Meklēšana

MŪZIKAS JAUNUMI

Jaunumi

Apskati

Foto: LaIPA sesto reizi pasniedz Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikātus. Sasniegts rekordliels saņēmēju skaits.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pasniegusi 35 Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikātus, līdz šim rekordlielu apbalvojumu skaitu. Sertifikāti tiek piešķirti mūzikas ierakstiem, kas sasnieguši nozīmīgus klausījumu un lejupielāžu apjomus, apliecinot to popularitāti klausītāju vidū. Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pasniegusi 35 Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikātus, līdz šim rekordlielu apbalvojumu skaitu. Sertifikāti tiek piešķirti mūzikas ierakstiem, kas sasnieguši nozīmīgus klausījumu un lejupielāžu apjomus, apliecinot to popularitāti klausītāju vidū. Apbalvojumu pamatā ir Ranger Computers apkopotie dati par mūzikas straumēšanu Latvijā un Latvijas fonogrammu izmantošanu visā pasaulē, aptverot Spotify, Deezer, iTunes, Apple Music, Amazon Music un YouTube. Apbalvojumu pasniegšana notika 5. novembrī starptautiskās mūzikas konferences “Riga Music Week” ietvaros. Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikāti ir nozīmīgs Latvijas mūzikas nozares sasniegumu apliecinājums, jo to piešķiršana balstās faktiskajos mūzikas klausīšanās datos. Tie atspoguļo ierakstu popularitāti un spēju sasniegt plašu klausītāju auditoriju, vienlaikus izceļot mūziķu un ierakstu producentu ieguldījumu. “Saņemt šo apbalvojumu mums patiešām nozīmē daudz, jo šo balvu, atšķirībā no gandrīz visām pārējām, māksliniekam piešķir nevis saujiņa atlasītu ekspertu, bet pats vērtīgàkais, prasīgākais un izvēlīgākais mūzikas pazinējs – mūsu klausītājs. Paldies ikvienam, kurš par mūsu dziesmām “balsojis” ar savu klausījumu, skatījumu un veltīto laiku,” stāsta Edgars Bāliņš, Singapūras Satīns Zelta sertifikāts tiek piešķirts ierakstiem, kas sasnieguši 2 miljonus straumju, Platīna - 4 miljonus, savukārt Dubultplatīna sertifikāta iegūšanai nepieciešami 8 miljoni straumju. Šoreiz 35 Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikāti piešķirti mūzikas ierakstiem, kurus radījuši un izpildījuši 24 mūziķi, grupas un apvienības.  DUBULTĀ PLATĪNA SERTIFIKĀTI piešķirti: “Raķešu zinātne" - Fiņķis, Patrisha (izdevējs Fiņķis) "Nārnija" - OLAS feat. Esmeralda, heywhosthatkid (izdevējs OLAS) PLATĪNA SERTIFIKĀTI piešķirti: “Vējiem Līdzi” - GACHO (izdevējs GACHO) "Ko tā?" - Wiesulis, sangvn, (izdevējs Klīnikas Ieraksti) “Winter Morning. Theme” - GatiS, (izdevējs GATIS MUSIC GROUP) “Ēnā” - Atvara (izdevējs Atvara records) "Tukšu tačku" - Labvēlīgais Tips, (izdevējs L Tips) “FLAMINGO” - Bermudu Divstūris feat. DJ GUANO, (izdevējs Bermudu Divstūris) “Tu zini mani no galvas” - Musiqq, TIKASHA SAKAMA (izdevējs Musiqq) "LABVAKAR" - Singapūras Satīns feat. Ricky Done Did It!, (izdevējs Universal Music Latvia) "Collecting Memories" - Aija Alsiņa (izdevējs Aija Alsiņa) “Saule Aust” - OLAS, Esmeralda, MarkMate, (izdevējs OLAS) ZELTA SERTIFIKĀTI piešķirti:  “Late Road” - muunroo, (izdevējs GATIS MUSIC GROUP) “Baudam!” - Fiņķis, (izdevējs Fiņķis) “Nepieradināma” - MUUD, (izdevējs Kreisais Krasts) “lai tev apnīk skumt” - Sudden Lights, (izdevējs Sudden Lights) “Nomaina Rīti” - MUUD, (izdevējs Kreisais Krasts) “TEST DRIVE” - Bermudu Divstūris, Apvedceļš, (izdevējs Bermudu Divstūris) “Uz jumta” - Sudrabu Sirds, (izdevējs SUDRABU FAM ‘24) “mēs turpināmies” - Sudden Lights, (izdevējs Sudden Lights) “Katrā Elpas Vilcienā” - Rīmdari, (izdevējs Rīmdari) “Rodeo” - MUUD, (izdevējs Kreisais Krasts) “dzīve tāda” - rolands če, (izdevējs Universal Music Latvia) “Zilonis Bombero” - Ričijs Rū, (izdevējs Izdevniecība MicRec) “Stieņi un Tabletes” - M. Sencis, Grandmasters Neons(izdevējs Pi* Pa Skapi Records) “Mērkaķīts Kikī”- Ričijs Rū, (izdevējs Izdevniecība MicRec) “Es Jau Braucu” - M. Sencis, Grandmasters Neons, (izdevējs Pi* Pa Skapi Records) “Tavs pieskāriens” - Dons, (izdevējs Universal Music Oy) “Mans vecais Audi” - Edvards Strazdiņš, (izdevējs MicRec) “Mūsu karstākā nedēļa Parīzē” - Mesa, (izdevējs WM Finland) “AUGSTS ASINSSPIEDIENS” - Singapūras Satīns, (izdevējs Universal Music Latvia) “Reflections”- muunroo, (izdevējs GATIS MUSIC GROUP) “pi*tavmam” - M. Sencis, Grandmasters Neons, (izdevējs Pi* Pa Skapi Records) “Brīvības iela” - Ozols, (izdevējs 0'79 Records) “Unspoken Words” - muunroo, (izdevējs GATIS MUSIC GROUP) Pirms sertifikātu pasniegšanas ceremonijas LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa iepazīstināja klātesošos ar jaunākā 2026. gada mūzikas patēriņa pētījuma rezultātiem, kas atklāj Latvijas iedzīvotāju mūzikas klausīšanās paradumus un to attīstības tendences. Pētījuma mērķis ir padziļināti izzināt sabiedrībā populārākos mūzikas ierakstu klausīšanās veidus, izprast klausītāju izvēles un paradumus, kā arī veicināt izpratni par legāla mūzikas patēriņa nozīmi un tā būtisko lomu mūzikas nozares ilgtspējā. Mūzikas patēriņa paradumi Latvijā turpina mainīties, arvien lielāku nozīmi iegūstot sociālajiem tīkliem, kas kļūst par vienu no būtiskākajiem jaunas mūzikas atklāšanas avotiem. Vienlaikus vērojama pozitīva tendence legālas mūzikas patēriņa jomā: salīdzinot ar 2025. gadu, par sešiem procentpunktiem punktiem palielinājies to iedzīvotāju apjoms, kuri mūzikas ierakstus kopē no legāliem avotiem.  Pētījumā analizēta arī sabiedrības attieksme pret mākslīgā intelekta izmantošanu mūzikas radīšanā. Pusei Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi zināt, vai klausītā mūzika ir cilvēka radīta vai tapusi pilnībā vai daļēji ar mākslīgā intelekta palīdzību, turklāt šis jautājums īpaši aktuāls jauniešu vidū. Turpinot aktīvu darbu ar tehnoloģiju radītiem izaicinājumiem un autortiesību regulējuma pilnveidi, LaIPA sadarbībā ar citām Latvijas kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir  iesniegusi priekšlikumus Autortiesību likuma darba grupā, lai nostiprinātu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas prezumpciju.   “Mūzikas patēriņš pēdējos gados ir būtiski mainījies – cilvēki arvien vairāk paši izvēlas, ko, kad un kur klausīties, un straumēšanas platformas ir kļuvušas par vienu no galvenajām mūzikas klausīšanās vidēm. Vienlaikus radio joprojām saglabā nozīmīgu lomu jaunas mūzikas atklāšanā un popularizēšanā. LaIPA piešķirtie Zelta, Platīna un Dubultplatīna sertifikāti ir veids, kā godinām mūzikas ierakstus, kas guvuši ievērojamus panākumus un sasnieguši plašu klausītāju auditoriju, apliecinot to nozīmīgo vietu Latvijas mūzikas tirgū, veicinot legālu mūzikas patēriņu un taisnīgu atlīdzību par fonogrammu izmantojumu,” uzsver LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa. Savukārt jauniešu izpratni par mūzikas industriju un autortiesībām veicina arī izglītojošā iniciatīvas “Autorskola” projekts “Radi gudri”. LaIPA mūzikas ierakstu sertifikācijas mērķis ir, balstoties uz objektīviem mūzikas patēriņa datiem un starptautiski atzītiem kritērijiem, novērtēt un godināt Latvijā populārākos mūzikas ierakstus, kā arī veicināt legālu mūzikas patēriņu digitālajā vidē.  Zelta un platīna statusu iespējams iegūt Latvijā radītiem mūzikas ierakstiem, kas izdoti kopš 2022. gada 1. janvāra. Sertifikācija tiek īstenota atbilstoši Starptautiskās Fonogrammu industrijas federācijas (IFPI) standartiem, sadarbībā ar Lielbritānijas uzņēmumu Ranger Computers, kas specializējas mūzikas straumēšanas datu analīzē. 

