Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīcā 29. augustā plkst. 16.00 notiks koncerts, kas veltīts izcilā latviešu ērģelnieka, profesora un ērģeļu eksperta Tālivalža Dekšņa (1946–2018) astoņdesmitās jubilejas atcerei viņa dzimtajā pilsētā Aizputē. Šis koncerts ir sākums plašākam jubilejas ciklam "Atspīdumi laikā", kura norise plānota trīs māksliniekam nozīmīgās vietās – Aizputē (saknes), Liepājā (izaugsme) un Rīgā (profesionālā darbība).
Tālivaldis Deksnis ir personība, kura devums Latvijas mūzikas dzīvē ir atstājis paliekošas un nozīmīgas pēdas. Viņam bija lemts kļūt par vienu no sava laika nozīmīgākajiem Latvijas ērģeļu jomas attīstītājiem un stūrakmeņiem: kā izpildītājam – iedvesmot daudzus mūziķus pievērsties sadarbībai ar šo instrumentu, komponistus – radīt jaunu mūziku, instrumentālistus un dziedātājus – veidot simtiem izcilu kopīgu koncertprogrammu; kā pasniedzējam – JVLMA profesoram – izglītot veselu paaudzi jauno ērģelnieku; kā ērģeļu ekspertam – piedalīties daudzu instrumentu restaurācijā un uzstādīšanā.
Koncertu cikla mērķis ir izcelt T. Dekšņa nesavtīgo ieguldījumu Latvijas kultūrā un aktualizēt ērģeļu jomas nozīmību šodienas kontekstā.
Koncertā Aizputes luterāņu baznīcā skanēs T. Dekšņa iemīļoti un atskaņoti latviešu mūzikas opusi, tostarp vairāki viņa paša veidotie un vēl neizdotie latviešu mūzikas skaņdarbu pārlikumi. Ar profesora veidotu reģistrāciju (atskaņojuma tembrālo un dinamisko sagatvi) tieši konkrētajām Aizputes baznīcas ērģelēm izskanēs viena no spožākajām romantiskās latviešu ērģeļmūzikas pērlēm - Alfrēda Kalniņa “Fantāzija”. Nozīmīga loma Tālivalža Dekšņa koncertu programmās aizvien ir bijusi viņa drauga un domubiedra Pētera Vaska mūzikai, kura skaņdarbs korim ar ērģelēm “Dona nobis pacem” tiks atskaņots šajā koncertā.
Koncertā piedalīsies T. Dekšņa bijušie ērģeļu klases studenti - Una Cintiņa, Roberts Hansons, Diāna Jaunzeme – Portnaja, viņa dzīvesbiedre, ērģelniece Edīte Alpe – Deksne un mūziķi, kuriem ar profesoru bijusi radoša saikne - dziedātāja Inga Šļubovska – Kancēviča, un Liepājas Tautas Mākslas un kultūras centra koris “INTIS”, diriģente Ilze Valce, kā arī Latvijas Universitātes koris “De Coro” Kristiānas Vaickovskas vadībā, mežradznieks Ingus Novicāns un trompetists Reinis Ausmanis.
Koncertu finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma””.
Ieeja koncertā bez maksas.
Dziedātāja un dziesmu autore Marta Grigale klausītājiem nodod savu jaunāko singlu, kas vienlaikus radīts divās versijās: “Bezmiegs” latviešu un “Sleep Score” angļu valodā. Šī ir pirmā dziesma kopš mākslinieces albuma “Wrong Woman (According to the Rule Book)” iznākšanas, ko atzinīgi novērtēja arī BBC Radio 1. Ar šo singlu Marta uzsāk jauna minialbuma izdošanu, kas gaidāms 2027. gada pavasarī.
“Man šī dziesma šķiet dramatiska, vieglprātīga un visai smieklīga, jo tieši tāds mēdz kļūt cilvēks, kad traki iemīlas. “Bezmiegs” ir pilns pašironijas un stāsta par iemīlēšanās ietekmi uz ķermeni un prātu — tu nespēj ne paēst, ne padomāt, un ir gluži vienalga, cik neveselīgs ir bezmiegs,” jauno singlu apraksta Marta.
Dziesma tapusi sadarbībā ar britu producentu, miksa un māsteringa inženieri Kristoferu Harisu, ar kuru Marta sadarbojas jau ilgstoši, un pašmāju mūziķi, dziesmas līdzautoru Arni Račinski (“Laika Suns”), kurš atklāj: “Man patika pieredzēt, kā Marta piešķir vieglumu mazliet provokatīvām idejām, tāda feina pieaugušo dauzīšanās!”
25. septembrī, mēnesi pēc jaunā singla izdošanas, gaidāma Martas satikšanās ar klausītājiem solokoncertā Spīķeru koncertzālē.
“Kopā ar grupu (Kaspars Grigalis, Kristens Kupčs, Jānis Polis) izpildīsim gan jaunākas, gan senākas kompozīcijas, gan šo to iepriekš nedzirdētu,” stāsta māksliniece, piebilstot, ka koncerta īpašais viesis būs Viktors Buntovskis, kura vairāku dziesmu tapšanā Marta piedalījusies kā līdzautore.
Biļetes pieejamas Biļešu Serviss PLG platformā un tirdzniecības vietās.
Dziesmas “Bezmiegs” un “Sleep Score” ir pieejamas lielākajos mūzikas straumēšanas servisos (Spotify, Apple Music, YouTube Music u.c.). Dziesmu teksta vizualizācijas skatāmas YouTube.
Latvijas mūzikas nozare atbalsta ieceri pakāpeniski palielināt vietējās mūzikas īpatsvaru radio ēterā līdz 30%. Iniciatīvas mērķis nav ierobežot radiostaciju daudzveidību, bet gan nodrošināt Latvijas māksliniekiem reālu iespēju sasniegt klausītājus savā valstī un stiprināt vietējo kultūrtelpu.
“Latvijā top ļoti daudz kvalitatīvas, drosmīgas dažādu žanru mūzikas, kas ir pelnījusi nonākt līdz klausītājiem. Radio vienmēr ir bijis viens no galvenajiem veidiem, kā mēs atklājam jaunus māksliniekus un dziesmas. Tāpēc mans aicinājums ir pavisam vienkāršs – dosim Latvijā radītai mūzikai vietu Latvijas radio ēterā. Jo, ja mēs paši tai šo vietu nedosim, kurš tad?”, Reinis Sējāns, mūziķis.
Starptautiskās radio ētera monitoringa kompānijas “Radiomonitor” un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) 2025. gada apkopotie dati rāda, ka radiostacijās atskaņotās, Latvijā radītas mūzikas vidējais īpatsvars ir aptuveni 17%. Deviņās no 29 analizētajām stacijām tas ir 0%, piecās – tikai 1%, bet vēl divās - attiecīgi 3% un 4%. Tātad 16 no 29 analizētajām radiostacijām Latvijā radītas mūzikas atskaņošanas īpatsvars nepārsniedz 4%.
Vienlaikus vairāku Latvijas radiostaciju pieredze apliecina, ka ievērojami lielāka vietējās mūzikas klātbūtne ēterā ir iespējama, nezaudējot stacijas identitāti un muzikālo daudzveidību. Radio SWH Latvijā radītas mūzikas īpatsvars jau šobrīd sasniedz 29%, Star FM - 31%, bet Kurzemes Radio un Radio NABA - 32%. Tas praksē parāda, ka 30% Latvijā radītas mūzikas nenozīmē vienādas radiostacijas vai vienādas atskaņošanas dziesmu listes. Tātad palielinot Latvijā radītās mūzikas īpatsvaru, lielāko ētera laiku - mūzikas repertuāru joprojām var veidot citur pasaulē radīta mūzika.
“Mēs neprasām visu ēteru un neprasām pat pusi. Mēs neprasām valstij sastādīt radio atskaņošanas listes. Mēs vēlamies, lai Latvijas kultūrai Latvijas ēterā būtu vieta un Latvijas māksliniekiem – reāla iespēja tikt sadzirdētiem savā valstī,” uzsver Music Latvia izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke, norādot, ka šī diskusija nav sākusies vakar: “Latvijas mūzikas nozare par lielāku Latvijā radītas mūzikas klātbūtni radio un iespējamiem risinājumiem ar raidorganizācijām diskutē jau vairāk nekā desmit gadus. Ir bijušas sarunas un mēģinājumi panākt pārmaiņas ar savstarpēji pretimnākošu sadarbību, taču dati rāda, ka nozīmīgā radio tirgus daļā situācija nav mainījusies.”
Priekšlikums apspriests Kultūras ministrijas darba grupā
2026. gada sākumā Kultūras ministrijas vadībā tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās mūzikas nozares, raidorganizāciju, kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, reklāmas nozares un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji.
Mūzikas nozare nenoliedz: radio ir un arī turpmāk būs nozīmīgs partneris Latvijas mūziķiem. Diskusijas mērķis nav nostādīt mūziķus pret radiostacijām, bet rast risinājumu, jo kultūra nav tikai brīvā tirgus jautājums. Turklāt jāņem vērā, ka radiofrekvenču spektrs ir ierobežots resurss, kura izmantošana jau šobrīd notiek regulētā vidē. Tāpēc diskusija par Latvijā radītas mūzikas klātbūtni radio ēterā nav tikai jautājums par privāta uzņēmuma “dziesmu atskaņošanas listi” - tā ir arī diskusija par Latvijas kultūras vietu mūsu informatīvajā telpā.
“Svarīgi saprast, ka Latvijas mākslinieki par auditorijas uzmanību konkurē ar pasaules lielākajām mūzikas industrijām, kuru rīcībā ir nesalīdzināmi lielāki resursi, katalogi, mārketinga budžeti un starptautiskas promocijas iespējas,” skaidro Music Latvia izpilddirektore, “un līdzšinējā Latvijas tirgus pašregulācija šo disproporciju nav būtiski mazinājusi.”
Arī Eiropas Savienības tiesiskais regulējums atzīst kultūras daudzveidības īpašo nozīmi. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pants nostiprina kultūras daudzveidības principu un paredz kultūras aspektu ņemšanu vērā Eiropas Savienības darbībā. Latvija šajā diskusijā nav unikāla. Piemēram, Igaunijā vietējās mūzikas prasības radio licenču nosacījumos darbojas jau kopš 2014. gada. Sākotnēji jaunajās licencēs tika noteikts vismaz 25% Igaunijas autoru mūzikas īpatsvars, bet vēlāk prasības attīstītas - igauņu valodas radiostaciju licencēs noteikts vismaz 30% Igaunijas mūzikas īpatsvars, savukārt svešvalodu stacijām - 15%. Igaunijas pieredze apliecina, ka vietējās mūzikas atbalsta instruments var pastāvēt līdzās komerciālam un muzikāli daudzveidīgam radio tirgum.
