaras nometnē Jumurdas muižā radošā un draudzīgā atmosfērā veidotie darbi – mākslinieciskotas AS “Valpro” benzīna kannas un piena kannas, ko dāvinājuši Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “STRAUPE” biedri
Izstāde būs apskatāma t/c “SPICE” 2. stāvā līdz 11. novembrim, kā arī VEF Kultūras pils vestibilā 20. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerta laikā.
Par izstādi “KANNOJAM!”, izstādes dalībnieks, metālmākslinieks, arī Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Arvīds Endziņš spriež tā:
“Atkal klāt ir rudens un siltā atmiņā paliek darbīgā vasara ar dziesmām, gleznošanu jautrā domubiedru un draugu pulkā. Pierasts, ka mākslinieki strādā uz audekla, papīra, ēkas sienas ... Balta lapa ir kā spēles laukums, kur notiek darbība, rodas emocijas un stāsts. Bet tas viss jau ir bijis. Šoreiz mēs kannojam. Par līniju un kŗāsu mājvietu kļuvušas kannas. Latvijas ainavu jau sen nerotā siena zārdi, piena kannu steķi,, arī brūna govs pie lauku mājas ir retums. katrs atceramies lielas un mazas kanniņas ar siltu pienu pie vecmāmiņas vai kaimiņu saimnieces. mellenes, zemenītes, medus maize ... Šoreiz cenšamies šīm atmiņām parādīt godu.
Mākslā ir nepieciešams kontrasts, lai būtu līdzsvars un intriga. Degvielas kanna arī ir kanna, lai gan no citas pasaules. Baltais un melnais bez konflikta, bet viens otru papildinošs. Šī ikoniskā dizaina forma diktē citus noteikumus, citu stāstu. Veidojas saspēle starp visu dabīgo, balto un industriālo, tehnisko. lai arī cik mēs esam "zaļi" domājoši, bez šīs rūpnieciskās, cilvēka radītās pasaules dzīvot nevaram. Mēs ticam, ka melnais un baltais var pastāvēt līdzās un bagātināt viens otru.”
Izstādes dalībnieki – mūziķi: Emīlija Fricone, Roberts Jakubovskis, Māra Kalniņa, Uldis Kākulis, Mārtiņš Križevics, Svens Linga, Jolanta Mateusa, Arnis Miltiņš, Aldans Milzarājs, Inta Milzarāja-Grīnberga, Guntars Mucenieks, Dace Pūce, Ikars Ruņģis, Jānis Vanadziņš, Gatis Zotovs; mākslinieki – Visvaldis Asaris, Baiba Ābelīte, Arvīds Endziņš, Ināra Garklāva, Laila Kocere, Inese Mailīte, Ivars Mailītis, Inga Pērkons, Maija Rezenberga, Indra Puķe, Andra Rācenāja, Jānis Straupe, Laima Vanadziņa; floriste Līga Križevica; fotogrāfs Dzintars Malkauss un radio žurnāliste Velga Vītola, radoša personība Sanda Rungovska, kā arī mūziķu bērni Helma Elvīra Križevica, Andžejs Žanis Križevics, Alfrēds Križevics, Līva Mateusa, Ikars Ruņģis (J).
Izstāde tapusi “BILŽU” vasaras nometnē Jumurdas muižā.
Festivālu un izstādi rīko “BILŽU BIROJS” sadarbībā ar tirdzniecības centru “SPICE”.
Festivālu “BILDES” jau ieskandinājis koncerts BĒRNIEM, kas notika VEF Kultūras pilī.
Festivāls “BILDES” turpināsies VEF Kultūras pilī, kur 25. oktobrī notiks “BILŽU” MŪZIĶU UN VIŅU BĒRNU koncerts, 30. oktobrī koncerts “PIRMOREIZ “BILDĒS””, 5. novembrī DZIESMINIEKU koncerts, 13. novembrī AKUSTISKAIS koncerts, un 17. novembrī “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerts.
Mūzikas namā “Daile” 28. oktobrī notiks BLŪZA koncerts.
Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā https://www.bilesuparadize.lv
Nedēļas nogalē Cēsu koncertzālē ar publikas sajūsmu izskanēja Andreja Žagara kultūras attīstības fonda organizētais tradicionālais opermūzikas Galā koncerts “Draugi – Andrejam Žagaram“. Solo koncertu Latvijas publikai sniedza viens no šī brīža operas pasaules vadošajiem tenoriem Pāvels Černohs, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Jaroslavs Kizlinks.
Šis bija jau astotais Andreja Žagara kultūras attīstības fonda organizētais koncerts Cēsīs un līdzīgi kā iepriekšējie, arī šis izskanēja ar publikas stāvovācijām. Pāvels Černohs savu solo programmu veidoja, lai klausītāji kopā ar māksliniekiem izdzīvotu skaistākās operu ārijas no itāļu, čehu, vācu un franču opermūzikas repertuāra.
Pāvela Černoha karjeras pirmssākumos jaunā operdziedātāja talantu ievēroja un īpaši izcēla Andrejs Žagars, aicinot tenoru uzstāties Rīgā, līdz šobrīd Pāvels Černohs kļuvis par vienu no pieprasītākajiem operas solistiem. Pāvels Černohs atzina, ka ar lielu prieku atkal ir atgriezies pie Latvijas publikas un operas draugiem, kas turpina Andreja Žagara iesākto. Tāpat viņš atzina, ka ikviena talantīga mākslinieka radošajā ceļā sastaptie cilvēki, kas īstajā brīdī ierauga, notic un iedrošina, ir ārkārtīgi nozīmīgi. Tāds arī viņa karjeras pašā sākumā bija Andrejs Žagars. Šobrīd Pāvelam Černoham pieder pasaules vadošo operas namu skatuves– Teatro alla Scala, Vīnes un Parīzes operas, Nīderlandes Nacionālā opera, Karaliskā opera Londonā, arī Zalcburgas un Glaindbornas festivāli, kā arī citi operas nami un koncertzāles.
Koncertu Cēsīs “Draugi – Andrejam Žagaram” atbalstīja: AS Citadele banka, Compensa Vienna Insurance Group, Compensa Life Vienna Insurance Group, AS Latvijas Gāze.
“Andrejs Žagars savulaik saskatīja Pāvela Černoha talantu un iepazīstināja viņu ar Latvijas skatītājiem, bet šodien mākslinieks uzstājas pasaules vadošajos opernamos. Tagad Pāvels Černohs atgriežas uz Latvijas skatuves, un tas mums nozīmē ļoti daudz. Arī Citadelē ticam talanta potenciālam un ilgtermiņa ieguldījumu nozīmei. Tāpēc mums ir īpašs gandarījums atbalstīt Andreja Žagara kultūras attīstības fondu, kas bagātina Latvijas kultūras dzīvi un ļauj pasaules līmeņa mākslu piedzīvot tepat Latvijā,” uzsver bankas Citadele Private Banking vadītājs Kristaps Urpens.
“Andrejs Žagars prata pamanīt talantu un noticēt māksliniekam vēl pirms viņu bija pamanījusi plašāka starptautiskā publika. Klausoties Pāvelu Černohu, varam novērtēt, cik tālredzīgs bija šis skatījums. Mums ir svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kas palīdz saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras dzīvi, lai arī turpmāk tepat mājās varētu baudīt pasaules līmeņa mākslu”, uzsver “Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāles vadītājs Aigars Freimanis.
