Meklēšana

MŪZIKAS JAUNUMI

Jaunumi

Ziņas

Zināmi Austras balvas 2026 nominanti

Trešdien, 5. augustā kļuvuši zināmi tie albumi, kas ir nominēti 2026. gada „Austras balvai” – Latvijas labākajam albumam. Kā jau ierasts, balvas pretendentu saraksts tika atklāts „Latvijas Radio 5" ēterā, tos nosaucot radio ētera personībām un žūrijas locekļiem Tomam Grēviņam un Agnesei Pētersonei. Albums, kas ieguvis šī gada balvu tiks paziņots nominantu koncerta noslēgumā, 12. septembrī “Hanzas peronā”. 2026. gada „Austras balvai” nominēti sekojoši albumi: ansis - 222  Carnival Youth - Labākā doma pasaulē  ELPO - Brīvību Meklējot  JUUK - Tulkojumi  Keitija Bārbale - mazāk nekā trīs  Les Attitudes Spectrales - Watch the Sword About to Drop  Nesen - Gatavs  Saule-Saule - côte-soleil  Stūrī Zēvele - arLabunakti  Tribes of the City - Evidence of Embrace Balvai tika izskatīti albumi, kuri iznākuši periodā no pagājušā gada 1. jūlija līdz šī gada 30. jūnijam, un kuru garums sasniedz vismaz 8 skaņdarbus vai 30 minūtes. Kopumā balvas žūrija šogad izvērtēja vairāk nekā 150 albumu, vismaz vienu balsi saņemot 79 no tiem. Tālākajā vērtēšanas procesā žūrija no desmit nominētajiem albumiem izvēlēsies vienu uzvarētāju. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz balvas ieguvējs saņems naudas balvu 1000 EUR apmērā turpmākās darbības veicināšanai no biedrības „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA). „Austras balva” arī šoreiz turpinās ciešu sadarbību ar „Latvijas Radio 5", kā ēterā no 10. augusta līdz 11. septembrim katrs nominētais albums tiks īpaši izcelts vairākos raidījumos. Mākslinieki gan gan piedalīsies rubrikā „Izstāsti albumu” ar Kristeru Karlsonu, gan viesosies raidījumos „Citi Rīti” ar Jāni Pētersonu un „Piektais ātrums” ar Lindu Samsonovu. Tāpat visi nominanti dažādos veidos tiks izcelti arī citos raidījumos. Kā jau iepriekš ierasts, „Austras balvu” arī šogad papildinās portāla „Delfi” organizētais auditorijas balsojums, kurā savu favorītu no nominētā desmitnieka varēs izvēlēties arī klausītāji. Jebkuram portāla lasītājam būs iespēja izvēlēties par savu favorītu, un balsojuma uzvarētājam tiks pasniegta „Delfi” simpātiju balva, kas ļaus īstenot reklāmas kampaņu portālā.  Šogad „Austras balva” tiks pasniegta jau devīto reizi, un iepriekš to ir saņēmusi solo mākslinieki Alise Joste un ansis, kā arī grupas „Rīgas Modes”, „Satellites LV”, „Polifauna”, „Tribes of the City”,  „kuba” un „Alejas”. Šī gada balvu ieguvušais albums tiks paziņots nominantu koncertā un noslēguma ceremonijā 12. septembrī kultūrvietā “Hanzas perons”. Noslēguma pasākumu ikvienam iespējams apmeklēt klātienē, iegādājoties biļeti, kuras pārdošanā pieejamas “Biļešu paradīzes” tīklā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/176217  „Austras balvas” iniciatori ir mūzikas apskatnieki Lauris Anstrauts un Normunds Vucāns, to organizē biedrība „Austras balva". Balvas noslēguma pasākums tiek veidots sadarbībā ar kultūrvietu „Hanzas Perons”. „Austras balvas” mediju partneri ir „Latvijas Radio 5” un portāls „Delfi”. Balvas norisi atbalsta „Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienība„ (LaIPA). Balvas noslēguma pasākuma norisi finansiāli atbalsta „Valsts kultūrkapitāla fonds”. Pasākuma atbalstītāji ir „Keune Haircosmetics Latvija” un „LKA Latvijas Kultūras koledža”.