Radio joprojām ir viens no nozīmīgākajiem ceļiem līdz klausītājam
Publiskajā diskusijā izskanējušas bažas, ka lielāks Latvijā radītas mūzikas īpatsvars varētu mudināt klausītājus pāriet uz Spotify vai citām straumēšanas platformām. Mūzikas nozare uzskata, ka šādas bažas ir jāuzklausa, taču vienlaikus tās jāvērtē datos. Piemēram, socioloģisko pētījumu aģentūras Kantar dati par 2025. gada rudeni un 2026. gada ziemu rāda, ka radio vismaz reizi nedēļā sasniedz 80,8% jeb aptuveni 1,2 miljonus Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
“Radio un straumēšanas platformas nav konkurējošas pēc principa “vai nu – vai nu”. Radio var būt vieta, kur klausītājs pirmo reizi sastop mākslinieku, bet Spotify, YouTube vai cita platforma - vieta, kur viņš turpina šo mūziku klausīties, kļūst par mākslinieka sekotāju un vēlāk, iespējams, arī koncerta apmeklētāju,” ir pārliecināta Agnese Cimuška-Rekke.
Tāpēc situācija, kurā Latvijā radītas mūzikas īpatsvars konkrētā radiostacijā ir 0-4%, nav tikai stāsts par neatskaņotām dziesmām. Tas nozīmē, ka Latvijas māksliniekiem faktiski nav iespējas sasniegt būtisku daļu šo radiostaciju auditorijas.
“Šī nav cīņa PRET raidstacijām vai to redakcionālo brīvību. Tā ir cīņa PAR samērīgu Latvijā radītās mūzikas vietu radio ēterā. Šobrīd no 42 Latvijā skanošām raidstacijām tikai 12 spēlē lokāli radītu mūziku. Redakcionālā brīvība ir jārespektē, taču arī Latvijas mūzikai ir vajadzīga telpa, lai tā varētu pastāvēt, attīstīties un sasniegt klausītāju. Valoda ir mūsu kultūras mugurkauls, un man kā Latvijas pilsonim tas ir svarīgi. Savukārt kā mūziķim man ir svarīgi, lai mana mūzika ir sadzirdēta. Radio šinī procesā ir neatsverams partneris.
Ticu, ka dialogā, kas balstīts starptautiskā līdzīgu noteikumu ieviešanas pieredzē un faktos, nevis pieņēmumos, mēs varam atrast zelta vidusceļu, kas respektē gan raidstaciju redakcionālo brīvību, gan Latvijas mūzikas un kultūras intereses ilgtermiņā, “Mārcis Auziņš, mūziķis, komponists un LaIPA padomes loceklis.
Ieguvums nav tikai mūziķiem
Lielāka Latvijā radītas mūzikas klātbūtne radio nav ieguvums tikai tās autoriem un izpildītājiem. Klausītājiem tā dod iespēju atklāt vairāk mūzikas, kas top tepat Latvijā, savukārt valstij tā palīdz uzturēt dzīvu un kopīgu kultūrtelpu laikā, kad Latvijas auditorija ikdienā atrodas spēcīgā globālās, tostarp angļu un krievu valodas, mediju un mūzikas telpas ietekmē. Mūzikas nozarei lielāka sasniedzamība nozīmē arī iespēju veidot jaunu auditoriju. Radio atklāts mākslinieks var iegūt jaunus klausītājus straumēšanas platformās, koncertu apmeklētājus un fanus, tādējādi radot ekonomisku efektu visā mūzikas nozares ķēdē.
Agnese Cimuška-Rekke uzsver, ka Latvijas mūzikas nozare nevēlas šo diskusiju pārvērst konfliktā ar radiostacijām un ir gatava praktiskai sadarbībai: “Mēs neprasām atteikties no pasaules mūzikas, neprasām visām radiostacijām kļūt vienādām un neprasām noteikt klausītāju muzikālo gaumi. Regulējums nav mērķis pats par sevi. Mērķis ir dzīva, daudzveidīga un kopīga Latvijas kultūrtelpa, kurā arī Latvijā radītai mūzikai ir reāla iespēja tikt sadzirdētai,” uzsver Agnese Cimuška-Rekke, Music Latvia izpilddirektore.
No 2026. gada 23. līdz 27. novembrim Rīgā notiks Jāzepa Vītola 7. starptautiskais kordiriģentu konkurss, pulcējot jaunos kordiriģentus no dažādām pasaules valstīm. Konkursu organizē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) sadarbībā ar Latvijas Diriģentu asociāciju. Pieteikumi Jāzepa Vītola 7. starptautiskajam kordiriģentu konkursam jāiesniedz līdz 2026. gada 9. septembrim. Konkursa noteikumi, repertuārs, norise un informācija par pieteikšanos pieejama mājaslapā www.vitolakonkurss.lv.
Konkursā aicināti piedalīties kordiriģenti, kuri dzimuši ne agrāk kā 1996. gadā. Trijās konkursa kārtās dalībniekiem būs unikāla iespēja apliecināt savu profesionālo meistarību darbā ar pieciem Latvijas koriem – Latvijas Radio kori, Valsts Akadēmisko kori LATVIJA, Rīgas kamerkori AVE SOL, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jaukto kori un Rīgas Doma meiteņu kori TIARA. Konkursa I kārta notiks JVLMA Lielajā zālē, savukārt II un III kārta – Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Dalībniekus vērtēs starptautiska žūrija piecu profesionālu diriģentu sastāvā. Jāzepa Vītola 7. starptautiskā kordiriģentu konkursa mākslinieciskā vadītāja ir JVLMA Kordiriģēšanas katedras profesore Aira Birziņa.
Konkursa repertuārā īpaša uzmanība pievērsta Jāzepa Vītola kormūzikai – komponista darbi kā obligātie skaņdarbi skanēs visās trīs konkursa kārtās. Būtiska loma atvēlēta arī mūsdienu latviešu komponistu kordarbiem – programmā iekļauta Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda, Riharda Dubras, Viļņa Šmīdberga, Andra Dzenīša un Jēkaba Jančevska mūzika. Līdzās latviešu mūzikai repertuārā būs Jozefa Reinbergera motetes, kā arī Orlando di Laso, Klaudio Monteverdi, Karlo Džezualdo, Jakoba Handla, Heinriha Šica un Viljama Bērda skaņdarbi.
Jāzepa Vītola starptautiskais kordiriģentu konkurss turpina vairāk nekā gadsimtu ilgās Baltijas valstu kordziedāšanas un kordiriģēšanas skolas tradīcijas. Konkursa mērķis ir popularizēt latviešu kordziedāšanas kultūru un Dziesmu svētku tradīciju pasaulē, stiprināt Latvijas un Eiropas kordiriģēšanas tradīciju pēctecību, veicināt jauno diriģentu profesionālo izaugsmi un diriģenta profesijas prestižu. Iepriekšējais konkurss notika 2019. gadā, kad par tā uzvarētāju kļuva latviešu diriģents Matīss Pēteris Circenis.
Diriģentu profesionalitāte ir pamats latviešu Dziesmu svētku tradīcijas – daudzbalsīgas a cappella kordziedāšanas – nodrošināšanai. Dziesmu svētku tradīcija izaugusi par nozīmīgāko Latvijas atpazīstamības zīmi pasaulē. Tas bijis iespējams, nosakot augstus profesionālos kritērijus un mērķtiecīgi tos realizējot kopš JVLMA Kordiriģēšanas katedras dibināšanas 1944. gadā. Kordiriģentu un mūzikas pedagogu loma Latvijas kultūrtelpā un kultūrvidē ir īpaši nozīmīga – tā nodrošina latviešu kultūras un mūzikas starptautisku atpazīstamību.
2024. gadā JVLMA Kordiriģēšanas katedra svinēja savu 80. jubileju. Kopš katedras dibināšanas un profesionālas kordiriģēšanas skolas izveides Latvijā notikusi ievērojama šīs profesijas izaugsme – Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju un JVLMA absolvējuši vairāk nekā 700 kordiriģentu, Latvijas kora māksla un diriģēšanas skola guvusi plašu starptautisku atzinību. Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA, Rīgas kamerkoris AVE SOL, vairāki vadošie Latvijas amatierkori piedalās profesionālu mūzikas producentu un aģentūru rīkotos koncertos visā pasaulē. Izcilas profesionālu kordiriģentu paaudzes – viņu vidū diriģenti Teodors Kalniņš, Imants Kokars, Ausma Derkēvica, Edgars Račevskis, Sigvards Kļava, Kaspars Putniņš, Andris Veismanis, Māris Sirmais, Mārtiņš Ozoliņš, Ainārs Rubiķis, Kaspars Ādamsons, Jānis Liepiņš, Jurģis Cābulis un daudzi citi – veidojušas Latvijas Dziesmu svētku tradīcijas pēctecību un attīstību, kā arī radījuši mākslinieciski spilgtas koncertprogrammas, nesot Latvijas vārdu visā pasaulē.
MuzikasPasaule.lv ir mainījusies. Jauns izskats, jaunas iespējas un daudz lielāka iecere - veidot vietu, kur vienuviet satiekas Latvijas mūziķi, viņu mūzika un klausītāji.
Ja pēdējā laikā esi apmeklējis MuzikasPasaule.lv, pārmaiņas droši vien jau pamanīji. Esam mainījuši platformas vizuālo identitāti un pilnībā pārskatījuši tās struktūru. Taču jaunais dizains ir tikai redzamākā daļa no daudz lielākām pārmaiņām.
MuzikasPasaule.lv kļūst par Latvijas mūzikas platformu. Vietu, kur vari atklāt mūziķus, lasīt viņu jaunumus, skatīties video, atrast koncertus, iegādāties Latvijas mūziku un arvien vairāk iesaistīties pats.
Un šī pasaule vēl tikai top.
Kopīga vieta Latvijas mūzikai
Gadu gaitā informācija par Latvijas mūziķiem ir izkaisījusies pa daudzām vietām - sociālajiem tīkliem, YouTube, straumēšanas platformām, ziņu portāliem, pasākumu lapām un atsevišķām mājaslapām.
Mēs gribam palīdzēt to savienot. Jaunajā MuzikasPasaule.lv centrā ir mūziķis. Katram mūziķim vai grupai veidojam profilu, kas pakāpeniski var kļūt par vienu centrālo vietu visam ar šo mākslinieku saistītajam:
stāsts → jaunumi → mūzika → video → koncerti → ieraksti → veikals.
Jau šobrīd platformā ir izveidots liels skaits Latvijas mūziķu un grupu profilu, un katalogu turpinām papildināt.
Tas nav projekts, kuru kādā dienā var pasludināt par pabeigtu. Latvijas mūzika dzīvo katru dienu - iznāk jaunas dziesmas un albumi, rodas grupas, notiek koncerti un top videoklipi. Arī MuzikasPasaule.lv jāaug kopā ar to.
Mūziķiem - Radi. Dalies. Esi pamanīts.
Ja esi mūziķis, grupa, producents, izdevējs vai pārstāvi kādu Latvijas mūzikas projektu, mēs ļoti gribam Tevi iesaistīt.
Sameklē savu profilu MuzikasPasaule.lv. Ja tas jau ir - apskati to.
Kaut kas trūkst? Informācija novecojusi? Ir jaunas fotogrāfijas? Iznākusi dziesma? Albums? Videoklips? Tuvojas koncerts?
Atsūti mums informāciju.
Ja Tava profila vēl nav, dod mums ziņu arī par to. Pašlaik profilu pašapkalpošanās vēl nav pieejama, tāpēc palīdzēsim informāciju ievietot un aktualizēt mēs. Taču jau strādājam pie iespējas mūziķiem reģistrēties, pārņemt savu profilu un turpmāk to pārvaldīt pašiem.