Veiksmīga sadarbība fondam norit ar Latvijas Sabiedrisko mediju un Latvijas Radio 3 “Klasika”, rodot iespēju augstvērtīgus koncertus pārraidīt tiešraidē vai vēlāk ierakstos arī plašākai publikai. Arī šis koncerts būs pieejams klausītājiem ierakstā. Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode, kas atklāja šī gada koncertu ar sirsnīgu uzrunu un bija tuvs draugs Andrejam Žagaram, saka: “Andrejs bija liela mēroga personība, kas ietekmēja ne tikai mūzikas un teātra, bet krietni plašāku kultūras lauku. Ir tikai dabiski, ka viņa auklētā mākslas izcilības ideja turpinās caur šiem draugu koncertiem. Tajos ceļu uz Latviju arvien rod pasaules zvaigznes, kas savu mirdzumu sākotnēji spodrinājušas Rīgā. Viņiem pievienojas jaunie mākslinieki, un šis process nebeidzas, jo Andrejs ir mēraukla plašam lidojumam.”
Koncerts “Draugi – Andrejam Žagaram” tradicionāli notiek oktobrī, kad Andrejs Žagars svinētu savu dzimšanas dienu.
Ceturtdien, 15. oktobrī, Rīgas kultūrtelpā “Ex Libris” aizvadīts kādreizējās deju mūzikas grupas “Pamatinstinkts” dziedātājas un tagadējās žurnālistes Ilzes Kalves grāmatas “Grupa Pamatinstinkts. Trakie 90. gadi un deju mūzikas aizkulises” atvēršanas pasākums. Vakars norisinājās deviņdesmito gadu noskaņās, pulcējot viesus uz atmiņu stāstiem un jautru ballīti.
Pasākumā piedalījās arī pati grāmatas autore, kura šobrīd dzīvo Apvienotajā Karalistē. Viesi bija aicināti atcerēties deviņdesmito gadu modi un atmosfēru, savukārt vakara gaitā netrūka arī dažādu pārsteigumu.
Grāmata balstīta uz patiesiem notikumiem, izmantojot Ilzes Kalves tā laika pierakstus un piezīmes par koncertiem. Tajā ar humoru atklātas Latvijas deju mūzikas aizkulises pēc neatkarības atgūšanas – piedzīvojumi koncertbraucienos, negaidītas situācijas un notikumi, kas raksturoja tā laika mūzikas industriju. Lai gan stāstos sastopami arī sabiedrībā pazīstami cilvēki un reāli notikumi, autore darbu piesaka nevis kā vēsturisku pētījumu, bet gan jautru romānu.
Ilze Kalve plašākai publikai kļuva pazīstama kā 90. gadu deju mūzikas grupas “Pamatinstinkts” dziedātāja, dziesmu autore un aranžētāja. Grupas populārāko skaņdarbu vidū ir “Neskaties manī”, “Es tev vienkārši esmu”, “Funky” un “Sūti man SMS”.
Šobrīd Ilze Kalve darbojas žurnālistikā, ziņojot par notikumiem Apvienotajā Karalistē un Latvijas diasporas aktualitātēm.
Ieskaties grāmatas atvēršanas pasākuma fotogalerijā!
Ar aizraujošiem mūziķu atgadījumu stāstiem, iemīļotām dziesmām un muzikāliem pārsteigumiem 10. oktobrī Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē aizvadīts pirmais muzikālā sarunu šova “BIJA TĀDS GADĪJUMS... | muzikantu brīnišķīgie piedzīvojumi” vakars. Pēc Liepājas pasākums turpinās ceļu pa Latviju, jau 16. oktobrī viesojoties Tukumā, bet līdz oktobra beigām – arī Ogrē, Valmierā, Ulbrokā, Rēzeknē un Jelgavā.
Muzikālais sarunu šovs skatītājiem ļauj ielūkoties tajā mūziķu dzīves daļā, kas parasti paliek ārpus skatuves gaismām. Tie ir spilgti, amizanti un negaidīti stāsti par koncertiem un turnejām, aizkulisēm, kolēģiem un piedzīvojumiem, kurus mūziķi atceras vēl gadiem ilgi. Sarunas un stāsti vakara gaitā mijas ar skatītāju iemīļotām dziesmām “Gadījuma orķestra” pavadījumā.
Šoruden ar saviem stāstiem un muzikālajiem priekšnesumiem skatītājus priecē Olga Rajecka, Normunds Jakušonoks, Normunds Rutulis, Normunds Zušs un Guntis Veits, savukārt vakarus vada Māris Grigalis vai Mārtiņš Kanters. Katrā pilsētā uz skatuves satiekas trīs vakara viesi, kuru sastāvs dažādās norises vietās atšķiras, vakara vadītājs un “Gadījuma orķestris”.
Pēc pirmā aizvadītā vakara Liepājā “BIJA TĀDS GADĪJUMS...” turpināsies vēl sešās Latvijas pilsētās:
16. oktobrī plkst. 19.00 – Tukuma pilsētas Kultūras namā;
17. oktobrī plkst. 19.00 – Ogres novada Kultūras centrā;
24. oktobrī plkst. 19.00 – Valmieras Kultūras centrā;
29. oktobrī plkst. 19.00 – Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”;
30. oktobrī plkst. 19.00 – Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors”;
31. oktobrī plkst. 19.00 – Jelgavas Kultūras namā.
Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīzes” tīkla kasēs visā Latvijā un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv
Ar stāvovācijām un publikas aizkustinājumu 8.oktobrī VEF Kultūras pilī pirmizrādi piedzīvoja muzikālais dziesmu stāsts “Pasaule, pasaulīt”. Vērienīgais un dinamiskais iestudējums atklāj jaunas virsotnes komponista Borisa Rezņika mūzikā, ko emocionāli izdzīvo jaunās paaudzes mākslinieki.
Himna mīlestībai, sapņiem un dzīvei – šīs sajūtas caurvij izrādi, ko radījusi lieliska un profesionāla komanda. Meistarīgi veidotais sižets par 80.gadu jauniešiem un viņu dzīves līkločiem režisora Valda Pavlovska vadībā ļauj piedzīvot komponista dziesmas jaunā, romantikas un pārlaicīgas gudrības gaismā. Iespaidīgais muzikālais stāsts tapis kā veltījums vienam no Latvijas popmūzikas aizsācējiem, komponistam un grupas “Eolika” dibinātājam Borisam Rezņikam.
“Bija ļoti patīkami strādāt ar jaunās paaudzes izpildītājiem. Viņi ar lielu mīlestību un pietāti izturējās pret Borisa dziesmām. Tā jau arī bija Borisa misija - atrast jaunus, talantīgus dziedātājus. Domāju, ka arī pats Boriss Rezņiks būtu apmierināts ar viņu sniegumu. Un jā, šie jaunieši patiešām spēj mainīt pasauli” - pēc pirmizrādes atzina izrādes režisors un libreta autors Valdis Pavlovskis.
