Latviešu indie pop grupa Kris & Oz izdod savu jaunāko singlu "Dancing Solo" – emocionālu un iedvesmojošu skaņdarbu par spēju izvēlēties sevi, atbrīvoties no negatīvām situācijām un spert soli pretī pārmaiņām.
Ar šo singlu Kris & Oz turpina radīt mūziku, kurā melodiskums un emocionāls dziļums savijas ar personīgiem stāstiem, uzrunājot ikvienu, kurš kaut reizi dzīvē ir izvēlējies savu labsajūtu un iekšējo mieru. Mūziķi aicina klausītājus svinēt neatkarību, ieklausīties sevī un atcerēties, ka reizēm vissvarīgākais solis ir tas, kuru speram paši savā virzienā.
Grupa Kris & Oz, kas dibināta Rīgā 2013. gadā, savā mūzikā apvieno indie pop, soulmūzikas, džeza un mūsdienu elektroniskās mūzikas elementus. Plašāku atpazīstamību ieguva, piedaloties Latvijas Eirovīzijas nacionālajā atlasē "Supernova" 2018. gadā ar dziesmu Morning Flight un 2019. gadā ar Midnight Streets. Gadu gaitā Kris & Oz ir kļuvuši pazīstami ar savu atmosfērisko skanējumu, izteiksmīgo vokālu un emocionāli piesātinātām kompozīcijām.
Dziesma jau pieejama visos populārākajos mūzikas straumēšanas servisos.
Singla radošā komanda
Mūzika: Kris & Oz
Miksēšana un māsterings: Sol Recording Studio
Grupas dalibnieki: Kristīna Morins, Artūrs Osipovs, Aleksandrs Solovjovs un Marks Ivanovs
Elektroniskās mūzikas producents un izpildītājs Kruty_aps izdod pirmo debijas singlu “Horizonti” un prezentē mūzikas videoklipu.
Elektroniskās mūzikas producents, mūziķis un dziesmu autors - Kristaps Ondzulis (Kruty_aps) Izdod savu pirmo elektroniskās mūzikas oriģināldarbu “Horizonti”, uzreiz arī klausītājiem piedāvājot dziesmas vēstījumu paspilgtinošu videoklipu.
Dziesma un videoklips klausītājiem un skatītājiem pieejams no 2026. Gada 31. augusta.
Jaunais izpildītājs par sevi saka: “Mani sauc Kristaps, man ir 17 gadi, un esmu no Siguldas. Nodarbojos ar elektroniskās mūzikas producēšanu un izpildīšanu - ceļš, kas aizsākās, kad iepazinos ar mūzikas producēšanu Agneses Rakovskas "Zvaigznāja" klases programmā, savā iepriekšējā skolā. Kopš tā laika mūzika ir kļuvusi par veidu, kā es varu dokumentēt savas emocijas.
Mans debijas singls ir manas dzīves pēdējā posma atspoguļojums - skaņā ietverts laiks, kurā esmu audzis gan kā mūziķis, gan kā cilvēks. Šo skaņdarbu veltu saviem draugiem, jo tieši viņos esmu atradis to patiesumu un siltumu, kas man ļāvis augt, un tajā pašā laikā tā ir arī pateicība par manu tuvošanos Dievam - par to garīgo ceļu, kas mani ir mainījis iekšēji.
Apzināti neesmu ielicis dziesmā tekstu, jo vēlos, lai katrs klausītājs atrod savu jēgu. Tāpēc, kad cilvēki klausīsies šo dziesmu, es ceru, ka viņi ne tikai dzirdēs skaņas, bet apstāsies un aizdomāsies, ko tas viss nozīmē tieši viņiem."
Dziesma “Horizonti” tapusi sadarbībā ar Agnesi Rozniecei un “Zvaigznājs” komandai.
Fotosesija tika veikta “Zvaigznājs” telpās kopā ar operatoru Gustavu Melgalvi.Video klips tika filmēts Siguldā kopā ar videogrāfu Tomasu MelngalviDziesmas vāka foto autors - Gustavs Melngalvis.
Singla un video klipa prezentācija draugu, ģimene un nozares profesionāļu lokā norisinājās 2026. gada 28. augustā mūzikas un izglītības platformas “Zvaigznājs” telpās, kurā jaunais mūziķis atrādija savu dziesmu un videoklipu, pastāstot par tā tapšanas aizkulisēm un izpildīja dziesmu dzīvajā izpildījumā.
Šī gada 1. septembrī ar jaunu skaņdarbu klajā ir nākuši pašmāju mūziķi st4rface un Zieds (pilnajos vārdos Reinis Aumeisters un Artūrs Rebāns). Mūziķi klausītāju vērtējumam nodevuši dziesmu ar nosaukumu ''Pirmo Reizi'', kas nu jau ir pieejama visos vadošajos digitiālajos straumēšanas servisos.
"Pirmo Reizi" ir daļa no st4rface otrā studijas albuma, kas iznāks šī gada oktobrī. Tā nosaukums būs "Es Esmu Tu". Jāpiemin, ka šis ir viņa otrais skaņdarbs šajā kalendārajā gadā, jo 10. augustā klajā tika laists arī singls "Putekļi Un Atmiņas".
"Mūsu sadarbība bija diezgan spontāna. Izdzirdot dziesmas pavadījumu, man galvā uzreiz radās ideja par gala versiju. Jau no paša sākuma vēlējos šajā skaņdarbā kādu viesmākslinieku. Tā nu sanāca, ka ievēroju tieši Artūra radošo darbību un mani tā uzrunāja. Ļoti ātri salikām galvas kopā un tā radās dziesma par vēlmi būt kopā ar cilvēku un ar to kopā izmēģināt dzīvē jaunas lietas - tieši pirmo reizi, lai atmiņas būtu īpašas," par skaņdarbu stāsta st4rface.
Lai gan dziesma iznākusi Zinību dienā, tai ar mācībām nav nekādas saistības. Tā ir vien sakritība, jo dziesmas galvenais temats ir mīlestība un vēlme izmēģināt visu pirmo reizi ar savu dvēseļu radinieku.
Ar mūziku st4rface nodarbojas jau kopš bērnības, taču pirmo dziesmu latviešu valodā izlaida 2021. gada ievadā. Kopš tā laika viņš ir publicējis kopīgus skaņdarbus ar tādiem pašmāju māksliniekiem kā Raum, Punkts Uz I, Audiokvartāls un citiem. Zieds toties ir pašmāju hip-hopa scēnas jaunais talants. Lai gan pirmo dziesmu viņš publicēja 2023. gadā, viņš jau ir paguvis sadarboties ar tādiem mūziķiem kā Linli un Saxons. Abi dziesmas autori ir arī iekrājuši arī skatuves pieredzi.
1. septembrī dziedātājs, dziesmu autors un producents Markus Riva izdod jaunu mini albumu “RUDENS”, kurā apkopotas četras jaunas dziesmas – “Vēlreiz”, “Atceros”, “Tu zini mani labāk” un “Dzimšanas diena”. Jaunais ieraksts turpina vasaras sākumā aizsākto gadalaiku muzikālo stāstu, taču šoreiz vasaras vieglumu nomaina melanholiskāks, granžīgāks un pārdomām bagātāks skanējums.
“RUDENS” seko 1. jūnijā izdotajam mini albumam “VASARA”, kas tika veidots kā vasaras sajūtu un noskaņu muzikāls atspoguļojums. Ja “VASARA” stāstīja par sauli, brīvību, romantiku un bezrūpību, tad “RUDENS” iezīmē gadalaiku maiņu arī mūzikā – tas ir emocionāli dziļāks, nopietnāks un vietām raupjāks ieraksts.
“Rakstot dziesmas, man vienmēr ir svarīgi, lai tās būtu personiskas un sevī ietvertu patiesi piedzīvotas sajūtas. Es negribu radīt aprēķinātas emocijas vai meklēt frāzes tikai tāpēc, ka tās labi skan. Gribu, lai mūzika rodas dabiski – no tā, ko konkrētajā brīdī piedzīvoju, jūtu un par ko domāju. Arī “RUDENS” ir ļoti personisks ieraksts. Iespējams, tāpēc tas ir mazliet nopietnāks, melanholiskāks un atklātāks,” par jauno mini albumu stāsta Markus Riva.
Par mini albuma vadošo singlu kļuvusi dziesma “Vēlreiz” – popa, R&B un elektroniskās mūzikas sakausējums ar dramatiskām stīgām, kas dziesmai piešķir kinematogrāfisku un rudenīgi melanholisku noskaņu.
Mini albumā iekļauts arī duets “Tu zini mani labāk” ar dziedātāju Lily. Tas ir stāsts par diviem cilvēkiem, kuru kopīgā pagātne joprojām turpina dzīvot tagadnē – par vecu mīlestību, kas nerūs. Par īpašo saikni starp cilvēkiem, kuri reiz bijuši ļoti tuvi un tāpēc viens otru pazīst labāk, nekā dažkārt gribētos atzīt.
Savukārt dziesma “Atceros” turpina albuma nostalģisko līniju – par atmiņām, cilvēkiem un sajūtām, kas mēdz negaidīti atgriezties. Gluži kā rudens, kas pēc skaļās un bezrūpīgās vasaras atnes vairāk laika sarunai pašam ar sevi.
Albuma noslēgumā izskan “Dzimšanas diena” – kompozīcija, kas veltīta visiem dzimšanas dienas jubilāriem, taču šoruden tai ir arī īpaši personiska nozīme pašam Markusam. 2. oktobrī mākslinieks atzīmēs savu 40. dzimšanas dienu, tādēļ dziesma simboliski ievada arī jaunu posmu viņa dzīvē un radošajā darbībā.
“Šogad dzimšanas dienai man ir mazliet cita nozīme. Apaļa jubileja neizbēgami liek paskatīties uz paveikto un piedzīvoto, bet tajā pašā laikā man daudz svarīgāk šķiet skatīties uz priekšu. Es joprojām gribu radīt, pārsteigt pats sevi un nebaidīties sākt kaut ko no jauna. Savā ziņā katra dzimšanas diena ir jauna gada sākums,” saka Markus.