Ziņas

Uzlecošā indie mūzikas grupa “Vienuviet” izdod otro singlu “Plkst. 3.00”

Turpinot savu muzikālo ceļu, jaunā pašmāju grupa “Vienuviet” izdevusi savu otro singlu “Plkst. 3.00”. Dziesmas mūzikas autors ir grupas ģitārists Andris Strods, savukārt tekstu radījis Oskars Deigelis, kurš kopā ar sievu Kintiju iedziedājis skaņdarba vokālās partijas. Kompozīcija ierakstīta producenta Jāņa Narbuta studijā “White Wide Production” – pats Jānis arī piedalījies dziesmas ierakstā, ieskaņojot, galvenokārt, basa partijas un darbojoties pie dziesmas miksēšanas. Ieraksta apstrādes pēdējais posms, jeb māsterings, uzticēts Endželai Nevensai un Janam Pavlikovskim, Londonā. “Lai arī dziesmas uzmetums manā galvā un dažādās elektroniskajās ierīcēs ir nodzīvojis jau apmēram 10 gadus, atminos, ka melodija pie manis atnāca viegli, bez mokām. Laika gaitā, skaņdarbs piedzīvojis vairākas transformācijas, taču Kintijas un Oskara brīnišķīgā balsu savienība to ir pacēlusi pavisam jaunā, man iepriekš necerētā līmenī. “Plkst. 3.00” raisa visnotaļ saldsērīgu sentimentu, taču tajā pašā laikā to apvij jauna sākuma un nākotnes cerību smarža”, par dziesmas tapšanu apcerīgi izsakās Strods. Jāatzīmē, ka, skaņdarbā savu artavu pielicis arī čellists Mārtiņš Turss, ar kuru grupa sadarbojusies vairākās topošā albuma dziesmās, kas, cita starpā, solās nākt klajā šī gada rudenī. Jau iepriekš vēstīts, ka visu trīs grupas dalībnieku muzikālā pieredze pirms “Vienuviet” dibināšanas bijusi visnotaļ atšķirīga – Oskars Deigelis līdz šim kā solists un dziesmu autors darbojies popmūzikā, Kintija Deigele skatuves prasmes apguvusi Lielbritānijā, studējot universitātē, savukārt Andris Strods spēlējis vairākos alternatīvā roka ansambļos. Zināms, ka Deigeļu pāris šogad spēkus izmēģināja arī muzikālajā TV šovā “Koru Kari”, un īsi pēc tam indie-folk žanru pārstāvošā apvienība “Vienuviet” iepazīstināja klausītājus ar savu debijas ierakstu “Abi dabā”. Ikviens interesents aicināts uzmeklēt dziesmu “Plkst. 3.00” savā iecienītākajā mūzikas straumēšanas platformā. Turklāt, kompozīcijai par godu tapis arī videoklips, kas, kā ierasts, atrodams vietnē “Youtube”.

Ziņas

Rokmūziķis Miks Galvanovskis šī gada izskaņā atgriežas pie klausītājiem ar vērienīgu koncerttūri -"Balāde par Letiņu"

Rokmūziķis Miks Galvanovskis šī gada izskaņā atgriežas pie klausītājiem ar vērienīgu koncerttūri -"Balāde par Letiņu"! Pēc savas pirmās koncerttūres, ar vairumu izpārdotiem koncertiem 6 Latvijas pilsētās, arī šī gada oktobrī un novembrī Miks ar savu patriotisko garu, smeldzīgo patiesumu un jaudīgo roka dvēseli, dosies patriotiskā tūrē pa visu Latviju ar veseliem 14 koncertiem! Koncertos būs dzirdama Mika Galvanovska oriģinālmūzika un arī tautā iemīļotas latviešu dziesmas Mika aranžējumā. Koncerts būs patiesu un sirsnīgu emociju ceļojums, kas uzrunās un iedvesmos ikkatru klausītāju. Tas būs veltījums mums, mūsu zemei un tautai, ieskandinot Latvijas valsts svētku mēnesi - novembri! Koncerti norisināsies – Ventspilī, Alūksnē, Tukumā, Siguldā, Ogrē, Talsos, Ādažos, Valmierā, Rēzeknē, Liepājā, Rīgā, Cēsīs un noslēgsies Jelgavā – Mika dzimtajā pilsētā!  Koncerta “Balāde par Letiņu” informatīvie sadarbības partneri “TVNET Grupa” un “Biļešu Serviss PLG”. Pk 09.10.2026 - 19:00 Teātra nams Jūras vārti, Ventspils C 15.10.2026 • 19:00 Ādažu novada kultūras centrs Pk 16.10.2026 • 19:00 Alūksnes Kultūras centrs Sv 18.10.2026 • 17:00 Tukuma Kultūras nams Sv 25.10.2026 • 17:00 Kultūras centrs Siguldas devons T 28.10.2026 • 19:00 Ogres novada kultūras centrs Pk 30.10.2026 • 19:00 Talsu Kultūras centrs Pk 06.11.2026 • 19:00 Valmieras kultūras centrs Sv 08.11.2026 • 17:00 Latgales vēstniecība GORS Pk 13.11.2026 • 19:00 Liepājas Olimpiskā centra Rožu zāle S 14.11.2026 • 19:00 Liepājas Olimpiskā centra Rožu zāle S 21.11.2026 • 19:00 Rīgas Kongresu nams Sv 22.11.2026 • 17:00 Vidzemes koncertzāle Cēsis C 26.11.2026 • 19:00 Jelgavas kultūras nams

