Dziedātājs un dziesmu autors Artis Šimpermanis šovasar jaunās skaņās ierakstījis paša sacerētu romantisku dziesmu par mīlestību, šķiršanos un cerību atkal satikties. Skaņdarbs ierakstīts Kuldīgā, bet jau oktobrī mūziķis dosies plašā koncerttūrē “Dzimtās mājas”, viesojoties dažādās Latvijas pilsētās.
Lai gan dziesma tapusi jau pirms ilgāka laika, šovasar Artis Šimpermanis nolēmis pie tās atgriezties un piešķirt tai jaunu skanējumu. Gan dziesmas mūzikas, gan teksta autors ir pats mūziķis.
Dziesmas centrā ir stāsts par diviem cilvēkiem, kuru kopīgais “mīlas pavasaris” reiz uzplaucis kā ziedošs ābeļzars, taču dzīves ceļi viņus aizveduši katru savā virzienā. Gadalaikiem mainoties, nemainīga paliek cerība – reiz mīlestība atgriezīsies un zaudēto tuvību būs iespējams piedzīvot vēlreiz.
“Mīlas vārdus ar lietus lāsēm jaucu, un pieneņpūkas vējā aizlido,” dziesmā vēsta Šimpermanis, romantisko stāstu izstāstot caur pavasara, ziemas, ziedošu ābeļu un ceriņu tēliem.
Jaunais ieraksts pie klausītājiem nonāk īpaši aktīvā laikā mūziķa dzīvē. Jau 10. oktobrī Gulbenē Artis Šimpermanis sāks plašu koncerttūri “Dzimtās mājas”, kas turpināsies līdz pat 2027. gada janvārim un viesosies divpadsmit Latvijas pilsētās.
“Man šī programma ir ļoti personiska. Esmu tajā ielicis to sajūtu, kas rodas, kad cilvēks atgriežas vietā, kur viņu saprot bez vārdiem. Es gribu, lai šie koncerti kļūst par tikšanās brīdi, kurā mēs katrs sajūtam savas ‘dzimtās mājas’ – kaut uz vienu pēcpusdienu,” par gaidāmo koncerttūri saka Artis Šimpermanis.
Koncertprogrammā skanēs gan klausītāju jau iemīļotas dziesmas, gan citi mūziķa repertuāra skaņdarbi. Īpašs būs tūres noslēgums 2027. gada 10. janvārī Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē, kur kopā ar Arti Šimpermani uz skatuves kāps Māris Blāze.
Koncerttūres “Dzimtās mājas” datumi:
10.10.2026 – Gulbenes novada Kultūras centrs
11.10.2026 – Limbažu Kultūras nams
17.10.2026 – Krustpils Kultūras centrs
18.10.2026 – Bauskas Kultūras centrs
23.10.2026 – Jelgavas Kultūras nams
24.10.2026 – Lielvārdes Kultūras nams
31.10.2026 – Alūksnes Kultūras centrs
01.11.2026 – Valmieras Kultūras centrs
06.11.2026 – Madonas novada Kultūras centrs
07.11.2026 – Liepājas Latviešu biedrības nams
29.11.2026 – Rīgas Latviešu biedrības nams
10.01.2027 – Latgales vēstniecība GORS, Rēzekne
Biļetes uz koncertiem pieejamas “Biļešu Paradīzē”, muzikaspasaule.lv pasākumu sadaļā.
Papildināta koncertsērija “Nakts melodijas” - septembra beigās notiks Katrīnas Gupalo pēdējie divi šīgada koncerti Latvijā
Katrīnas Gupalo un Edgara Vilcāna koncertsērija “Nakts melodijas” papildināta ar vēl diviem koncertiem, kas vienlaikus būs mākslinieku pēdējās uzstāšanās Latvijā šogad. 24. septembra vakarā programma “Nakts melodijas” skanēs Kultūras centrā “Berģi”, bet 26. septembrī Kalnmuižas pilī. Ar šiem koncertiem noslēgsies “Nakts melodiju” Latvijas tūre un abi mākslinieki dosies koncertēt ārvalstīs.
“Pēc lielajiem piedzīvojumiem Āzijā biju tik laimīga atkal kāpt uz skatuves Latvijā, jo katra uzstāšanās bija tik īpaša un dāvāja mums neizsakāmi daudz mīlestības un prieka. Igo Mūzikas un mākslas centrā “Ceplis”pirmo reizi satikām sen neredzētus draugus un izjutām Latvijas vasaru, koncertā Ikšķiles pludmalē pēdējās dziesmas laikā sākās milzīgs lietus gāziens, bet klausītājus tas neaizbiedēja, Āraišu vējdzirnavās dziedāju, vērojot stārķus un brīnumainu saulrietu, Doles tautas namā koncerta atmosfēra bija ārkārtīgi romantiska un mīļa, ar skaistām gaismiņām un lampiņām, ko bija sagādājuši koncerta organizatori, savukārt koncerts Dobeles Pilsētas kultūras namā notika vētras laikā bez elektrības - bez apskaņošanas un gandrīz pilnīgā tumsā, turklāt, tā bija mūsu kāzu pirmā jubileja. Vasaras izskaņā viesojāmies saulainajā Liepājas Parka paviljonā, kur mūsu uzstāšanās tika līdz pēdējam mirklim turēta noslēpumā, kā īpašs pārsteigums.” - stāsta Katrīna Gupalo.
Programmā “Nakts melodijās” Katrīnas Gupalo un Edgara Vilcāna izpildījumā 80. un 90. gadu mūzika iegūst jaunu, ļoti personisku skanējumu, jo pazīstamas melodijas tiek izpildītas akustiski, vien ar balsi un klavierēm. Programmā līdzās tādu mākslinieku kā “Depeche Mode”, Krisa Aizeka, “Radiohead”, “a-ha”, Roda Stjuarta, Fila Kolinsa, Vitnijas Hjūstones un Šēras dziesmām skan arī Gupalo oriģinālmūzika, tostarp “Dur prom”, “The Cat’s Song”, “Tornado” un “Vasaras vējš”.
“Šajā programmā man gribējās izjust kaut ko ļoti personīgu, sajūtu, kas saistās ar laiku, kad vēl bijām bērni,” stāsta Edgars Vilcāns. “Es uzaugu Ukrainā, bet bērnībā bieži braucu ciemos uz Latviju. Man šis laiks ļoti spilgti asociējas ar Koknesi, kur pavadīju daudz laika kopā ar vecmāmiņu. Atceros pilsdrupas, kur stundām ilgi spēlējos savā nodabā, īpašās Latvijas garšas, pēc kurām vienmēr ilgojos - veselības dzērienu, siera bumbiņas un maizes zupu un, protams, 80. un 90. gadu hītus, kas vienmēr skanēja manu vecāku SAAB automašīnas radio. Tāpēc šī programma man savā ziņā ir ceļojums atpakaļ bērnībā.”
Video aicinājums:
Katrīnas Gupalo un Edgara Vilcāna muzikālā sadarbība aizsākās 2022. gadā. Kopš tā laika abi kopā uzstājušies gan Latvijā, gan arī prestižās koncertvietās ārzemēs, tai skaitā Klementinuma Spoguļu kapelā Prāgā, “Budai Vigadó” koncertzālē Budapeštā, “Weltmuseum” Vīnē un “Nieuwe Kerk” Hāgā, kā arī nozīmīgās koncertzālēs Tuvajos Austrumos, tostarp Astanas operā un Ilkhom teātrī Taškentā.
Informācija par biļešu iegādi pieejama Katrīnas Gupalo sociālajos tīklos: https://linktr.ee/kategupalo
Piektdien, 2026. gada 2. oktobrī, plkst. 18.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Lielajā zālē izskanēs operdziedātājas, JVLMA Vokālās katedras vadītājas un asociētās profesores Airas Rūrānes 55 gadu jubilejas koncerts “Ar mīlestību balsī un sirdī”.
Šis īpašais notikums sola pārsteigt klausītājus ar plašu emociju un žanru amplitūdu. Programmas pirmajā daļā izskanēs dažādu komponistu operu ārijas un solodziesmas jubilāres studentu izpildījumā, veidojot skanīgu sveicienu savai skolotājai. Savukārt otrajā daļā skatītājus aizraus Pētera Butāna karstasinīgais cikls “Mīlestības dziesmas” ar Friča Bārdas dzeju, kurā kamerkora “Vidus” skanējums saplūdīs vienā pulsā ar jubilāres balsi un tango ritmiem.
“Beidzot savu sirds darbu – aktīvu uzstāšanos uz dažādām skatuvēm, es dziedāšanu turpinu caur saviem audzēkņiem, iedvesmojot viņus šajā burvīgajā mākslā. Tagad tieši tas ir kļuvis par manu sirds darbu. Aicinu visus būt klāt šajā notikumā, baudīt mūziku un īpašās sajūtas, ko var piedzīvot, klausoties cilvēka balss skanējumu!” – tā viesus ielūdz Aira Rūrāne.
Koncertā piedalīsies vērienīgs izpildītāju sastāvs. Līdzās jubilārei Airai Rūrānei uz skatuves kāps dziedātāji Sigita Keiša, Laura Mitlere, Magone Pujēna, Gundega Māra Grūtupa, Diāna Kempiša, Paula Osemļjaka, Evija Hilmane, Xinyan Chen, Renārs Beķeris, Toms Gulbis, Edvards Emīls Tauvēns un Mārtiņš Gūtmanis. Kora partijas izpildīs kamerkoris “Vidus” tā mākslinieciskās vadītājas Baibas Milzarājas vadībā, savukārt instrumentālo pavadījumu nodrošinās ansamblis, kura sastāvā spēlēs akordeonists Māris Rozenfelds, vijolniece Dace Rozenberga, kontrabasists Gustavs Voldemārs Vilsons, pianiste Lelde Lapsa un sitaminstrumentālists Eduards Gauris.
Biļetes uz koncertu pieejamas tikai iepriekšpārdošanā vietnē www.bilesuparadize.lv. Ieejas maksa ir 15 eiro, savukārt studentiem un pensionāriem – 10 eiro. Bērniem un skolēniem ieeja pasākumā ir bez maksas.