Jaunības prieks, degsme, azarts un enerģija, kas strāvoja no skatuves, aizkustināja arī komponista sievu Aleksandru Solovjovu-Rezņiku, kura bija skatītāju rindās un saņēma režisora dāvātos ziedus. “Tas bija tik aizkustinoši un ļoti, ļoti profesionāli. Paldies visiem jauniešiem un Borisa ilggadīgajam cīņu biedram un draugam Valdim Pavlovskim. Šo koncertu gribas piedzīvot vēl un vēlreiz”, uzsvēra Aleksandra.
Dziesmu stāsta galveno varoņu lomās iejūtas popmūzikas, mūziklu un TV šovu pasaulē zināmi mākslinieki — Dagnis Roziņš, Linn (Linda Rušeniece), Eduards Rediko, Estere Tauriņa, Toms Kursītis un Beate Megija Baranovska. Iestudējumā piedalās arī Toms Kalderauskis, Una Daniela, Artūrs Biķernieks, AnnaKrista un grupa astoņu dejotāju sastāvā.
Izrādē izskan Borisa Rezņika populārākās dziesmas — “Pasaule, pasaulīt”, “Tava atnākšana”, “Es neesmu Džeina Fonda”, “Zem saules vai mēness”, “Karavāna”, “Pienenīte”, “I Will Return”, “Es esmu muzikants”, “Kā es gaidīju”, “Tāla uguns”, “Eņģelis” un daudzas citas, arī mazāk zināmas melodijas.
Iestudējuma režisors un libreta autors Valdis Pavlovskis, muzikālais vadītājs Mārcis Auziņš, horeogrāfs Juris Gogulis, scenogrāfs Egils Kupčs, videomākslinieks Jānis Romanovskis, kostīmu māksliniece Ilze Kaša un vokālā konsultante Anmary.
Dziesmu stāsta “Pasaule, pasaulīt” turpmākās izrādes notiks jau 10.oktobrī Ogres kultūras centrā, 16.oktobrī Līvānu novada kuiltūras centrā, 18.oktobrī Latgales vēstniecībā Gors, 25.oktobrī Jelgavas kultūras namā, 31.oktobrī kultūras centrā Siguldas Devons, 1.novembrī Liepājas OC Rožu zālē un 8.novembrī Valmieras kultūras centrā. Biļetes - “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā.
6. oktobrī Rīgas mākslas muzejā “Zuzeum” norisinājās Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons” salidojums, kas otro gadu vienuviet pulcēja dažādu paaudžu mūziķus, balvas laureātus, nominantus un mūzikas nozares pārstāvjus. Pasākums simboliski ievadīja “Zelta Mikrofona” 31. sezonu.
Salidojums iecerēts kā ikgadēja Latvijas mūzikas kopienas satikšanās vieta, kur neformālā gaisotnē atjaunot senas pazīšanās, veidot jaunus kontaktus un pārrunāt nozares aktualitātes. Atšķirībā no svinīgās balvu pasniegšanas ceremonijas šajā pasākumā galvenā uzmanība pievērsta pašiem mūzikas cilvēkiem, viņu pieredzei un savstarpējai sadarbībai.
Vakara programmā īpaša vieta bija atvēlēta sarunai ar “Zelta Mikrofona” žūrijas pārstāvjiem par mūzikas ierakstu vērtēšanas kritērijiem un balvas norises principiem. Tāpat pasākuma programmā bija iekļauta dokumentālās filmas “30 gadi Latvijas mūzikā” otrās daļas pirmizrāde, kas atskatās uz Latvijas mūzikas nozares notikumiem un pārmaiņām laikā no 2006. līdz 2016. gadam.
Salidojums iezīmēja arī jaunās balvas sezonas sākumu. Ierakstu iesniegšana “Zelta Mikrofons 31” vērtēšanai turpinās līdz 1. decembrim, savukārt apbalvošanas ceremonija paredzēta 2027. gada 16. janvārī.
Ielūkojies “Zelta Mikrofons 31” salidojuma atmosfērā MuzikasPasaule.lv fotogalerijā!
Ar Ludviga van Bēthovena Piektās simfonijas monumentālajiem akordiem un publikas stāvovācijām Latvijas Universitātes Lielajā aulā 2. oktobra vakarā Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga aizsāka savu 21. koncertsezonu. Šis bija simbolisks mirklis gan orķestra mūziķiem, gan plašākam mūzīkas cienītāju un draugu lokam, kolektīva mākslinieciskā vadītajā statusā nu jau oficiāli sveicot prominento igauņu diriģentu Olari Eltsu.
Līdzās vācu klasiķa Ludviga van Bēthovena Piektajai, jeb “Liktens” simfonijai koncertā tika atskaņota arī Eltsa tautieša, igauņu komponista Erki Svena Tīra skaņdarbs Phantasma un Vācijā mītošās dienvidkorejiešu skaņumākslas zvaigznes Unsukas Činas opuss Subito con forza. Savukārt latviešu skaņumākslas dimensiju Sinfonietta Rīga sezonas ievadā pārstāvēja šīgada jubilāra Pētera Vaska Pirmais koncerts vijolei un stīgu orķestrim “Tālā gaisma”, kurā solistes godā spoži uzmirdzēja virtuozā somu vijolniece Elīna Vehele (Elina Vähälä).
Latvijas Universitātes Lielajā aulā sanākušas publikas vidū bija gan orķestra pastāvīgie klausītāji un daiļrades cienītāji, gan sabiedrībā redzamas personas, Kultūras ministrijas un diplomātiskā korpusa pārstāvji. Koncertā klātesošs bija arī igauņu komponists Erki Svens Tīrs, kura skaņdarbus Sinfonietta Rīga savās programmās ir iekļāvusi arī iepriekš.Diriģenta Olari Eltsa stāšanās jaunajā amatā ir īpašs notikums gan Sinfonietta Rīga kolektīvam, gan arī visai Latvijas akadēmiskās mūzikas saimei. Kā viesdiriģents pie Sinfonietta Rīga diriģenta pults Olari Eltss ir stājies vairākkārt arī līdz šim. Vienlaikus jaunais statuss Eltsa biogrāfijā zināmā mērā vērtējams kā atgriešanās pie klausītājiem Latvijā. No 2001. līdz 2006. gadam viņš ir veicis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta amata pienākumus.
Koncertu tiešraidē translēja Latvijas Radio 3 “Klasika”.
Plašu starptautisku atpazīstamību Olari Eltss izpelnījies ar savu aizrautīgo pieeju oriģinālu koncertprogrammu veidošanā. Kopš 2020. gada viņš ir Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ārpus dzimtās Igaunijas Olari Eltss kā viesdiriģents uzstājies kopā ar tādiem izciliem orķestriem kā Leipcigas Gewandhausorchester, Somijas Radio simfonisko orķestri, Dānijas Nacionālo simfonisko orķestri, Roterdamas filharmonisko orķestri, Nīderlandes Radio filharmonisko orķestri, BBC simfonisko orķestri, Mančestras The Hallé orķestri, Birmingemas pilsētas simfonisko orķestri, Belfāstas Ulsteras orķestri, Francijas Radio filharmonisko orķestri, Orchestre National de France, Orchestre National de Lyon, Luksemburgas filharmonisko orķestri, Polijas Nacionālo radio simfonisko orķestri, Budapeštas Festivāla orķestri, Kvebekas simfonisko orķestri, Tokijas Yomiuri Nippon simfonisko orķestri, Seulas filharmonisko orķestri, Oklendas filharmonisko orķestri un Melburnas simfonisko orķestri.