Ziņas

Izziņota 26. starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla programma

No 8. novembra līdz 3. decembrim Rīgā notiks 26. Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls, aicinot klausītājus piedzīvot Johana Sebastiāna Baha un ne tikai viņa laikabiedru mūziku, bet arī priekšgājēju un pēcteču radošo mantojumu. Festivāla programmā šogad sastapsies izcili senās mūzikas interpreti no Latvijas un Eiropas, kā arī, jau tradicionāli, būs iespēja ielūkoties jaunās mākslinieku paaudzes sniegumā. Festivāla direktore, klavesīniste Aina Kalnciema, uzsver: “Baha mūzika gadsimtiem ilgi saglabā savu spēku un spēju uzrunāt ikvienu klausītāju. Tā vienlaikus ir dziļi personiska un universāla mūzika, kas savieno dažādas paaudzes, kultūras un laikmetus. Arī šogad festivāls aicina piedzīvot šo īpašo dialogu starp vēsturisko mantojumu un mūsdienu māksliniecisko skatījumu.” Festivāls tiks atklāts 8. novembrī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Rīgas pilī ar Johana Sebastiāna Baha koncertiem diviem, trim un četriem klavesīniem. Tajā muzicēs klavesīnistes Sāle Fišere (Saale Fischer, Igaunija), Ena Naela (Ene Nael, Igaunija), Ieva Saliete, Gertrūda Krauksta un Aina Kalnciema, kā arī stīgu ansamblis ar vijolniecēm Airu Mariju Lehtipū (Aira Maria Lehtipuu, Somija) un Martu Spārniņu, altistu Pēteri Trasunu, čellisti Māru Botmani un kontrabasistu Tomu Timofejevu. 22. novembrī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā uzstāsies izcilie poļu senās mūzikas interpreti Martina Pastuška (Martyna Pastuszka, vijole) un Tomašs Pokrživinskis (Tomasz Pokrzywiński, čells) koncertprogrammā “Baroka mūzikas zvaigznājs”. Programmā skanēs Frančesko Marijas Veračīni, Antonio Vivaldi un Johana Sebastiāna Baha skaņdarbi. Martina Pastuška ir viena no spilgtākajām mūsdienu baroka vijolniecēm un ansambļa “{oh!} Orkiestra” dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja. 25. novembrī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Rīgas pilī ar programmu “Orfejs esmu es” viesosies pasaulē atzītais lautists un dziedātājs Džoels Frederiksens (Joel Frederiksen, ASV/Vācija). Mūziķis, kurš pazīstams ar dziļu izpratni par renesanses un agrīnā baroka repertuāru, piedāvās ceļojumu caur angļu renesanses dziesmu pasauli, programmā iekļaujot Roberta Džonsona, Tomasa Forda, Džona Daulenda un citu komponistu skaņdarbus. 2. decembrī Emīla Dārziņa koncertzālē notiks koncerts "Vārds jaunajiem!", kurā uzstāsies MIKC Nacionālās Mākslu vidusskolas audzēkņi. Festivāls turpina ilggadējo tradīciju atbalstīt jauno mākslinieku izaugsmi, dodot iespēju uzstāties jaunajiem mūziķiem, kā arī dejotājiem un vizuālās mākslas audzēkņiem savos darbos reflektēt par Johana Sebastiāna Baha personību un daiļradi. Festivāla noslēguma koncerts "Musica Rigensis" izskanēs 3. decembrī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Rīgas pils kapelā. Tajā muzicēs ansamblis "Ars Antiqua Riga" mākslinieciskā vadītāja Pētera Vaickovska vadībā, atklājot senās mūzikas tradīciju ciešo saikni ar Rīgas kultūrvēsturisko vidi. Jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls pulcē izcilus ārvalstu un Latvijas māksliniekus, vienlaikus sniedzot skatuvi jaunajai mūziķu paaudzei. Festivāla koncerti tradicionāli notiek Rīgas vēsturiskajās koncertvietās, kuru arhitektūra un akustika rada īpašu vidi senās mūzikas skanējumam. Festivāla norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Plašāka informācija par festivālu, koncertprogrammām un aktualitātēm pieejama festivāla mājaslapā: www.bachfestriga.com Biļetes uz koncertiem varēs iegādāties “Biļešu paradīze” tīkla kasēs un internetā no 10. augusta.