Visu četru mini albuma dziesmu mūzikas un vārdu autors ir Markus Riva, kurš ir arī ieraksta producents. Dziesmu tapšanā kā līdzproducents piedalījies Roman Nero, ar kuru Markus sadarbojies arī iepriekš.
“RUDENS” ir otrais izdevums Markus Rivas aizsāktajā gadalaiku mini albumu sērijā. Četras dziesmas veido vienotu rudens sajūtu kolekciju – par atmiņām, attiecībām, laika ritējumu un pārmaiņām. Ja “VASARA” bija par mirkļa baudīšanu, tad “RUDENS” vairāk ir par to, kas paliek ar mums pēc tam.
„Kantrī meitene” ir Lienes otrais singls no topošā albuma. Dziesmas tapšanā piedalījusies latviešu alternatīvās mūzikas grupa The Rozz.
Liene par dziesmu un radošo sadarbību:
„ Man liels prieks, ka varu izpildīt šo dziesmu, jo tās vārdos ir liels spēks. Dziesma ir par to, ka esam Mēs paši- bez maskām, bez izlikšanās, vienkārši esam. Igors Linga ļoti trāpīja ar dziesmas tekstu, jo šajā laikā tik daudziem tas ir aktuāli. Liels paldies manai meitai Gabrielai, kurai šī bija pirmā reize filmēties videoklipā. Man vienmēr ir paticis uzstāties kopā ar jauniem talantiem. Mums izdevās lieliska dziesma ar grupu The Rozz un sadarbība ar talantīgo vijolnieku Dzintaru Beitānu iedeva dziesmai īpašu skanējumu” .
Igors Linga, kurš ir dziesmas teksta autors un producents, ar Lienes un The Rozz kopīgo darbu ir ļoti apmierināts:
“Kad ar Lieni sākām domāt par viņas otro dziesmu, bija skaidrs, ka tai jābūt jautrai kantrī stila dziesmai. Man jau sākumā šķita, ka nebūtu slikti, ja tā būtu sadarbībā ar vēl kādu mākslinieku, taču negribējās klišejas- gribējās ko svaigu. Un tad es Lienei pajautāju, vai viņa būtu ar mieru kompānijā ņemt šo grupu? Viņa uzreiz teica: “Jā, darām!””
The Rozz:
"Esam patiesi pagodināti, ka mūs pieaicināja piedalīties šajā projektā, kā arī pateicīgi par iespēju sadarboties ar tik pieredzes bagātiem profesionāļiem. Darbs pie dziesmas "Kantrī meitene" grupai bija lieliska iespēja izkāpt no ierastās muzikālās komforta zonas, izmēģinot spēkus pilnīgi jaunā žanrā un skanējumā."
Interesanti, ka grupas solists Toms bērnībā ir bijis Lienes Šomases audzēknis dziedāšanas studijā, kas šai sadarbībai piešķir īpašu, sirsnīgu nozīmi. Dziesma ir ieguvusi interesantas krāsas, jo Liene vairāk pazīstama kā šlāgermūzikas un kantrī pārstāve, bet The Rozz savā daiļradē apvieno dažādus stilus un eksperimentē ar skanējumu, izdodot gan rokmūzikas singlus, gan dziesmas ar citu žanru elementiem.
Šai dziesmai ir izveidots videoklips, kuru veidoja Toms Auziņš ( Sia Hali Media ).
Paldies Video klipa radošai komandai un visiem, kuri piedalījās videoklipa veidošanā.
Paldies arī Z/S Lielceri par iespēju filmēt zirgus un filmēties stallī.
Vārdu autors: Igors LingaMūzika: GIGAROIzpilda: Liene Šomase un The Rozz
5. septembrī plkst. 17.00 Koncertkupolā, Jaunjelgavā, notiks koncerts “Jaunās zvaigznes – Leģendas”, kurā satiksies jaunās paaudzes mūziķi un pieredzējuši skatuves mākslinieki.
Vakara pirmajā daļā uzstāsies jaunie mūziķi Patriks Peterson, Matīss Žilinskis un Raivo Vaivars, savukārt plkst. 20.00 koncertā “Leģendas” uzstāsies Peterson Band Trio - Ivars Pētersons, Raivo Vaivars, Bruno Priekulis un Gints Žilinskis ar rokenrola zelta laikmeta programmu.
Koncerts notiks Koncertkupolā pie Daugavas, Jaunjelgavā.
Biļetes uz koncertiem pieejamas iepriekšpārdošanā oficiālajā mājaslapā: www.koncertkupols.lv un Biļešu paradīzē.
5. septembrī plkst. 19.00 VEF Kultūras pilī ikgadējā laikmetīgās kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros izskanēs koncertprogramma “Organiskā sintēze”, kurā mūzika, dzeja, laikmetīgā deja un elektronika savienosies vienā skatuves notikumā. Koncertā pirmatskaņojumu piedzīvos Oskara Herliņa jaundarbs, Anitras Tumševicas opuss ar laikmetīgo deju, kā arī skanēs Annas Veismanes mūzika ar Aspazijas lasījumiem Gunas Zariņas interpretācijā. Bezmaksas ielūgumi uz koncertu pieejami no “Biļešu paradīzes” tīklā.
2026. gada Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” vadmotīvs vēsta – “pilsēta atplaukst tur, kur esam mēs”. Šī ideja caurvij arī “Organisko sintēzi”, kurā Orķestris “Rīga” sadarbībā ar aktrisi Gunu Zariņu, laikmetīgās dejas māksliniekiem un komponistu Oskaru Herliņu aicina palūkoties uz pilsētu, vidi un cilvēkiem kā telpu, kas veidojas un mainās dažādu pieredžu, kultūru un mākslas valodu mijiedarbībā. Koncertnotikuma diriģents – Valdis Butāns.
Koncertā iekļauti trīs latviešu mūsdienu komponistu opusi, no kuriem divi būs pirmatskaņojumi. Pirms diviem gadiem Orķestris “Rīga” pirmo reizi atskaņoja koncertā iekļauto Annas Veismanes “Jūra. Stihijas”, kurā Aspazijas dzejas vārdus interpretē aktrise Guna Zariņa. Dzejas vārdi un orķestra spēle šeit satiekas, veidojot telpu, kurā stihijas tēls atklājas gan vārdos, gan mūzikā – nevaldāma un neapturama un nepārtraukti mainīga.
Programmas centrā – īpaši “Baltajai naktij” radīts Oskara Herliņa jaundarbs “Cosmic shoreline” pussintētiskam pūšaminstrumentu orķestrim un elektronikai. Komponists jaundarba nosaukumā ievijis atsauci uz planētu zinātnē lietotu jēdzienu, kas apzīmē robežlīniju starp apstākļiem, kuros planēta var vai nevar būt apdzīvojama: “Proti, tā ir robežlīnija, aiz kuras esošās planētas vairs nesaņem pietiekamu gaismas daudzumu un kurām vairs nav gana noturīgas atmosfēras. Skaņdarbs raisa līdzīgas asociācijas, jo izmantoti kontrastējoši izteiksmes līdzekļi, radot gan skarbas, “neapdzīvotas” mūzikas epizodes, gan mūziku, kurai ir “atmosfēra”. Turklāt vārdu salikums “cosmic shoreline”, ko gribētos nepareizi tulkot kā “kosmiskā pludmale” man saistās ar bezrūpīgu, viļņu un saules ieskautu dienu... kaut kur tālu Visumā.”
Savukārt Anitras Tumševicas “Art Position”, kas tapis 2013. gadā, savu pirmatskaņojumu piedzīvo trīspadsmit gadus vēlāk. Opuss iekļauts operas "Valters" baleta ainā, taču tā arī nekad netika atskaņots. Komponiste atklāj, ka skaņdarbs tapis iedvesmojoties no Šekspīra lugas "Hamlets" idejas par teātri teātrī: “mūzikā esmu iekļāvusi savu versiju par Dānijas karaļa brīdināšanu sapnī, ko galvenais varonis tomēr neņem vērā un rezultātā mirst. Baha mūzikas īss citāts manā jaundarbā ir ieguvis dievišķās providences lomu ar jautājumu: vai mēs brīdinājumus mākslā dažādos radošos izpausmes veidos uztveram nopietni?” Pirmatskaņojumu pavadīs un kustību valodā vēstīs komponistes meitas, horeogrāfes Luīzes Tumševicas un dejotāju Patrīcijas Šteinbrikas, Naura Strautnieka un Riharda Rūdolfa Jubeļa laikmetīgās dejas performance.
Bezmaksas ielūgumi uz koncertnotikumu “Organiskā sintēze”, kas notiks 5. septembrī plkst. 19.00 VEF Kultūras pilī, pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē. Plašāka informācija par visiem 2026. gada Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” pasākumiem pieejama tīmekļa vietnē www.baltanakts.lv un “Baltās nakts” Facebook kontā.
Jauna muzikālā sadarbība starp mūziķiem Diānu Āboltiņu un Wilni ir radījusi ideālu dziesmu “Mans pirmais auto”, ko ikviens autobraucējs varēs iemīlēt savā jaunajā auto. Mūziķiem šis ir pirmais kopdarbs, kur gan Diāna, gan Wilnis abi ir dziesmas vārdu un mūzikas autori. Dziesmu no .... augusta iespējams klausīties visās mūzikas straumēšanas platformās. Kopīgi tapis arī videoklips, ko iespējams skatīties YouTube.
Mūziķi pie dziesmas strādāja aptuveni gadu. Ideja radās mūziķa Arvja Reika (grupas “Olas” līdera) rīkotajā dziesmu nometnē, kurā arī Wilnis un Diāna pirmo reizi sadarbojās.
“Visu šo laiku bija sajūta, ka kaut kas vēl jāmaina. Dažādu uzlabojumu procesā mainījās gan dziesmas vārdi, gan melodija, līdz tika atrasta īstā fināla versija,” stāsta Diāna. Wilnis smaidot piebilst: “‘Mans pirmais auto” ir dziesma, kurai līdzi dungo mans dēls, kad braucam mašīnā. Tātad pirmie fani šim gabalam mums jau ir!”