2026. gada 11. oktobrī plkst. 17.00 Koncertzālē “Ave Sol” skanēs sieviešu kora “Sapnis” koncerts “Par dzīvi ar dziesmu mazliet”.
Caur dzīvi gluži kā pavediens vijas dziesma, kas savieno ikdienu ar svētkiem un apliecina, ka dzīvē ļoti vajadzīgs gan labs humors, gan stiprs plecs, gan skaista kleita, gan pareizā nots. Un, ja kaut kas nesanāk gluži kā plānots, vienmēr var attraukt: “Tā bija interpretācija.”
11. oktobrī ar programmu “Par dzīvi ar dziesmu mazliet” sieviešu koris “Sapnis” ieskandinās sezonu, atverot durvis uz savu īpašo pasauli, kurā līdzās skan draudzība, dzīvesprieks, sirsnība, drosme sapņot un, protams, mīlestība pret dziesmu. Šī programma būs mazliet par dzīvi un ļoti daudz – par cilvēkiem. Par sievietēm, kuras prot būt stipras un trauslas, nopietnas un nebēdnīgas, sapņotājas un reālistes. Par kopā būšanu, kas ar katru dziesmu kļūst ciešāka. Un par diriģenti Rasmu Mežali, kura šo dažādo balsu kopumu prot pārvērst vienā elpā, vienā sajūtā un vienā skanējumā. Aiz katras interpretācijas ir viņas rokraksts, aiz katras nianses – viņas sajūta, aiz katras kopā nodziedātas dziesmas – laiks, pacietība, prasme iedvesmot un, pats galvenais, mīlestība pret cilvēkiem un mūziku.
Krāsainu, mazliet trakulīgu, reizēm smeldzīgu, bet vienmēr dziedamu dzīvi kopā ar “Sapņa” dalībniecēm un māksliniecisko vadītāju Rasmu Mežali šajā koncertā uzburs arī dziedātāja Ance Krauze, Latgaliešu sadzīves dziesmu ansamblis “Olūteņš”, pianiste Helēna Laukmane, ģitārists Kristians Justs, kontrabasists Viktors Veļičko, sitaminstrumentālists Valters Līcis un diriģents Jānis Petrovskis.
Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv
Dziedātājs Kaspars Markševics klausītājiem nodod jaunu dziesmu “Vakardiena” – pārdomu pilnu skaņdarbu par laiku, kas nepārtraukti virzās uz priekšu, nemanāmi pārvēršot šodien piedzīvoto atmiņās. Jaunā dziesma iezīmē arī īpašu posmu mākslinieka dzīvē – šoruden Markševics dosies 40 gadu jubilejas koncerttūrē “Laipni lūgti manā ballē”.
Ir lietas, par kurām ikdienas steigā īpaši neaizdomājamies. Vakar notikušais jau ir kļuvis par atmiņu, šodiena pēc mirkļa būs pagātne, bet rītdiena vēl tikai tuvojas. Laiks turpina savu ceļu neatkarīgi no tā, vai esam tam gatavi.
Tieši par šo nepielūdzamo dzīves ritējumu stāsta “Vakardiena”, kuras mūzikas un teksta autors ir komponists Ingars Viļums. Tā nav tikai dziesma par pagātni – tā runā par cilvēka atrašanos laikā, sastaptajiem cilvēkiem, piedzīvotajiem notikumiem un mirkļiem, kuri vēl tikko šķituši pavisam tuvi, bet nemanot kļuvuši par daļu no mūsu atmiņām.
“Dzīves nerimstošais ritējums, cilvēka atrašanās laikā, kas nemanāmi rit, un tas, kā pavisam nesen sastaptais vai notikušais jau pēc brīža pārvēršas atmiņās, kuras arī līdz ar laiku zūd. Tāda nepielūdzama eksistenciālā kārtība,” par dziesmas ideju saka Ingars Viļums.
Šīs pārdomas komponists ietērpis dziesmā un uzticējis Kasparam Markševicam, kurš tajā saklausījis sev tuvu sajūtu un devis tai savu interpretāciju.
“Kad autors uzraksta dziesmu, viņš nekad līdz galam nezina, kā tā aizies tālāk pie klausītāja. Manuprāt, pats skaistākais ir brīdis, kad dziesma vairs nepieder tikai tās autoram un izpildītājam, bet katrs tajā atrod kaut ko savu,” saka Kaspars Markševics.
“Vakardienas” stāsts turpinās arī videoklipā, ļaujot dziesmas tēmu ieraudzīt vizuāli. Tas ir stāsts ne tikai par to, kas jau pagājis, bet arī par to, ko spējam pamanīt un novērtēt, kamēr tas vēl ir daļa no mūsu dzīves. Video režiju un horeogrāfiju veidojusi Linda Lejiņa-Grebina, par filmēšanu un montāžu rūpējies Kaspars Kambars, videoklipā piedalās dejotāja Kate Doniņa, kā arī Annija Bērta un Samanta Eglīte.
Dziesma: “Vakardiena”Izpilda: Kaspars MarkševicsMūzika un teksts: Ingars ViļumsVideo režija, horeogrāfija: Linda Lejiņa-GrebinaKamera, montāža: Kaspars KambarsDejotāja: Kate DoniņaPiedalās: Annija Bērta, Samanta Eglīte
No “Vakardienas” līdz lielajai jubilejas ballei
Jaunā dziesma organiski ievada arī nākamo nozīmīgo posmu Kaspara Markševica dzīvē. Atzīmējot savu 40 gadu jubileju, dziedātājs rudenī dosies pie klausītājiem ar koncertprogrammu “Laipni lūgti manā ballē”.
Pēc veiksmīgi aizvadītajiem pavasara koncertiem jaunā koncerttūre sāksies 3. oktobrī Kalnu Kultūras namā Saldus novadā, bet turpinājumā mākslinieks viesosies Ulbrokā, Talsos, Liepājā, Smiltenē, Mālpilī un Rīgā.
“Manuprāt, skaitlis ‘40’ ir labs atskaites punkts, jo sākas jauns un gana nopietns dzīves posms. Šī būs īsta dzimšanas dienas balle, tāpēc svinēsim dzīvi, sirsnību un kopā būšanas prieku!” uz koncertiem aicina Kaspars.
Koncertos skanēs gan Markševica klausītāju iecienītās dziesmas “Māmiņ, vai dzirdi”, “Meitene ar zaļām acīm”, “Vēstule dūjai” un “Saules meita”, gan citi māksliniekam nozīmīgi skaņdarbi un jaunākās dziesmas.
Uz skatuves Kasparam pievienosies viņa draugi un domubiedri – Māris Ozols (taustiņinstrumenti), Raivo Ozols (bass), Ainis Zavackis (bungas), Jānis Čubars (ģitāra), Zintis Žvarts (saksofons), kā arī vokālais ģimenes duets Jānis un Signe Aizpurieši.
Par vēl vienu jubilejas gada dāvanu top Kaspara Markševica jauno dziesmu albums “Dažādi autori, dažādas noskaņas”. Tā iecere jau nosaukumā atklāj dažādu autoru un muzikālo sajūtu satikšanos, bet pāri visam, kā uzsver pats dziedātājs, ir pateicība un mīlestība pret uzticamajiem klausītājiem.
Jubilejas koncerttūres “Laipni lūgti manā ballē” datumi:
3. oktobrī plkst. 19.00 – Kalnu Kultūras namā (Saldus novads);
17. oktobrī plkst. 19.00 – Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”;
23. oktobrī plkst. 19.00 – Talsu Kultūras centrā;
25. oktobrī plkst. 16.00 – Liepājas Latviešu biedrības namā;
30. oktobrī plkst. 19.00 – Smiltenes novada Kultūras centrā;
1. novembrī plkst. 17.00 – Mālpils Kultūras centrā;
2027. gada 21. janvārī plkst. 19.00 – VEF Kultūras pilī Rīgā.
Sākoties skolas gaitām, orķestris “Rīga” ielūdz sākumskolas skolēnu klases uz diviem muzikālu piedzīvojumu stāstiem ciklā “Nāc, ieklausies orķestrī RĪGA!” VEF Kultūras pilī. 14. oktobrī kopā ar aktieri Raimondu Celmu orķestra spēlē izskanēs Imanta Ziedoņa pasakas, bet 3. decembrī kopā ar ansambli “Rīgas pantomīma” komiskā un sirsnīgā stāstā bērni piedzīvos akmens laikmeta cilvēku pirmo sastapšanos ar sniegu muzikālā izrādē “Pirmais sniegs. Orķestromīma akmens laikmetā”.
Jau vairāk nekā 10 gadus orķestris “Rīga” veido koncertu ciklu “Nāc, ieklausies orķestrī RĪGA!”, kas īpaši radīts bērnu auditorijai. To 1.–6. klašu skolēni apmeklē divu koncertu abonementā, katru reizi sastopoties ar jaunu stāstu, mūzikas pasauli un dažādām mākslas formām. Līdzās orķestra spēlei koncertus bagātina solo instrumenti, dziesmas, sarunas par pasauli un mūziku, kā arī aktierspēle, mīmu māksla, ilustrācijas vai deja. Nereti bērni kļūst par koncerta dalībniekiem, iesaistoties zināšanu viktorīnās, mīklu minēšanā un jokos. Pērn jau aizvadīti četri koncerti bērnu pilnā VEF Kultūras pilī, un arī šogad pedagogi un vecāki jau aktīvi rezervē vietas saviem skolēniem no Rīgas un visas Latvijas skolām.
Rudens semestra pirmais koncerts 14. oktobrī aicina doties Imanta Ziedoņa pasaku pasaulē. Mūzikā tiks ievīta “Pasaka par pogu” un “Zaļā pasaka”, kuras vārdos stāstīs sirsnīgais aktieris Raimonds Celms, bet kustībā – mīms Pēteris Rimšs. Imanta Ziedoņa pasaku pasauli uz lielā ekrāna iedzīvinās mākslinieku ilustrācijas, savukārt muzikālās krāsas piešķirs orķestris “Rīga”, atskaņojot īpaši šim notikumam radīto Virdžīnijas Laubes-Vītiņas jaundarbu sitaminstrumentiem un orķestrim, kā arī latviešu komponistu, starp kuriem Ēriks Ešenvalds, Selga Mence, Platons Buravickis, “Zaļās pasakas” interpretācijas.