Ziņas

Dzintaru koncertzālē izskanēs leģendārās grupas “Remix” dziesmu koncerts “Pilsēta”

18.augustā plkst.20 Dzintaru koncertzālē leģendārās grupas “Remix” dalībnieki Uldis Marhilevičs, Igo un Aivars Hermanis kopā ar Latvijas Radio bigbendu aicina uz vērienīgu “Remix” mūzikas koncertprogrammu “Pilsēta”, kurā iekļauti gan laika pārbaudi izturējuši instrumentālie skaņdarbi, gan grupas lielākie hiti jaunos aranžējumos, tostarp – arī kompozīcijas no pagājušā gadsimta 80. gados izdotajām skaņuplatēm “Uz veselību!” un “Naktsmājas”. “Mēs uz brīdi atgriežamies netālā pagātnē – 1985. gadā, kad Radio mājā Doma laukumā sākās mūsu ansambļa reālā dzīve. Šis projekts ar Latvijas Radio bigbendu ir kā atskats uz to visu, bet tajā pašā laikā – tilts uz šodienu. Programmā ir izlase no visiem instrumentālajiem albumiem, kā arī grupas lielākie hiti, kurus izpildīs Igo. Šajā gadījumā tas skanējums ir fantastisks, jo bigbenda plašums, spēks un dinamika to paceļ to pavisam citā līmenī,” gaidāmo koncertu raksturo Uldis Marhilevičs. Kompozīcijas tapušas laikā, kad Latvijas Radio pēc Maestro Raimonda Paula iniciatīvas tika dibināts ansamblis ar tā brīža spēcīgākajiem jaunajiem instrumentālistiem – pianistu Uldi Marhileviču, ģitāristu Aivaru Hermani, bundzinieku Vilni Krieviņu un basģitāristu Jevgeņiju Ščapovu (pēc 1989. gada – Eduards Glotovs). Ansamblim pievienojas dziedātājs Igo, un “Remix” kļūst par to supergrupu, kuru pazīstam jau četrdesmit gadus. Tajā pašā laikā kolektīvs kā pavadošais ansamblis turpina ierakstīt dažādu komponistu skaņdarbus un strādā pie savas instrumentālās mūzikas programmas: top skaņdarbi “Cīņa”, “Spēle”, “Pilsēta” un leģendārais “Uz veselību!”. Savukārt šim koncertam skaņdarbus īpaši aranžējis Radio bigbenda pianists Viktors Ritovs, kurš “Remix” mūzikā saskata daudz pozitīvisma, humora un ārkārtīgi skaistas melodijas, it sevišķi balādēs, “Remix” skanējumu papildinot ar bigbenda tembrālajām krāsām. Mūziķi kopā ar bigbendu atskaņos hitus “Banānu republika”, “Cīņa”, “Pilsēta”, “Sestdiena” u.c., bet koncerta izskaņā gaidāma sadziedāšanās ar skatītājiem leģendārajā Raimonda Paula skaņdarbā “Kā senā dziesmā”. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tīklā.