Mākslinieku kopdarbība bija nejauša satikšanās, taču abi mūziķi jau iepriekš ir pieteikuši sevi Latvijas mūzikas laukā. Wilnis līdz šim ir izdevis divas savas oriģināldziesmas – “Tev izdosies” un “Esi brīvs”. Kā solomākslinieks viņš pamatā ir pievērsies koncertēšanai, taču šobrīd vēlas resursus veltīt arī dziesmu ierakstīšanai, ne tikai izpildīšanai pasākumos. Diāna Āboltiņa ir izdevusi vairākas oriģināldziesmas dažādos mūzikas žanros, tostarp “Ūjina balodis”, “Burvīgs piedzīvojums”, “Deja Vu”, kā arī dziesmu, kas tapusi, iedvesmojoties no animācijas filmas “Straume” – “Kaķītis, kurš peld pa straumi”. Viņas repertuārā ir arī dziesmas bērnu auditorijai latviešu un angļu valodā, kā arī tematiskās dziesmas, piemēram, Līgo dziesma “Dūc bites Saulgriežos” u.c. Šobrīd Diāna pievērsusies arī dziesmu rakstīšanai citiem Latvijā zināmiem izpildītājiem.
Kopdarbs izvērties daudz jaudīgāk kā sākumā gaidīts un savā ziņā pavisam nejauši dziesmai tapis videoklips.
“Vēl viens izaicinājums bija dziesmai izveidot videoklipu. Ideju bija daudz, taču tās visas prasīja ievērojamus līdzekļus, tāpēc sākotnēji plānojām veidot tikai vārdu video. Tomēr, kad sākām fotografēties pie veca auto un eksperimentēt ar dūmu svecēm, fotosesija negaidīti pārvērtās filmēšanā. Rezultātā safilmētā materiāla bija gana daudz, lai no tā izveidotu videoklipu ar uz vietas improvizētu scenāriju,” ar pieredzi dalās Diāna.
Latviskā popmūzikas skanējumā dziesma ikvienam klausītājam vēl liks pakavēties vieglajās vasaras noskaņās, taču videoklips ar retro nokrāsām atpakaļ atmiņu ceļojumā uz pirmā auto iegādi aizvedīs pat tos, kuriem šis notikums bijis pirms daudziem gadiem.
Dziesmas aranžiju, ierakstu un pēcapstrādi nodrošinājis Latvijā zināmās mūzikas grupas “Papīra lidmašīnas” producents Juris Ludženieks.
“Mans pirmais auto” šobrīd pieejama visās populārākajās straumēšanas platformās un tās videoklips skatāms YouTube.
Šoruden Jelgavā uz neilgu laiku durvis vērs jauna pop-up koncertvieta FAKULTĀTE. LBTU fakultātes ēkas auditorija Akadēmijas ielā 19 pārtaps par vietu dzīvajai mūzikai, no 24. septembra līdz 5. novembrim četros koncertvakaros pulcējot Latvijas indie, elektroniskās, hiphopa un alternatīvās mūzikas māksliniekus.
Uz FAKULTĀTES skatuves šoruden kāps IDILLE un Bel Tempo, zaldats, Laika Suns un Eklektika.
“Man šķiet, Jelgavā šobrīd ļoti pietrūkst vietu, kurās vienkārši gribas būt – radošu kvartālu, nelielu koncertvietu un pulcēšanās vietu jauniešiem. Ne tikai atnākt uz konkrētu pasākumu, bet satikt cilvēkus, dzirdēt kaut ko jaunu un gūt iedvesmu, sajust, ka pilsētā kaut kas notiek.
Tāpēc man ļoti patīk, ka FAKULTĀTE top tieši šajā ēkā. Tā nav pilnīgi nejauša telpa, savulaik te jau bijusi radoša kustība, un kādu laiku šeit mājoja Kino 19. Tagad uz dažām rudens nedēļām auditorija atkal iegūs pavisam citu dzīvi.“ Stāsta FAKULTĀTES idejas autore un producente Inese Saulāja-Dobele.
“Es pati esmu dzimusi un augusi Jelgavā, un laikam ir pienācis brīdis daļu no tā, ko esmu iemācījusies un darījusi citur, atnest atpakaļ uz savu pilsētu. FAKULTĀTE ir neliels eksperiments, mēs nezinām, vai šāda vieta Jelgavā varētu dzīvot pastāvīgi, bet varam uz brīdi paskatīties, kas notiek. Varbūt reizēm tieši ar to arī sākas pārmaiņas pilsētā.”
FAKULTĀTE iecerēta kā pop-up koncertvieta, uz dažām rudens nedēļām ierasto universitātes auditoriju pārvēršot par telpu mūzikai, kopā sanākšanai un jaunām idejām. FAKULTĀTES programma apzināti neiekļaujas vienā žanrā, katram koncertvakaram būs savs skanējums un raksturs, dodot iespēju gan satikt jau iemīļotus māksliniekus, gan atklāt sev ko jaunu un doties mājās ar svaigām emocijām.
FAKULTĀTES koncertu programma
24. septembris — IDILLE + Bel Tempo
8. oktobris — zaldats
22. oktobris — Laika Suns
5. novembris — Eklektika
Koncertu norises laiki plānoti tā, lai pēc pasākumiem būtu iespējams paspēt arī uz pēdējo vilcienu Jelgava–Rīga.
Biļetes uz koncertprogrammu iegādājamas no šī brīža, pirmās biļetes ierobežotā skaitā par zemāku cenu, kā arī iespējams iegādāties FAKULTĀTES abonementu – uz četriem koncertiem uzreiz.
FAKULTĀTE nav tikai studentiem – koncerti ir atvērti ikvienam, kurš vēlas piedzīvot aktuālu Latvijas mūziku neierastā koncertvietā.
Projekts top ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības atbalstu.
Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar RLB Mūzikas komisiju 2026. gada 6. septembrī koncertā “Visu mūžu ir strādāts, visu mūžu…” godinās savu Goda biedru RLB Mūzikas komisijas atjaunotāju, mūzikas zinātnieku, komponistu prof. Oļģertu Grāvīti 100. jubilejas atceres gadā.
Oļģerts Grāvītis (30.08.1926. – 24.11.2015.) – komponists, muzikologs, mākslas zinātņu doktors, profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Lielās mūzikas balvas laureāts par mūža ieguldījumu mūzikā sava radošā un pētnieciskā darba mūžu veltīja latviešu mūzikas vēstures pētījumiem un apkopošanai, sagatavojot virkni monogrāfiju, nošu krājumu, vairāk nekā 1000 publikāciju - apcerējumu, dziesmu svētku vēstures pētījumu gan Latvijas, gan ārvalstu izdevumiem. Piedalījies radio pārraidēs un TV raidījumos, kā arī lasījis lekcijas un teicis ievadvārdus lielam skaitam mūzikas koncertu. Oļģerts Grāvītis daudzu gadu garumā aktīvi darbojies Latvijas Komponistu savienībā un Latvijas Zinātņu akadēmijā. Nozīmīgu dzīves posmu kā mācībspēks veltījis JVLMA, izaudzinot vairākas spēcīgas muzikologu paaudzes, kā arī atstājot nākamajām paaudzēm savu arhīvu, kurā atrodas unikāli materiāli- manuskripti, fotogrāfijas un cita veida avoti, kas nebija pieejami pētniekiem un plašākam interesentu lokam. Oļģerta Grāvīša arhīvs (OGA) atrodas JVLMA Jāzepa Vītola piemiņas istabā.
Par Rīgas Latviešu biedrības biedru Oļģerts Grāvītis kļuva 1997. gadā, aktīvi iesaistījās biedrības darbā, vairākos sasaukumos strādāja RLB Domē. O. Grāvītis 1998. gadā atjaunoja vēsturisko Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisiju un līdz 2005. gadam bija tās priekšsēdētājs, biedrībā izveidojot un nostiprinot spēcīgas mūzikas dzīves tradīcijas. 2014. gadā Oļģertu Grāvīti ievēlēja par Rīgas Latviešu biedrības Goda biedru.
Oļģerta Grāvīša simtgadei veltīto sarīkojumu ievadīs muzikoloģe Zane Prēdele. Koncertā piedalīsies mūziķi Juris Jope (tenors), Ventis Zilberts (klavieres), Ēriks Kiršfelds (čells) un Zīle Ūdre (flauta), kā arī Zemessardzes koris “Stars” diriģenta vecākā zemessarga Ārija Šķepasta vadībā.
Programmā – Oļģerta Grāvīša kamermūzika, Oļģerta Grāvīša, Edmunda Goldšteina un Aldoņa Kalniņa latviešu tautasdziesmu apdares korim.
Koncerts noritēs RLB Zelta zālē, tā sākums plkst. 16.00. Ieeja koncertā bez maksas, bezmaksas ielūgumi saņemami SIA “Biļešu Paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv.
Koncerts tapis ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Republikas Zemessardzes atbalstu.
Šo sestdien, 29. augustā, Tallinas ielas radošajā kvartālā vasarai tiks uzlikts kronis. Programmā: Singapūras Satīns, OLAS, Tranzīts, Žoržs Siksna, Bukte, STRINA, PRUSAX un STEPS, Laika Suns, Oranžās Brīvdienas, Ods un Goča, PND un vēl virkne citu mākslinieku uz šī gada Ezīšfesta skatuvēm. Vārti vērsies jau no plkst. 15.00 un līksmot varēs līdz pat rīta gaismai, kur viesus sagaidīs dažādas aktivitātes, radošās darbnīcas un izklaides gan lieliem, gan maziem visas dienas garumā.
Diena solās būt piepildīta ne tikai ar mūziku vien – programmā gan hiphops, gan estrādes klasika, roks, panks, kantrī un elektroniskā mūzika, bet līdzās tam visas dienas garumā gaidāms arī bagātīgs aktivitāšu klāsts: novusa turnīrs, Bachata un Salsa nodarbības, kroņu darbnīca, “Ežburgeru” ēšanas sacensības, hennas tetovējumi, karaoke un daudz kas cits. Šogad ir vēl kāds iemesls priecāties – Ezīšfestā atgriežas leģendārā karaliskā putu balle, ko kopā ar Singapūras Satīnu palīdzēs iesildīt Rīgas Doma kora jaunieši.