Ziemassvētku laika koncertā 3. decembrī bērnus gaida gaišs un humora pilns piedzīvojums, kas vedīs tūkstošiem gadu senā pasaules vēsturē. “Pirmais sniegs. Orķestromīma akmens laikmetā” top kā otrais orķestra “Rīga” un ansambļa “Rīgas pantomīma” kopdarbs pēc veiksmīgās izrādes “Orķestromīma” 2023. gadā. Koncertizrādē bērni varēs uzzināt, kā akmens laikmeta cilvēks pirmo reizi sastapās ar sniegu un kā šo notikumu, emocijas un brīnumu iespējams izstāstīt bez vārdiem – vien ar mūziku un kustību.
Cikla koncertu programmas veido orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai bērniem koncerts būtu ne tikai izzinošs, bet arī dzīvs un aizraujošs: “Plānojot koncertu programmas, es domāju par to, lai koncerta pieredze dotu bērniem iespēju ne tikai mācīties pasākumu apmeklējuma kultūru un papildinātu zināšanas mūzikā, bet arī atstātu atmiņā paliekošu iespaidu un radītu interesi nākotnē apmeklēt arī citus koncertus un kultūras pasākumus.”
Koncertu cikls “Nāc, ieklausies orķestrī RĪGA!” veidots 1.-6. klašu skolēniem. Rudens semestrī VEF Kultūras pilī notiks divi abonementa koncerti - 14.oktobrī plkst. 10.00 un 12.00 “Pasaka. Poga” un 3. decembrī plkst. 10.00 un 12.00 “Pirmais sniegs. Orķestromīma akmens laikmetā”. Koncerti veidoti ar Valsts Kultūrkapitāla fonda 2026. gada mērķprogrammas “Programmas “Latvijas skolas soma” satura radīšana” atbalstu. Vairāk informācijas pieejams orķestra “Rīga” mājaslapas sadaļā “Bērniem” un “Latvijas skolas somas” kultūras norišu piedāvājumā.
19. septembrī plkst. 18.00 Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīcā (Balvu novada Bērzpils pagastā) klausītāji aicināti uz koncertuzvedumu “Topi stipra, sirds”, kas veltīts izcilajai latviešu dzejniecei un dziesminiecei Broņislavai Martuževai. Ieeja koncertā – par ziedojumiem.
Koncertuzveduma “Topi stipra, sirds” mākslinieciskās koncepcijas autores ir diriģente Aira Birziņa un Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka. Dzejnieces Broņislavas Martuževas (1924–2012) simtgade tika atzīmēta 2024. gada 8. aprīlī. B. Martuževa ir vesela laikmeta leģenda, kuras dzeja nav atdalāma no viņas personības – to caurvij ticības spēks, kristīga cilvēka tīrais dzīves redzējums un patiesa tēvzemes mīlestība.
Bērzpils pagasts ir B. Martuževas dzimtā vieta – dzejniece dzimusi tolaik Domopoles pagasta Slavītu ciemā Helēnas un Jāņa Martuževu ģimenē kā septītais bērns. Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir B. Martuževas dzimtā baznīca, un tās altārdaļā glabājas dzejniecei 1994. gadā piešķirtais Triju Zvaigžņu ordenis.
Koncertuzvedumā “Topi stipra, sirds” piedalīsies aktrise Baiba Broka, solistes Ieva Parša un Agate Grīnhofa, VEF Kultūras pils sieviešu koris DZINTARS un diriģente Aira Birziņa, kā arī instrumentālā grupa – Laima Jansone (kokle), Valdis Zilveris (akordeons), Indulis Cintiņš (vijole), Ainārs Paukšēns (čells) un Edgars Tomševics (klavieres). Skanēs īpaši uzvedumam radīti jaundarbi – komponistu Jēkaba Jančevska, Valda Zilvera un Artura Maskata mūzika ar Broņislavas Martuževas dzeju. Programmā iekļautas arī pašas dzejnieces sacerētās dziesmas īpašos aranžējumos korim, solistēm un instrumentālajai grupai. Koncertuzvedumu caurvīs B. Martuževas dzeja aktrises Baibas Brokas lasījumā. Muzikālajā stāstā savīsies dzejnieces literārajā mantojumā iekodētās un mūžā izdzīvotās vērtības – pateicība un pazemība Dieva priekšā, dzimtās zemes, dabas un cilvēku mīlestība, personības gara spēks un dzīvi apliecinoša enerģija. Mīlestības dzejā atklāta vēl viena ļoti cilvēciska B. Martuževas personības šķautne – dziļi un kaislīgi jūtoša sieviete. “Dižens mazums ved uz diženu lielumu” – tie ir Broņislavas Martuževas vārdi un dzejnieces simtgades simboliskais sauklis, kas trāpīgi raksturo viņas personību un pasaules redzējumu. Koncertuzvedums “Topi stipra, sirds” ir viendaļīgs, veidots vienotā dzejas un mūzikas plūdumā. Uzveduma ilgums – aptuveni 1 stunda un 15 minūtes.
Dzejniece Broņislava Martuževa – iekšējās brīvības un gara spēka simbols, Nacionālās Pretošanās kustības dalībniece, represēta, izsūtīta uz Sibīriju, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Dzejnieces radošā biogrāfija, dzīvesstāsts un personības kontrastainā daudzveidība nes sevī jaudīgus impulsus Latvijas 20. gadsimta vēstures izpratnei un iedvesmu virzībai nākotnē.
“Broņislavas Martuževas dzeja, viņas skaudrā, sīkstā, dzīvības spēka pilnā, nerimtīgi radošā personība manī raisa ne vien milzu cieņu kā pret mākslinieci un spēcīgu cilvēku, bet arī izaicina nepadoties šī laika grūtību, kompromisu priekšā, meklēt un sajust to spēku, ko dod ticība Dievam, un izturēt visu, ko dzīve – katram tik atšķirīgu – mums ir paredzējusi. Martuževas dzejā es rodu spēka vārdus arī savai dzīvei. Lai tie iedvesmo mūs visus!” par koncertuzvedumu saka aktrise, mākslinieciskās koncepcijas līdzautore Baiba Broka.
Uzveduma pirmizrāde notika 2024. gada 13. aprīlī Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē, vēlāk tas skanējis arī Rīgā, Lubānā un Viļānos. Broņislavas Martuževas fonds “Rakstītāja” un dzejnieces simtgadei veltītie notikumi – dziesmu grāmata “Dzimst dziesmas tautā, dzimst...” un koncertuzvedums “Topi stipra, sirds” – ir ieguvuši Latgaliešu kultūras gada balvu BOŅUKS 2024.
Koncertuzvedumu “Topi stipra, sirds” organizē biedrība “Dzintara koris” sadarbībā ar Bēržu Svētās Annas Romas katoļu draudzi. Projekta īstenošanai atbalsts saņemts Latgales reģiona attīstības aģentūras īstenotās programmas “Latgales kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Mūziķis Ralfs Eilands pēc ilgākas pauzes solo daiļradē atgriežas ar jaunu singlu “Tavs kailums”. Dziesma tapusi kopā ar producentu Kasparu Ansonu, un šī ir abu mūziķu pirmā kopīgā sadarbība.
“Tavs kailums” vēsta par attiecību pašu sākumu – brīdi, kad divi cilvēki vēl nav kļuvuši par pāri, taču savstarpējā tuvība un uzticēšanās jau rada sajūtu, ka viņi viens otru pazīst daudz ilgāk. Tas ir stāsts par koķetēšanu, noslēpumiem un tiem īpašajiem “taureņiem vēderā”, kad apkārtējā pasaule uz brīdi šķietami pazūd.
“Man ļoti patīk šis brīdis starp iepazīšanos un nonākšanu attiecībās – savstarpējā koķetēšana un vislielākie taureņi vēderā,” par dziesmas ideju stāsta Ralfs Eilands.
Dziesmas mūzikas un teksta autori ir Ralfs Eilands un Kaspars Ansons, savukārt Ansons uzņēmies arī skaņdarba producēšanu. Jaunajā ierakstā abi eksperimentējuši ar skanējumu, tajā iekļaujot arī latīņu mūzikai raksturīgus ritmus.
Ideja par abu mūziķu sadarbību radusies spontāni pēc grupas “Very Cool People” koncerta “Palladium Rīga”, kurā gan Eilands, gan Ansons piedalījušies kā viesmākslinieki. Pēc koncerta Ralfs uzrunājis Kasparu ar piedāvājumu kopīgi radīt mūziku, un rezultātā tapis singls “Tavs kailums”.
Jaunais singls iezīmē Eilanda atgriešanos pie aktīvākas muzikālās darbības pēc ilgāka pārtraukuma. Rudenī mūziķis būs redzams arī televīzijā – viņš ir viens no septiņiem šova “Izklausies redzēts” dalībniekiem, kura jaunā sezona oktobrī būs skatāma kanālā 360TV.
Dziesma “Tavs kailums” pieejama lielākajos mūzikas straumēšanas servisos.
Monta Tupčijenko Hamburgā pirmatskaņo jaunu koncertprogrammu, uzsāk darbu Latvijas Mūzikas akadēmijā un gatavo programmu latviešu valodā
Programma “The Sound She Inherited” (Skaņa, ko viņa mantoja) tapa Montas Tupčijenko džeza kompozīcijas maģistrantūras studiju noslēgumā. Šovasar tā izskanēja Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolas Forum zālē ar Žannu Lavalli (solo fagots) un Kristianu Kunertu pie diriģenta pults, piedaloties džeza orķestrim, jauktajam korim un Hamburgas kamerorķestrim. Noslēdzot studijas, Tupčijenko ir apņēmusies vairāk laika pavadīt Latvijā: no šī mācību gada viņa pasniedz džeza kompozīciju, aranžēšanu un improvizāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī gatavo jaunu kamermūzikas un džeza programmu “Ziemas stāsti” ar dzeju latviešu valodā.