2026./2027. gada sezonā Olari Eltss turpinās vadīt Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri tā vēsturiskajā simtgades sezonā, tostarp plānotas starptautiskas turnejas Eiropā un Āzijā. Līdztekus, stājoties Sinfonietta Rīga vadītāja amatā, kopā ar ievērojamo vācu vijolnieci Izabellu Faustu Eltsam plānota atgriešanās pie Islandes simfoniskā orķestra, sadarbība plānota arī ar Helsinku filharmonisko orķestri, Tamperes filharmonisko orķestri, Tapiola Sinfonietta un Taipejas simfonisko orķestri.
Kā redzams mūsdienu Baltijas un Ziemeļvalstu mūzikas popularizētājs Eltss aizvien aktīvi darbojas skaņu ierakstu veidošanā, izgaismojot daudzu reģiona vadošo komponistu nozīmīgākos darbus. Viņa īstenotais somu komponistes Kaijas Sāriaho opusa True Fire ieraksts kopā ar Radio France saņēma 2024. gada Gramophone balvu kategorijā “Mūsdienu ieraksts”. Jaunākie skaņu ieraksti, kas tapuši izdevniecības BIS Records paspārnē piedāvā godalgotā norvēģu komponista Eivinda Torvunda mūziku sadarbībā ar Oslo filharmonisko orķestri, kā arī somu komponista Kalevi Aho sacerējumus ar Antverpenes simfonisko orķestri un Kymi Sinfonietta. Eltsa diskogrāfijā rodami arī igauņu 20. gadsimta klasiķa Heino Ellera simfonisko poēmu un Vijolkoncerta ieraksti kopā ar latviešu vijolnieci Baibu Skridi un Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, kā arī starptautiski plaši atzīta ierakstu sērija ar igauņu komponista Erki Svena Tīra darbiem, kas tapuši izdevniecībā Ondine, sadarbībā ar Tapiola Sinfonietta. Eltsa studijas darbu vidū izceļami arī Hjalmāra Borgstrēma un Dmitrija Šostakoviča vijolkoncerti kopā ar norvēģu vijolnieci Elbjērgu Hemzingu un Vīnes simfonisko orķestri, kā arī kritiķu augsti novērtētais Detlefa Glanerta un Lučāno Berio darbu ieraksts kopā ar Helsinku filharmonisko orķestri.
Olari Eltss pazīstams arī ar savu vērienu skatuviskajā mākslā. Viņš ir diriģējis tādu operu kā Volfganga Amadeja Mocarta “Dons Žuans” un “Idomeneo” vai Hektora Berlioza “Fausta pazudināšana” iestudējumus. Eltss pazīstams arī ar saviem starpžanru sadarbības projektiem. Kopā ar Tallinā bāzēto teātra kompāniju NO99 uz Berlīnes Konzerthaus skatuves diriģents piedalījies Viljama Šekspīra lugas “Sapnis vasaras naktī” iestudējumā, integrējot dramatisko materiālu ar Fēliksa Mendelszona slaveno mūziku. Leonarda Bernsteina 100. jubilejas gadā Olari Eltss piedalījās filmas On the Waterfront tapšanā, diriģējot skaņu celiņa ierakstu kopā ar Luksemburgas filharmonisko orķestri. Savukārt iepriekšējā sezonā Eltss piedalījās Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra izrādes “Makbets” atjaunotā iestudējumā sadarbībā ar Igaunijas Drāmas teātri.
Olari Eltss bijis Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents no 2007. līdz 2020. gadam, bet no 2011. līdz 2014. gadam galvenā viesdiriģenta amatu viņš ieņēma Helsinku filharmoniskajā orķestrī. No 2018. līdz 2022. gadam Eltss bijis Somijas Kymi Sinfonietta mākslinieciskais padomnieks, bet no 2006. līdz 2011. gadam - Orchestre National de Bretagne mākslinieciskais padomnieks. Pirms tam, no 2007. līdz 2010. gadam Eltss darbojies kā Skotijas kamerorķestra galvenais viesdiriģents.
1.oktobrī VEF kvartāla kamerzālē “Spīdola” norisinājās grupas “Papīra Lidmašīnas” pirmais oriģinālmūzikas koncerts, kas pulcēja prāvu skaitu grupas atbalstītāju.
“Tas bija vakars, kas beidzās pārāk ātri, bet pilnīgi noteikti paliks mūsu atmiņās uz visiem laikiem. Paldies visiem klātesošajiem cilvēkiem, kuri kopā ar mums radīja neaizmirstamas emocijas un kļuva par daļu no mirkļa vēsturē. Kopā smējāmies, dziedājām, lēkājām un pielidinājām pilnu zāli ar papīra lidmašīnām,” savas sajūtas pēc koncerta raksturo grupas dalībnieki.
Koncertā uz skatuves grupas mūziķiem – Rihardam Bērziņam, Gunāram Narbutam, Edgaram Railam, Jurim Ludženiekam – pievienojās arī Miķelis Vīte – perkusijas, Kristens Kupčs – elektriskā ģitāra, Rolands Erkmanis – akustiskā ģitāra.
„Papīra Lidmašīnu” lidojums turpinās, un jau 2027. gadā gaidāms grupas otrais studijas albums!
4.oktobrī, Ogres Kultūras centrā leģendārā grupa “Līvi” ar vērienīgu koncertu atklāja savu 50 gadu jubilejai veltīto koncerttūri. Koncertā, kuru klausītāji uzņēma ar stāvovācijām un kura skanējumu kuplināja vairāki simfoniskā orķestra mūziķi, īpaši veidotos aranžējumos skanēja gan grupas ikoniskākās dziesmas, tostarp “Dzimtā valoda”, “Rožu laukums”, “Dzelzsgriezējs”, “Spoku koks”, “Es karājos tavā bizē” u.c., gan, iespējams, retāk dzirdētas dziesmas. Savukārt pēc koncerta apmeklētājiem bija gan iespēja nofotografēties ar mūziķiem, gan tikt pie autogrāfiem.
Grupas nākamie koncerti notiks 8.oktobrī plkst.19 Jelgavas Kultūras centrā, 14.novembrī plkst.16 un 19 Rīgā, VEF Kultūras pilī, 22.novembrī plkst.18 Slampes Kultūras pilī, 27.novembrī plkst.19 Ventspils teātra namā “Jūras vārti”, 28.novembrī plkst.18 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, 4.decembrī plkst.19 Kultūras centrā “Siguldas devons”, 9.decembrī plkst.19 Kultūras centrā “Ulbrokas pērle” un 11.decembrī plkst.19 Valmieras Kultūras centrā.
Biļetes uz koncertiem var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tīklā.
Lielvārdes pilsētas Kultūras namā aizvadīts dziedātāja Toma Antona koncerts, kurā kopā ar Santu Kasparsoni, pavadošo grupu un īpašajiem viesiem izskanēja latviešu komponistu skaņdarbi, kā arī klausītāju iemīļotas kino un teātra melodijas.
Divās daļās veidotā koncertprogramma klausītājiem piedāvāja muzikālu ceļojumu no latviešu komponistu mūzikas līdz pazīstamām kino un teātra melodijām. Uz skatuves Tomam Antonam pievienojās dziedātāja Santa Kasparsone, ar kuru mūziķi vieno arī iepriekšēja sadarbība koncertos.