Mūsu iecere ir, lai mūziķa profils nebūtu tikai vēl viena vizītkarte internetā. Tas var kļūt par Tavu vietu Latvijas mūzikas pasaulē.
Arī Tava mājaslapa var dzīvot šeit
Savas mājaslapas izveidošana ir tikai sākums. Tā pēc tam jāuztur, jāatjaunina, jāpapildina ar jaunumiem, koncertiem un video, jārūpējas par hostingu un tehnisko pusi. MuzikasPasaule.lv vēlamies dot arī vienkāršāku iespēju. Mūziķa profilā jau var būt apkopota biogrāfija, fotogrāfijas, mūzika, video, jaunumi, koncerti, sociālie tīkli un ar mūziķi saistītās preces.
Ja Tev jau ir savs domēns, to iespējams piesaistīt savam profilam un izmantot kā savu mūziķa mājaslapas adresi.
Savs domēns. Sava lapa. Vienas kopīgas platformas iespējas.
Faniem - Klausies. Skaties. Atbalsti.
MuzikasPasaule.lv nav domāta tikai mūziķiem. Bez klausītājiem mūzikas pasaule nepastāv.
Tāpēc jaunajā platformā gribam dot arvien vairāk iespēju ne tikai lasīt par Latvijas mūziku, bet arī to atklāt un atbalstīt.
Atrodi mūziķus, kurus jau pazīsti. Atklāj tos, par kuriem vēl neesi dzirdējis. Noskaties jaunu videoklipu. Atrodi nākamo koncertu. Izlasi stāstu par jaunu albumu. Iegādājies Latvijas mūziķa CD vai vinila plati.
Un tagad vari izdarīt vēl ko pavisam vienkāršu.
👏 Aplaudē saviem mūziķiem!
Mūziķu profilos parādās iespēja Aplaudēt. Tas ir vienkāršs veids, kā pateikt: “Man patīk tas, ko Tu dari. Turpini!”
Aplausi palīdzēs arī mums saprast, kurus mūziķus MuzikasPasaule.lv klausītāji šobrīd atbalsta visvairāk, un kļūs par vienu no signāliem, pēc kuriem varēsim atklāt un izcelt Latvijas mūzikas pasaulē notiekošo.
Tāpēc, ja Tev kāds mūziķis patīk — nepaej garām. Aplaudē!
Atklāj. Klausies. Skaties. Atbalsti.
Jaunajā MuzikasPasaule.lv arvien ciešāk savienojam dažādas platformas daļas.
Mūziķa profilā vari atrast viņa jaunākos rakstus.
No raksta - nonākt pie mūziķa.
No mūziķa - pie videoklipa.
No videoklipa - pie nākamā koncerta.
Un, ja mūziķa albums pieejams mūsu veikalā, turpat vari arī iegādāties viņa mūziku.
Mēs vēlamies, lai Latvijas mūziku būtu vieglāk atrast un vieglāk atbalstīt.
MuzikasPasaule.lv veikals arī mainās
MuzikasPasaule.lv veikals joprojām ir būtiska platformas daļa. Turpinām piedāvāt Latvijas mūzikas CD un citus ar mūziku saistītus izdevumus, tostarp ierakstus, kurus citviet atrast kļūst arvien grūtāk.
Taču jaunajā platformā veikals vairs nav atrauts no pārējā satura. Mūsu mērķis ir sasaistīt mūziķi ar viņa mūziku un mūziku ar iespēju to atbalstīt.
Ja esi mūziķis vai izdevējs un vēlies savu albumu vai citu izdevumu piedāvāt MuzikasPasaule.lv — sazinies ar mums.
Šis ir tikai sākums
Svarīgākais, ko gribam pateikt - jaunā MuzikasPasaule.lv vēl nav pabeigta.
Un tas ir apzināti. Platformu attīstīsim pakāpeniski. Parādīsies jaunas iespējas mūziķiem, klausītājiem un Latvijas mūzikas nozares dalībniekiem.
Top mūziķu profilu pārvaldība. Attīstām PRO iespējas mūziķiem, kuri vēlas lielāku redzamību un plašāk izmantot MuzikasPasaule.lv savas mūzikas popularizēšanai. Pilnveidosim koncertu, video un veikala iespējas. Veidosim sadarbības un savienojamību ar citām platformām un mājas lapām.
Un aiz tā jau ir nākamās idejas.
Nevēlamies visas atbildes izdomāt vieni paši.
Veidosim Latvijas mūzikas pasauli kopā
Šis, iespējams, ir svarīgākais jaunās MuzikasPasaule.lv idejas elements.
Mēs gribam šo platformu veidot kopā.
Ja esi mūziķis - atsūti savu mūziku, jaunumus un idejas.Ja esi producents, izdevējs vai pasākumu organizators - pastāsti mums par saviem māksliniekiem un notikumiem.Ja esi fans - atklāj, dalies un aplaudē saviem mūziķiem.Ja pamani kļūdu vai trūkstošu informāciju - pasaki mums.
Un, ja Tev ir ideja par to, kam MuzikasPasaule.lv vajadzētu būt nākotnē - mēs gribam to dzirdēt.
Latvijas mūzikas pasaule ir daudz lielāka par vienu portālu. Mūsu uzdevums ir palīdzēt tai satikties.
MuzikasPasaule.lvVieta, kur satiekas mūzika un klausītājs.
Faniem: Klausies. Skaties. Atbalsti.Mūziķiem: Radi. Dalies. Esi pamanīts.
Sazinies: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.Tālrunis / WhatsApp
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” septembra nogalē atsāksies kamermūzikas koncertu sērija “Personīgi”. Līdz gada noslēgumam trīs notikumos uz personīgāku satikšanos mūzikā aicinās Latvijas un ārvalstu mākslinieki – Nora Kalniņa, Rihards Plešanovs, Ivars Šteinbergs, Marta Kauliņa-Pelnēna, stīgu kvartets “Berči”, Daniils Bulajevs, Dora Kokaša un Irina Zaharenkova.
“Šajos koncertos esam tuvu mūziķiem, varam ieskatīties viņiem acīs un ne tikai emocionāli, bet arī fiziski sajust mūzikas vibrācijas. Dzejas dienu laikā būs iespēja satikt vienu no mūslaiku spilgtākajiem literātiem, dzejasstāstu lielmeistaru Ivaru Šteinbergu, kura pantus rotās Noras Kalniņas spirgtā balss. Oktobrī būs liepājnieku parāde: Martas Kauliņas-Pelnēnas skatuviskais šarms savienosies ar Berči vārdā nosauktā stīgu kvarteta frekvencēm, un netiks aizmirsts šīgada jubilārs Pēteris Vasks. Savukārt decembrī klausīsimies izcilo Daniilu Bulajevu, kurš programmā licis vienkop romantisma laikmeta ģimenes draugus un pulcējis sev līdzās brīnum dzirkstīgu čellisti un pianisti. Pēc katra koncerta satiekamies sarunās ar mūziķiem, un jautājumus viņiem aicināts uzdot ikviens,” notikumus ieskicē Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis.
Pirmā satikšanās gaidāma jau 20. septembrī plkst. 15.00 ar dziedātāju Noru Kalniņu, pianistu Rihardu Plešanovu un dzejnieku Ivara Šteinbergu dzejas koncertā “Jaunība”, kas balstās Šteinberga godalgotā dzejas krājuma “Jaunība” (“Neputns”, 2022) idejās. Mākslinieku trio ir vienaudži un šajā programmā caur mūziku un tekstu pārdomātā un ironiskā veidā apcer jaunības krāšņumu, eksperimentējot ar muzikāli tehniskajām robežām.
Īpaši šim dzejas koncertam komponists Henrijs Poikāns radījis jaundarbu “Kopš tevi zinu” ar Ivara Šteinberga tekstu. Līdzās tam koncertā izskanēs Georga Pelēča, Jēkaba Nīmaņa, Annas Fišeres, Evijas Skuķes, Jēkaba Bernāta kompozīcijas, kā arī viens Džona Keidža opuss.
Koncertsērijas turpinājumā – 25. oktobrī plkst. 15.00 izdomas bagātā un daudzpusīgā sitaminstrumentāliste Marta Kauliņa-Pelnēna kopā ar labi pazīstamo stīgu kvartetu “Berči” piedāvās klausītājiem skaņdarbus, kas rosina klātbūtnes sajūtu un godina Latvijā dzimušu mūziku.
Speciāli šim koncertam Rihards Dubra pēc Martas Kauliņas-Pelnēnas ierosinājuma komponē jaundarbu vibrofonam un stīgu kvartetam “Tauriņi vējā”. Viņš savulaik veltījis mūziķei opusu “Magnolija” solo vibrofonam, un arī tas skanēs koncertā. Par godu latviešu mūzikas korifejam un šī gada jubilāram Pēterim Vaskam skanēs komponista Piektais stīgu kvartets, līdzās tam – Georga Pelēča siltā un klausītāju iemīļotā kompozīcija “Plaukstošais jasmīns” un Jēkaba Jančevska izjustā kompozīcija vijolei un vibrofonam “Meditācija gaismai”.
Gada noslēgumā 6. decembrī plkst. 15.00 vācu un austriešu romantisma laika mūzika atklās sapņus, kas ved uz fantāzijas zemēm, tikko nojaušamas mīlestības pusvārdus, maigumu un daili.
Talantīgais latviešu vijolnieks Daniils Bulajevs kopā ar domubiedriem – ungāru čellisti Doru Kokašu (Dóra Kokas) un igauņu pianisti Irinu Zaharenkovu (Irina Zahharenkova) – šai koncertprogrammai izvēlējušies četrus komponistus, kurus vieno līdzīgi mākslinieciskie ideāli, un trijus no tiem saista arī mīlestība un draudzība. Programmā izskanēs Franča Šūberta Pirmais klaviertrio, Klāras Šūmanes Trīs romances, Roberta Šūmaņa “Fantāzijskaņdarbi” un Johannesa Brāmsa Pirmais klaviertrio.
Raksturīgi koncertsērijai “Personīgi” – pēc katra koncerta apmeklētāji aicināti pulcēties koncertzāles 2. stāva galerijā, kur būs iespēja satikt mūziķus neformālā gaisotnē un uzdot jautājumus par viņu radošo ceļu, iedvesmas avotiem un izaicinājumiem.
Koncertus ar Liepājas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu organizē SIA “Lielais Dzintars”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” tīkla kasēs visā Latvijā, interneta vietnē https://www.bilesuparadize.lv/lv/custompage/6474 un koncertzāles informācijas centrā.
Uzziņām aicinām sazināties ar koncertzāles informācijas centru. Darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai: 11.00–17.00, sestdienās, svētdienās: 10.00–15.00. Tālrunis: +371 634 24 555, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
Urbānais pilsētvides festivāls “Ezīšfests” jau tradicionāli ir viens no vasaras nogales gaidītākajiem notikumiem, kas Tallinas ielas kvartālā pulcē gan lielus, gan mazus mūzikas, pilsētvides un labas ballītes cienītājus. Šogad festivāla programma kļuvusi vēl raibāka, un pēc ilgās gaidīšanas beidzot pienācis laiks atklāt slepeno mākslinieku. Ezīšfesta skatuvi satricinās pašmāju deju mūzikas fenomens, grupa “Tranzīts”. Apvienība, kas jau vairāk nekā trīs desmitgades spēj iekustināt jebkuru paaudzi, šogad gatava iešūpot arī Ezīšfesta publiku.