Aizvadītajā gadā Tallinas ielas kvartāls burtiski plīsa pa vīlēm no smaidīgiem, dziedošiem un dejojošiem dažādu mūzikas un kultūras žanru cienītājiem, un lielā pieprasījuma dēļ šogad festivāla teritorija ir paplašināta. Uz piecām skatuvēm kāps dažādu žanru un gaumju mūzikas apvienības, dīdžeji un performanču mākslinieki.
Kopš pagājušā gada par iemīļotu tradīciju kļuvuši arī “silent” koncerti, un arī šogad šajā formātā uzstāsies Žoržs Siksna, Bukte, kā arī Ods un Goča. Programmā vēl ierindojas tādi mākslinieki kā STIRNA, dullāko svinību meistari OLAS, kā arī elektroniskās mūzikas pioniere, pirmā latviete, kas kāpusi uz “Tomorrowland” skatuves, – MIGHT DELETE LATER. Rīgas vasaras nakts un mīlestības nostaļģiju atnesīs YŪT un Laika Suns, savukārt sapņainu skaņu paleti gaišā dienas laikā ienesīs Athodi Brīnumzemē. Panku tēvi PND un leģendas “Tumsa” parūpēsies par to, lai būtu, ko dzirdēt ikvienam.
Hiphopa pusi pārstāvēs desmit balsu repa kolektīvs PROSPEKTI, hiphopa filozofs ARTURS SKUTELIS, Liepājas reperis PCK97, mošpitu magnēti PRUSAX UN STEPS, topošās repa zvaigznes 401, kreisā krasta repa vecmeistars ELFS, jaunā viļņa pārstāvis NETĪRAIS300, kā arī DIABLO, SAXONS, LOCAL YAKI un OG REINIITZ. Savukārt Ezīšfestā nebijis kopkoncerts AĢENTŪRA x ZVĪŅAS x REVOLŪCIJA sapludinās jazz-fusion, elektroniku un hiphopu vienā setā.
Klasiskāko poproku un dažādus žanrus pārstāvēs no TV šoviem uz lielo skatuvi kāpjošā Pusnakts Brigāde, Kosmoplāns, ilggadējā Bitīt' Matos un stilīgā kantrī apvienība Dēka. Savukārt, rīta saulei lecot, uz Angāra skatuves jūs pamodinās deviņu cilvēku sportpanka apvienība Rīta STIENIS. Jāpiemin arī jaunās sejas afišā – programmas debitantes VULTURA un NORA ANNA.
Nakti pārņems sātīga DJ plejāde. Silent disco zonā – Miami, Paula De Pulss un HESSK B2B KATII. Warehouse rave zonā – Spriegums, ACID AGGY, KODE, Oriole, KETA, SKAABE & VEIDERS un DISPOZE. Savukārt Angāra skatuvē uzstāsies Rudaks, Audzinaats, Richy Rich un DJ duets Lietuvietis kopā ar LE++ laikmetīgās dejas dejotājām.
Par to, lai tiktu remdēta apetīte un slāpes, parūpēsies “Ezītis miglā”, kaimiņi Angārā, kā arī citi Tallinas ielas kvartāla rezidenti un pārējie ēdinātāji un bāri, kas viesosies un parūpēsies par jums Ezīšfestā.
Biļetes uz Ezīšfestu varēs iegādāties arī pasākuma dienā, taču tās būs dārgākas. Lai ieeja ritētu ātrāk, iesakām biļetes iegādāties www.ezisfests.lv/biletes/. Atgādinām, ka bērniem līdz 10 gadiem (ieskaitot) ieeja vecāku pavadībā ir bez maksas.
27. augustā Latvijas skatuvē sevi piesaka jauna grupa GALERIJAS, izdodot savu pirmo singlu “Nogrimt vasarā”. Dziesma ir nostalģisks skaņdarbs par siltumu, attiecībām un sajūtām, kas paliek arī tad, kad vasara pamazām tuvojas beigām.
GALERIJAS sastāvā ir Mariss Ķirsis, Kārlis Mūrnieks un Markuss Leikums. Grupa izveidojās 2026. gada sākumā, mūziķiem kopā realizējot savu pirmo muzikālo projektu. Lai arī GALERIJAS ir jauns vārds Latvijas mūzikas vidē, visiem trim dalībniekiem jau ir pieredze dažādos muzikālos projektos.
"Nogrimt vasarā" tver to brīdi, kad siltie vakari vēl turpinās, bet vasaras noslēgums jau jūtams gaisā. Dziesmā runā par vasaras vakariem, attiecībām un mirkļiem, ko negribas atlaist, pirms tie kļūst par atmiņām.
“Dziesmā gribējām notvert to sajūtu, kas ir vasaras beigās - kad vēl negribas atvadīties no šī viegluma, bet jau ir jūtams, ka vasara tuvojas noslēgumam,” stāsta grupa GALERIJAS.
Grupas dalībnieki turpina attīstīties arī ārpus GALERIJAS - Kārlis Mūrnieks un Mariss Ķirsis studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, savukārt Markuss Leikums šogad uzsāks studijas Briseles Karaliskajā konservatorijā, kur turpinās apgūt sitaminstrumentu spēli.
“Nogrimt vasarā” ir tikai sākums - GALERIJAS jau strādā pie sava debijas albuma, kas klausītājiem nākotnē piedāvās turpināt iepazīt grupas skanējumu un tās stāstus.
Dziesma “Nogrimt vasarā” no 27. augusta pieejama visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās.
12. septembrī no pulksten 15 līdz 23 ikviens aicināts uz ikgadējiem Peldu ielas Ražas svētkiem jeb folkkluba “Ala” folkfestivālu, kurā uzstāsies kā Latvijas, tā citu valstu folkmūziķi.
Ar Peldu ielas Ražas svētkiem Vecrīgā tradicionāli tiek iezīmēts rudens sākums. Šogad festivāla programmā satiksies latviešu folkloras tradīcijas, Balkānu un klezmeru ritmi un vēl citu pasaules tautu muzikālais skanējums.
Latviešiem rudens izsenis bijis ražas un pateicības laiks – brīdis, kad novērtēt dabas doto, dalīties ar paveikto un svinēt kopā būšanu. Peldu ielas Ražas svētkos šīs tradīcijas iegūst mūsdienīgu pieskaņu, piepildot Vecrīgas auru ar dzīvo mūziku, dejām, ēdienu un svētku atmosfēru. Apmeklētājiem būs pieejamas dažādas maltītes un dzērieni, lai līdzās dzīvajai mūzikai varētu baudīt īstenas rudens garšas.
Kā pirmie uz svētku skatuves kāps mūziķu apvienība “Folkvakars”, kam sekos Rīgas Skolēnu pils folkloras kopa “Kokle”, postfolkloras grupa “Kaligo” un klezmeru mūzikas grupa no Lietuvas “Rakija Klezmer Band”.
Festivāla īpašie viesi būs starptautiskā globālās mūzikas apvienība “Violons barbares”, kurā satikušies mongoļu, franču un bulgāru mūziķi. Grupas nosaukums no franču valodas tulkojams kā “Barbariskās vijoles” un tās mūzikā Balkānu melodijas mākslinieciski savītas kopā ar īpaši jestriem ritmiem un majestātisku rīkles dziedāšanu.
Noslēgs festivālu Latvijā un arī daudzās ārvalstīs labi zināmā, allaž jaudīgā dūdu un bungu mūzikas grupa “Auļi”.
Ieeja festivālā bez maksas.
Pasākumu rīko folkklubs “Ala” un tas tiek īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas “Atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai” finansiālo atbalstu.
Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīcā 29. augustā plkst. 16.00 notiks koncerts, kas veltīts izcilā latviešu ērģelnieka, profesora un ērģeļu eksperta Tālivalža Dekšņa (1946–2018) astoņdesmitās jubilejas atcerei viņa dzimtajā pilsētā Aizputē. Šis koncerts ir sākums plašākam jubilejas ciklam "Atspīdumi laikā", kura norise plānota trīs māksliniekam nozīmīgās vietās – Aizputē (saknes), Liepājā (izaugsme) un Rīgā (profesionālā darbība).
Tālivaldis Deksnis ir personība, kura devums Latvijas mūzikas dzīvē ir atstājis paliekošas un nozīmīgas pēdas. Viņam bija lemts kļūt par vienu no sava laika nozīmīgākajiem Latvijas ērģeļu jomas attīstītājiem un stūrakmeņiem: kā izpildītājam – iedvesmot daudzus mūziķus pievērsties sadarbībai ar šo instrumentu, komponistus – radīt jaunu mūziku, instrumentālistus un dziedātājus – veidot simtiem izcilu kopīgu koncertprogrammu; kā pasniedzējam – JVLMA profesoram – izglītot veselu paaudzi jauno ērģelnieku; kā ērģeļu ekspertam – piedalīties daudzu instrumentu restaurācijā un uzstādīšanā.
Koncertu cikla mērķis ir izcelt T. Dekšņa nesavtīgo ieguldījumu Latvijas kultūrā un aktualizēt ērģeļu jomas nozīmību šodienas kontekstā.
Koncertā Aizputes luterāņu baznīcā skanēs T. Dekšņa iemīļoti un atskaņoti latviešu mūzikas opusi, tostarp vairāki viņa paša veidotie un vēl neizdotie latviešu mūzikas skaņdarbu pārlikumi. Ar profesora veidotu reģistrāciju (atskaņojuma tembrālo un dinamisko sagatvi) tieši konkrētajām Aizputes baznīcas ērģelēm izskanēs viena no spožākajām romantiskās latviešu ērģeļmūzikas pērlēm - Alfrēda Kalniņa “Fantāzija”. Nozīmīga loma Tālivalža Dekšņa koncertu programmās aizvien ir bijusi viņa drauga un domubiedra Pētera Vaska mūzikai, kura skaņdarbs korim ar ērģelēm “Dona nobis pacem” tiks atskaņots šajā koncertā.