Ziņas

Ierakstu kompānija SKANi laiž klajā jaunu albumu “Gidons Krēmers un draugi

Nacionālā ierakstu kompānija SKANi laiž klajā jaunu albumu “Gidons Krēmers un draugi. Veltījums Tālivaldim Ķeniņam”. Albumā, kas veltīts ievērojamam latviešu izcelsmes komponistam, ir sešpadsmit skaņdarbi (fiziskajā izdevumā piecpadsmit), ko izpilda Kremerata Lettonica un kurā piedalās Kanādas čelliste Luka Kutzē, ASV dzīvojošais lietuviešu pianists Andrjus Žlabis un citi viesmākslinieki. Albums jau ir pieejams lielākajās straumēšanas platformās, savukārt CD septembrī sasniegs klausītājus 80 pasaules valstīs. Vijolniece un Kremerata Lettonica mākslinieciskā vadītāja, Tālivalda Ķeniņa kamermūzikas albuma idejas un tapšanas iniciatore Madara Pētersone saka: “Labi atceros to atklājuma un prieka sajūtu, kas radās pret Tālivalda Ķeniņa mūziku pēc pirmā mēģinājuma darbam “Concertino barocco “Omaggio à J. S. Bach” divām vijolēm. Dueta notis izcēlu no bibliotēkas tālā plaukta. Un šis prieks turpināja augt ar katru koncertu, kurā spēlējām šo darbu, jūtot mijiedarbību ar publiku. Tas deva pārliecību, ka Ķeniņa mūzika sniedzas līdz mūsu visu sirdīm. Viņa mūzika ir gluži kā kaleidoskops – tajā ir daudz un dažādu krāsu, bet tās organiski rezonē cita ar citu, neatkarīgi no tā, kādā virzienā kaleidoskops tiek griezts. Šī kamermūzika ir mūsu visu bagātība, un tā stāv uz pjedestāla līdzvērtīgi latviešu kormūzikai un simfoniskajai mūzikai. Vēlu tajā katram atrast daļu savas dvēseles!” Tālivaldis Ķeniņš ir viens no pašiem ievērojamākajiem latviešu komponistiem – barokāli un neoromantiski noskaņots, skarbs, vitāls, tehniski virtuozs formas un satura vienības meistars. Viņš piedzima Latvijā, skolojās Francijā un pēc Otrā pasaules kara līdz mūža galam dzīvoja Kanādā. Ķeniņš ir viens no Kanādas atskaņotākajiem komponistiem. Ilggadējs Toronto Universitātes Mūzikas fakultātes docētājs, no 1973. gada profesors. Ķeniņš darbojies Kanādas komponistu savienībā, divus gadus bijis tās prezidents, piedalījies radioraidījumos, bijis neskaitāmu konkursu žūrijas dalībnieks. Ķeniņa nopelns ir gan akadēmisks, gan praktisks – to novērtējusi universitātes vadība un Kanādas valdība. Tālivalda Ķeniņa darbu sarakstā ir galvenokārt instrumentālā mūzika — astoņas simfonijas, simfoniskas miniatūras, vairāk nekā desmit instrumentālo koncertu, iespaidīga virkne kameransambļu, klavieru un ērģeļu darbi –, bet ir arī solo un kora dziesmas, trīs kantātes un oratorija. Pēc Gidona Krēmera iniciatīvas 1997. gadā izveidotajā orķestrī Kremerata Baltica spēlē mūziķi no trim Baltijas valstīm: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Orķestris sniedz ap pussimt koncertu gadā, rīko ikgadēju festivālu, uzstājas pasaules labākajos namos, saspēlējas ar pasaules izcilākajiem solistiem un ansamblistiem. Orķestris uzstājies 50 valstīs, 600 pilsētās un sniedzis vairāk nekā 1000 koncertu. Jaundarbus orķestrim veltījuši Arvo Perts, Gija Kančeli, Pēteris Vasks, Leonīds Desjatņikovs, Georgs Pelēcis, Arturs Maskats un daudzi citi meistari. Kremerata Baltica ieskaņojumi ieguvuši Grammy, ECHO Klassik un Gramophone balvu. Kremerata Baltica atvasinājums Kremerata Lettonica ir apvienība, kuras sastāvā ir kamerorķestra Kremerata Baltica Latvijas mūziķi. Ansamblis izveidojās pandēmijas laikā 2020. gadā, kad starptautiska sadarbība nebija iespējama. Pirmie patstāvīgie koncerti izskanēja tā paša gada vasarā, un līdz ar gada izskaņas koncertu Latgales vēstniecībā GORS mūziķi šo apvienību padarīja publisku. Ansambļa repertuārā ir klasiskās mūzikas šedevri, tiek meklētas vēl nedzirdētas partitūras, un apvienība pasūtina arī pavisam jaunus opusus, kas radīti īpaši Kremerata Lettonica. SASTĀVS: Gidons Krēmers – vijole Luka Kutzē – čells Andrjus Žlabis – klavieres Andrejs Osokins – klavieres Rihards Plešanovs – klavieres Kremerata Lettonica Madara Pētersone, Zane Kalniņa – vijole Jevgēnija Frolova, Katrīna Anna Pelnēna – alts Pēteris Čirkšis, Magdalena Ceple – čells Jurijs Gavriļuks – kontrabass Kremerata Baltica nonets Džeralds Bidva – vijole Madara Pētersone – vijole Daiņus Pesecks – vijole Lins Valicks – vijole Katrīna Anna Pelnēna – alts Karolis Rudoks – alts Kristers Šīmanis – čells Rūta Balčūte – čells Jurijs Gavriļuks – kontrabass   Ierakstīts Palieses muižā, 2024, 2025 (1-5, 9, 11-15), Latvijas Radio 1. studijā, 2025 (6-8, 10) Ieraksta producenti un skaņu inženieri: Viļus Kers (1-5, 9, 11-15), Modris Bērziņš (6-8), Varis Kurmiņš (10) Māsterēšana: Viļus Kers, Baltic Mobile Recordings Izpildproducenti: Ingrīda Zemzare, Egīls Šēfers ℗ © LMIC/SKANi 178, 2026

Ziņas

ZeBrene jaunajā singlā “Gribu palikt dzīvs” aicina apstāties un atcerēties dzīvē svarīgāko