Jau šo sestdien, 29. augustā, Ezīšfesta skatuves skanēs tālu. Jūs tikāt uzklausīti – gribējāt lielāku un plašāku, būs lielāks un plašāks! Festivāla kartē ne tikai atzīmējam jaunu Warehouse rave zonu, bet arī nebijušu teritoriju. Taču ir lietas, kas paliek nemainīgas. Programma pletīsies ne tikai pāri piecām skatuvēm, bet arī žanriem – no latviešu estrādes klasikas līdz pašmāju hiphopa dauzoņām. Pļavas skatuvē baudīsim arī “silent” koncertus. Šogad austiņās: Tallinas ielas kvartāla nekronētais karalis Žoržs Siksna, fanu sirdis iekarojusī poproka grupa “Bukte”, kā arī rajona tandēms Ods un Goča. Laicīgi brīdinām, ka “silent” koncertā austiņu skaits ir ierobežots.
Programmā atgriežas ikoniskā Putu ballīte! To aizvadīsim kopīgās dziesmās ar Rīgas Doma kora jauniešiem. Putu ballītei jūs iesildīs asprāši, absolūtā neprāta supergrupa “Singapūras Satīns”, pirms tam uz skatuves arī sirdij tuvās roka leģendas “Oranžās Brīvdienas”.
Uz skatuves ar vairākiem pirmatskaņojumiem un īpašu performanci kāps mūziķe Stirna, kā arī dzīves svinēšanas eksperti “Olas”. Dzirdēsim arī pirmo latvieti, kas ir kāpusi uz Tomorrowland skatuves – MIGHT DELETE LATER. Vasaras nakts romantiķus pārstāvēs “YŪT” un “Laika Suns”, kā arī trīsdiennieku hronisti “Athodi Brīnumzemē”. Dzirdēsim pankroka veterānus PND un Inokentiju Mārplu, kā arī retu, bet īpašu uzstāšanos no leģendārās grupas TUMSA. Hiphopa skatuve solās būt grandioza – “Prospekti”, desmit cilvēku repa apvienība, latviešu hiphopa filozofs Arturs Skutelis, Liepājas puisis ar repu asinīs – PCK97, mošpitu magnēti, repa duets “Prusax un Steps”, kā arī jaunās paaudzes repa vilnis – 401.
Programmai pievienojas arī divi jauni vārdi, festivāla debitantes – elektroniskās mūzikas eksperimentētāja Vultura, kuras nesenais albums “Alegorija” jau paguvis gūt atzinību, un Nora Anna, kuras daiļradē saplūst popmūzikas, džeza, blūza un folka elementi.
Apmeklētājus sagaida arī unikāls kopkoncerts AĢENTŪRA x ZVĪŅAS x REVOLŪCIJA. Te apvienosies trīs dažādi muzikālie raksturi un žanri – jazz-fusion, elektronika un hiphops veidos pirmklasīgu uznācienu.
Hiphopa skatuvē savu vietu atradīs arī kreisā krasta repa veterāns Elfs, kurš pēc kāda klusāka brīža atgriezies ar jaunu mūziku un iedvesmu, turpat arī jaunā viļņa reperis netirais300. Savukārt Diablo, Saxons, LocãlYaki un OG Reiniitz parādīs, ka hiphopa sadaļā šogad netrūkst jauno mākslinieku.
Ezīšfestā vietas netrūkst arī visam, kas ir ārpus hiphopa. Uz skatuves kāps “Pusnakts Brigāde”, “Kosmoplāns”, “Bitīt' Matos” un “Dēka”.. Savukārt Ezīšfesta skatuvi pavadīs silent disco, kur savu frekvenci austiņās aicinās izvēlēties DJ MIAMI, Paula De Pulss un HESSK B2B KATII.
Warehouse rave zonas telpās, bītus līdz rī par to līdz pat rītausmai parūpēsies vesela DJ plejāde: Spriegums, Acid Aggy, KODE, KETA, Oriole, SKAABE & VEIDERSun Dispoze. Angāra skatuvē vakaru turpinās Rudaks, Audzinaats un Richy Rich, kā arī šovs, ko sagādās Lietuvietis kopā ar LE++ un basketbola freestyle. Pašiem izturīgākajiem festivāla apmeklētājiem turpat plkst. 4.20 gaidāms leģendārais "Rīta Stienis".
Starp koncertiem un dejām būs ko darīt, esam parūpējušies par visiem Ezīšiem. Latin Dance Academy aicinās apgūt Bachata un Salsa soļus, Frīda karaoke – varēsi izpildīt to dziesmu, ko tavs mīļākais mākslinieks neielika izpildāmo dziesmu sarakstā. Sportisko pauzi būs iespēja ieturēt novusa turnīrā un gribētāji varēs izkarsēties Saunā. Atbilstoši vasaras kronēšanas ceremonijas tradīcijām būs arī kroņu darbnīca.
Par sarunām, aktualitātēm un labu garastāvokli rūpēsies pasākuma vadītājs Edgars Bāliņš, kura kabatā vienmēr atradīsies kāds komentārs vai atbilde uz tev sasāpējušos jautājumu.
Pirms vasara aizver durvis pavisam, vēl viena kārtīga ballīte ir jāieliek savā kalendārā. 29. augustā Tallinas ielas kvartālā - teritorija apmeklētājiem būs atvērta no 15.00 līdz 6.00 un biļetes būs iespējams iegādāties arī pie ieejas pasākuma dienā.
Vasara mīļa ir mums visiem, un kur tad vēl to kroni pucēt, ja ne Ezīšfestā. Sapucējies, sapulcē savējos un tiekamies jau šajā nedēļas nogalē! Biļetes meklē www.ezisfests.lv/biletes/
Šoruden bērnu iemīļotais lācēns Ričijs Rū aicina mazos lasītājus doties jaunā, sirsnīgā un muzikālā piedzīvojumā — uz lauku sētu! Jaunajā pasaku grāmatā “Ričijs Rū lauku sētā” bērnus sagaida jautri notikumi, jauni draugi, lauku darbi un pārsteidzoši atklājumi.
Zīmola “Ričijs Rū” producente Rūta Reinika-Preisa: “Šo piecu gadu laikā Ričijs Rū ir kļuvis par daļu no daudzu bērnu ikdienas-viņš ir bijis kopā dziesmās, pasakās, koncertos un dzimšanas dienās. Bērni aug, nāk jauna mazo lasītāju paaudze, bet mūsu galvenā doma paliek nemainīga – caur pasakām, dziesmām un piedzīvojumiem runāt par vērtībām, kas bērnam ir svarīgas jau no mazotnes: draudzību, mīlestību, līdzcietību, iecietību un spēju pieņemt citam citu. Man ir svarīgi, lai katrā Ričija Rū stāstā bērns ne tikai izklaidētos, bet arī paņemtu sev līdzi kādu mazu, labu domu par pasauli un cilvēkiem sev apkārt.”
Grāmatā līdzās pasakām skan jaunas dziesmas, bet izglītojošie uzdevumi rosina bērnus līdzdarboties un labāk iepazīt pasauli sev apkārt. Tādēļ “Ričijs Rū lauku sētā” ir ne tikai lasāmviela, bet arī iespēja mācīties, dziedāt un kopā ar Ričiju Rū doties iztēles pilnā piedzīvojumā.
Pasaku autore – Līga Rozentāle, ilustrācijas veidojusi Guna Miķelsone, dizainu – Monta Arnolde, izdevējs – Izdevniecība MicRec.
Ričijs Rū un draugi aicina uz koncertizrādēm “Ričijs Rū pilsētā” visā Latvijā:
Tukums, pilsētas kultūras nams – 18. septembris
Ogres novada kultūras centrs – 19. septembris
Siguldas Devons – 20. septembris
Ventspils teātra nams “Jūras vārti” – 23. septembris
Ulbrokas Pērle – 26. septembris
Valmieras kultūras centrs- 27. septembris
Limbažu kultūras nams – 10. oktobris
Liepājas Olimpiskais centrs – 17. oktobris
Jelgavas kultūras nams – 18. oktobris
Brocēnu kultūras centrs – 25. oktobris
Līvānu novada kultūras centrs – 31. oktobris
Rīga, VEF Kultūras pils – 7. novembris
Līvānu novada kultūras centrs – 23. novembris
Ventspils teātra nams “Jūras vārti” – 30. novembris
Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā: https://ej.uz/rrulaukuseta_biletes
“HONESTY” ievada “Waterflower’ gaidāmo albumu “DIGIPLANTCORE” un skanējumu, ko “Waterflower” pēdējos gados attīstījusi dzīvajās performancēs. DigiPlantCore savieno augu un sēņu bio-datus ar digital hardcore, eksperimentālo elektroniku un klubu mūziku.
Mūzikas video filmēts Helsinkos “Kino Euphoria” kā koprades projekts, un tā pirmizrāde notika Helsinku mākslas galerijā “Kiss My Ars”. Video sākas atvērtā tipa birojā ar drag tēliem vadītāju lomās, bet pamazām pāriet tumšā reiva telpā ar stroboskopiem, dejām un atbrīvošanos. Nopulētā biroja vide pamazām sabrūk, attēls kļūst haotiskāks, līdz sākotnējā korporatīvā kontrole ir pazudusi pavisam.
“HONESTY” kritizē kapitālismu, ekspluatāciju un sevis pārvēršanu par preci, jautājot, kas notiek, ja pat ciešanām ir jākļūst ienesīgām. Drag tēli pārspīlē korporatīvajā vidē veidotās lomas, kur personība kļūst par tēlu un aizsardzības masku.
“Waterflower” ir Latvijas mākslinieces Sabīnes Moore audiovizuālais projekts, kurā savienojas elektroniskā mūzika, augu bio-dati, ekoloģiska empātija un digitāla intensitāte. Izmantojot augus un sēnes kā dzīvus līdzautorus, “Waterflower” to elektriskos impulsus pārvērš skaņā, veidojot ekofutūristisku vidi, kur daba nav simbols, bet aktīvs dzīva haosa izpildītājs.
Neiespējamais ir noticis, un turpinājums seko! Dailes teātra aktieru Ginta Grāveļa un Andra Buļa radošā apvienība “GraBulis” laidusi klajā jaunu dziesmu “Mēs no Dailes”, kam tapis arī videoklips. Attiecīgi klausītāji tiek aicināti arī uz koncertiem mūzikas namā “Daile”.
“Mēs no Dailes” ir dažādos pasākumos un TV ekrānos jau redzētā dueta otrais singls, kas diezgan cieši seko pavasarī izdotās dziesmas “Vecums nenāk viens” pēdās. Jaunās kompozīcijas tapšanā arī šoreiz palīdzējuši grupas “Labvēlīgais tips” mūziķi Normunds Jakušonoks un Ģirts Lūsis, savukārt teksta radīšanā piedalījies arī Andris Bulis.
Singls “Mēs no Dailes” ieturēts labākajās tradicionālās popmūzikas tradīcijās. Ieraksts tapis “Labo ierakstu studijā” pie Jāņa Kalves un Lotara Lodziņa. Par dziesmas videoversiju savukārt parūpējies Artūrs Gruzdiņš, un videoklips filmēts Dailes teātra viesmīlīgajās telpās.