Koncertā piedalīsies T. Dekšņa bijušie ērģeļu klases studenti - Una Cintiņa, Roberts Hansons, Diāna Jaunzeme – Portnaja, viņa dzīvesbiedre, ērģelniece Edīte Alpe – Deksne un mūziķi, kuriem ar profesoru bijusi radoša saikne - dziedātāja Inga Šļubovska – Kancēviča, un Liepājas Tautas Mākslas un kultūras centra koris “INTIS”, diriģente Ilze Valce, kā arī Latvijas Universitātes koris “De Coro” Kristiānas Vaickovskas vadībā, mežradznieks Ingus Novicāns un trompetists Reinis Ausmanis.
Koncertu finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma””.
Ieeja koncertā bez maksas.
Dziedātāja un dziesmu autore Marta Grigale klausītājiem nodod savu jaunāko singlu, kas vienlaikus radīts divās versijās: “Bezmiegs” latviešu un “Sleep Score” angļu valodā. Šī ir pirmā dziesma kopš mākslinieces albuma “Wrong Woman (According to the Rule Book)” iznākšanas, ko atzinīgi novērtēja arī BBC Radio 1. Ar šo singlu Marta uzsāk jauna minialbuma izdošanu, kas gaidāms 2027. gada pavasarī.
“Man šī dziesma šķiet dramatiska, vieglprātīga un visai smieklīga, jo tieši tāds mēdz kļūt cilvēks, kad traki iemīlas. “Bezmiegs” ir pilns pašironijas un stāsta par iemīlēšanās ietekmi uz ķermeni un prātu — tu nespēj ne paēst, ne padomāt, un ir gluži vienalga, cik neveselīgs ir bezmiegs,” jauno singlu apraksta Marta.
Dziesma tapusi sadarbībā ar britu producentu, miksa un māsteringa inženieri Kristoferu Harisu, ar kuru Marta sadarbojas jau ilgstoši, un pašmāju mūziķi, dziesmas līdzautoru Arni Račinski (“Laika Suns”), kurš atklāj: “Man patika pieredzēt, kā Marta piešķir vieglumu mazliet provokatīvām idejām, tāda feina pieaugušo dauzīšanās!”
25. septembrī, mēnesi pēc jaunā singla izdošanas, gaidāma Martas satikšanās ar klausītājiem solokoncertā Spīķeru koncertzālē.
“Kopā ar grupu (Kaspars Grigalis, Kristens Kupčs, Jānis Polis) izpildīsim gan jaunākas, gan senākas kompozīcijas, gan šo to iepriekš nedzirdētu,” stāsta māksliniece, piebilstot, ka koncerta īpašais viesis būs Viktors Buntovskis, kura vairāku dziesmu tapšanā Marta piedalījusies kā līdzautore.
Biļetes pieejamas Biļešu Serviss PLG platformā un tirdzniecības vietās.
Dziesmas “Bezmiegs” un “Sleep Score” ir pieejamas lielākajos mūzikas straumēšanas servisos (Spotify, Apple Music, YouTube Music u.c.). Dziesmu teksta vizualizācijas skatāmas YouTube.
Latvijas mūzikas nozare atbalsta ieceri pakāpeniski palielināt vietējās mūzikas īpatsvaru radio ēterā līdz 30%. Iniciatīvas mērķis nav ierobežot radiostaciju daudzveidību, bet gan nodrošināt Latvijas māksliniekiem reālu iespēju sasniegt klausītājus savā valstī un stiprināt vietējo kultūrtelpu.
“Latvijā top ļoti daudz kvalitatīvas, drosmīgas dažādu žanru mūzikas, kas ir pelnījusi nonākt līdz klausītājiem. Radio vienmēr ir bijis viens no galvenajiem veidiem, kā mēs atklājam jaunus māksliniekus un dziesmas. Tāpēc mans aicinājums ir pavisam vienkāršs – dosim Latvijā radītai mūzikai vietu Latvijas radio ēterā. Jo, ja mēs paši tai šo vietu nedosim, kurš tad?”, Reinis Sējāns, mūziķis.
Starptautiskās radio ētera monitoringa kompānijas “Radiomonitor” un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) 2025. gada apkopotie dati rāda, ka radiostacijās atskaņotās, Latvijā radītas mūzikas vidējais īpatsvars ir aptuveni 17%. Deviņās no 29 analizētajām stacijām tas ir 0%, piecās – tikai 1%, bet vēl divās - attiecīgi 3% un 4%. Tātad 16 no 29 analizētajām radiostacijām Latvijā radītas mūzikas atskaņošanas īpatsvars nepārsniedz 4%.
Vienlaikus vairāku Latvijas radiostaciju pieredze apliecina, ka ievērojami lielāka vietējās mūzikas klātbūtne ēterā ir iespējama, nezaudējot stacijas identitāti un muzikālo daudzveidību. Radio SWH Latvijā radītas mūzikas īpatsvars jau šobrīd sasniedz 29%, Star FM - 31%, bet Kurzemes Radio un Radio NABA - 32%. Tas praksē parāda, ka 30% Latvijā radītas mūzikas nenozīmē vienādas radiostacijas vai vienādas atskaņošanas dziesmu listes. Tātad palielinot Latvijā radītās mūzikas īpatsvaru, lielāko ētera laiku - mūzikas repertuāru joprojām var veidot citur pasaulē radīta mūzika.
“Mēs neprasām visu ēteru un neprasām pat pusi. Mēs neprasām valstij sastādīt radio atskaņošanas listes. Mēs vēlamies, lai Latvijas kultūrai Latvijas ēterā būtu vieta un Latvijas māksliniekiem – reāla iespēja tikt sadzirdētiem savā valstī,” uzsver Music Latvia izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke, norādot, ka šī diskusija nav sākusies vakar: “Latvijas mūzikas nozare par lielāku Latvijā radītas mūzikas klātbūtni radio un iespējamiem risinājumiem ar raidorganizācijām diskutē jau vairāk nekā desmit gadus. Ir bijušas sarunas un mēģinājumi panākt pārmaiņas ar savstarpēji pretimnākošu sadarbību, taču dati rāda, ka nozīmīgā radio tirgus daļā situācija nav mainījusies.”
Priekšlikums apspriests Kultūras ministrijas darba grupā
2026. gada sākumā Kultūras ministrijas vadībā tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās mūzikas nozares, raidorganizāciju, kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, reklāmas nozares un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji.
Mūzikas nozare nenoliedz: radio ir un arī turpmāk būs nozīmīgs partneris Latvijas mūziķiem. Diskusijas mērķis nav nostādīt mūziķus pret radiostacijām, bet rast risinājumu, jo kultūra nav tikai brīvā tirgus jautājums. Turklāt jāņem vērā, ka radiofrekvenču spektrs ir ierobežots resurss, kura izmantošana jau šobrīd notiek regulētā vidē. Tāpēc diskusija par Latvijā radītas mūzikas klātbūtni radio ēterā nav tikai jautājums par privāta uzņēmuma “dziesmu atskaņošanas listi” - tā ir arī diskusija par Latvijas kultūras vietu mūsu informatīvajā telpā.
“Svarīgi saprast, ka Latvijas mākslinieki par auditorijas uzmanību konkurē ar pasaules lielākajām mūzikas industrijām, kuru rīcībā ir nesalīdzināmi lielāki resursi, katalogi, mārketinga budžeti un starptautiskas promocijas iespējas,” skaidro Music Latvia izpilddirektore, “un līdzšinējā Latvijas tirgus pašregulācija šo disproporciju nav būtiski mazinājusi.”
Arī Eiropas Savienības tiesiskais regulējums atzīst kultūras daudzveidības īpašo nozīmi. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pants nostiprina kultūras daudzveidības principu un paredz kultūras aspektu ņemšanu vērā Eiropas Savienības darbībā. Latvija šajā diskusijā nav unikāla. Piemēram, Igaunijā vietējās mūzikas prasības radio licenču nosacījumos darbojas jau kopš 2014. gada. Sākotnēji jaunajās licencēs tika noteikts vismaz 25% Igaunijas autoru mūzikas īpatsvars, bet vēlāk prasības attīstītas - igauņu valodas radiostaciju licencēs noteikts vismaz 30% Igaunijas mūzikas īpatsvars, savukārt svešvalodu stacijām - 15%. Igaunijas pieredze apliecina, ka vietējās mūzikas atbalsta instruments var pastāvēt līdzās komerciālam un muzikāli daudzveidīgam radio tirgum.
Radio joprojām ir viens no nozīmīgākajiem ceļiem līdz klausītājam
Publiskajā diskusijā izskanējušas bažas, ka lielāks Latvijā radītas mūzikas īpatsvars varētu mudināt klausītājus pāriet uz Spotify vai citām straumēšanas platformām. Mūzikas nozare uzskata, ka šādas bažas ir jāuzklausa, taču vienlaikus tās jāvērtē datos. Piemēram, socioloģisko pētījumu aģentūras Kantar dati par 2025. gada rudeni un 2026. gada ziemu rāda, ka radio vismaz reizi nedēļā sasniedz 80,8% jeb aptuveni 1,2 miljonus Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
“Radio un straumēšanas platformas nav konkurējošas pēc principa “vai nu – vai nu”. Radio var būt vieta, kur klausītājs pirmo reizi sastop mākslinieku, bet Spotify, YouTube vai cita platforma - vieta, kur viņš turpina šo mūziku klausīties, kļūst par mākslinieka sekotāju un vēlāk, iespējams, arī koncerta apmeklētāju,” ir pārliecināta Agnese Cimuška-Rekke.
Tāpēc situācija, kurā Latvijā radītas mūzikas īpatsvars konkrētā radiostacijā ir 0-4%, nav tikai stāsts par neatskaņotām dziesmām. Tas nozīmē, ka Latvijas māksliniekiem faktiski nav iespējas sasniegt būtisku daļu šo radiostaciju auditorijas.