Mūziķis ZeBrene klausītāju vērtējumam nodod savu jaunāko singlu “Gribu palikt dzīvs” – personisku un filozofisku skaņdarbu, kas tapis, iedvesmojoties no romiešu stoiķa Senekas atziņām par cilvēka dzīvi, vērtībām un laiku. “Par impulsu dziesmai kļuva Senekas “Vēstules par ētiku Lucīlijam”. Lasot tekstu, kas tapis pirms gandrīz diviem tūkstošiem gadu, pārsteidza, cik pazīstamas šķiet tajā aprakstītās domas. Lai arī dzīvojam mākslīgā intelekta, viedtālruņu un kosmosa tehnoloģiju laikmetā, cilvēks joprojām cīnās ar tiem pašiem jautājumiem – ego, bailēm, instinktiem, alkām un mēģinājumiem saprast, kā dzīvot. Dziesmas teksts vēsta nevis par cīņu ar apkārtējo pasauli, bet par mēģinājumu sadzīvot ar sevi. Par apziņu, ka no sevis aizbēgt nav iespējams, un vienīgais ceļš ir iemācīties pieņemt visas savas šķautnes. Tik bieži mēs dzenamies pēc statusa, sasniegumiem un lietām, ka aizmirstam uzdot pašu svarīgāko jautājumu – kāpēc mēs vispār esam šeit? Man šķiet, ka reizēm ir nepieciešams vienkārši apstāties un paskatīties uz dzīvi no malas. Tieši par to ir šī dziesma,” stāsta ZeBrene. Skaņdarbs apzināti veidots akustisks un vienkāršs, ļaujot galvenajam būt vārdam un emocijai. Tā pamatā ir balss, ģitāras, dzīvs izpildījums un tas, ko spēj pats cilvēks, nevis tehnoloģijas. “Lasītais lika aizdomāties, ka tehnoloģijas attīstās neticamā ātrumā, bet cilvēka “operētājsistēma” gandrīz nemainās. Mērķis nebija radīt retro ierakstu, bet mūziku, kas nav cieši piesaistīta konkrētam laikmetam — tādu, kas tikpat organiski varētu pastāvēt pirms simts gadiem, šodien vai pēc simts gadiem,” atklāj ZeBrene. Dziesmai tapis arī videoklips, kurā īpaša loma bija autora diviem dēliem — deviņus un vienpadsmit gadus veciem. Viņi kļuva par operatoriem, asistentiem un radošajiem līdzgaitniekiem visā filmēšanas procesā. Vienīgais honorārs bija pieci kilogrami zemeņu, kas tika apēsti vēl pirms filmēšanas beigām.

Ziņas

Laika Suns turpina vasaru ar jaunu singlu.

Grupa Laika Suns publicē jaunu singlu "Vasara zem koka". Dziesma tapusi kādā aprīļa vakarā, gaidot būtiskāko gada fenomenu – vasaru un īpašu nodaļu grupas daiļradē – vasaras naktis. "Dziesmas lirikas ir mīlestības vēstule vasaras naktīm un visai tai maģijai, kas iespējama tikai tajās stundās," stāsta grupas solists Arnis Račinskis. Dziesmas mūzikas un teksta autors, kā arī producents ir Arnis Račinskis. Ieraksts turpina Laika Suņa radošos eksperimentus ar skanējumu, jaucot žanru robežas un veidojot grupai raksturīgu, mūsdienīgu rokrakstu. Vairāk nekā desmit gadu laikā Laika Suns nostiprinājis savu vietu Latvijas alternatīvās popmūzikas ainavā ar tādām dziesmām kā "Pavasari", "Dažas no meitenēm", "Atceries Rīgu vasaras naktīs" un "Tikai uz laiku". Grupas skanējumu raksturo lipīgas melodijas, asprātīgi teksti un spēja ar katru jaunu ierakstu meklēt citādu skanējumu. Šobrīd Laika Suņa radošo sastāvu veido Arnis Račinskis un Elvijs Pārpucis, bet koncertos viņiem pievienojas jaunā paaudzes bundzinieks Rauls Lukša un basģitārists Martins Millers. Tikko aizvadījusi uzstāšanos festivālā "Saldus Saule", grupa turpina baudīt vasaru un plāno satikt klausītājus koncertos arī turpmāk. Par gaidāmajiem koncertiem un citiem jaunumiem visātrāk iespējams uzzināt, sekojot Laika Suņa sociālo tīklu kontiem. Singls "Vasara zem koka" pieejams visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās.