“Dziesma “Mēs no Dailes” ir ironiska attiecībā pret mums pašiem, bet godīga pret skatītājiem un pašu teātri – kā vietu, kur iespējams viss,” par jauno skaņdarbu stāsta Andris Bulis. “Viss ģeniālais, kā zināms, esot vienkāršs, taču būt vienkāršam nebūt nav vienkārši. Mēs zinām, ka dziedam jums un runājam ar jums, un uz skatuves kāpjam tieši jūsu dēļ. Skatītājs ir mūsu galvenais piedziedājums.”
Dziesmas autori par jaunā singla tapšanu saka:
“Neticamajam stāstam, kas sākās ar dziesmu “Vecums nenāk viens”, tagad seko turpinājums. Un, iespējams, šim turpinājumam sekos vēl kāds turpinājums. Pašlaik studijā top vairāki jauni skaņdarbi, un, kas to lai zina, – varbūt kādreiz tiksim pat līdz albumam!”
Līdz ar jaunā singla izdošanu radošā apvienība “GraBulis” aicina uz savu jauno programmu “Te un tagad – vairāk par neko!”, kas izskanēs mūzikas namā “Daile” 14. un 25. oktobrī. Programmā būs iekļautas gan labi zināmas, gan pavisam maz dzirdētas dziesmas.
Būs arī daudz smieklu, kopīgas dziedāšanas, mazliet romantikas, nedaudz improvizācijas un vēl vairāk pārsteigumu. Tā būs muzikāli dzejiska performance, kurā var notikt viss, jo – kas zina, kā tas viss beigsies?
Aktieru dueta “GraBulis” uzstāšanās nav tikai koncerts – tā ir mūzikas, dzejas, humora un cilvēku satikšanās tiem, kuri vēl prot pasmieties arī paši par sevi. Galvenais šajos koncertos būs kopā būšanas prieks. Muzikālo pastiprinājumu aktieru apvienībai nodrošinās “Kalētu ielas trio”. Biļetes iegādājamas bilesuparadize.lv.
Tikmēr jaunais singls “Mēs no Dailes” jau nonācis lielākajos mūzikas straumēšanas servisos.
Grupa Caurums sevi piesaka ar pirmo singlu un mūzikas videoklipu “Kurmis”. Dziesma ir pirmais singls no rudenī gaidāmā debijas albuma “Roc dziļāk”.
“Kurmis” ir stāsts par kustību bez skaidras atbildes, kāpēc tā sākusies un kur tai būtu jābeidzas. Par neatlaidību, kas vienā brīdī var kļūt gan par spēku, gan slazdu. Mazs zvērs milzīgā tumsā, kurš, par spīti visam, turpina kustēties. Tajā ir kaut kas traģisks, kaut kas ironisks un kaut kas ļoti pazīstams. Ja kurmis spēj rakt, vai tas nozīmē, ka viņam ir jārok? Vai iespēja apstāties joprojām pastāv brīdī, kad visa viņa būtība jau ir kļuvusi par rakšanu?
“Kurmis tumsā neko neredzKurmis mūžam paliks bedrē”
Varbūt tā ir bezjēdzība. Varbūt neatlaidība. Varbūt cerība. Varbūt šis stāsts patiesībā nemaz nav par kurmi. Varbūt kurmja uzdevums ir mūžīgi rakt un varbūt mūsu arī.
Caurums ir 2024. gadā dibināta muzikāla apvienība, kas pārstāv racēju konceptuālismu un rokmūziku. Grupa raksta, raud un priecājas par bedrēm, lāpstām un citām īpaši dziļām tēmām, ļaujoties lāpstu cirtieniem, kukaiņiem, zvēriem un nezvēriem, elektrībai un notumsei, melnzemei un dziesmai, kas dod cerību pašam sastapt savu bedri. Caurums aicina prātot un pieņemt lēmumu - rāpties ārā vai rakt dziļāk?
Grupa Caurums spēlē skaļu rokmūziku, nekautrējoties eksperimentēt ar skaņām un neierastu lirisko tematiku. Grupas sastāvā ir Latvijas alternatīvās mūzikā jau pazīstami vēstneši – bundzinieks Toms Gaļinauskis (OGHRE, DJ Krankenwagen) un ģitārists Miks Gailis (Krāsa), kā arī mākslinieces no apvienības “Bedre” – vokāliste Marija Slaidiņa un basiste Patrīcija Krūmiņa, kurām šī ir pirmā muzikālā avantūra.
Dziesmas mūzikas video veidojusi “Bedres” māksliniece Patrīcija Krūmiņa.
Ierakstīja, miksēja un māsterēja Toms Gaļinauskis (Antihistamīna ieraksti).
Pēc teju divu gadu pārtraukuma dziedātājs un dziesmu autors Patriks Peterson laiž klajā jaunu singlu “Kādu dienu”. Tas ir pirmais vēstnesis no rudenī gaidāmā debijas albuma un vienlaikus iezīmē jaunu posmu mūziķa daiļradē - Patriks šoreiz ir ne tikai dziesmas vārdu un mūzikas autors, bet arī tās producents un aranžētājs.
Dziesma “Kādu dienu” vēsta par vēlmi uz mirkli izkāpt no ikdienas steigas, novērtēt cilvēkus sev līdzās un pamanīt šķietami mazos dzīves mirkļus, kuri bieži izrādās vissvarīgākie.
“Pati lielākā laime bieži atrodama mazajos dzīves mirkļos, kuri ikdienas steigā var paslīdēt garām. Šī apziņa liek ievērot, pamanīt un aizdomāties, cik viegli var apmaldīties. Kādreiz ir vērts nedaudz apstāties,” par dziesmas vēstījumu stāsta Patriks.
Muzikāli “Kādu dienu” apvieno pop rock un yacht rock ietekmes ar 70. un 80. gadu popmūzikas noskaņām. Pacilājošajā skanējumā vienlaikus jūtama arī nostalģija, savukārt Patrika izteiksmīgā un tembrāli bagātā balss piešķir dziesmai emocionālu dziļumu.
“Savā skanējumā esmu pieskāries pop rock un yacht rock žanriem, saglabājot sev raksturīgos 70. un 80. gadu popmūzikas elementus. Man ir svarīgi, lai, klausoties dziesmu, rodas vēlme sist kāju ritmā. Kopējo noskaņu man patīk dēvēt par moderno retro - jauns vecais vai vecs jaunais,” saka Patriks.
Lai gan “Kādu dienu” ir tikai otrā Patrika dziesma latviešu valodā, pats mūziķis šo ierakstu uztver kā sava veida debiju. Pirmo reizi viņš pilnībā uzņēmies ne vien autora, bet arī producenta un aranžētāja lomu, tādējādi realizējot savu muzikālo redzējumu no pirmās idejas līdz gatavam ierakstam.
“Lai gan šī man ir otrā dziesma latviešu valodā, sirdī to uzskatu par debiju. Šoreiz varu likt savu parakstu un sacīt, ka esmu ne tikai vārdu un mūzikas autors, bet arī dziesmas un aranžijas producents. Katrā dziesmā ielieku daļu sevis, un šī dziesma nav izņēmums,” atklāj mūziķis.
Patriks Peterson, pilnajā vārdā Elviss Patriks Pētersons, Latvijas klausītājiem sevi iepriekš pieteicis ar singliem “Parā’ man!”, “Can’t Get You Outta My Head”, “Your Friends” un “Why”, kas skanējuši Latvijas radiostaciju ēterā. Pēdējo singlu mūziķis izdeva 2024. gadā, bet tagad atgriežas ar jaunu materiālu un gatavojas sava debijas albuma izdošanai.
“Kādu dienu” ir pirmais singls no Patrika Peterson debijas albuma, kas pie klausītājiem nonāks šoruden.
Dziedātājs un dziesmu autors Ivo Fomins, turpinot koncertu sēriju "Bez liekiem vārdiem", izdodot dziesmas “Neviens” jaunu versiju. Šoreiz dziedātājs mēģina nedaudz izkāpt no savas ierastās komforta zonas. Jaunajā ierakstā mūziķis eksperimentējis ar skanējumu un pieaicinājis dueta partneri – jauno un talantīgo dziedātāju Kristīni Megiju.
Dziedātāja plašāku atpazīstamību ieguva pērn, kad ar dziesmu “Insanity” piedalījās Latvijas Televīzijas konkursa “Supernova” pusfinālā.
Dziesmas “Neviens” (Fomins/Račs) pirmā versija tika izdota jau 2021. gadā un iekļauta Ivo Fomina augsti novērtētajā albumā “Cilvēks”. Toreiz tā skanēja kā solo dziesma, savukārt jaunajā versijā tai dots gan atšķirīgs skanējums, gan jauna emocionālā dimensija, ko veido Ivo un Kristīnes balsu saspēle un neierastais aranžējums.
Jauno ierakstu producējis pats Ivo Fomins sadarbībā ar Zigmāru Miemi un Kārli Šteinmani, kurš iespēlējis arī ģitāras solo. Taustiņinstrumentus ieskaņojis Zigmārs Miemis, savukārt basa partiju – grupas “Kayro” mūziķis Rolands Ignatjevs.
Dziesmai tapis videoklips, ko veidojis Zigmārs Miemis (Īzī Media), piedaloties drona operatoram Robertam Srtreičam.
Īpaša loma videoklipā uzticēta suņu meitenei vārdā North Sea jeb Ziemeļjūra, kuru saimnieki mīļi dēvē par Norsīti.
Ivo Fomins aktīvi turpina koncertu sēriju “Bez liekiem vārdiem”, kurā skan arī dziesma "Neviens" un jau šodien 21. augustā uzstāsies Rojas brīvdabas estrādē, bet rīt 22. augustā – Saulkrastos.
29. augusts – Siguldas pilsdrupu estrāde
25. septembris – Koncertzāle “Cēsis”
18. oktobris – divi koncerti Slampes kultūras pilī (viens jau izpārdots)
21. oktobris – k/z “Ulbrokas Pērle”
23. oktobris – Ventspils teātra nams “Jūras vārti”
24. oktobris – divi koncerti VEF Kultūras pilī
25. oktobris – Latgales vēstniecība “Gors”
31. oktobris – Valmieras Kultūras centrs
15. novembris – Jelgavas Kultūras nams
Biļetes: https://ej.uz/ivofominu
Mūzikas un mākslas festivāls “BILDES” apvieno visdažādāko žanru un stilu mūziķus, iepazīstina klausītājus ar Latvijas mūzikas aktualitātēm, tieši festivālam sagatavotiem projektiem. Festivāla koncertos vienmēr piedalās atzinību guvuši un tautā mīlēti mākslinieki.
“BILDES” rosina mūziķu jaunradi tēlotājmākslā un dod iespēju citiem radošo profesiju pārstāvjiem – māksliniekiem, žurnālistiem, arhitektiem, fotogrāfiem, aktieriem u.c. iesaistīties muzikālo priekšnesumu sagatavošanā, iesaista festivāla norisē arī mūziķu bērnus - tā audzinot jauno mākslinieku paaudzi.
Mūzikas un mākslas festivāls “BILDES” pirmo reizi notika 1985. gadā Rīgas Politehniskā institūta studentu klubā Anglikāņu baznīcā.