“Šī nav cīņa PRET raidstacijām vai to redakcionālo brīvību. Tā ir cīņa PAR samērīgu Latvijā radītās mūzikas vietu radio ēterā. Šobrīd no 42 Latvijā skanošām raidstacijām tikai 12 spēlē lokāli radītu mūziku. Redakcionālā brīvība ir jārespektē, taču arī Latvijas mūzikai ir vajadzīga telpa, lai tā varētu pastāvēt, attīstīties un sasniegt klausītāju. Valoda ir mūsu kultūras mugurkauls, un man kā Latvijas pilsonim tas ir svarīgi. Savukārt kā mūziķim man ir svarīgi, lai mana mūzika ir sadzirdēta. Radio šinī procesā ir neatsverams partneris.
Ticu, ka dialogā, kas balstīts starptautiskā līdzīgu noteikumu ieviešanas pieredzē un faktos, nevis pieņēmumos, mēs varam atrast zelta vidusceļu, kas respektē gan raidstaciju redakcionālo brīvību, gan Latvijas mūzikas un kultūras intereses ilgtermiņā, “Mārcis Auziņš, mūziķis, komponists un LaIPA padomes loceklis.
Ieguvums nav tikai mūziķiem
Lielāka Latvijā radītas mūzikas klātbūtne radio nav ieguvums tikai tās autoriem un izpildītājiem. Klausītājiem tā dod iespēju atklāt vairāk mūzikas, kas top tepat Latvijā, savukārt valstij tā palīdz uzturēt dzīvu un kopīgu kultūrtelpu laikā, kad Latvijas auditorija ikdienā atrodas spēcīgā globālās, tostarp angļu un krievu valodas, mediju un mūzikas telpas ietekmē. Mūzikas nozarei lielāka sasniedzamība nozīmē arī iespēju veidot jaunu auditoriju. Radio atklāts mākslinieks var iegūt jaunus klausītājus straumēšanas platformās, koncertu apmeklētājus un fanus, tādējādi radot ekonomisku efektu visā mūzikas nozares ķēdē.
Agnese Cimuška-Rekke uzsver, ka Latvijas mūzikas nozare nevēlas šo diskusiju pārvērst konfliktā ar radiostacijām un ir gatava praktiskai sadarbībai: “Mēs neprasām atteikties no pasaules mūzikas, neprasām visām radiostacijām kļūt vienādām un neprasām noteikt klausītāju muzikālo gaumi. Regulējums nav mērķis pats par sevi. Mērķis ir dzīva, daudzveidīga un kopīga Latvijas kultūrtelpa, kurā arī Latvijā radītai mūzikai ir reāla iespēja tikt sadzirdētai,” uzsver Agnese Cimuška-Rekke, Music Latvia izpilddirektore.
No 2026. gada 23. līdz 27. novembrim Rīgā notiks Jāzepa Vītola 7. starptautiskais kordiriģentu konkurss, pulcējot jaunos kordiriģentus no dažādām pasaules valstīm. Konkursu organizē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) sadarbībā ar Latvijas Diriģentu asociāciju. Pieteikumi Jāzepa Vītola 7. starptautiskajam kordiriģentu konkursam jāiesniedz līdz 2026. gada 9. septembrim. Konkursa noteikumi, repertuārs, norise un informācija par pieteikšanos pieejama mājaslapā www.vitolakonkurss.lv.
Konkursā aicināti piedalīties kordiriģenti, kuri dzimuši ne agrāk kā 1996. gadā. Trijās konkursa kārtās dalībniekiem būs unikāla iespēja apliecināt savu profesionālo meistarību darbā ar pieciem Latvijas koriem – Latvijas Radio kori, Valsts Akadēmisko kori LATVIJA, Rīgas kamerkori AVE SOL, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jaukto kori un Rīgas Doma meiteņu kori TIARA. Konkursa I kārta notiks JVLMA Lielajā zālē, savukārt II un III kārta – Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Dalībniekus vērtēs starptautiska žūrija piecu profesionālu diriģentu sastāvā. Jāzepa Vītola 7. starptautiskā kordiriģentu konkursa mākslinieciskā vadītāja ir JVLMA Kordiriģēšanas katedras profesore Aira Birziņa.
Konkursa repertuārā īpaša uzmanība pievērsta Jāzepa Vītola kormūzikai – komponista darbi kā obligātie skaņdarbi skanēs visās trīs konkursa kārtās. Būtiska loma atvēlēta arī mūsdienu latviešu komponistu kordarbiem – programmā iekļauta Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda, Riharda Dubras, Viļņa Šmīdberga, Andra Dzenīša un Jēkaba Jančevska mūzika. Līdzās latviešu mūzikai repertuārā būs Jozefa Reinbergera motetes, kā arī Orlando di Laso, Klaudio Monteverdi, Karlo Džezualdo, Jakoba Handla, Heinriha Šica un Viljama Bērda skaņdarbi.
Jāzepa Vītola starptautiskais kordiriģentu konkurss turpina vairāk nekā gadsimtu ilgās Baltijas valstu kordziedāšanas un kordiriģēšanas skolas tradīcijas. Konkursa mērķis ir popularizēt latviešu kordziedāšanas kultūru un Dziesmu svētku tradīciju pasaulē, stiprināt Latvijas un Eiropas kordiriģēšanas tradīciju pēctecību, veicināt jauno diriģentu profesionālo izaugsmi un diriģenta profesijas prestižu. Iepriekšējais konkurss notika 2019. gadā, kad par tā uzvarētāju kļuva latviešu diriģents Matīss Pēteris Circenis.
Diriģentu profesionalitāte ir pamats latviešu Dziesmu svētku tradīcijas – daudzbalsīgas a cappella kordziedāšanas – nodrošināšanai. Dziesmu svētku tradīcija izaugusi par nozīmīgāko Latvijas atpazīstamības zīmi pasaulē. Tas bijis iespējams, nosakot augstus profesionālos kritērijus un mērķtiecīgi tos realizējot kopš JVLMA Kordiriģēšanas katedras dibināšanas 1944. gadā. Kordiriģentu un mūzikas pedagogu loma Latvijas kultūrtelpā un kultūrvidē ir īpaši nozīmīga – tā nodrošina latviešu kultūras un mūzikas starptautisku atpazīstamību.
2024. gadā JVLMA Kordiriģēšanas katedra svinēja savu 80. jubileju. Kopš katedras dibināšanas un profesionālas kordiriģēšanas skolas izveides Latvijā notikusi ievērojama šīs profesijas izaugsme – Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju un JVLMA absolvējuši vairāk nekā 700 kordiriģentu, Latvijas kora māksla un diriģēšanas skola guvusi plašu starptautisku atzinību. Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA, Rīgas kamerkoris AVE SOL, vairāki vadošie Latvijas amatierkori piedalās profesionālu mūzikas producentu un aģentūru rīkotos koncertos visā pasaulē. Izcilas profesionālu kordiriģentu paaudzes – viņu vidū diriģenti Teodors Kalniņš, Imants Kokars, Ausma Derkēvica, Edgars Račevskis, Sigvards Kļava, Kaspars Putniņš, Andris Veismanis, Māris Sirmais, Mārtiņš Ozoliņš, Ainārs Rubiķis, Kaspars Ādamsons, Jānis Liepiņš, Jurģis Cābulis un daudzi citi – veidojušas Latvijas Dziesmu svētku tradīcijas pēctecību un attīstību, kā arī radījuši mākslinieciski spilgtas koncertprogrammas, nesot Latvijas vārdu visā pasaulē.
MuzikasPasaule.lv ir mainījusies. Jauns izskats, jaunas iespējas un daudz lielāka iecere - veidot vietu, kur vienuviet satiekas Latvijas mūziķi, viņu mūzika un klausītāji.
Ja pēdējā laikā esi apmeklējis MuzikasPasaule.lv, pārmaiņas droši vien jau pamanīji. Esam mainījuši platformas vizuālo identitāti un pilnībā pārskatījuši tās struktūru. Taču jaunais dizains ir tikai redzamākā daļa no daudz lielākām pārmaiņām.
MuzikasPasaule.lv kļūst par Latvijas mūzikas platformu. Vietu, kur vari atklāt mūziķus, lasīt viņu jaunumus, skatīties video, atrast koncertus, iegādāties Latvijas mūziku un arvien vairāk iesaistīties pats.
Un šī pasaule vēl tikai top.
Kopīga vieta Latvijas mūzikai
Gadu gaitā informācija par Latvijas mūziķiem ir izkaisījusies pa daudzām vietām - sociālajiem tīkliem, YouTube, straumēšanas platformām, ziņu portāliem, pasākumu lapām un atsevišķām mājaslapām.
Mēs gribam palīdzēt to savienot. Jaunajā MuzikasPasaule.lv centrā ir mūziķis. Katram mūziķim vai grupai veidojam profilu, kas pakāpeniski var kļūt par vienu centrālo vietu visam ar šo mākslinieku saistītajam:
stāsts → jaunumi → mūzika → video → koncerti → ieraksti → veikals.
Jau šobrīd platformā ir izveidots liels skaits Latvijas mūziķu un grupu profilu, un katalogu turpinām papildināt.
Tas nav projekts, kuru kādā dienā var pasludināt par pabeigtu. Latvijas mūzika dzīvo katru dienu - iznāk jaunas dziesmas un albumi, rodas grupas, notiek koncerti un top videoklipi. Arī MuzikasPasaule.lv jāaug kopā ar to.
Mūziķiem - Radi. Dalies. Esi pamanīts.
Ja esi mūziķis, grupa, producents, izdevējs vai pārstāvi kādu Latvijas mūzikas projektu, mēs ļoti gribam Tevi iesaistīt.
Sameklē savu profilu MuzikasPasaule.lv. Ja tas jau ir - apskati to.
Kaut kas trūkst? Informācija novecojusi? Ir jaunas fotogrāfijas? Iznākusi dziesma? Albums? Videoklips? Tuvojas koncerts?
Atsūti mums informāciju.