Koncerta video pieejams te:
Programmas tapšanas procesā Monta izmantoja latviešu dzejnieku tekstus (tika atskaņotas kompozīcijas ar Austras Skujiņas un Aleksandras Lines vārdiem), rakstīja par dzimtās Latvijas dabu un muzikālām tradīcijām. Programmas kulminācijā izskanēja skaņdarbs “The Sound She Inherited” – trīsdaļīgs koncerts solo fagotam un kamerorķestrim, kas iemiesoja komponistes personīgo ceļojumu caur latviešu tautas atmiņu. Programma tapa sadarbībā ar franču fagotisti Žannu Lavalli (Lavalle) – mūziķes improvizācija un brīvā džeza elementi bagātināja kopkoncertu, kura nosaukums ietvēra gan tradīcijas, ko abas mūziķes mantoja no bērnības, gan arī sievišķīgas emocijas un skanējumu.
“Pirmā daļa ir veidota kā rituāls – tās pamatā ir latviešu tautas dziesmas. Otrā daļa ievada klausītāju mūsdienīgākā noskaņā un balstās uz tautasdziesmu “Vēja māte” – orķestris fagota pavadībā cīnās ar vētru un tās neizdzēšamo sēru noskaņojumu. Trešā daļa ienes gaismu: tautasdziesmas “Ganīdama saganīju” un “Es varēju dzirkstis šķilt” ir pilnas ar cerību un drosmi, ar putnu balsīm un tradicionālās deju mūzikas skaņām” – stāsta komponiste.
Pagājušomēnes Montas Tupčijenko skaņdarbs klavierēm “Karikatūra” uzvarēja HASTAM festivāla mūzikas konkursā (Vācija) starptautisko komponistu kategorijā un pianiste Evgeņija Klejna atskaņoja to Hamburgas Bürgerhaus Wilhelmsburg 4. septembrī festivāla ietvaros. “Montas kompozīcija izcēlās ne tikai ar savu māksliniecisko kvalitāti, bet arī unikālo perspektīvu, emocionālo dziļumu un personīgo balsi, kas rezonēja ar starptautisko žūriju”, uzsver konkursa rīkotāji.
Monta Tupčijenko ir godalgota latviešu komponiste, dziedātāja un diriģente, kuras daiļrade savieno džezu, tautas mūziku, laikmetīgo akadēmisko mūziku un progresīvo roku. Viņa ieguvusi maģistra grādu džeza kompozīcijā Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā (HfMT), kur studējusi pie prof. Volfa Keršeka (Wolf Kerschek) un prof. Rutas Paideres. Montas mūziku atskaņojuši starptautiski ansambļi, no Hamburgas kamerorķestra līdz NDR bigbendam, un tā skanējusi festivālos un koncertvietās Latvijā un Vācijā. Viņa ir Gerharda Trēdes Jauno komponistu balvas un HASTAM Festivāla balvas ieguvēja. Šobrīd Monta turpina profesionālo izaugsmi Norvēģijas Mūzikas akadēmijā, papildinot zināšanas džeza kompozīcijā un ritmisko ansambļu diriģēšanā pie Gīra Lisnes (Geir Lysne) un Helges Sundes (Helge Sunde). No 2026. gada septembra viņa pasniedz džeza kompozīciju, aranžēšanu un improvizāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Aminata Savadogo un Intars Busulis klausītājiem piedāvā savu pirmo kopīgo dziesmu “Tikai tevis dēļ”. Skaņdarbs, kas no 15. septembra pieejams straumēšanas platformās, tapis kā personisks vēstījums par vienu no spēcīgākajām beznosacījuma mīlestības formām – vecāku mīlestību pret bērnu.
Aminatai dziesmas tēma ir īpaši tuva, jo tās ideja saistīta ar pašas pieredzi pēc bērna piedzimšanas. Kļūšana par mammu mainījusi viņas skatījumu uz dzīvi un devusi vēlmi radīt dziesmu, kas būtu nozīmīga ne tikai šobrīd, bet ko pēc daudziem gadiem varētu klausīties arī viņas bērns.
“Ar bērna piedzimšanu dzīvei parādījās pilnīgi cita jēga. Bērns ir tas viens cilvēks, kuram tiešām esi gatavs atdot visu, kas tev ir, lai tikai viņš būtu laimīgs. Domāju, ka daudzi vecāki šo sajūtu ļoti labi pazīst. Vēlējos radīt dziesmu, ko arī mans bērns kādreiz varētu klausīties un kas paliktu un dzīvotu vēl ilgi,” stāsta Aminata.
Dziesmas vēstījums ir tuvs arī Intaram Busulim, kurš atzinis, ka viņam kā tēvam viena no lielākajām vērtībām ir redzēt savus bērnus laimīgus. Tādējādi abu mākslinieku pirmā kopdziesma kļuvusi ne tikai par muzikālu sadarbību, bet arī par abiem personisku stāstu.
Lai gan “Tikai tevis dēļ” ir Aminatas un Busuļa pirmais kopīgi ierakstītais skaņdarbs, doma par duetu briedusi jau vairākus gadus. Aminata neslēpj, ka dziedāt kopā ar Busuli bijis viens no viņas muzikālajiem sapņiem. Savulaik viņa pat nosūtījusi mūziķim dziesmu, taču toreiz iecere līdz kopīgam ierakstam nenonāca.
Jaunu impulsu sadarbībai devusi abu tikšanās šogad, kad sarunā par Aminatas gaidāmo solokoncertu izskanējusi ideja, ka tajā abi varētu izpildīt jaunu kopdziesmu. Tas, kas sākotnēji bijis tikai publiski izteikts solījums, dažu mēnešu laikā pārtapis gatavā skaņdarbā.
Busulis sadarbību ar Aminatu raksturo kā dabisku un vieglu, uzsverot, ka dziedātājai jau sākotnēji bijusi skaidra vīzija par dziesmu un tās vēstījumu.
“Ar Aminatu ir ļoti viegli sadarboties. Viņa ieklausās, ir atvērta, un viņai bija skaidra vīzija par dziesmu. Man atlika tai pielikt kaut ko no sevis, un viss salikās kopā ļoti dabiski. Man šķiet, ka mūsu duets tiešām elpo,” saka Intars Busulis.
Arī Aminata atzīst, ka abu balsis, viņasprāt, labi papildina viena otru, tādēļ īpašs prieks ir par to, ka ilgi lolotais duets tapis tieši ar dziesmu par tik personisku un paliekošu tēmu.
Dziesmas “Tikai tevis dēļ” mūzikas autori ir Aminata Savadogo, Intars Busulis un producents Jānis Jačmenkins jeb JJ Lush. Vārdus sarakstījuši dzejnieks Marts Pujāts un Aminata Savadogo, savukārt aranžiju veidojis JJ Lush.
“Tikai tevis dēļ” būs iespējams dzirdēt arī abu mākslinieku kopīgā izpildījumā uz skatuves – 26. novembrī koncertzālē “Palladium” Aminatas solokoncertā “Liela meitene”.
Kalniņš? Vasks? – unikāla koncertprogramma Cēsīs un Rīgā
Jaunā koncertprogrammā Kalniņš? Vasks? satiksies divas lielas muzikālas personības - Imants Kalniņš un Pēteris Vasks. Koncertu programmās tā ir diezgan reta satikšanās, kaut abi gandrīz vienaudži. Dažādi dzīves stāsti un mūzikas ceļi, kas šoreiz atradīs vienu ceļu, centrā liekot kora skanējumu.
Par mūziku un ar to saistītām sajūtām Kalniņš reiz teicis: Tas ir kā, ieejot mežā, pēkšņi ieraugu – rekur ir sēne, baravika!, bet kurā brīdī tā izauga, to taču es neredzēju! Pirmīt gāju garām, un tās sēnes tur nebija, bet tagad eju, un pēkšņi tā tur ir. Tāpat ir ar sajūtām – te ir, un te nav.
Koncertā iekļautas zināmas un mazāk zināmas abu autoru kora un solo dziesmas, arī daži instrumentālu skaņdarbu pārlikumi nebijušiem sastāviem. Liela daļa skaņdarbu saistīti ar komponistu agrīno daiļradi, kad viņu rakstīšanas rokraksts un raksturīgās melodiskās valodas veidojās.
Divi koncerti, divas dažādas norises vietas, atšķirīgs solistu sastāvs, bet viena programma.
18. oktobrī plkst. 18.00 Koncertzālē CĒSIS
Koncertā piedalās solists Andrejs Reinis Zitmanis, sitaminstrumentālists Reinis Tomiņš, pianiste Ieva Dzērve
24. oktobrī plkst. 19.00 Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā
Koncertā piedalās soliste Ieva Akuratere, ģitārists Jānis Ruņģis, ērģelniece Kristīne Adamaite
Abus koncertus vieno Jauniešu koris BALSIS, gaismu mākslinieks Ivars Vācers, fotogrāfs Lauris Vīksne un video mākslinieks Juris Pīlēns, grafiskā dizaina autore Krista Bitmete, mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis.
Koncertos skanēs - Mīlestība, Trīs meži, Vienība, Savā tautā, Lūgšana, Abi kopā, Zvani, Mazs koncerts korim, diriģentam un komponistam, Var jau būt, ka viss tas tikai joki u.c.
Ints Teterovskis saka: Man Kalniņa un Vaska mūzika ir ārkārtīgi svarīga, tā dzīvo manī ik dienas un iedvesmo. Abi izcili melodiķi ar spēju emocionāli aizraut un neatstāt vienaldzīgu. Arī Pētera Vaska pašam sev bērnībā rakstītais un atstātais vēstījums “laika kapsulā” Aizputē šķiet pārlaicīgs un visiem noderīgs - “Mīļais Pēteri! Gandrīz viss, ko vēlējies, ir piepildījies. Sapņo, un sapņi piepildās! Mazais sargeņģelis.”
Pateicoties Sociālajam uzņēmumam “Ieraugi Nedzirdēto”, koncertos tiek nodrošināts zīmju valodas tulks.