Mūziķu darbus izstādīt ierosināja IGO, festivālam vārdu deva Kaspars Dimiters, par visu “BILŽU” veidotāju kļuva Tija Auziņa, par visu emblēmu autoru – Uldis Baltutis.
Festivālu „BILDES” rīko „BILŽU BIROJS”.
Festivāla ietvaros tradicionāli notiek blūza, dziesminieku, bērnu, akustiskais, mūziķu un viņu bērnu ,jauno mākslinieku un veterānu koncerti. Uz “BILŽU” skatuves uzstājas gan tie mūziķi, kas aktīvi muzicējuši jau pagājušajā gadsimtā, gan tie, kam “BILŽU” skatuve ir bijusi radošā ceļa sākums gadsimtu mijā, gan arī mūziķu bērni, kuri, ejot vecāku pēdās, šobrīd jau veido Latvijas mūzikas vēsturi.
Festivālu “BILDES 2026” koncerti notiks no 17. oktobra līdz 20. novembrim Mūzikas namā “Daile” un VEF Kultūras pilī.
Lai sagatavotu tradicionālās mūziķu un mākslinieku darbu izstādes, kopš 1990. gada notiek “BILŽU” vasaras nometnes. Nometnē profesionāli mākslinieki sniedz mūziķiem informāciju par dažādām mākslas tehnikām un to pielietošanu, kā arī palīdz veidot praktiskas iemaņas. Savstarpēji labvēlīgā gaisotne veicina nometnes dalībniekiem gūt radošus impulsus idejām un to realizēšanai. Radītie mākslas priekšmeti ir skatāmi rudenī, festivāla “BILDES” laikā.
Mūziķi apgleznojuši galda virsmas, šķīvjus, pudeles, kreklus, krēslus, čemodānus, lietussargus un apavus, pat putekļu sūcējus, veidojuši instalācijas no datortehnikas elementiem, darinājuši pogu darbus, zīmējuši mandalas, apdarinājuši maskas, radījuši darbus no cipariem un burtiem, veidojuši apgleznotu “BILŽU” sētu, improvizējuši par puķu tēmu, pārvērtuši mūzikas instrumentus, vizualizējuši nošu rakstus, mākslinieciskojuši pastkastītes, veidojuši darbus puantilisma tehnikā.
Festivāla “BILDES 2026” izstāde “Kannas” būs apskatāma tirdzniecības centrā “Spice” un VEF Kultūras pilī.
“BILDES” ir senākais mūzikas un mākslas festivāls Latvijā
Vairākus gadus pēc kārtas – 1990., 1991., 1992., 1993. un 1994. gadā festivāls “BILDES’’ saņēma balvu “ Ŗaimonds” Latvijas Mūzikas biedrības organizētajā mūziķu aptaujā “Par labākajiem sasniegumiem Latvijas populārajā mūzikā” nominācijā “Gada Ievērojamākais notikums”
2025. gadā festivāls “BILDES” saņēma Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balvu, ko eksperti “BILDĒM” pasniedza par ieguldījumu Latvijas pasākumu nozarē un mūzikas attīstībā, savukārt “BILŽU” rīkotāja Tija Auziņa saņēma Zelta Mikrofonu 2025 pa mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
2026. gadā festivāls “BILDES” notiks jau 37. reizi.
Festivāla koncerti:
17. oktobris 16:00 Rīga VEF Kultūras pils - BILDES 2026 | Koncerts BĒRNIEM
25. oktobris 16:00 Rīga VEF Kultūras pils Kamerzāle - BILDES 2026 | “BILŽU” MŪZIĶU UN VIŅU BĒRNU koncerts
28. oktobris 19:00 Rīga DAILE mūzikas nams - BILDES 2026 | BLŪZA koncerts
13. novembris 19:00 Rīga VEF Kultūras pils Kamerzāle - BILDES 2026 | AKUSTISKAIS koncerts
5. novembris 19:00 Rīga VEF Kultūras pils Kamerzāle - BILDES 2026 | DZIESMINIEKU koncerts
20. novembris 19:00 Rīga VEF Kultūras pils - BILDES 2026 | “BILŽU” NOSLĒGUMA koncerts
Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/custompage/6456
Gaidot savu trešo studijas albumu “EKSPRESIJAS 1”, kas pie klausītājiem nonāks jau 22. septembrī, Latvijas vadošais perkusiju pirkstu stila ģitārists Gints Smukais klajā laidis tā otro singlu “The Arrival”. Šis skaņdarbs seko jūnijā izdotajai grupas “Instrumenti” hita “Zemeslodes” instrumentālajai versijai, kļūstot par gaidāmā albuma nākamo vēstnesi. Līdz ar albuma izdošanu mūziķis dosies prezentācijas koncerttūrē pa Latvijas koncertzālēm, kurai sekos arī koncerti Lietuvā.
Gints Smukais stāsta, ka skaņdarbs “The Arrival” radies spontāni, iedvesmojoties no Ziemeļvalstu mitoloģijas un ķeltu mūzikas. Tajā ieausts stāsts par mītiskiem tēliem, kas kalnainā krastā zem ziemeļblāzmas sagaida mājās draugus no ilgas pasaules ekspedīcijas. Viņu stāsti un tālajos ceļos gūtie iespaidi veido skaņdarba noskaņu. Tikai pēc “The Arrival” sarakstīšanas Gints apjautis, cik dziļi tas rezonē ar viņa personīgo pieredzi: “Šķiet, ka pēdējos desmit gadus esmu aizvadījis savdabīgā atklāsmju ceļojumā. Satiekot jaunus cilvēkus, iepazīstot nezināmas vietas un izdzīvojot likteņa kāpumus un kritumus, esmu pakāpeniski atklājis un uzzīmējis pats savu iekšējo karti. Šobrīd jūtu, ka esmu beidzot atgriezies mājās un vēlos šajos stāstos dalīties caur mūziku – tas ir arī gaidāmās koncerttūres galvenais vēstījums.”
Skaņdarbu organiski papildina tā videoklips, kurā no putna lidojuma iemūžināts Latvijas dabas krāšņums, tās mainīgais un patiesais spēks. Klipa dramaturģija konceptuāli atspoguļo ceļotāja skatījumu, kurš, atklājot jaunas zemes, ierauga pasaules pirmatnējo skaistumu. Video filmējis Kristaps Ungurs, savukārt montāžu veidojuši Gints Smukais un Alise Golovacka.
Singls līdz ar gaidāmo albumu ierakstīts “AMFO studijā” ar AKKA/LAA autora stipendijas atbalstu. Visas tā partijas iespēlētas ar akustisko ģitāru, izmantojot loop (cilpu) efektu principu. Ierakstu miksējis, producējis un apstrādājis skaņu inženieris Toms Lisments. Singlu “The Arrival” var noklausīties arī lielākajās mūzikas straumēšanas platformās.
Albumā “EKSPRESIJAS 1” būs apkopotas 10 jaunas Ginta Smukā oriģinālkompozīcijas un divi citu autoru darbu aranžējumi, kas tapuši pēdējo piecu gadu laikā. Albuma muzikālais materiāls ir dziļi introspektīvs un reflektē par pēdējā laika globālajiem un individuālajiem satricinājumiem. Kā viesmākslinieki ierakstā piedalās hiphopa izpildītājs ansis, ģitāristi Rihards Lībietis un Jānis Kalniņš, saksofonists Artis Gāga un čelliste Erna Daugaviete. Albuma otrā daļa gaidāma 2027. gadā.
Kaut arī jaunais albums klausītājiem būs pieejams pēc mēneša, jau tagad ir iespējams gūt ieskatu tajā iekļautajos skaņdarbos un vizuālajā noformējumā (zīmējums: Gints Smukais, animācija: Raitis Skujāns). Video skatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=g0ffZ7GdV8Y
Albuma iznākšanu Gints Smukais svinēs ar vērienīgu koncerttūri, kas no septembra beigām līdz pat decembra vidum norisināsies dažādās Latvijas koncertvietās, vēlāk piestājot arī Lietuvā. Jau izziņoti astoņi tūres “EKSPRESIJAS 1” koncerti, kas notiks:
· 25. septembrī plkst. 20.00 kultūrvietā “Blaumanis” Siguldā;
· 9. oktobrī plkst. 20.00 kultūrbārā “MASA” Rīgā;
· 10. oktobrī plkst. 18.00 Mālpils muižā Mālpilī;
· 16. oktobrī plkst. 18.30 Valmieras Kultūras centrā Valmierā;
· 23. oktobrī koncertvietā “DUNA” Kuldīgā;
· 30. oktobrī plkst. 19.00 Salacgrīvas Kultūras namā Salacgrīvā;
· 5. novembrī Sunākstes saieta namā Sunākstē;
· 10. decembrī plkst. 19.00 Ogres novada Kultūras centrā Ogrē.
Jaunā koncertprogramma organiski turpinās albuma noskaņu, piedāvājot plašu emociju spektru – no dinamiska un ekspresīva ritma līdz rāmām pārdomām un pieredzes stāstiem. Līdzās Ginta Smukā oriģinālmūzikai izskanēs arī īpaši veidoti ģitāras solo aranžējumi tādu izcilu latviešu komponistu un grupu kā Imanta Kalniņa, Ulda Marhileviča, “Instrumenti” un citu skaņdarbiem. Biļetes uz koncertiem pieejamas “Biļešu Paradīze”, “Biļešu Serviss” un “bezrindas.lv” kasēs.
Gints Smukais ir latviešu ģitārists un komponists, kurš ir izkopis savu unikālo rokrakstu, padziļināti izzinot un apgūstot kompozīciju un ģitārspēli perkusiju pirkstu stilā, kurā instruments vienlaikus veido gan melodiju, gan ritma sekciju. Viņš ir guvis atzinību un apbalvojumus prestižos starptautiskos ģitāristu konkursos ASV un Kanādā, kā arī kā pirmais šī žanra pārstāvis no Baltijas valstīm uzstājies pasaules lielākajā mūzikas industrijas izstādē “NAMM Show” Kalifornijā un pārstāvējis valsti festivālā “Tallinn Music Week”. Šī gada martā Gints Smukais triumfēja Gada augstākajā mūsdienu mūzikas apbalvojumā GAMMA, saņemot titulu “Gada instrumentālās mūzikas mākslinieks”, kas nostiprina viņa vadošo pozīciju šajā žanrā. Viņa oriģinālmūzikas albums “Flourish” (2018) un kopprojekts “BĒRZIŅŠ JAUNAIS SMUKAIS” (2022) nominēti Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons”. Mūziķis regulāri uzstājas gan kā solo mākslinieks, gan sadarbojas ar tādiem zināmiem mūziķiem un kolektīviem kā ansis, Daddy Was A Milkman, Alise Joste, Jānis Aišpurs, Jānis Stībelis, Elza Rozentāle, MUSIQQ, Kaspars Zemītis, Olga Rajecka, koris “Maska” un citi.
Novembrī pie klausītājiem piecās Latvijas pilsētās dosies koncertprogramma “Zelta izlase”, uz vienas skatuves pulcējot trīs spilgtas un klausītāju iemīļotas šlāgermūzikas balsis – mūziķus Dzintaru Čīču, Jāni Krūmiņu (“Apvedceļš”) un Silvestru Lorencu (“Zelta Kniede”). Tas būs vakars ar dziesmām, kuras gadiem skanējušas radio, ballītēs un ģimenes svētkos un kuru melodijām klausītāji joprojām labprāt dzied līdzi. Koncerti notiks Jelgavā, Ventspilī, Rīgā, Liepājā un Cēsīs.