Vakara skanējumu papildināja pianists Kristaps Krauklis, basģitārists Dāvis Šaliņš, bundzinieks Valters Štauers, bekvokālistes Astra Ruņģe un Laura Leja, kā arī saksofoniste Madara Bartulāne. Koncertā piedalījās arī Lielvārdes pilsētas Kultūras nama jauktais koris “Lāčplēsis” diriģenta Jāņa Ungura vadībā un deju studija “Just dance”.
Pēc koncerta Toms Antons dalījās pateicībā gan ar saviem skatuves kolēģiem, gan klausītājiem, uzsverot, cik nozīmīgi ir kopā piedzīvot mūzikas radītās emocijas.
“Katrs koncerts ir īpašs stāsts, un tas kļūst patiesi dzīvs tikai tad, kad zālē ir klausītāji, kuri ir gatavi dzirdēt, sajust un piedzīvot,” atzīst mūziķis.
Toms īpaši pateicās Santai Kasparsonei par kopā radīto noskaņu, mūziķu komandai un īpašajiem viesiem, kā arī koncerta menedžmentam, režisorei Santai Začai-Ūdrei, Lielvārdes Kultūras nama kolektīvam un skaņas un gaismu komandai.Koncerts iezīmē arī aktīvu posmu Toma Antona muzikālajā darbībā. Maijā viņš izdeva savu pirmo oriģināldziesmu “Mīlestība nepāriet”, piesakot sevi ne tikai kā izpildītāju, bet arī kā dziesmu autoru. Skaņdarbs iekļauts Latvijas Televīzijas muzikālā raidījuma “Latvijas Sirdsdziesma” jaunās sezonas septembra aptaujā.
Mūziķis iepriekš sadarbojies ar vairākiem Latvijas mūzikas nozares pārstāvjiem, tostarp Laimu Vaikuli un Guntaru Raču, kā arī piedalījies dažādos muzikālos projektos Latvijā un ārvalstīs. Viņa radošajā ceļā nozīmīga vieta ir Lielvārdei, kur iegūta muzikālā izglītība un aizvadīti arī solo koncerti.
Ieskaties koncerta fotogalerijā un izbaudi Lielvārdē piedzīvoto muzikālo atmosfēru!
Aizvadītajā sestdienā, 12. septembrī, Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā sirdi sildošā gaisotnē un mūzikas skaņās tika atvērta leģendārās žurnālistes Lias Guļevskas grāmata “Adrians Kukuvass. Cik mēs viens par otru zinām” (to klajā laidis apgāds “Jumava”). Bieži negadās, kad māsa uzraksta grāmatu par savu jaunāko brāli, Latvijas kultūrvēsturē atstājot liecību arī par leģendārās grupas “Menueta” solistu, vienu no tās dibinātājiem, komponistu, dziedātāju, trompetistu, ģitāristu un mūzikas pedagogu.Ģimenisko pasākumu atraktīvi vadīja Adriana māsas Lias meita Diāna Sproģe, uzsverot, ka sajūtas par tēvu, vectēvu, brāli, onkuli, draugu un kolēģi lasāmas ne tikai grāmatā – tās arī klātienē izteica arhitekts Andris Kronbergs, mūziķis Raimonds Bartaševičs, aktieris Normunds Bērzs, komponists Māris Lasmanis, Dace Štrodaha, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Valdis Svirskis, Velta Karnilavičiene u.c. viesi Sarunas mijās ar populāram Adriana Kukuvasa dziesmām, savukārt pasākuma izskaņā daudzpunkta vietā Adrians dāvāja dziesmas “Apskaidrība” pirmatskaņojumu no sava jaunā cikla ar mācītāja Krista Kalniņa dzeju.Savukārt jau 25. septembrī vairākas no šā cikla dziesmām (un ne tikai) skanēs arī vērienīgajā Adriana Kukuvasa 75 gadu jubilejas koncertā Slampes Kultūras pilī. Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu Paradīzes” tīklā.
Tallinas ielas kvartāls sestdien, 29. augustā, burtiski plīsa pa vīlēm – brīdī, kad kopā ar “Tranzīts” teju visa Rīga dziedāja “Es nevaru būt balts!”. Uz festivāla skatuvēm kāpa arī Žoržs Siksna, “Singapūras Satīns”, Arturs Skutelis, “OLAS”, PND, Ods un Goča un vēl vairāk nekā trīsdesmit pašmāju mākslinieku. Jaunā festivāla teritorija, tūkstošiem dziedošu balsu, putu neprāts un dejas līdz pat rītausmai pārvērta Tallinas kvartālu vienā lielā vasaras noslēguma ballītē. Ezīšfests vasaras festivālu sezonai liek treknu izsaukuma zīmi.
“Singapūras Satīna” uzstāšanās laikā skatuves priekšā valdīja absolūts neprāts - publika lēkāja un dziedāja līdzi katram vārdam. Vakars uzņēma apgriezienus jau ar “Athodi Brīnumzemē”, kas, pirmo reizi uzstājoties sev tik netipiskā laikā, arī šoreiz pulcēja pilnu klausītāju kvartālu. Visi kā viens ļāvās viņu dzīves ironijas pilnajiem garadarbiem. Savukārt “OLAS” jaunajā Pļavas skatuvē atvēra vārtus uz īstu Nārniju, un karaliskā balle varēja sākties. Mūsu panku tēvi Inokentijs Mārpls un PND vēlreiz pierādīja – pankroks ir ne tikai dzīvs, bet arī skaļi kliedz.
Ziniet, kas vēl bija skaļš? Putu balle! Apmeklētājus sagaidīja brīdis, kad putās kopā ar visiem dziedošajiem Ezīšiem devās arī Rīgas Doma skolas koris, dziedot un svinot kopā.
Tajā pašā laikā pirmajā silent koncertā ierindā stājās fanu mīluļi “Bukte”. Īpašs pārsteigums apmeklētājiem bija hiphops austiņās – Ods un Goča radīja sajūtu, gluži kā klausītāji būtu nonākuši viņu ierakstu studijā. Kā ķirsītis uz muzikālā rasola bļodas – Žoržs Siksna, kura koncertā dziedāja, dejoja un svinēja divi tūkstoši ballētāju.
Arī šogad Ezīšfestā skaļi skanēja aktuālā Latvijas hiphopa aina. No brīža, kad Ezītis miglā skatuvi atklāja JAUNASTRAWA, līdz brīdim, kad uz Angāra skatuves kāpa Prusax & Steps, to gandrīz nogāza un tam visam pa vidu uztaisīja, iespējams, iespaidīgāko mošpitu šīs telpas vēsturē. Tikmēr Warehouse Rave zonā dejas turpinājās līdz rītausmai, un jautājums “Cikos ejam mājās?” šeit vienkārši nepastāvēja.
Šīs vasaras kronēšana nebūtu bijusi pilnvērtīga bez visiem pārējiem māksliniekiem, Ezīšfesta draugiem un, protams, pašiem viesiem, kuri kopā kā viens rada to īpašo urbānā pilsētvides festivāla auru, enerģiju un mazliet trako atmosfēru.