Koncertus organizē Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis”, pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam
Biļetes bilesuparadize.lv
Jauna laikmeta sākums. Sinfonietta Rīga 21. koncertsezonas atklāšana un diriģenta Olari Eltsa Inaugurācijas koncerts.
Piektdien, 2. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā 21. koncertsezonu atklās Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, bet jaunā mākslinieciskā vadītajā statusā publikas priekšā pirmo reizi stāsies igauņu diriģents Olari Eltss. Savu pirmo sezonu Eltss aizsāks ar simbolisku atskaites punktu - vācu klasiķa Ludviga van Bēthovena Piekto simfoniju. Līdzās likta arī viņa tautieša Erki Svena Tīra un Vācijā mītošās dienvidkorejiešu skaņumākslas zvaigznes Unsukas Činas mūzika, kā arī starptautiski visatpazīstamākā latviešu skaņraža, šīgada jubilāra Pētera Vaska Pirmais koncerts vijolei un stīgu orķestrim “Tālā gaisma”, kurā solistes godā aicināta virtuozā somu vijolniece Elīna Vehele (Elina Vähälä).
Raksturojot orķestra un arī paša radošajā mūžā nozīmīgo notikumu, Eltss pauž:
“Esmu priecīgs un saviļņots jūs pirmoreiz aicināt uz koncertu kā kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs. Tā būs revolūcija! Mēs sāksim mūsu kopdarbu ar četrām svarīgākajām notīm klasiskās mūzikas vēsturē. Ar Ludviga van Bēthovena Piekto simfoniju. Simfoniju, kas mainīja pasauli”.
Uzsākot mākslinieciskā vadītāja pienākumus, Eltss saviem klausītājiem Latvijā piedāvā gan oriģinālu pieeju programmu sakārtojumā un satura veidošanā, gan, vienlaikus, sola turpināt sava priekšgājēja, Sinfonietta Rīga dibinātāja un ilggadējā vadītāja Normunda Šnē iedibinātās tradīcijas. To vidū īpaši nozīmīga būs baroka un Vīnes Klasicisma muzikālā mantojuma kopšana, 20. gs. muzikālo strāvojumu un stilu virzienu izzināšana, spilgtu parādību meklējumi mūsdienu mūzikas pasaulē un jauno Latvijas un Baltijas mūzikas vārdu popularizēšana.
Kā iepriekš vēstīts orķestra 21. sezonas galvenie koncerti tiks kārtoti trīs tematiskajās līnijās katrā ietverot trīs koncertprogrammas. Dižais Bēthovens - tematiskā līnija ar ko tiks aizsākta un arī noslēgta orķestra koncertsezona un tiks veltīta vācu komponista Ludviga van Bēthovena daiļradei. Koncertos ar skanīgo apzīmējumu Rīga rada, Rīga klausās klausītājiem tiks piedāvāta Rīgā dzimušu vai Rīgā iedvesmu smēlušos cittautu komponistu mūzika, spilgti latviešu solisti un viesdiriģenti, tā pasvītrojot Rīgas kā globālas mūzikas pilsētas nozīmi Eiropas mūzikas kontekstā. Savukārt Franču mūzikas maigās svārstības ir tematiskais virziens, kas atvēlēts franču mūzikas savpatā rakstura un neatkārtojamā šarma atklāsmei.
Diriģenta Olari Eltsa stāšanās jaunajā amatā ir īpašs notikums gan Sinfonietta Rīga mūziķu kolektīvam, gan arī visai Latvijas akadēmiskās mūzikas saimei. Kā viesdiriģents pie Sinfonietta Rīga diriģenta pults Olari Eltss ir stājies vairākkārt arī līdz šim. Vienlaikus jaunais statuss Eltsa biogrāfijā zināmā mērā vērtējams kā atgriešanās pie klausītājiem Latvijā. No 2001. līdz 2006. gadam viņš ir veicis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta amata pienākumus.
Plašu starptautisku atpazīstamību Olari Eltss izpelnījies ar savu aizrautīgo pieeju oriģinālu koncertprogrammu veidošanā. Kopš 2020. gada viņš ir Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ārpus dzimtās Igaunijas Olari Eltss kā viesdiriģents uzstājies kopā ar tādiem izciliem orķestriem kā Leipcigas Gewandhausorchester, Somijas Radio simfonisko orķestri, Dānijas Nacionālo simfonisko orķestri, Roterdamas filharmonisko orķestri, Nīderlandes Radio filharmonisko orķestri, BBC simfonisko orķestri, Mančestras The Hallé orķestri, Birmingemas pilsētas simfonisko orķestri, Belfāstas Ulsteras orķestri, Francijas Radio filharmonisko orķestri, Orchestre National de France, Orchestre National de Lyon, Luksemburgas filharmonisko orķestri, Polijas Nacionālo radio simfonisko orķestri, Budapeštas Festivāla orķestri, Kvebekas simfonisko orķestri, Tokijas Yomiuri Nippon simfonisko orķestri, Seulas filharmonisko orķestri, Oklendas filharmonisko orķestri un Melburnas simfonisko orķestri.
2026./2027. gada sezonā Olari Eltss turpinās vadīt Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri tā vēsturiskajā simtgades sezonā, tostarp plānotas starptautiskas turnejas Eiropā un Āzijā. Līdztekus, stājoties Sinfonietta Rīga vadītāja amatā, kopā ar ievērojamo vācu vijolnieci Izabellu Faustu Eltsam plānota atgriešanās pie Islandes simfoniskā orķestra, sadarbība plānota arī ar Helsinku filharmonisko orķestri, Tamperes filharmonisko orķestri, Tapiola Sinfonietta un Taipejas simfonisko orķestri.
Kā redzams mūsdienu Baltijas un Ziemeļvalstu mūzikas popularizētājs Eltss aizvien aktīvi darbojas skaņu ierakstu veidošanā, izgaismojot daudzu reģiona vadošo komponistu nozīmīgākos darbus. Viņa īstenotais somu komponistes Kaijas Sāriaho opusa True Fire ieraksts kopā ar Radio France saņēma 2024. gada Gramophone balvu kategorijā “Mūsdienu ieraksts”. Jaunākie skaņu ieraksti, kas tapuši izdevniecības BIS Records paspārnē piedāvā godalgotā norvēģu komponista Eivinda Torvunda mūziku sadarbībā ar Oslo filharmonisko orķestri, kā arī somu komponista Kalevi Aho sacerējumus ar Antverpenes simfonisko orķestri un Kymi Sinfonietta. Eltsa diskogrāfijā rodami arī igauņu 20. gadsimta klasiķa Heino Ellera simfonisko poēmu un Vijolkoncerta ieraksti kopā ar latviešu vijolnieci Baibu Skridi un Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, kā arī starptautiski plaši atzīta ierakstu sērija ar igauņu komponista Erki Svena Tīra darbiem, kas tapuši izdevniecībā Ondine, sadarbībā ar Tapiola Sinfonietta. Eltsa studijas darbu vidū izceļami arī Hjalmāra Borgstrēma un Dmitrija Šostakoviča vijolkoncerti kopā ar norvēģu vijolnieci Elbjērgu Hemzingu un Vīnes simfonisko orķestri, kā arī kritiķu augsti novērtētais Detlefa Glanerta un Lučāno Berio darbu ieraksts kopā ar Helsinku filharmonisko orķestri.
Olari Eltss pazīstams arī ar savu vērienu skatuviskajā mākslā. Viņš ir diriģējis tādu operu kā Volfganga Amadeja Mocarta “Dons Žuans” un “Idomeneo” vai Hektora Berlioza “Fausta pazudināšana” iestudējumus. Eltss pazīstams arī ar saviem starpžanru sadarbības projektiem. Kopā ar Tallinā bāzēto teātra kompāniju NO99 uz Berlīnes Konzerthaus skatuves diriģents piedalījies Viljama Šekspīra lugas “Sapnis vasaras naktī” iestudējumā, integrējot dramatisko materiālu ar Fēliksa Mendelszona slaveno mūziku. Leonarda Bernsteina 100. jubilejas gadā Olari Eltss piedalījās filmas On the Waterfront tapšanā, diriģējot skaņu celiņa ierakstu kopā ar Luksemburgas filharmonisko orķestri. Savukārt iepriekšējā sezonā Eltss piedalījās Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra izrādes “Makbets” atjaunotā iestudējumā sadarbībā ar Igaunijas Drāmas teātri.
Olari Eltss bijis Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents no 2007. līdz 2020. gadam, bet no 2011. līdz 2014. gadam galvenā viesdiriģenta amatu viņš ieņēma Helsinku filharmoniskajā orķestrī. No 2018. līdz 2022. gadam Eltss bijis Somijas Kymi Sinfonietta mākslinieciskais padomnieks, bet no 2006. līdz 2011. gadam - Orchestre National de Bretagne mākslinieciskais padomnieks. Pirms tam, no 2007. līdz 2010. gadam Eltss darbojies kā Skotijas kamerorķestra galvenais viesdiriģents.
ASV dzimusī un Somijā augusī vijolniece Elīna Vehele ir viena no pieprasītākajām mūslaiku koncertsolistēm. Jau divpadsmit gadu vecumā viņa debitēja ar Lahti simfonisko orķestri. Veheles radošo darbību raksturo daudzpusība, kas tiklab raisa publikas simpātijas, kā arī kritiķu atzinību. Laikrakstā Chicago Tribune viņa raksturota kā "Virtuoza, stilīga un apdāvināta mūziķe, kuras nevainojamā spēles tehnika bagātināta ar dvēselisku dziļumu, jutekliskumu un plašu iztēli."
Kā viessoliste viņa pastāvīgi sadarbojas ar vadošajiem Somijas orķestriem, bet ārpus Eiropas viņa regulāri viesojas pie tādiem kolektīviem kā Hjūstonas simfoniskais orķestris, Vankūveras simfoniskais orķestris, Yomiuri Nippon simfoniskais orķestris.
Kopš 2023.gada gada Vehele ir Nāntali mūzikas festivāla mākslinieciskā vadītāja.
Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta veikalā.