Īpašu noskaņu koncertiem piešķirs to “radio balss” – leģendārā muzikoloģe un Latvijas Radio 2 ētera personība Daiga Mazvērsīte, kura programmu papildinās ar stāstiem un interesantiem faktiem par dziesmām, to izpildītājiem un autoriem. Tādējādi koncertā satiksies ne vien trīs dažādi mūziķu raksturi un skatuves stāsti, bet arī vairākas Latvijas populārās mūzikas desmitgades.
Koncertos skanēs Jāņa Krūmiņa sirsnīgās dziesmas “Zemenes” un “Pirmais vasaras zieds”, Dzintara Čīčas emocionālās “Vijolnieks” un “Likteņlīnijas”, Silvestra Lorenca populārās dziesmas “Kā tevi sauc”, “Atmiņu pērles” un citas klausītāju iemīļotas kompozīcijas.
“Tās ir melodijas, kuras daudzi pazīst jau no pirmajām taktīm – dziesmas, kas vieno paaudzes, raisa atmiņas un koncertos allaž rada īpašu kopības un svētku sajūtu. “Zelta izlase” būs iespēja vienā vakarā atkal satikt dziesmas, kuras kļuvušas par neatņemamu Latvijas populārās mūzikas daļu,” pauž koncertu rīkotāji.
Par pavadījumu koncertos gādās grupa “Armaestro” Anatolija Livčas vadībā, nodrošinot dzīvu un enerģisku muzikālo skanējumu.
Koncerti “Zelta izlase” notiks:
3. novembrī plkst. 19.00 – Jelgavas Kultūras namā;
5.novembrī plkst. 19.00 – Ventspils teātra namā “Jūras vārti”;
6.novembrī plkst. 19.00 – Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē;
7.novembrī plkst. 17.00 – CATA Kultūras namā Cēsīs;
8. novembrī plkst. 16.00 – Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē.
Biļetes uz koncertiem var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tīklā.
25. augusta vakarā Orķestris “Rīga” aicina uz cikla “Vasaras klasika” noslēguma koncertu “Bahs. Šūberts. Šūmanis”, kurā baroka un romantisma meistaru opusus Rīgas Sv. Jāņa baznīcā atskaņos ērģelnieks Aigars Reinis un orķestri vadīs diriģents Atvara Lakstīgala. Cikls tradicionāli piedāvā pūšaminstrumentu orķestra un ērģeļu dialogu pasaules komponistu mūzikā, un šogad tas izskan Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” tīklā.
Cikla “Vasaras klasika” noslēguma koncertā Johana Sebastiāna Baha mūzikai līdzās skanēs romantisma laika dižgaru – Franča Šūberta un Roberta Šūmaņa – opusi, atklājot, kā baroka polifonijas tradīcija turpinājusi pastāvēt 19. gadsimta muzikālajā domāšanā. Latvijā salīdzinoši reti dzirdamais ērģeļu un orķestra dialogs ļauj iepazīt Orķestri “Rīga” neierastā skanējumā, kur simfonisks vērienīgums sastopas ar smalkumu un telpiskumu, ko īpaši izceļ Rīgas Sv. Jāņa baznīcas akustika.
No Baha daiļrades ērģelnieks Aigars Reinis atskaņos virtuozo Fantāziju Sol mažorā (BWV 572), kurā monumentāls spēks mijas ar koncentrētu polifonisku rakstību. Ērģeļu solo skanēs arī divi Šūmaņa darbi, kas atklāj komponista aizraušanos ar Baha mantojumu: smalki intīmā Studija Nr. 4 “Innig” no cikla “6 studijas kanoniskā formā” (op.56), kas sākotnēji komponēta pedāļflīģelim, bet ērģeļu skanējumā iegūst jaunu tembrālu dimensiju, un meistarīgā Fūga Nr. 4 no cikla “Sešas fūgas par B-A-C-H tēmu” (op. 60) – komponista cieņas apliecinājums Baha atstātajam mantojumam.
Līdzās ērģeļmūzikai, koncertā skanēs pūšaminstrumentu simfoniskās adaptācijas. Fantāzija un fūga do minorā (BWV 537) pārlikumā orķestrim un Roberta Šūmaņa “Kinderszenen” – tēlaina komponista atgriešanās bērnības atmiņās, gleznota dzidrās pūšaminstrumentu krāsās. Orķestris “Rīga” atskaņos arī Franča Šūberta astoto – “Nepabeigto simfoniju” – vienu no spilgtākajiem romantisma laikmeta šedevriem.
Koncerta diriģents aicināts Atvars Lakstīgala, ar kuru Orķestris “Rīga” pēc septiņu gadu pārtraukuma ir pagodināts atjaunot muzikālo sadarbību. Jautāts par gaidāmo koncertu, diriģents uzsver programmas emocionālo dziļumu: “Baha mūzikā ir spēks un skaidrība, Šūmaņa mūzikā – romantisms, smalkums un cilvēcīgas emocijas. Savukārt Šūberta “Nepabeigtā simfonija” ir viens no tiem skaņdarbiem, kas nekad nezaudē spēju aizkustināt. Katru reizi tā atklājas citādi – jaunas emocijas, jaunas krāsas un arī jauns stāsts. 25. augustā šie meistardarbi izskanēs īpašā orķestra un ērģeļu dialogā. Esmu pārliecināts, ka Rīgas Svētā Jāņa baznīcas akustika un ērģelnieka Aigara Reiņa meistarība šai programmai piešķirs pavisam jaunu noskaņu.”
Koncertu cikls "Vasaras klasika" ir viens no Orķestra "Rīga" kultūras vasaras galvenajiem notikumiem, ievadot jauno koncertsezonu un veidojot muzikālu sarunu starp ērģeļu monumentālo skanējumu un orķestra tembrālo daudzveidību. Biļetes uz koncertu “Bahs. Šūberts Šūmanis”, kas skanēs 2026. gada 25. augustā plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.
Vasaras izskaņā kamerorķestris Sinfonietta Rīga jau tradicionāli aicina gremdēties vissmalkākās skaņu mākslas noslēpumos. Te maņas īpaši jāasina gan mūziķiem, gan klausītājiem, uztaustot to neredzamo dzīslu, ko šķetinājuši dažādu laiku Eiropas un Latvijas kamermūzikas meistari Sinfonietta Rīga izcilo solistu – kamermūziķu sniegumā. Cikla īpašie viesi – pasaulslavenā latviešu vijolniece Vineta Sareika un grodie pianisma meistari Reinis Zariņš un Andrejs Osokins.
Cikla “Vasaras vakara kamermūzika” koncerti norisināsies 27., 28. un 29. augustā, atgriežoties mākslas muzeja Zuzeum vizuālo impulsu piesātinātajās telpās un turpinot meklēt arvien jaunus mūzikas un vizuālās mākslas kopsaucējus.
Vācu dižgara Ludviga van Bēthovena kamermūzikas esence, dažādu kamersastāvu saspēles prieks un pašmāju skaņu meistara Pētera Vaska celtās dabas katedrāles vienosies trīs dažādos kamerkoncertu sērijas vakaros. Visi koncerti nepiespiestā gaisotnē dāvās iespēju satikties ar virtuozajiem orķestra mūziķiem un viņu draugiem un vēl pagūt aplūkot starptautisko mākslas darbu izstādi “MAMA: Māte Daba”, kas mākslas muzejā Zuzeum skatāma līdz augusta beigām. Koncertus vadīs un saistošiem komentāriem papildinās muzikologs Orests Silabriedis.
27. augusta koncervakarā “Ludvigs van Bēthovens, Sinfonietta Rīga un Vineta Sareika” dižā vācu komponista izcilības zīmē krāšņosies arī tūlīt jau aiz apvāršņa austošā Sinfonietta Rīga 21. koncertsezona. Ne velti 2027. gadā kopā ar visu pasauli pieminēsim meistara 200. nāves gadu. Domājot par Bēthovenu un kamermūziku, visupirms prātā nāk emocionāli atkailinātās klaviersonātes un izteiksmīgi stīgkvartetu vijumi, taču tikpat aizraujošas un uzmanības vērtas ir arī citas dižgara kamermūzikas lappuses.
1803. gadā komponētā Devītā sonāte vijolei un klavierēm Lamažorā (“Kreicera”) ir viens no tiem darbiem, kas aizsācis Bēthovena daiļrades briedumu. Šī hrestomātiskā kamermūzikas dārguma lasījums Vasaras vakara kamermūzikas ievadā uzticēts vijolniecei Vineta Sareikai un pianistam Reinim Zariņam.
Savukārt koncerta otrajā daļā klausītājiem tiks piedāvāts kāds cits, ne mazāk zināms opuss – Septets vijolei, klarnetei, fagotam, mežragam, altam, čellam un kontrabasam. Skaņdarbā , kurā vēl dzirkstī agrīnā Bēthovena nošuraksti tapis laikposmā no 1799. līdz 1800. gadam un pirmatskaņots reizē ar komponista Pirmo simfoniju. Savā jauneklīgajā garā un formā tas seko 18. gadsimta divertismentu – izklaides mūzikas – formātam.
Daudzpusīgā un intriģējoša solās būt piektdienas, 28. augusta vakara programma “3 + 4. Stīgu trio un klavieru kvartets”, kurā atšķirīgu laikmetu mūzika un skaņtēli veidoti mazo kamermūzikas sastāvu smalkai atklāsmei. Liepājnieks Agris Engelmanis savulaik atzinis, ka viņam labpatīk komponēt lielas formas opusus, tomēr nākamajām paaudzēm meistars atstājis arī 16 kamermūzikas paraugus. To vidū ir arī 1997. gadā komponētais Stīgu trio, kura skaņvidē pamīšus zibsnī gan filigrāni akvareļi un tembrāls trauslums, gan disonants spriegums un aizraujošas skriešanās sacīkstes starp visiem trim solistiem.
Jaunās poļu mūzikas ainavas izveidotājs Kšištofs Pendereckis, kuru klausītāji visā pasaulē pazīst gan kā sonoristiski iekrāsotas avangarda mūzikas veidotāju, gan kā Jaunās poļu skolas labskanīgās vienkāršības izcilu meistaru koncerta programmā tiks pārstāvēts ar viņa 20. gadsimta 90. gadu sākumā tapušo Stīgu trio. Savulaik tas ievadīja pavisam jaunu komponista radošās izteiksmes cēlienu. Lai gan trio vērojamas arī visnotaļ disonējošas saskaņas, tā skaņu audumā jaušama klasiska skaistuma un skaidras formas izjūta, kas aizgūta no Vīnes klasicisma dižgaru mantojuma.
Abu 20. gadsimta meistaru radošajiem meklējumiem programmā līdzās vieta rasta arī vācu romantisma dižgara Johannesa Brāmsa Pirmajam klavieru kvartetam solminorā. Lai gan autora dzīves laikā šis opuss saņēma neviennozīmīgas atsauksmes gan no draugu, gan mūzikas kritiķu puses, tas nenoliedzami ir saglabājis stabilu vietu arī šodienas koncertpraksē.