Ezītis jau sāk rosīties nākamās vasaras plāniem. Un, ja Ezītis jau rosās, tas nozīmē tikai vienu - “Ezīšfests 2027” notiks 27. augustā! Tāpēc tirdzniecībā jau ir pieejamas “Agro Ezīšu biļetes”, kas šobrīd maksā 28 EUR.
Atzīmējot trešo pastāvēšanas gadu, 22. augustā Skrundā norisinājās festivāls “ROKS PAR BRĪVĪBU”, šogad izaugot par pilna formāta kultūras notikumu plašai auditorijai. Lai gan sākotnēji pasākums tika plānots Skrundas Pilskalna estrādē, slikto laikapstākļu dēļ tas tika pārcelts uz Skrundas Kultūras namu. Īpašā norises vietas maiņa pasākumam piešķīra papildu emocionālo vērtību - mājīgā un tuvā gaisotne radīja nepastarpinātu kopības sajūtu, ļaujot apmeklētājiem un mūziķiem pieredzēt patiesi jaudīgu rokmūzikas brīvības garu.
Festivāla vakara programmā skatītājus enerģiski uzlādēja Latvijas rokmūzikas leģendas un populāri mākslinieki — grupas “Canzone”, “Mr.Rally”, “Dzelzs Vilks”, “Pienvedēja Piedzīvojumi”, “R.A.P.”, kā arī Miks Galvanovskis.
Svarīga dienas daļa bija šī gada jaunums: jauno izpildītāju konkurss, kas deva iespēju drosmīgiem uzlecošajiem talantiem pieteikt sevi plašākai auditorijai. Konkurss norisinājās četrās vecuma grupās (solistiem un popgrupām). Konkursa godalgoto vietu ieguvēji katrā vecuma grupā ir:
Līdz 6 gadu vecumam:
Solisti:1.vieta - Amēlija Varkale2.vieta - Karīna Dēvita3.vieta - Kate OrnicānePopgrupas:1.Mazais Bumiņš2.Bombondziņas
Vecuma grupā no 7 līdz 11 gadiem:
Solisti:1.vieta - Emīls Upītis2.vieta - Kristers Krastiņš3.vieta - Elīza Rudzīte
Popgrupas:
1. Mazputniņi2. POPPY3. Mini Bums 2
Vecuma grupā no 11 līdz 15 gadiem:
Solisti:1.vieta - Laura Rivoša2.vieta - Amanda Lūse3.vieta - Emīlija Bolsunovska
Popgrupas:1. Bums2. Mums un Jums3. Mini Bums
Vecuma grupā no 16 gadiem:
Solisti:1.vieta - Renāte Ķempele2.vieta - Emīlija Jasmīna Švarca3.vieta - Reičela Rone
Popgrupas:1. Putas2. Frekvence
22. augustā leģendārajā Dzintaru koncertzālē Jūrmalā notika grandiozais svētku koncerts GALA GALANTE. Viva La Musica!, kas bija veltīts starptautiskās balvas Baltijas Balva / Baltic Awards 2026. gada laureātiem. Koncerts pulcēja pilnu zāli un noslēdzās ar ilgām skatītāju stāvovācijām. Spilgto notikumu apmeklēja balvas laureāti, Atlases komisijas goda locekļi, diplomātiskā korpusa pārstāvji, kā arī kultūras, uzņēmējdarbības un sabiedriskās dzīves pārstāvji no Latvijas un ārvalstīm.
Jau otro gadu GALA GALANTE kļūst par vienu no nozīmīgākajiem Baltijas Balvas / Baltic Awards notikumiem, vienuviet pulcējot izcilus Baltijas un pasaules mūzikas skatuves māksliniekus. Arī šogad vakars piedāvāja īpašu muzikālo stāstu, kurā klasiskās mūzikas skanējums savijās ar mūsdienu komponistu darbiem, klausītāju iemīļotām melodijām un oriģinālām muzikālām sadarbībām.
Šī gada GALA GALANTE. Viva La Musica! programmai bija īpaša itāļu noskaņa, kas vakaram piešķīra papildu šarmu. Uz Dzintaru koncertzāles skatuves uzstājās viens no vadošajiem mūsdienu tenoriem Giorgio Berrugi, spožais ukraiņu tenors Dmytro Popov, harizmātiskā igauņu soprāndziedātāja Elina Nechayeva, izcilais latviešu pianists Andrejs Osokins, izteiksmīgais latviešu bass Edgars Ošleja, spožais tenors Artjoms Safronovs, jaunais pianists-virtuozs Gustavs Kaļējs, inovatīvais Lietuvas ansamblis NICO Ensemble, kā arī operdīva Inese Galante. Pie diriģenta pults stājās maestro Ekhart Wycik (Vācija). Koncertā piedalījās arī konkursa “Ineses Galantes talanti” jaunie laureāti - dinamiskais sitaminstrumentu ansamblis Ekho un talantīgā jaunā vijolniece Sofija Poļiščuka. Koncertu vadīja Elina Nechayeva un Mārtiņš Kapzems.
Divās daļās veidotais koncerts klausītājus aizveda daudzveidīgā un emocionāli piesātinātā muzikālā ceļojumā. Vakaru atklāja Baltic Awards Orchestra un maestro Ekhart Wycik izpildītā Johana Štrausa II elegantā uvertīra operetei “Die Fledermaus”, kas jau no paša sākuma izpelnījās skaļas skatītāju ovācijas. Īpaši aizkustinoši izskanēja Verdi “La Traviata” duets “Parigi, o cara”, kas šoreiz tika atskaņots īpašā trīs solistu interpretācijā — kopā ar Inesi Galanti to izpildīja Giorgio Berrugi un Dmytro Popov. Par vienu no koncerta pārsteigumiem kļuva Artjoma Safronova uzstāšanās - viņš negaidīti no skatītāju zāles devās uz skatuvi un 12 gadus jaunā pianista Gustava Kaļēja pavadījumā izpildīja Lūčio Dalas leģendāro dziesmu “Caruso”.
Otrajā daļā īpašu muzikālu dziļumu ienesa Andreja Osokina izsmalcināti atskaņotais Friderika Šopēna Pirmā klavierkoncerta romantiskais Larghetto. Īpaši teatrāls un vizuāli iespaidīgs bija Elinas Nechayevas priekšnesums Olimpijas ārijā no Žaka Ofenbaha “Hofmaņa stāstiem” - tas ienesa vakara programmā rotaļīgu vieglumu un spilgtu skatuvisko šarmu. Savukārt Raimonda Paula “Kerijas dziesma”, ko, kā allaž, izcili izpildīja Inese Galante, piešķīra vakaram īpaši latvisku noskaņu. Tikmēr Lietuvas NICO Ensemble mūziķi vakara skanējumu aizveda pavisam citā, mūsdienīgā dimensijā ar Ludoviko Einaudi “Nightbook” un lietuviešu komponista Gedimina Gelgota skaņdarbu, kas balstīts Antonio Vivaldi “Četru gadalaiku” muzikā. Vakara noslēgumā “Ekho” sitaminstrumentu ansambļa enerģiskais “Samba Tico Tico” kļuva par spilgtu un aizraujošu koncerta finālu.