Dziedātāja Sanita Ābola jeb Sabella klausītājiem piedāvā jaunu dziesmu “Dēļ Tevis”, kas tapusi sadarbībā ar DJ DARK LATVIJA. Jaunais skaņdarbs radīts kantrī stilā un īpaši pielāgots Sabellas balsij, savukārt dziesmas aranžējumu veidojis Andris Šīrants.
Ideja par kopīgu dziesmu radusies pēc Sabellas un DJ DARK LATVIJA iepazīšanās Šlāgermūzikas festivālā Bīriņu pilī. Abu sarunās radusies interese par muzikālu sadarbību, kas drīz vien pārtapusi konkrētā iecerē – uzrakstīt dziesmu tieši Sabellai.
“Ar DJ DARK LATVIJA iepazināmies Bīriņu pilī Šlāgermūzikas festivālā, kur abiem radās interese par kopēju sadarbību. Tā tapa pēc tam, kad biju iedziedājusi “Kaprīzā meitene”. Jaunā dziesma tika uzrakstīta tieši manai balsij,” par dziesmas tapšanu stāsta Sabella.
“Dēļ Tevis” ir nākamais solis dziedātājas muzikālajā ceļā pēc iepriekš izdotās Aijas Rimšas dziesmas “Kaprīzā meitene” Sabellas izpildījumā. Šoreiz izvēlēts kantrī skanējums, bet dziesmas mūziku un vārdus radījis DJ DARK LATVIJA.
Pie skaņdarba aranžējuma strādājis Andris Šīrants, savukārt nozīmīgs darbs ieguldīts arī Sabellas vokālajā sagatavošanā. Dziedātāja īpaši izceļ savas vokālās pedagoģes ieguldījumu, kura kopā ar viņu rūpīgi strādājusi pie jaunās dziesmas izpildījuma.
Līdz ar dziesmu klausītājiem pieejams arī “Dēļ Tevis” videoklips.
Dziesma: “Dēļ Tevis”Izpildītāja: Sanita Ābola / SabellaMūzika: DJ DARK LATVIJATeksts: DJ DARK LATVIJAAranžējums: Andris Šīrants
Grupa YŪT pēc ilgākas pauzes klausītājiem piedāvā uzreiz divas jaunas dziesmas – “Divatā” un “Džinsos” – un izziņo akustisko koncerttūri “YŪT akustiski”, kas rudenī un ziemā viesosies 12 Latvijas pilsētās.
“Esam pavadījuši brīnišķīgu, koncertiem bagātu vasaru un pateicībā par sajusto enerģiju nododam saviem klausītājiem uzreiz divas jaunas dziesmas! Dziesmas “Divatā” un “Džinsos” ir ļoti atšķirīgas, tām ir divas dažādas sajūtas, bet tās mijiedarbojas viena ar otru,” par jaunumiem stāsta grupas dalībnieki Emīls un Matīss.
Abām jaunajām dziesmām tapuši arī videoklipi, kuru režisors ir Valters Kārklis.
Līdz ar jaunās mūzikas izdošanu YŪT gatavojas īpaši lolotai akustiskajai koncertprogrammai. Tūrē ierasto bungu vietā grupas skanējumu papildinās klavieres, ļaujot vēl vairāk izcelt dziesmu emocionālo dziļumu, nianses un šarmu. Koncertos būs dzirdamas jau klausītāju iecienītās YŪT dziesmas “Tuvu”, “Acis” un “Pamosties”, kā arī jaunākie singli “Divatā” un “Džinsos”.
YŪT ir indie pop grupa, kas savā mūzikā apvieno elektroniskus bītus un sapņainu popmūzikas skanējumu, veidojot viegli uztveramas, bet vienlaikus emocionāli piesātinātas dziesmas. Grupas sastāvā darbojas Emīls Deivids Zučiks un Matīss Jānis Berzinskis.
Latvijas mūzikas vidē YŪT debitēja 2024. gadā ar dziesmu “Tuvu”, kas guva klausītāju un radiostaciju ievērību. “Tuvu” saņēma mūzikas balvas “GAMMA” nomināciju kategorijā “Gada radio hits”, savukārt YŪT tika nominēti kategorijā “Gada jaunais mākslinieks/grupa”. Grupas atpazīstamību turpinājušas veidot arī dziesmas “Pamosties”, “Tu” un “Acis”.
“YŪT akustiski” koncerti:
23. oktobrī – Sigulda, BLAUMANIS
7. novembrī – Cēsis, Dimension Ink
13. novembrī – Rīga, M/Darbnīca
21. novembrī – Jelgava, K/N “Rota”
27. novembrī – Valmiera, Valmieras Kultūras centrs
29. novembrī – Lūznava, Lūznavas muiža
3. decembrī – Ādaži, Ādažu Kultūras centrs
12. decembrī – Liepāja, Pegaza pagalms
8. janvārī – Saldus, Saldus Mūzikas un mākslas skola
9. janvārī – Ventspils, Pārventas bibliotēka
15. janvārī – Ogre, Ogres Kultūras centrs
16. janvārī – Vecstāmeriena, Stāmerienas pils
Biļetes uz koncertiem pieejamas YŪT mājaslapā un “Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā.
Mūziķe Ilze Rijniece izdod sava popmūzikas projekta Āriya trešo singlu “Mana saule”, kurā turpina mīlestības tēmu un aicina klausītājus vasaras sauli sev līdzi nest visa gada garumā. Dziesma tapusi sadarbībā ar multimākslinieku, producentu Rick Feds.
Kādu laiku dziesma “Mana saule” bija palikusi Ilzes dziesmu krātuvē, līdz pie tās atgriezusies iedvesma. Sadarbībā ar Rick Feds tā ieguvusi svaigu popmūzikas skanējumu, Āriya muzikālajam virzienam piešķirot jaunu nokrāsu.
“Ik reizi neplānoti ir sanācis tā, ka caur dziesmām piesaucu attiecības, kuras ļoti vēlētos. Arī dziesma “Melodijas” iegriezās šādā noskaņā, lai arī aizsākās ar ilgām,” atklāj mūziķe, kura ar dziesmās iekapsulē gan personīgo stāstu, gan cilvēciski svarīgas vērtības. Šajā reizē māksliniece aicina vasaras sauli nest sev līdzi visa gada garumā. Viņa turpina: “Visbiežāk gan pati esmu tā spožā gaisma, kura nenodziest. Ja esmu šādā sajūta, tad blakus cilvēks ir patīkama dzīves piegarša, nevis cerības stars.”
Āriya vārds Ilzei Rijniecei ir kā drosmes un bez limita dzīves atspoguļojums. Ja Ilze mēdz šaubīties, tad Āriya dzied, mirdz, dejo, flirtē, var būt maiga, var būt nekaunīga un kāpj uz skatuves, laužot prāta robežas. Līdz šim Āriya klausītājus priecējusi ar dziesmām “Nosnigt” un “Melodijas”.
Mūzika spēj radīt drošu telpu, kurā ikviens ir sadzirdēts, pieņemts un saprasts. Koncerts “Tu neesi viens” 10. oktobrī plkst. 17.00 Koncertzālē “Ave Sol” skanēs kā veltījums Pasaules mentālās veselības dienai, bet programmā vienkopus dzirdēsim katra kolektīva Starptautiskiem konkursiem un festivāliem sagatavotās programmas.
Sieviešu koris “Rīgas kamerkoris” savu māksliniecisko rokrakstu atklās Starptautiskajam koru konkursam “Victoria Ljubljana 2026” sagatavotajā programmā, ar ko no 16. oktobra līdz 20. oktobrim startēs Slovēnijā.
Jauniešu koris “Mīts” izpildīs programmu, ar kuru piedalīsies Starptautiskajā koru festivālā “We are singing in Ljubljana”, apliecinot Latvijas kordziedāšanas tradīciju spēku un jaunās paaudzes māksliniecisko kvalitāti.
Savukārt meiteņu koris “Rīga” atskaņos repertuāru, kas apgūts augustā, piedaloties 15. Starptautiskajā Jauniešu kamerkoru tikšanās festivālā Usedomā, Vācijā. Starptautisko meistarklašu laikā jaunās dziedātājas strādāja kopā ar pasaulē atzītiem diriģentiem un pedagogiem, apgūstot jaunu repertuāru un pilnveidojot savu māksliniecisko meistarību. Šie skaņdarbi Latvijā izskanēs pirmoreiz.
Īpaša vieta programmā atvēlēta brīnišķīgajai dziedātājai Elizabetei Laurai Porgantei, kura savos doktorantūras studiju pētījumos pievēršas dziedātāja balss veselībai un labsajūtai. Viņas solo priekšnesumi organiski papildinās koncerta ideju, atgādinot, ka balss nav tikai instruments – tā cieši saistīta ar cilvēka fizisko, emocionālo un mentālo veselību.
Koncerta “Tu neesi viens” programma ir dziedātāju aicinājums būt vērīgākiem vienam pret otru, novērtēt kopā būšanas spēku un atcerēties, ka dažkārt viena saruna, viens skatiens vai kopīga dziesma var kļūt par cerības sākumu. Vienlaikus tas būs apliecinājums, ka kopīga muzicēšana ne tikai veido augstu māksliniecisko kvalitāti, bet arī stiprina cilvēku, kopienu un sabiedrību.
Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv
Latgalīšu Reps nāk klajā ar jaunu dziesmu “Stajanka” - skaņdarbu par vietu, kuru katrā mazpilsētā pazīst ikviens: benzīntanka stāvvietu. Tā ir vieta, kur pēc skolas, darba vai vienkārši tāpat satiekas jaunieši, lai nopirktu kafiju, parunātu par dzīvi, pasmietos, paklausītos mūziku un saprastu, ka vakars vēl nebūt nav beidzies.
“Stajanka” ir par to sajūtu, kas rodas, kad mazpilsētā it kā nekas īpašs nenotiek, bet tieši tur - pie benzīntanka - notiek vissvarīgākais. Kāds piebrauc ar mašīnu, kāds jau gaida, kāds aiziet pēc kafijas, un pēc pāris minūtēm stāvvieta kļūst par visas kompānijas pulcēšanās punktu.