Ja Tava profila vēl nav, dod mums ziņu arī par to. Pašlaik profilu pašapkalpošanās vēl nav pieejama, tāpēc palīdzēsim informāciju ievietot un aktualizēt mēs. Taču jau strādājam pie iespējas mūziķiem reģistrēties, pārņemt savu profilu un turpmāk to pārvaldīt pašiem.
Mūsu iecere ir, lai mūziķa profils nebūtu tikai vēl viena vizītkarte internetā. Tas var kļūt par Tavu vietu Latvijas mūzikas pasaulē.
Arī Tava mājaslapa var dzīvot šeit
Savas mājaslapas izveidošana ir tikai sākums. Tā pēc tam jāuztur, jāatjaunina, jāpapildina ar jaunumiem, koncertiem un video, jārūpējas par hostingu un tehnisko pusi. MuzikasPasaule.lv vēlamies dot arī vienkāršāku iespēju. Mūziķa profilā jau var būt apkopota biogrāfija, fotogrāfijas, mūzika, video, jaunumi, koncerti, sociālie tīkli un ar mūziķi saistītās preces.
Ja Tev jau ir savs domēns, to iespējams piesaistīt savam profilam un izmantot kā savu mūziķa mājaslapas adresi.
Savs domēns. Sava lapa. Vienas kopīgas platformas iespējas.
Faniem - Klausies. Skaties. Atbalsti.
MuzikasPasaule.lv nav domāta tikai mūziķiem. Bez klausītājiem mūzikas pasaule nepastāv.
Tāpēc jaunajā platformā gribam dot arvien vairāk iespēju ne tikai lasīt par Latvijas mūziku, bet arī to atklāt un atbalstīt.
Atrodi mūziķus, kurus jau pazīsti. Atklāj tos, par kuriem vēl neesi dzirdējis. Noskaties jaunu videoklipu. Atrodi nākamo koncertu. Izlasi stāstu par jaunu albumu. Iegādājies Latvijas mūziķa CD vai vinila plati.
Un tagad vari izdarīt vēl ko pavisam vienkāršu.
👏 Aplaudē saviem mūziķiem!
Mūziķu profilos parādās iespēja Aplaudēt. Tas ir vienkāršs veids, kā pateikt: “Man patīk tas, ko Tu dari. Turpini!”
Aplausi palīdzēs arī mums saprast, kurus mūziķus MuzikasPasaule.lv klausītāji šobrīd atbalsta visvairāk, un kļūs par vienu no signāliem, pēc kuriem varēsim atklāt un izcelt Latvijas mūzikas pasaulē notiekošo.
Tāpēc, ja Tev kāds mūziķis patīk — nepaej garām. Aplaudē!
Atklāj. Klausies. Skaties. Atbalsti.
Jaunajā MuzikasPasaule.lv arvien ciešāk savienojam dažādas platformas daļas.
Mūziķa profilā vari atrast viņa jaunākos rakstus.
No raksta - nonākt pie mūziķa.
No mūziķa - pie videoklipa.
No videoklipa - pie nākamā koncerta.
Un, ja mūziķa albums pieejams mūsu veikalā, turpat vari arī iegādāties viņa mūziku.
Mēs vēlamies, lai Latvijas mūziku būtu vieglāk atrast un vieglāk atbalstīt.
MuzikasPasaule.lv veikals arī mainās
MuzikasPasaule.lv veikals joprojām ir būtiska platformas daļa. Turpinām piedāvāt Latvijas mūzikas CD un citus ar mūziku saistītus izdevumus, tostarp ierakstus, kurus citviet atrast kļūst arvien grūtāk.
Taču jaunajā platformā veikals vairs nav atrauts no pārējā satura. Mūsu mērķis ir sasaistīt mūziķi ar viņa mūziku un mūziku ar iespēju to atbalstīt.
Ja esi mūziķis vai izdevējs un vēlies savu albumu vai citu izdevumu piedāvāt MuzikasPasaule.lv — sazinies ar mums.
Šis ir tikai sākums
Svarīgākais, ko gribam pateikt - jaunā MuzikasPasaule.lv vēl nav pabeigta.
Un tas ir apzināti. Platformu attīstīsim pakāpeniski. Parādīsies jaunas iespējas mūziķiem, klausītājiem un Latvijas mūzikas nozares dalībniekiem.
Top mūziķu profilu pārvaldība. Attīstām PRO iespējas mūziķiem, kuri vēlas lielāku redzamību un plašāk izmantot MuzikasPasaule.lv savas mūzikas popularizēšanai. Pilnveidosim koncertu, video un veikala iespējas. Veidosim sadarbības un savienojamību ar citām platformām un mājas lapām.
Un aiz tā jau ir nākamās idejas.
Nevēlamies visas atbildes izdomāt vieni paši.
Veidosim Latvijas mūzikas pasauli kopā
Šis, iespējams, ir svarīgākais jaunās MuzikasPasaule.lv idejas elements.
Mēs gribam šo platformu veidot kopā.
Ja esi mūziķis - atsūti savu mūziku, jaunumus un idejas.Ja esi producents, izdevējs vai pasākumu organizators - pastāsti mums par saviem māksliniekiem un notikumiem.Ja esi fans - atklāj, dalies un aplaudē saviem mūziķiem.Ja pamani kļūdu vai trūkstošu informāciju - pasaki mums.
Un, ja Tev ir ideja par to, kam MuzikasPasaule.lv vajadzētu būt nākotnē - mēs gribam to dzirdēt.
Latvijas mūzikas pasaule ir daudz lielāka par vienu portālu. Mūsu uzdevums ir palīdzēt tai satikties.
MuzikasPasaule.lvVieta, kur satiekas mūzika un klausītājs.
Faniem: Klausies. Skaties. Atbalsti.Mūziķiem: Radi. Dalies. Esi pamanīts.
Sazinies: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.Tālrunis / WhatsApp
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” septembra nogalē atsāksies kamermūzikas koncertu sērija “Personīgi”. Līdz gada noslēgumam trīs notikumos uz personīgāku satikšanos mūzikā aicinās Latvijas un ārvalstu mākslinieki – Nora Kalniņa, Rihards Plešanovs, Ivars Šteinbergs, Marta Kauliņa-Pelnēna, stīgu kvartets “Berči”, Daniils Bulajevs, Dora Kokaša un Irina Zaharenkova.
“Šajos koncertos esam tuvu mūziķiem, varam ieskatīties viņiem acīs un ne tikai emocionāli, bet arī fiziski sajust mūzikas vibrācijas. Dzejas dienu laikā būs iespēja satikt vienu no mūslaiku spilgtākajiem literātiem, dzejasstāstu lielmeistaru Ivaru Šteinbergu, kura pantus rotās Noras Kalniņas spirgtā balss. Oktobrī būs liepājnieku parāde: Martas Kauliņas-Pelnēnas skatuviskais šarms savienosies ar Berči vārdā nosauktā stīgu kvarteta frekvencēm, un netiks aizmirsts šīgada jubilārs Pēteris Vasks. Savukārt decembrī klausīsimies izcilo Daniilu Bulajevu, kurš programmā licis vienkop romantisma laikmeta ģimenes draugus un pulcējis sev līdzās brīnum dzirkstīgu čellisti un pianisti. Pēc katra koncerta satiekamies sarunās ar mūziķiem, un jautājumus viņiem aicināts uzdot ikviens,” notikumus ieskicē Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis.
Pirmā satikšanās gaidāma jau 20. septembrī plkst. 15.00 ar dziedātāju Noru Kalniņu, pianistu Rihardu Plešanovu un dzejnieku Ivara Šteinbergu dzejas koncertā “Jaunība”, kas balstās Šteinberga godalgotā dzejas krājuma “Jaunība” (“Neputns”, 2022) idejās. Mākslinieku trio ir vienaudži un šajā programmā caur mūziku un tekstu pārdomātā un ironiskā veidā apcer jaunības krāšņumu, eksperimentējot ar muzikāli tehniskajām robežām.
Īpaši šim dzejas koncertam komponists Henrijs Poikāns radījis jaundarbu “Kopš tevi zinu” ar Ivara Šteinberga tekstu. Līdzās tam koncertā izskanēs Georga Pelēča, Jēkaba Nīmaņa, Annas Fišeres, Evijas Skuķes, Jēkaba Bernāta kompozīcijas, kā arī viens Džona Keidža opuss.
Koncertsērijas turpinājumā – 25. oktobrī plkst. 15.00 izdomas bagātā un daudzpusīgā sitaminstrumentāliste Marta Kauliņa-Pelnēna kopā ar labi pazīstamo stīgu kvartetu “Berči” piedāvās klausītājiem skaņdarbus, kas rosina klātbūtnes sajūtu un godina Latvijā dzimušu mūziku.
Speciāli šim koncertam Rihards Dubra pēc Martas Kauliņas-Pelnēnas ierosinājuma komponē jaundarbu vibrofonam un stīgu kvartetam “Tauriņi vējā”. Viņš savulaik veltījis mūziķei opusu “Magnolija” solo vibrofonam, un arī tas skanēs koncertā. Par godu latviešu mūzikas korifejam un šī gada jubilāram Pēterim Vaskam skanēs komponista Piektais stīgu kvartets, līdzās tam – Georga Pelēča siltā un klausītāju iemīļotā kompozīcija “Plaukstošais jasmīns” un Jēkaba Jančevska izjustā kompozīcija vijolei un vibrofonam “Meditācija gaismai”.
Gada noslēgumā 6. decembrī plkst. 15.00 vācu un austriešu romantisma laika mūzika atklās sapņus, kas ved uz fantāzijas zemēm, tikko nojaušamas mīlestības pusvārdus, maigumu un daili.
Talantīgais latviešu vijolnieks Daniils Bulajevs kopā ar domubiedriem – ungāru čellisti Doru Kokašu (Dóra Kokas) un igauņu pianisti Irinu Zaharenkovu (Irina Zahharenkova) – šai koncertprogrammai izvēlējušies četrus komponistus, kurus vieno līdzīgi mākslinieciskie ideāli, un trijus no tiem saista arī mīlestība un draudzība. Programmā izskanēs Franča Šūberta Pirmais klaviertrio, Klāras Šūmanes Trīs romances, Roberta Šūmaņa “Fantāzijskaņdarbi” un Johannesa Brāmsa Pirmais klaviertrio.