No 9. līdz 15. augustam Ikšķilē aizvadīts VIII Starptautiskais Operetes festivāls, kas šogad norisinājās kamerformātā, ļaujot skatītājam būt īpaši tuvu māksliniekam. Festivāls guva lielu skatītāju atsaucību – vairāku pasākumu apmeklējums pārsniedza sākotnēji prognozēto, savukārt koncertos un izrādēs publika māksliniekus sveica ar stāvovācijām.
Festivālu 9. augustā Ikšķiles Sv. Meinarda evaņģēliski luteriskajā baznīcā atklāja koncerts “Prelūdija”, kurā uzstājās jaunie mūziķi – starptautisko konkursu laureāti un mūzikas skolu audzēkņi: soprāni Anastasija Dolgoņenko un Patrīcija Kozlovska, baritons Renārs Tomašickis, marimbists Martins Heislers, arfiste Darija Mižujeva un flautiste Madara Stacēviča. Pie klavierēm muzicēja Agija Ozoliņa-Kozlovska un Kristīne Vaičus-Līgotne, koncertu vadīja Henrijs Kozlovskis. Baznīca bija pārpildīta, un lielā apmeklētāju skaita dēļ bija nepieciešamas papildu sēdvietas.
14. augustā Ikšķiles Tautas namā skatītāji piedzīvoja Terensa Maknelija “Meistarklasi” – izrādi par leģendāro operdīvu Mariju Kallasu. Titullomā – Sonora Vaice, kura Marijas Kallasas lomā skatītājiem atklājās jaunā ampluā – kā spēcīga dramatiskā aktrise. Lomās arī Tatjana Gurēviča, Anna Vaice un pianists Māris Žagars. Izrādes režisore – Sonora Vaice, scenogrāfe un video māksliniece – Ineta Sipunova, kostīmu konsultante – Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks – Ivars Vācers. Emocionāli intensīvo izrādi skatītāji novērtēja ar ilgām stāvovācijām.
Festivāla noslēguma dienā, 15. augustā, Ikšķiles pilsētas bibliotēkā Šveices režisore un teātra pedagoģe Klaudija Bīlmane vadīja trīs lietišķā teātra meistardarbnīcas – ģimenēm, profesionāļiem un ikvienam interesentam. Darbojoties ar improvizāciju, komunikāciju un radošo sadarbību, dalībnieki praksē iepazina un izmēģināja lietišķā teātra metodes, pārliecinoties, ka tās nav domātas tikai skatuves profesionāļiem – apzināti izmantotas, tās var palīdzēt ikvienam trenēt radošumu, spontanitāti, sadarbības un komunikācijas prasmes gan profesionālajā darbā, gan ikdienā. Darbnīcas deva retu iespēju to iedarbību piedzīvot pašiem – neatkarīgi no profesijas vai iepriekšējas pieredzes teātrī.
Vakarā Ikšķiles centra laukums pie strūklakām pārtapa par Café Musical – nesteidzīgu muzikālu satikšanās vietu, kur uzņēmuma “Manas garšas” meistarklasē apmeklētāji atklāja garšu melodijas un harmonijas, savukārt džeza pianists Madars Kalniņš vakara muzikālo noskaņu veidoja no džeza klasikas līdz Operetes teātra gaidāmā jauniestudējuma “Parīzes bohēma” melodijām. Par viesu labsajūtu rūpējās arī kafejnīca “Kopā”.
Festivālu noslēdza Vīnes mākslinieku teatralizētā šansonu programma “Es lauzu sirdis…”. Gernots Kranners, koloratūrsoprāns Kerstina Grotriāna un pianists Frics Fišers 20. un 30. gadu Vīnes šansonus, šlāgerus, operetes un operas numurus pārvērta asprātīgā, teatrālā un muzikāli krāsainā skatuves notikumā. Gernota Krannera izpildījumā katra dziesma kļuva par mazu izrādi – ar precīzu aktierspēli, izteiksmīgu plastiku un mīmiku, dejas prasmi, dažādiem tēliem un balsīm. Vienā no numuriem par viņa skatuves partneri kļuva lelle, ar kuru Kranners veidoja dzīvu dialogu kā ar reālu personu, virtuozi iemiesojot vairākus tēlus un balsis. Publika māksliniekus sveica ar stāvovācijām.
Arī šogad tika turpināta Operetes festivāla tradīcija – noslēgumā aicināt skatītājus uz valsi. Šoreiz tā ieguva kamerformātam atbilstošu veidolu – valsī kopā ar publiku devās arī paši Austrijas mākslinieki.
“Šis festivāls vēlreiz apliecināja, ka dzīva, profesionāla un augstvērtīga muzikālā teātra māksla ir vajadzīga un tai ir sava publika. Šī gada kamerformāts mazināja ierasto distanci starp mākslinieku un skatītāju – publika bija tuvāk skatuvei, un mākslinieka un skatītāja savstarpējā reakcija kļuva par būtisku paša notikuma daļu. To varēja just ikvienā koncertā un izrādē – skatītāju atsaucībā, priekā un stāvovācijās. Tā ir ļoti skaidra atbilde uz jautājumu, vai operete un muzikālais teātris šodien ir vajadzīgi. Jā, ir!
Šis festivāls ļauj uz opereti skatīties plašāk – saglabāt tās tradīciju un vienlaikus atvērt to mūsdienu muzikālajam teātrim, citiem žanriem un jaunām skatuves formām. Tieši tā operete un muzikālais teātris var attīstīties un uzrunāt šodienas skatītāju,” saka Operetes teātra radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska.
VIII Starptautiskais Operetes festivāls Ikšķilē pulcēja Latvijas, Austrijas un Šveices māksliniekus, programmā līdzās operetei iekļaujot mūziklu, operu, kamermūziku, drāmu, šansonu, džezu un lietišķo teātri.
Operetes teātris pateicas māksliniekiem, skatītājiem, sadarbības partneriem un atbalstītājiem par kopīgi radīto festivālu. Festivālu līdzfinansēja Ogres novada pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonds; atbalstīja Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pārvalde, SND, Mūkusala, Rozes grāmatnīca, PMTM, Ziedu fabrika, Ricberry un privātie atbalstītāji.
Ar jaudīgu un emocijām piepildītu vasaras koncertu 16. augustā Dzintaru koncertzālē noslēgusies Laura Reinika koncerttūre “100% Lauris Reiniks”. Pavasarī visā Latvijā izpārdotās koncertzāles apliecināja skatītāju lielo interesi par mākslinieka atgriešanos pie saviem klausītājiem oficiālā Latvijas koncerttūrē. Kopumā koncerttūri apmeklēja 9000 skatītāju, savukārt tūres noslēguma koncerts Dzintaru koncertzālē pulcēja pilnu zāli.
Vakars Dzintaru koncertzālē aizritēja sirsnīgā, enerģiskā un dzīvespriecīgā atmosfērā. Skatītāji dziedāja līdzi labi zināmajiem Laura Reinika hitiem, baudīja atdzīvinātas un jaunu muzikālo skanējumu ieguvušas dziesmas, kā arī aktīvi iesaistījās koncertšovā, dziedot un dejojot līdzi.
“100% Lauris Reiniks” bija daudz vairāk nekā vienkārši koncerts — tas bija patiess mākslinieka un skatītāju kopā būšanas vakars, kurā satikās mūzika, deja, humors, emocijas un vasarīgs vieglums.