Līdztekus cikla muzikāli piesātinātajiem koncertvakariem pieaugušajiem šogad padomāts arī par jaunākajiem klausītājiem. Programmā “Pūšaminstrumenti”, kas izskanēs sestdien, 29. augusta pēcpusdienā aizraujošu programmu vecākiem un bērniem sagatavojis Sinfonietta Rīga pūtēju kvintets. Tā būs iespēja ne tikai klātienē sastapt mūziķus un ieklausīties instrumentu skanējumā, bet arī tuvāk aplūkot dažādus pūšaminstrumentus un iepazīt to spēles īpatnības.
Pēc Sinfonietta Rīga pūtēju kvinteta koncerta bērni nostiprinās koncertā gūtos iespaidus un padziļinās izpratni par pūšaminstrumentu daudzveidību. Radošajā nodarbībā katrs dalībnieks izveidos plakātu, attēlojot kādu no pūšaminstrumentiem.
Cikla “Vasaras vakara kamermūzika” noslēdzošajā koncertā “Pētera Vaska skaņu ainavas” 29. augusta vakarā Sinfonietta Rīga solisti turpinās atzīmēt pasaulē visplašāk cildinātā latviešu komponista Pētera Vaska 80. dzīves jubileju. Vaska mūzika ceļ dabas katedrāles, kur patverties garīgā spēka meklētājiem. Pie tādiem pieskaitāmi kā klausītāji, tā arī mūziķi, kuri dažādos kamersastāvos pietuvosies meistara mūzikas pamatbūtībai.
Ciklu “Vasaras vakara kamermūzika” organizē Sinfonietta Rīga fonds, Latvijas Koncerti un Zuzeum. Koncertciklu atbalsta VKKF.
Sākot ar 1.novembri, muzikālā apvienība “Raxtu Raxti” dosies koncerttūrē ar jaunu programmu “Viena saule, viena zeme”, kura izskanēs Liepājā, Rēzeknē, Siguldā, Ogrē un citviet Latvijā.
Koncertprogrammā līdzās jaunām dziesmām, kuras tapušas grupas jaunākajam albumam, skanēs arī klausītāju iemīļoti skaņdarbi no “Raxtu Raxtu” repertuāra, piedāvājot daudzslāņainu un emocionāli bagātu muzikālo pieredzi.
Programmas pirmajā daļā izskanēs jaunākais muzikālais materiāls, kurā savijas latviešu tautas mūzikas iedvesma un mūsdienīgs skanējums, savukārt koncerta otrajā daļā klausītājiem tiks piedāvātas dziesmas, kuras grupas koncertos skanējušas jau kopš tās pirmsākumiem.
Kā uzsver mūziķi, “Raxtu Raxtu” skanējumu raksturo daudzbalsīgs dziedājums un bagātīgs instrumentu klāsts, kas ļauj radīt gan intīmas un niansētas, gan enerģiskas muzikālas noskaņas un uzrunāt dažādu paaudžu klausītājus: “Koncertprogramma “Viena saule, viena zeme” iecerēts kā muzikāls ceļojums starp tradīciju un mūsdienām, vienojot latviešu tautas mūzikas saknes ar mūsdienīgu muzikālo izteiksmi.”
Muzikālajā apvienībā “Raxtu Raxti” muzicē: Kristīne Kārkle-Kalniņa (balss, vijole); Marts Kristiāns Kalniņš (balss, piano, harmonium, oboja); Edgars Kārklis (balss, akordeons, dūdas, stabules); Ilze Grunte (12 stīgu ģitāra); Jānis Bērziņš (ģitāra, mandolīna); Armands Treilihs (bass); Artis Orubs (bungas, perkusijas).
Koncerti “Viena saule, viena zeme” notiks:
1.novembrī plkst.16 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
8.novembrī plkst16 Slampes Kultūras pilī
12.novembrī plkst.19 Kultūras centrā “Ulbrokas pērle”
13.novembrī plkst.19 Kultūras centrā “Siguldas devons”
14.novembrī plkst.19 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS
21.novembrī plkst.19 Ogres Kultūras centrā
22.novembrī plkst.16 Jelgavas Kultūras namā
27.novembrī plkst.19 Rīgā, VEF Kultūras pilī
28.novembrī plkst.19 Valmieras Kultūras centrā
29.novembrī plkst.16 Koncertzālē “Cēsis”
11.decembrī plkst.19 Ventspils teātra namā “Jūras vārti”
Biļetes uz koncertiem var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tīklā.
“Vecrīgas festivāls. Atvasara” 19. septembrī aicina uz vērienīgu svētku dienu pašā Rīgas sirdī un izziņo māksliniekus, kuri parūpēsies par muzikālo noskaņu no dienas sākuma līdz pat vakara kulminācijai.
Ar labi zināmajiem hitiem un enerģiju uz skatuves kāps un aicinās dziedāt līdzi “Apvedceļš”, viena no Latvijas populārākajām un iemīļotākajām skatuves māksliniecēm Olga Rajecka, festivālam mūsdienīgu popmūzikas skanējumu un savu neatkārtojamo enerģiju piešķirs BŪŪ, savu harismu rādīs ODS, ar mūsdienīgu mūziku pārsteigs MUUD un savukārt vakara kulminācijā uz skatuves kāps “Bermudu Divstūris”, garantējot jaudīgu ballītes noslēgumu un dziesmas, kurām līdzi dziedāt gribēs ikviens.
Ģimenes rīta programmu papildinās bērnu ansamblis “Dzeguzīte”, īsta šīs atvasaras pēdējās zaļumballes sajūta “Bitīt’ Matos” kopā ar tautas deju kolektīvu “Dzīpars”, LE++ laikmetīgās dejas performance un bērnu DJ Gucu.
Starp koncertiem par muzikālo atmosfēru rūpēsies dīdžeji, tādēļ svētku ritms Vecrīgā skanēs visas dienas garumā.
Šogad festivāls norisināsies no plkst. 10.00 līdz 23.00, visas dienas garumā pārvēršot Vecrīgu par plašu svētku teritoriju, kur vienuviet būs mūzika, ģimenes aktivitātes, ēdiens, tirgošanās, dejas un dažādi pārsteigumi. No plkst. 10.00 līdz 15.00 festivāla programma veidota ģimenēm ar bērniem, savukārt pēcpusdienā un vakarā svētku noskaņa turpināsies ar koncertiem un Latvijas mūziķu uzstāšanos.
Par mazāko festivāla apmeklētāju labsajūtu arī būs padomāts. No plkst. 10.00 līdz 15.00 bērnus gaidīs “Sapņu Ballītes” fejiņas, kas radīs pasaku noskaņu ar burbuļu šoviem, radošajām darbnīcām, rotaļām un krāšņām gliteru pārvērtībām. Tāpat būs pieejamas dažādas citas aktivitātes un darbnīcas, piepūšamās atrakcijas, seju apgleznošana, mazuļu zona.
Ģimenēm būs iespēja tuvāk iepazīt dažādu dienestu darbu - festivālā viesosies NMPD, VUGD, RVPP, Valsts policija ar Runci Rūdi, kā arī citu dienestu pārstāvji.
Ar aktivitāšu programmu festivālā piedalīsies arī “Latvijas Valsts meži”, aicinot bērnus un ģimenes izzināt ko jaunu, iesaistīties aizraujošās aktivitātēs un aktīvi pavadīt laiku.
Visas dienas garumā festivāla teritorijā apmeklētājus gaidīs pašmāju iemīļotie ēdinātāji un plašs amatnieku tirdziņš, kur būs iespējams baudīt dažādus gardumus, atrast ko īpaši sev un izbaudīt svētku atmosfēru. Savukārt blakus notiekošie Aldaru ielas svētki papildinās kopējo Vecrīgas programmu ar vēl vairāk aktivitātēm un notikumiem.
“Vecrīgas festivāls. Atvasara” ir bezmaksas svētki visai ģimenei, kuros vienuviet satiekas Latvijas mūzika, dejas, garšas, izklaide un Vecrīgas svētku atmosfēra.
Par programmu, dalībniekiem un citiem jaunumiem tiks informēts arī turpmāk, tāpēc sekojiet festivāla Instagram un Facebook kontiem @vecrigasfestivals un nepalaidiet garām svarīgākos paziņojumus.
Festivālu organizē Vecrīgas bāri “Cuba Cafe’’, “B Bārs Restorāns’’, “Ezītis Miglā’’ un “Garāža”, apvienojot pieredzi, mīlestību pret pilsētu un vēlmi atdzīvināt Vecrīgu kā atvērtu un dzīvu kultūras un satikšanās vietu.
Pasākums tiek īstenots ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu programmas “Atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai” ietvaros.
Tiekamies 19. septembrī no plkst. 10.00 līdz 23.00 Doma laukumā - svinēsim Atvasaru Vecrīgā kopā!
Latvijas Komponistu savienība aicina apmeklēt komponistu Paula Dambja, Indras Rišes un Marinas Gribinčikas kamermūzikas vakaru, kas izskanēs 5. septembrī plkst. 17.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Visi trīs autori šogad svin skaistas dzīves jubilejas, kuras vēlamies atzīmēt, atskaņojot viņu nesen tapušos darbus, kā arī divus pirmatskaņojumus.
Viens no tiem — Indras Rišes skaņdarbs divām flautām, sitaminstrumentiem un klavierēm „Lielais mežs un pārējie” — pieskaras ekoloģijas tēmai. „Mežizstrāde ir kļuvusi par reālu apdraudējumu meža ekosistēmai,” saka komponiste. Savā programmatiskajā jaundarbā viņa atgādina arī to, ka koku dobumos mājo ne tikai putni, bet pati Meža māte jeb meža dvēsele: „Izzāģējot mežu, mēs zaudējam arī meža dvēseli.” Skaņdarbu pirmatskaņos flautistes Liene Denisjuka-Straupe un Maija Zandberga, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un pianiste Kristīne Paula.
Otra jaundarba “Gaja” autore ir Marina Gribinčika. Skaņdarbs, kas sacerēts kontralta balsij, čellam, gongam un krotālām, sastāv no divām dziesmām par Zemi. Balss partijas tekstā izmantots vārda “Zeme” tulkojums dažādās pasaules valodās – sanskritā, tibetiešu valodā, kā arī Ziemeļu tautu un indiāņu cilšu valodās. “Tas ir atgādinājums, ka mums visiem ir vienas kopīgas mājas, un cilvēkam būtu jādomā nevis par savstarpēju naidu, bet gan par to, kā saglabāt mūsu skaisto planētu,” uzsver autore. Skaņdarbu atskaņos starptautiski atzītā laikmetīgās mūzikas interprete Helēna Sorokina (kontralts), čellists Ēriks Kiršfelds un sitaminstrumentāliste Elīna Endzele.
5. septembra vakara programmā dzirdēsim arī dramatisko Paula Dambja Klavieru trio nr.2 (Izpildītāji: Marta Spārniņa - vijole, Ēriks Kiršfelds - čells, Herta Hansena - klavieres), kā arī “Monosonāti” klavierēm solo, pianista Rihards Plešanova interpretācijā. Rihards Plešanovs kopā ar Ēriku Kiršfeldu muzicēs arī Indras Rišes darbā “Otrpus sliekšņa”. Visbeidzot, Lienes Denisjukas-Straupes interpretācijā skanēs divas Marinas Gribinčikas miniatūras flautai solo.
Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds
Biļetes “Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/175487