Ziņas

Lauris Valters jaunajā singlā “Ar basām kājām” aicina apstāties un izbaudīt dzīvi

Mūziķis, dziedātājs, komponists un dzejnieks Lauris Valters klausītājiem piedāvā jaunu singlu “Ar basām kājām” – vasarīgu un dzīvespriecīgu dziesmu par spēju ikdienas steigā apstāties, novērtēt sev tuvos cilvēkus un priecāties par vienkāršiem dzīves mirkļiem. Laikā, kad ikdiena bieži paiet nemitīgā skrējienā starp darbiem, plāniem un arvien jauniem mērķiem, Lauris Valters ar jauno dziesmu atgādina par šķietami pašsaprotamām lietām, kuras steigā mēdzam nepamanīt. Laimes sajūtai ne vienmēr nepieciešami lieli notikumi – reizēm pietiek ar iespēju basām kājām sajust rīta rasu, apskaut sev mīļu cilvēku vai vienkārši uz mirkli apstāties un izbaudīt to, kas mums jau ir. “Ar basām kājām” savā ziņā kļūst par manifestu vieglākai un apzinātākai dzīvošanai – aicinājumu mazāk ļauties ikdienas skrējienam un vairāk ieklausīties sevī. Dziesmas centrā ir arī cilvēki, kuri paliek mums līdzās dzīves straujajā ritējumā, un spēja šīs attiecības novērtēt. “Sargā sevi pats, labas domas sūti, lai līdzās vēl ir kāds, ar kuru to izbaudīt,” dziesmā vēsta Lauris Valters, turpinot savā daiļradē runāt par cilvēcību, attiecībām un drosmi sekot savai sirdsbalsij. Jaunais singls atgādina – reizēm svarīgākais nav nokļūt galamērķī pēc iespējas ātrāk, bet pamanīt pašu ceļu un cilvēkus, ar kuriem tajā dodamies kopā. “Ar basām kājām” aicina vasaras sajūtu paturēt ne tikai gadalaikā, bet arī savā attieksmē pret dzīvi.

Ziņas

Koncertuzvedums “Mīlestības detektīvs” aicina doties muzikālā izmeklēšanā par lielāko dzīves noslēpumu

Vai mīlestība patiešām eksistē? Vai tā ir tikai skaista ilūzija? Un vai salauzta sirds ir pierādījums tam, ka mīlestība reiz bijusi īsta? Atbildes uz šiem jautājumiem skatītāji aicināti meklēt jaunajā koncertuzvedumā “Mīlestības detektīvs. Lietas Nr. MD2026”, kurš, sākot ar 17.oktobri, būs skatāms vairākās Latvijas pilsētās un kurā humors, romantika, dzīves patiesības un iemīļotas dziesmas savijas aizraujošā muzikālā stāstā par bailēm, drosmi un spēju vēlreiz atvērt savu sirdi. Koncertuzveduma centrā ir detektīvs Andris Daugaviņš, kurš saņem neparastāko uzdevumu savā karjerā – atrast pierādījumus mīlestības eksistencei. Kopā ar praktikanti Loretu viņš uzsāk lietas Nr. MD2026 izmeklēšanu, kurā sastaptie liecinieki kļūst par galvenajiem atslēgas turētājiem šim šķietami neatrisināmajam noslēpumam. Viens no viņiem mīlestībai vairs netic, jo reiz piedzīvojis smagu zaudējumu, savukārt otrs joprojām tic, jo zina – arī ievainota sirds spēj iemīlēt no jauna. “Savā divdesmit gadus ilgajā izmeklētāja karjerā esmu nodarbojies ar daudziem jautājumiem – sākot ar pazudušu vistu un pazudušu cilvēku meklējumiem līdz pat slepkavību izmeklēšanai. Taču šoreiz man ir uzticēts ļoti atbildīgs darbs – noskaidrot, vai mīlestība ir īsta? Vai tas ir noziegums, vai laime? Varbūt tā ir nelaime? Taču domāju, ka tikšu ar to galā un noskaidrošu patiesību – kas tad ir mīlestība?” par savu lomu koncertuzvedumā saka Andris. Izrādes veidotāji sola ne tikai aizraujošu muzikālu stāstu, bet arī iespēju ikvienam skatītājam pašam meklēt atbildes uz jautājumiem, kas skar ikviena dzīvi. Izmeklēšana būs nopietna, pierādījumi – negaidīti, bet spriedums būs jāpieņem katram pašam. Jo dažkārt lielākā mistērija nav atrast mīlestību, bet saprast, kāpēc mēs no tās tik ļoti baidāmies. Koncertuzvedumā piedalīsies: Andris Daugaviņš, Loreta Macijevska-Livča, Emīls Kivlenieks un Varis Vētra, savukārt muzikālo pavadījumu nodrošinās grupa “ARmaestro” Anatolija Livčas vadībā. Programmā skanēs skatītāju iemīļotas dziesmas “Tu esi skaista visos niekos”, “Tev ziedus rūtainus”, “Divas skudras”, “Salauzta sirds”, “Dzejnieka karnevāls” un citas. Kā atklāj koncertuzveduma veidotāji, arī Andrim Daugaviņam būs sava solo dziesma, taču kāda tieši – tas paliek noslēpums līdz izrādei. Koncertuzvedumu varēs noskatīties: 17. oktobrī plkst. 17.00 – Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē 24. oktobrī plkst. 17.00 – CATA Kultūras namā Cēsīs 30. oktobrī plkst. 19.00 – Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē 31. oktobrī plkst. 17.00 – Jēkabpils Tautas namā 4. novembrī plkst. 19.00 – Jelgavas Kultūras namā   Biļetes uz koncertuzvedumu var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tīklā un koncertu norises vietā.