“Esmu ļoti pateicīgs ikvienam, kurš šajā koncerttūrē bija kopā ar mani. Īpaši priecājos par tiem, kuri uz koncertu atnāca atkārtoti, lai vēlreiz piedzīvotu šo šovu. Tas man ir vislielākais apliecinājums tam, ka mūsu kopā būšanas mirkļi ir bijuši patiesi un īpaši. Dzintaru koncertzālē mēs šo stāstu noslēdzām uz visiem 100 procentiem,” saka Lauris Reiniks.
Īpaša iespēja šovu piedzīvot būs arī televīzijas skatītājiem — koncerta ierakstu demonstrēs Latvijas Televīzija, tādējādi “100% Lauris Reiniks” vakaru varēs izbaudīt arī tie, kuri koncertā klātienē nebija.
Koncertā Lauris Reiniks uzstājās kopā ar pavadošo grupu — taustiņinstrumentālistu Jāni Miltiņu, ģitāristu Jāni Kalniņu, basģitāristu Tomu Kursīti un bundzinieku Dairi Petrauski, kā arī bekvokālistēm Antru Kūmiņu un Martu Fabriciusu, dejotājām Beāti Svarinsku, Elīnu Vjateri, Lindu Beķeri un Everitu Paškausku, kas papildināja šovu ar dinamiskām deju performancēm.
Par koncerta vizuālo un tehnisko izpildījumu rūpējās plaša radošā komanda. Producents Jānis Kļaviņš, koncerta idejas un scenārija autors Lauris Reiniks, horeogrāfe – Beāte Svarinska, skaņotājs — Reinis Ūdris, gaismotājs — Egīls Kupčs, scenogrāfijas autori — Egīls Kupčs un Nauris Stalažs, kostīmu māksliniece — Laura Puncule, grima mākslinieces Kristīne Čakare un Žaklīna Lazdāne un citi.
“Paldies ikvienam skatītājam, kurš bija kopā ar mums šajā koncerttūrē — gan tiem, kuri “100% Lauris Reiniks” piedzīvoja pirmo reizi, gan tiem, kuri atgriezās vēlreiz. Paldies maniem mūziķiem, dejotājām, radošajai un tehniskajai komandai, kā arī Dzintaru koncertzāles komandai par lielisko uzņemšanu. Bez jums šis vakars nebūtu tapis,” piebilst Lauris Reiniks.
Koncerttūres “100% Lauris Reiniks” noslēgums Dzintaru koncertzālē kļuva par skaistu vasaras sezonas kulmināciju, noslēdzot koncertu sēriju, kas visā Latvijā pulcēja pilnas skatītāju zāles un apliecināja Laura Reinika mūzikas nemainīgo vietu klausītāju sirdīs.
Koncertu organizēja kompānija Forte Production.
Šī gada 14. un 15. augustā Liepājas koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” aizvadīti skatītāju iemīļotie mūzikas svētki “Tavā un manējā Liepājā”, kuri notika jau trešo gadu. Šogad pirmo reizi pasākums norisinājās divu dienu garumā, piedāvājot divas atšķirīgas koncertprogrammas – “Tavā un manējā Liepājā | ImKa”, kas bija veltīta komponista Imanta Kalniņa daiļradei un viņa 85 gadu jubilejai, un “Tavā un manējā Liepājā | Liepājnieku zelta dziesmas”, kurā varēja baudīt dziesmas no Liepājas popa un rokmūzikas zelta fonda.
Piektdien, 14. augustā koncertā “Tavā un manējā Liepājā | ImKa” skanēja Imanta Kalniņa mūzika, kura ir neatņemama Latvijas kultūras un arī Liepājas muzikālās identitātes daļa. Kalniņa dziesmas izdziedāja Ainars Mielavs, Agnese, Igo, Kristiāna Stirāne un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs, viņš arī bija šī notikuma vadītājs. Muzikālo pavadījumu nodrošināja mūziķi pianista Jura Kristona vadībā.
Savukārt sestdien, 15. augustā divos koncertos “Tavā un manējā Liepājā | Liepājnieku zelta dziesmas” solisti Ainars Virga, Uldis Marhilevičs, Igo, Ance Krauze, Emīls Balceris, Marats Ogļezņevs un mūziķi pianista Jāņa Strazda vadībā kopā ar skatītājiem izdziedāja dziesmas, kas pazīstamas un iemīļotas jau vairākās paaudzēs, un kuras gadu gaitā kļuvušas par neatņemamu Liepājas popa un rokmūzikas vizītkarti. Jau trešo gadu pēc kārtas tika rīkots arī Nakts papildkoncerts. Koncertus vadīja Maija Kalniņa un Valdis Skujiņš.
“Šie divi vakari vēlreiz atgādināja, cik īpaša ir mūzikas spēja cilvēkus satuvināt. “Tavā un manējā Liepājā” nav tikai koncerti – tā ir satikšanās ar dziesmām, kurās atpazīstam sevi, savu pilsētu, savas atmiņas un cilvēkus, ar kuriem šīs dziesmas saistās. Šogad pirmo reizi bijām kopā divas dienas, un skatītāju atsaucība apliecina, ka šai tradīcijai ir vieta Liepājas un Latvijas vasaras kultūras dzīvē arī turpmāk,” saka koncertu scenārija autore un režisore Maija Kalniņa.
Koncerti “Tavā un manējā Liepājā” 2027. gadā
“Tavā un manējā Liepājā” tradīcija turpināsies arī nākamajā vasarā – koncerti ar divām atšķirīgām koncertprogrammām notiks 13. un 14. augustā.
Pirmajā vakarā koncerdārzā “Pūt, vējiņi!” notiks koncerts “Tavā un manējā Liepājā | FREIMIS”, kas veltīts dziedātāja un dziesmu autora Mārtiņa Freimaņa daiļradei un viņa atstātajam mūzikas mantojumam. 2027. gadā Mārtiņš svinētu savus piecdesmit. Freimaņa dziesmas šajā vakarā izdziedās viņa draugi un domubiedri Lauris Reiniks, Aija Andrejeva, Ralfs Eilands, Olga Rajecka, kā arī Kārlis Būmeisters, Kristiāna Stirāne, Elvijs Bušs un Līva Kalniņa (“Putnu balle”). Tā būs satikšanās ar dziesmām, kas joprojām dzīvo klausītāju atmiņās un sirdīs, ļaujot Mārtiņa Freimaņa mūzikai atkal skanēt Liepājas vasaras īpašajā atmosfērā.
Savukārt otrajā “Tavā un manējā Liepājā” koncertvakarā uz “Pūt, vējiņi!” leģendārās skatuves atgriezīsies skatītāju īpaši iemīļotās “Liepājnieku zelta dziesmas”, kuras izdziedās un izspēlēs solisti
Zigfrīds Muktupāvels, Ainars Virga, Fēlikss Ķiģelis, Andris Ērglis, Guntars Račs, Guntis Veits un ģitāras virtuozs Armands Alksnis.
Biletes uz 2027. gada koncertiem “Tavā un manējā Liepājā” jau nopērkamas "Bilešu paradīzes" kasēs visā Latvijā un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv
Koncertus organizē SIA "Kultūras notikumi", to muzikālais vadītājs ir Jānis Strazds, savukārt scenārija autore un režisore – Maija Kalniņa.