Dziesmā Latgalīšu Reps iemūžina mazpilsētu jaunības ikdienu bez izskaistināšanas - spontānas tikšanās, nakts sarunas, smieklus, garlaicību, draudzību un to īpašo sajūtu, ka, lai labi pavadītu laiku, patiesībā nevajag neko daudz.
“Stajanka” ir nevis par konkrētu benzīntanku, bet par vietu, kas ir gandrīz katrā mazpilsētā. Tā ir vieta, kur aizbrauc ‘uz piecām minūtēm’, bet beigās paliec uz visu vakaru. Tur rodas stāsti, kas pēc tam tiek atcerēti gadiem,” stāsta Latgalīšu Reps.
“Stajanka” vienlaikus ir arī sava veida mazpilsētu himna - veltījums tiem vakariem, kad nav vajadzīgs klubs, festivāls vai liels pasākums. Pietiek ar savējiem, mašīnu, kafiju benzīntankā un stāvvietu, kur vienmēr var atrast vietu vēl vienai sarunai.
Ar šo dziesmu Latgalīšu Reps turpina runāt par ikdienas dzīvi un cilvēkiem sev apkārt, pārvēršot šķietami parastas situācijas mūzikā, kurā sevi var atpazīt ikviens, kurš kādreiz dzīvojis mazpilsētā.
“Stajanka” ir dziesma tiem, kuri zina: ja vakarā nav kur iet, vienmēr ir stajanka.
Sākas ceļš uz Latvijas nozīmīgākās mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons” 31. ceremoniju. Jau 6. oktobrī mākslas muzejā “Zuzeum” Latvijas mūzikas kopienu pulcēs otrais “Zelta Mikrofons” salidojums, simboliski atklājot arī ierakstu iesniegšanas periodu jaunajai balvas sezonai. Savukārt tās kulminācija gaidāma 2027. gada 16. janvārī Ventspilī, kur 31. reizi tiks godināti aizvadītā gada izcilākie sasniegumi Latvijas mūzikā.
“Zelta Mikrofons” salidojums 6. oktobrī jau otro gadu vienuviet pulcēs dažādu paaudžu Latvijas mūziķus un mūzikas nozares profesionāļus. Uz tikšanos aicināti balvas nominanti un laureāti no visiem tās pastāvēšanas gadiem, radot iespēju ne tikai atskatīties uz paveikto, bet arī satikt kolēģus, veidot jaunus kontaktus, pārrunāt nozarei aktuālos jautājumus un veicināt jaunas sadarbības.
““Zelta Mikrofons” ir vairāk nekā viena balvu pasniegšanas ceremonija gadā. Tā ir Latvijas mūzikas kopiena, kas augusi vairāk nekā 30 gadu garumā. Ar salidojumu vēlamies radīt vietu, kur dažādu paaudžu mūziķi un nozares profesionāļi var satikties, sarunāties un dalīties pieredzē. Vienlaikus mums ir svarīgi veidot arvien atklātāku dialogu par “Zelta Mikrofons” darbu un vērtēšanas procesu, uzklausot arī pašas nozares jautājumus un viedokļus,” norāda biedrība “Zelta Mikrofons”.
Viena no salidojuma centrālajām norisēm būs paneļdiskusija ar “Zelta Mikrofons” žūrijas pārstāvjiem. Tajā mūziķiem un citiem nozares profesionāļiem būs iespēja tuvāk iepazīt iesniegto darbu vērtēšanas procesu, kritērijus un žūrijas darba principus, kā arī uzdot savus jautājumus. Diskusijas iecere ir veidot atklātāku dialogu starp žūriju, balvas organizatoriem un Latvijas mūzikas nozari.
Vakara īpašais notikums būs dokumentālās filmas “30 gadi Latvijas mūzikā” otrās desmitgades pirmizrāde. Filmas pirmā daļa tika pirmizrādīta iepriekšējā “Zelta Mikrofons” salidojumā, bet jaunā daļa turpinās stāstu par balvu un Latvijas mūzikas attīstību no 2006. līdz 2016. gadam, atskatoties uz cilvēkiem, notikumiem un pārmaiņām, kas šajā desmitgadē veidojušas Latvijas mūzikas nozari.
Salidojums vienlaikus simboliski dos startu 31. “Zelta Mikrofons” balvas sezonai un ierakstu iesniegšanas periodam. Ceļš, kas sāksies oktobrī ar Latvijas mūzikas kopienas satikšanos, noslēgsies 2027. gada 16. janvārī Ventspilī ar gada nozīmīgāko mūzikas ierakstu apbalvošanas ceremoniju.
Vairāk nekā trīs desmitgades “Zelta Mikrofons” ir bijis līdzās Latvijas mūzikai laikā, kad mainījušies žanri, mākslinieku paaudzes, kā arī mūzikas radīšanas un klausīšanās paradumi. Nemainīgs palicis balvas galvenais uzdevums – izcelt izcilību un saglabāt sava laika nozīmīgākos Latvijas mūzikas sasniegumus. Balvas vēsturē līdzās jau leģendāriem Latvijas mūzikas vārdiem ierakstīti arī mākslinieki, kuri savu radošo ceļu tikai sākuši, un tieši dažādu paaudžu, žanru un muzikālo rokrakstu satikšanās ik gadu veido Latvijas mūzikas kopainu.
“Zelta Mikrofons” ir profesionāls novērtējums ne tikai māksliniekam uz skatuves, bet arī dziesmu autoriem, producentiem, mūziķiem un radošajām komandām, kuru kopīgais darbs pārtop mūzikā, ko klausāmies un atceramies.
““Zelta Mikrofons” ir vairāk nekā balva. Tas ir Latvijas mūzikas laika nospiedums. Katru gadu mēs fiksējam to, kas Latvijas mūzikā ir tapis, mainījies un sasniedzis jaunas virsotnes. Saņemt Zelta Mikrofonu nozīmē kļūt par daļu no šī stāsta. Mēs gribam, lai tā ir atzinība, pēc kuras tiecas mākslinieki, un vienlaikus notikums, ar kuru lepojas klausītāji, jo Latvijas mūzika ir mūsu kopīgā kultūras vērtība,” saka biedrības “Zelta Mikrofons” pārstāve Amanda Sleže.
“Zelta Mikrofons 31” apbalvošanas ceremonija notiks 2027. gada 16. janvārī Olimpiskajā centrā “Ventspils”. Tajā vienuviet satiksies aizvadītā gada spilgtākie mākslinieki, mūzikas radītāji un klausītāji, lai godinātu izcilākos sasniegumus Latvijas mūzikā.
31. ceremonija kļūs par aizvadītā mūzikas gada kulmināciju un vienlaikus turpinās vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā veidoto “Zelta Mikrofona” stāstu – dokumentēt un izcelt Latvijas mūziku, tās cilvēkus un sasniegumus.
8.oktobrī pirmizrādi piedzīvos muzikāls dziesmu stāsts “Pasaule, pasaulīt” – dinamisks un enerģisks iestudējums, kurā Borisa Rezņika mūzika satiekas ar jauno mākslinieku paaudzes degsmi, kustību un dzīvesprieku.
Top vērienīgs muzikāls stāsts, kā veltījums vienam no Latvijas popmūzikas aizsācējiem, komponistam un grupas “Eolika” dibinātājam Borisam Rezņikam. Jaunības prieks, enerģija, romantika, sapņi un vēlme mainīt pasauli - tas viss skan viņa mūzikā un tieši šo sajūtu jaunā iestudējuma veidotāji vēlas atklāt šodienas skatītājam.
Radošās komandas sastāvā un galveno varoņu lomās iejutīsies popmūzikas, mūziklu un TV šovu pasaulē zināmi mākslinieki — Dagnis Roziņš, Linn (Linda Rušeniece), Eduards Rediko, Estere Tauriņa, Toms Kursītis un Beate Megija Baranovska. Iestudējumā piedalīsies arī Toms Kalderauskis, Una Daniela, Artūrs Biķernieks, AnnaKrista un deju grupa astoņu dejotāju sastāvā.
Komponista draugs, dziesmu stāsta libreta autors un režisors Valdis Pavlovskis atzīmē: “Šis nav tikai stāsts par sešiem jauniešiem 80. gadu Rīgā. Tas ir par to brīdi dzīvē, kad jaunības enerģija un ticība dara neiespējamo – maina pasauli. Un tieši šī ticība ir tik ļoti vajadzīga mums visiem. Un Borisa Rezņika mūzika ir tā, kas spēj vienot paaudzes, saglabāt atmiņas un vienlaikus iedvesmot skatīties nākotnē ar atvērtu sirdi.”
Izrādē izskanēs Borisa Rezņika populārākās dziesmas — “Pasaule, pasaulīt”, “Tava atnākšana”, “Es neesmu Džeina Fonda”, “Zem saules vai mēness”, “Karavāna”, “Pienenīte”, “I Will Return”, “Es esmu muzikants”, “Kā es gaidīju”, “Tāla uguns”, “Eņģelis” un citas skatītāju iemīļotas melodijas.
Iestudējumu veido režisors un libreta autors Valdis Pavlovskis, muzikālais virsvadītājs Mārcis Auziņš, horeogrāfs Juris Gogulis, scenogrāfs Egils Kupčs, videomākslinieks Jānis Romanovskis, kostīmu māksliniece Ilze Kaša un vokālā konsultante Anmary. Pasākuma rīkotājs - Producentu grupa 7
Dziesmu stāsta “Pasaule, pasaulīt” pirmizrāde notiks 8. oktobrī Rīgā, VEF Kultūras pilī. Turpmākās izrādes paredzētas 10.oktobrī Ogres kultūras centrā, 16.oktobrī Līvānu novada kuiltūras centrā, 18.oktobrī Latgales vēstniecībā Gors, 25.oktobrī Jelgavas kultūras namā, 31.oktobrī kultūras centrā Siguldas Devons, 1.novembrī Liepājas OC Rožu zālē, 2.novembrī Rīgā, VEF Kultūras pilī un 8.novembrī Valmieras kultūras centrā. Biļetes - “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā.