Raksturīgi koncertsērijai “Personīgi” – pēc katra koncerta apmeklētāji aicināti pulcēties koncertzāles 2. stāva galerijā, kur būs iespēja satikt mūziķus neformālā gaisotnē un uzdot jautājumus par viņu radošo ceļu, iedvesmas avotiem un izaicinājumiem.
Koncertus ar Liepājas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu organizē SIA “Lielais Dzintars”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” tīkla kasēs visā Latvijā, interneta vietnē https://www.bilesuparadize.lv/lv/custompage/6474 un koncertzāles informācijas centrā.
Uzziņām aicinām sazināties ar koncertzāles informācijas centru. Darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai: 11.00–17.00, sestdienās, svētdienās: 10.00–15.00. Tālrunis: +371 634 24 555, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
Urbānais pilsētvides festivāls “Ezīšfests” jau tradicionāli ir viens no vasaras nogales gaidītākajiem notikumiem, kas Tallinas ielas kvartālā pulcē gan lielus, gan mazus mūzikas, pilsētvides un labas ballītes cienītājus. Šogad festivāla programma kļuvusi vēl raibāka, un pēc ilgās gaidīšanas beidzot pienācis laiks atklāt slepeno mākslinieku. Ezīšfesta skatuvi satricinās pašmāju deju mūzikas fenomens, grupa “Tranzīts”. Apvienība, kas jau vairāk nekā trīs desmitgades spēj iekustināt jebkuru paaudzi, šogad gatava iešūpot arī Ezīšfesta publiku.
Jau šo sestdien, 29. augustā, Ezīšfesta skatuves skanēs tālu. Jūs tikāt uzklausīti – gribējāt lielāku un plašāku, būs lielāks un plašāks! Festivāla kartē ne tikai atzīmējam jaunu Warehouse rave zonu, bet arī nebijušu teritoriju. Taču ir lietas, kas paliek nemainīgas. Programma pletīsies ne tikai pāri piecām skatuvēm, bet arī žanriem – no latviešu estrādes klasikas līdz pašmāju hiphopa dauzoņām. Pļavas skatuvē baudīsim arī “silent” koncertus. Šogad austiņās: Tallinas ielas kvartāla nekronētais karalis Žoržs Siksna, fanu sirdis iekarojusī poproka grupa “Bukte”, kā arī rajona tandēms Ods un Goča. Laicīgi brīdinām, ka “silent” koncertā austiņu skaits ir ierobežots.
Programmā atgriežas ikoniskā Putu ballīte! To aizvadīsim kopīgās dziesmās ar Rīgas Doma kora jauniešiem. Putu ballītei jūs iesildīs asprāši, absolūtā neprāta supergrupa “Singapūras Satīns”, pirms tam uz skatuves arī sirdij tuvās roka leģendas “Oranžās Brīvdienas”.
Uz skatuves ar vairākiem pirmatskaņojumiem un īpašu performanci kāps mūziķe Stirna, kā arī dzīves svinēšanas eksperti “Olas”. Dzirdēsim arī pirmo latvieti, kas ir kāpusi uz Tomorrowland skatuves – MIGHT DELETE LATER. Vasaras nakts romantiķus pārstāvēs “YŪT” un “Laika Suns”, kā arī trīsdiennieku hronisti “Athodi Brīnumzemē”. Dzirdēsim pankroka veterānus PND un Inokentiju Mārplu, kā arī retu, bet īpašu uzstāšanos no leģendārās grupas TUMSA. Hiphopa skatuve solās būt grandioza – “Prospekti”, desmit cilvēku repa apvienība, latviešu hiphopa filozofs Arturs Skutelis, Liepājas puisis ar repu asinīs – PCK97, mošpitu magnēti, repa duets “Prusax un Steps”, kā arī jaunās paaudzes repa vilnis – 401.
Programmai pievienojas arī divi jauni vārdi, festivāla debitantes – elektroniskās mūzikas eksperimentētāja Vultura, kuras nesenais albums “Alegorija” jau paguvis gūt atzinību, un Nora Anna, kuras daiļradē saplūst popmūzikas, džeza, blūza un folka elementi.
Apmeklētājus sagaida arī unikāls kopkoncerts AĢENTŪRA x ZVĪŅAS x REVOLŪCIJA. Te apvienosies trīs dažādi muzikālie raksturi un žanri – jazz-fusion, elektronika un hiphops veidos pirmklasīgu uznācienu.
Hiphopa skatuvē savu vietu atradīs arī kreisā krasta repa veterāns Elfs, kurš pēc kāda klusāka brīža atgriezies ar jaunu mūziku un iedvesmu, turpat arī jaunā viļņa reperis netirais300. Savukārt Diablo, Saxons, LocãlYaki un OG Reiniitz parādīs, ka hiphopa sadaļā šogad netrūkst jauno mākslinieku.
Ezīšfestā vietas netrūkst arī visam, kas ir ārpus hiphopa. Uz skatuves kāps “Pusnakts Brigāde”, “Kosmoplāns”, “Bitīt' Matos” un “Dēka”.. Savukārt Ezīšfesta skatuvi pavadīs silent disco, kur savu frekvenci austiņās aicinās izvēlēties DJ MIAMI, Paula De Pulss un HESSK B2B KATII.
Warehouse rave zonas telpās, bītus līdz rī par to līdz pat rītausmai parūpēsies vesela DJ plejāde: Spriegums, Acid Aggy, KODE, KETA, Oriole, SKAABE & VEIDERSun Dispoze. Angāra skatuvē vakaru turpinās Rudaks, Audzinaats un Richy Rich, kā arī šovs, ko sagādās Lietuvietis kopā ar LE++ un basketbola freestyle. Pašiem izturīgākajiem festivāla apmeklētājiem turpat plkst. 4.20 gaidāms leģendārais "Rīta Stienis".
Starp koncertiem un dejām būs ko darīt, esam parūpējušies par visiem Ezīšiem. Latin Dance Academy aicinās apgūt Bachata un Salsa soļus, Frīda karaoke – varēsi izpildīt to dziesmu, ko tavs mīļākais mākslinieks neielika izpildāmo dziesmu sarakstā. Sportisko pauzi būs iespēja ieturēt novusa turnīrā un gribētāji varēs izkarsēties Saunā. Atbilstoši vasaras kronēšanas ceremonijas tradīcijām būs arī kroņu darbnīca.
Par sarunām, aktualitātēm un labu garastāvokli rūpēsies pasākuma vadītājs Edgars Bāliņš, kura kabatā vienmēr atradīsies kāds komentārs vai atbilde uz tev sasāpējušos jautājumu.
Pirms vasara aizver durvis pavisam, vēl viena kārtīga ballīte ir jāieliek savā kalendārā. 29. augustā Tallinas ielas kvartālā - teritorija apmeklētājiem būs atvērta no 15.00 līdz 6.00 un biļetes būs iespējams iegādāties arī pie ieejas pasākuma dienā.
Vasara mīļa ir mums visiem, un kur tad vēl to kroni pucēt, ja ne Ezīšfestā. Sapucējies, sapulcē savējos un tiekamies jau šajā nedēļas nogalē! Biļetes meklē www.ezisfests.lv/biletes/
Šoruden bērnu iemīļotais lācēns Ričijs Rū aicina mazos lasītājus doties jaunā, sirsnīgā un muzikālā piedzīvojumā — uz lauku sētu! Jaunajā pasaku grāmatā “Ričijs Rū lauku sētā” bērnus sagaida jautri notikumi, jauni draugi, lauku darbi un pārsteidzoši atklājumi.
Zīmola “Ričijs Rū” producente Rūta Reinika-Preisa: “Šo piecu gadu laikā Ričijs Rū ir kļuvis par daļu no daudzu bērnu ikdienas-viņš ir bijis kopā dziesmās, pasakās, koncertos un dzimšanas dienās. Bērni aug, nāk jauna mazo lasītāju paaudze, bet mūsu galvenā doma paliek nemainīga – caur pasakām, dziesmām un piedzīvojumiem runāt par vērtībām, kas bērnam ir svarīgas jau no mazotnes: draudzību, mīlestību, līdzcietību, iecietību un spēju pieņemt citam citu. Man ir svarīgi, lai katrā Ričija Rū stāstā bērns ne tikai izklaidētos, bet arī paņemtu sev līdzi kādu mazu, labu domu par pasauli un cilvēkiem sev apkārt.”
Grāmatā līdzās pasakām skan jaunas dziesmas, bet izglītojošie uzdevumi rosina bērnus līdzdarboties un labāk iepazīt pasauli sev apkārt. Tādēļ “Ričijs Rū lauku sētā” ir ne tikai lasāmviela, bet arī iespēja mācīties, dziedāt un kopā ar Ričiju Rū doties iztēles pilnā piedzīvojumā.
Pasaku autore – Līga Rozentāle, ilustrācijas veidojusi Guna Miķelsone, dizainu – Monta Arnolde, izdevējs – Izdevniecība MicRec.
Ričijs Rū un draugi aicina uz koncertizrādēm “Ričijs Rū pilsētā” visā Latvijā:
Tukums, pilsētas kultūras nams – 18. septembris
Ogres novada kultūras centrs – 19. septembris
Siguldas Devons – 20. septembris
Ventspils teātra nams “Jūras vārti” – 23. septembris
Ulbrokas Pērle – 26. septembris
Valmieras kultūras centrs- 27. septembris
Limbažu kultūras nams – 10. oktobris
Liepājas Olimpiskais centrs – 17. oktobris
Jelgavas kultūras nams – 18. oktobris
Brocēnu kultūras centrs – 25. oktobris
Līvānu novada kultūras centrs – 31. oktobris
Rīga, VEF Kultūras pils – 7. novembris
Līvānu novada kultūras centrs – 23. novembris
Ventspils teātra nams “Jūras vārti” – 30. novembris
Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā: https://ej.uz/rrulaukuseta_biletes