Ziņas

Grupa "Spriegums" izdod savu debijas singlu

Jaunā latviešu grupa "Spriegums" klausītājiem nodod savu pirmo oriģināldziesmu "Nesteidz prom" - vasarīgu stāstu par draudzību, jaunību un īpašo laiku pēc izlaiduma, kad dzīve vēl pārlieku nesteidzas un šķiet, ka visa pasaule ir priekšā. Dziesma vēsta par vasaru pēc skolas absolvēšanas - laiku, kad vēl iespējams nesteidzīgi baudīt kopā būšanu ar draugiem, doties uz zaļumballēm, piedzīvot saullēktus un izbaudīt bezrūpīgos mirkļus, pirms katrs dodas savā dzīves ceļā. Dziesmas mūzikas un teksta autors ir Emīls Kārlis Grīnbergs. Ieraksts tapis ROL ierakstu studijā, skaņu režisors - Edgars Roļskijs. Ieraksta tapšanā iesaistītie mūziķi: Markuss Jefremovs (vokāls, akustiskā ģitāra), Andrejs Vaičuks (sitaminstrumenti, bekvokāls), Undīne Jenča (basģitāra, bekvokāls), Emīls Kārlis Grīnbergs (taustiņinstrumenti, soloģitāra, bekvokāls), Edgars Roļskijs (bandžo). Skaņdarba autors Emīls atklāj: "Man pašam šī dziesma ir par to sajūtu pēc skolas absolvēšanas, ko, manuprāt, piedzīvojis gandrīz ikviens. Tā ir sajūta, kad apzinies, ka tūlīt Tevi sagaida lielā, plašā dzīve, bet joprojām nepamet vēlme kaut uz brīdi paturēt bezrūpību, draugus un vasaras vakarus. Tieši tāpēc radās dziesmas nosaukums "Nesteidz Prom" - kā vēlēšanās, lai šis laiks tik ātri nepazūd.’’ Grupa "Spriegums" savu radošo ceļu sāka 2024. gada martā, un ar savu pirmo oriģināldziesmu iezīmē jaunu posmu grupas attīstībā, apliecinot vēlmi radīt pašu oriģinālmūziku, vienlaikus saglabājot sev raksturīgo skanējumu un enerģiju.

Ziņas

Dārta Stepanova dziesmā “1001 nakts” savieno laikmetīgu popmūziku ar austrumnieciskiem motīviem

Dziedātāja Dārta Stepanova izdod jaunu singlu “1001 nakts” — juteklisku un noslēpumainu dziesmu par sajūtām, kuras ne vienmēr iespējams nosaukt vārdā. Laikmetīgs popmūzikas skanējums tajā savijas ar austrumnieciskiem motīviem, aizvedot klausītāju muzikālā ceļojumā starp sapni un īstenību. Dziesmas mūzikas autors un producents ir Artūrs Palkevičs, savukārt vārdus Dārta radījusi kopā ar Ivetu Priedi. Ieraksta tapšanā piedalījusies arī YDJ radošā komanda — producenti Lotars Lodziņš un Jānis Kalve. Dziesma izdota sadarbībā ar izdevniecību “MicRec”, bet tās teksta video veidoja “Dween Production”. “Dziesma ir par to, ko mēs jūtam, bet ne vienmēr spējam nosaukt vārdā. Dažkārt viena nakts var šķist bezgalīga, bet viena sajūta sevī var ietvert veselu pasauli. Austrumnieciskās noskaņas rada asociācijas ar tālām zemēm, zvaigžņotām debesīm un seniem stāstiem, kuros mīlestība, ilgas un liktenis savijas vienā veselumā,” par dziesmu stāsta Dārta. “1001 nakts” iezīmē nākamo pieturpunktu Dārtas individuālā muzikālā rokraksta meklējumos. Iepriekš viņa sevi apliecinājusi popmūzikas un etnomūzikas žanrā, sadarbojoties ar grupu “DAGAMBA”, komponistu Valteru Pūci un perkusionistu Mārtiņu Miļevski. Šobrīd Dārtas dzīve rit starp Latviju un Lielbritāniju. Londonā viņa turpina studijas mūzikas menedžmentā un uzkrāj pieredzi, kas palīdz arvien skaidrāk iezīmēt viņas turpmāko radošo ceļu. Dziesma “1001 nakts” no 29. jūlija pieejama populārākajās mūzikas straumēšanas un lejupielādes platformās visā pasaulē: https://orcd.co/1001nakts