Latvijas komponistu elektroniskās mūzikas festivāls DETUNE Izziņo programmu
18. un 19. septembrī no plkst 19:00 Žaņa Lipkes memoriāla zālē Ķīpsalā pirmo reizi notiks Latvijas komponistu elektroniskās mūzikas festivāls DETUNE. Divu dienu programma, kas vienuviet pulcēs vairāk nekā desmit Latvijas komponistus un skaņu māksliniekus, atklās elektroniskās mūzikas daudzveidību Latvijas profesionālajā mūzikā. Festivāla programma būs īpaši veidota nelielai auditorijai - pārdošanā pieejamas tikai 100 biļetes.
Divu dienu laikā festivālā sastapsies dažādu paaudžu komponisti, kuru radošajā praksē elektronika kļuvusi par būtisku instrumentu jaunu skaņas formu, performanču un starpdisciplināru darbu radīšanai. Festivāla pirmajā dienā, piektdien, 18. septembrī no plkst. 19:00 uzstāsies Agita Reķe, Voldemārs Johansons, Uģis Prauliņš, Armands Skuķis ar Viktoriju Majori, Oskars Herliņš un Jēkabs Nīmanis ar Maksimu Šenteļevu. Savukārt sestdien, 19. septembrī notiks Andra Dzenīša, Ģirta Biša, Madaras Pētersones un Jurģa Ozola, Ernesta Valta Circeņa, Džeikina Pusona un Arvīda Kazlauska uzstāšanās. Festivāls notiks Žaņa Lipkes memoriāla zālē Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 9.
Telpas specifika nosaka arī festivāla māksliniecisko formu. Plašas daudzkanālu instalācijas un lieli akustisko instrumentu sastāvi šeit nav iespējami, toties nelielā zāle ļauj īpaši precīzi strādāt ar skaņu, telpu un klausītāja uzmanību. Līdzās dzīvajiem elektroniskās mūzikas priekšnesumiem programmā iekļauti fiksēti skaņdarbi, audiovizuāli darbi, kā arī nelielas sadarbības un improvizācijas.Lielākā daļa dzīvo priekšnesumu ilgs aptuveni 20–30 minūtes, veidojot mainīgu un koncentrētu divu dienu programmu.
Armanda Skuķa elektroakustisko opusu balsij un Myo žestu vadības rokassprādzei ar nosaukumu “Superhöflich” izpildīs Viktorija Majore un pats autors, bet Uģis Prauliņš uzstāsies ar ambientās elektronikas programmu, izmantojot MIDI sintezatorus.
Īpaši audiovizuāls būs Džeikina Pusona un Arvīda Kazlauska kopdarbs. Performances pamatā ir abu mūziķu smadzeņu viļņu jeb EEG datu reāllaika vizualizācija un muzikāla atveide. Džeikins Pusons ir komponists, kurš pēdējos 7 gadus ir pētījis EEG signālu mūzikas izpildījumā, savukārt Kazlausks ir viens no Latvijas vadošajiem saksofonistiem, kura darbība sniedzas no akadēmiskās līdz eksperimentālās un elektroniskās mūzikas projektiem.
Jēkabs Nīmanis un skaņu mākslinieks Maksims Šenteļevs piedāvās klausītājiem "iekļaujošo bioelektroakustisko starpsugu skaņu kompozīciju." Darba pamatā ir dziļās klausīšanās deep listening tehnika, kas pētīs, kā veidojas vides skaņu un instrumentāciju attiecības aurālā ekosistēmā, kas ir atvērta un iekļaujoša visu dabā pastāvošo materiālo elementu mijiedarbībai. Savukārt Agita Reķe piedāvās audiovizuālu performanci par cilvēka un dabas attiecību tēmu, kas meklēs robežas starp cilvēka un dabas definīcijām.
Programmā iekļauts arī Oskara Herliņa SuperCollider vidē radītais skaņdarbs Untitled. Herliņa interese par elektronisko mūziku aizsākās jau 20. gadsimta 90. gados, un viņa daiļrade aptver elektroniku, ambientu un eksperimentālo mūziku, kā arī darbu kino, teātra un multimediālu projektu kontekstā.
Festivāla programmas ietvaros notiks arī Ernesta Valta Circeņa improvizācija ar elpu, balsi un tās ekspresīvajām saiknēm elektroniski sintezētās un pārveidotās skaņās un Ģirta Biša skaņdarbs Ilzes Ances Kazakas animācijas īsfilmi "Gruzis".
Madara Pētersone un Jurģis Ozols festivālā pirmatskaņos kopradītu elektroakustisku kompozīciju “Resonances in the Dark”, kurā eksotisku mūzikas instrumentu tembrālās iespējas tiks paplašinātas ar elektroniku un balsi. Savukārt Andris Dzenītis veidos elektronisku improvizāciju, izmantojot modulāros sintezatorus.
DETUNE programma veidota tā, lai elektroniskās mūzikas jēdzienu neierobežotu viens konkrēts žanrs vai estētika. Divu dienu laikā klausītāji varēs sastapties ar elektroakustisku improvizāciju, ambientu, skaņas sintēzi, audiovizuālu performanci, elektroniski apstrādātiem fiziskiem objektiem, programmēšanu un dzīvu elektroniku.
DETUNE apzināti izvēlējies Žaņa Lipkes memoriāla zāli Ķīpsalā, radot festivālu ar ļoti ierobežotu vietu skaitu. Pārdošanā būs tikai 100 biļetes, tādējādi veidojot nevis masu pasākumu, bet koncentrētu klausīšanās pieredzi. DETUNE mērķis nav tikai veidot elektroniskās mūzikas koncertprogrammu. Festivāls vēlas pievērst uzmanību arī jautājumam, kāda ir elektroniskās mūzikas vieta Latvijas profesionālās mūzikas vēsturē un šodienas ainā.
Otrajā festivāla dienā no plkst 12:00 notiks profesionāla konference, kuras laikā festivāla vadītājs un komponists Rolands Kronlaks sniegs analītisku ieskatu Latvijas komponistu darbībā elektroniskās mūzikas žanrā. Tam sekos festivāla dalībnieku prezentācijas par savu radošo praksi, iepazīstinot ar izmantotajiem tehniskajiem rīkiem un programmēšanas vidēm, kā arī ar konceptuālām un estētiskām pieejām.
DETUNE ir iecerēts kā platforma Latvijas elektroniskās mūzikas komponistiem un profesionāļiem, kas vienlaikus kops elektroniskās mūzikas atskaņošanas tradīciju, veicinās komponistu un izpildītājmākslinieku sadarbību, aktualizēs mūsdienu mūzikas vērtības un veidos dialogu par elektroniskās mūzikas attīstību Latvijā.
DETUNE organizē biedrība “Latvijas Komponistu savienība”, kas apvieno Latvijas profesionālos komponistus un muzikologus un darbojas Latvijas profesionālās mūzikas un mūzikas zinātnes attīstības veicināšanā, kā arī Latvijas komponistu radošā darba popularizēšanā. Festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
DETUNE notiks 2026. gada 18. un 19. septembrī Žaņa Lipkes memoriāla zālē Rīgā. Festivāla auditorija būs ierobežota līdz 100 apmeklētājiem.
Biļetes: https://fienta.com/lv/detune-latvijas-komponistu-elektroniskas-muzikas-festivals
Leģendārā grupa “Jumprava” atjaunojusi vienu no saviem senākajiem skaņdarbiem – dziesmu “Siena”, kas grupas koncertu repertuārā nebija skanējusi gadu desmitiem. Īpaši koncertstāstam “Jumprava. Arheoloģija” dziesmai tapis jauns, mūsdienīgs un jaudīgs aranžējums, vienlaikus saglabājot tai raksturīgo astoņdesmito gadu noskaņu un noslēpumaino atmosfēru. Jau 17. septembrī atjaunoto “Sienu” būs iespējams piedzīvot dzīvajā Mūzikas namā “Daile”.
“Siena” no jauna celta gaismā koncertprogrammai “Jumprava. Arheoloģija”, kuras pamatā ir atgriešanās pie grupas muzikālajām saknēm. Tajā “Jumprava” no jauna atklāj dziesmas, kas dažādos grupas darbības posmos bijušas nozīmīgas, taču gadu gaitā palikušas ārpus ierastā koncertrepertuāra.
gada pavasarī “Siena” pēc ilga pārtraukuma piedzīvoja savu oficiālo atgriešanos uz skatuves koncertstāstā “Jumprava. Arheoloģija”. Pavasara koncerts Mūzikas namā “Daile” tika izpārdots, un tagad programma atgriežas Rīgā, bet dziesmas jaunais skanējums kļuvis pieejams klausītājiem arī ārpus koncerta.Īpašu aktualitāti dziesmai piešķir Sabīnes Stāles sarakstītais teksts. Dzeja, kas savulaik skanēja kā noslēpumaina un eksistenciāla metafora, pēc vairākiem gadu desmitiem ieguvusi jaunu dimensiju.
“Siena” vēsta par ierobežojumiem, šaubām un nespēju ieraudzīt to, kas atrodas otrpus. Vienlaikus tās stāstā ir arī cerība – ikviena siena, lai cik stipra tā šķistu, reiz var sabrukt, dodot vietu gaismai, brīvībai un jaunam sākumam. Tieši šī iemesla dēļ pirms daudziem gadiem tapušais skaņdarbs šodien var izskanēt pārsteidzoši aktuāli.
Nākamā iespēja dzirdēt “Sienu” jaunajā skanējumā būs 17. septembrī plkst. 18.00 Mūzikas namā “Daile” Rīgā, kur “Jumprava” turpinās pavasarī iesākto koncertstāstu “Arheoloģija”.
“Jo dažkārt, lai ieraudzītu šodienu, ir jāatgriežas pagātnē. Un dažas sienas ir jāatrod no jauna, lai tās beidzot varētu nojaukt,” vēsta grupa.
Pēc Rīgas koncerta “Jumprava. Arheoloģija” turpinās ceļu pie klausītājiem arī citviet Latvijā – 14. novembrī plkst. 18.00 Valkas novada Kultūras centrā, bet 21. novembrī plkst. 18.00 Daugavpils Kultūras pilī.
Biļetes uz “Jumprava. Arheoloģija”