Lasīt tālāk...
Ziņas

M.E.K.A. kopā ar Valteru Pūci un draugiem Latvijai velta dziesmu "Līdz dzelmēm"

Latvijas rokmūzikas grupa M.E.K.A. turpina savu muzikālo ceļu un laiž klajā jaunu singlu “Līdz dzelmēm” – emocionālu veltījumu Latvijai, kurā roka enerģija savijas ar čella, klavieru un kora skanējumu. Dziesmas ierakstā grupai pievienojies čellists un DAGAMBA līderis Valters Pūce, pianists Matīss Žilinskis un Agitas Rimšēvičas vadītais “Jasmīnas koris”. Līdz ar dziesmu pirmizrādi piedzīvo arī tās videoklips.  Dziesmas “Līdz dzelmēm” pamatā ir M.E.K.A. vokālista Ata Zviedra radītā muzikālā ideja un teksts. Tie tapuši neilgi pēc viņa dalības rokoperas “Lāčplēsis” titullomā, kad uz skatuves piedzīvotās emocijas raisījušas īpaši spēcīgu piederibas sajūtu Latvijai.  "Pēc rokoperas "Lāčplēsis" uzveduma Arēnā Rīga sajutu īpašu saikni ar Latviju un vēlmi šīs emocijas ietērpt dziesmā. Tekstu uzrakstīju dažu minūšu laikā, un pēc stundas bija gatavs arī dziesmas muzikālais pamats. “Līdz dzelmēm” man nozīmē beznosacījuma mīlestību pret Latviju – sajūtu, ko var piedzīvot, esot tuvāk mūsu zemei, klausoties upes šalkoņā un lapu čaboņā, elpojot svaigu jūras gaisu, dāvājot kādam pļavas ziedu klēpi un priecājoties par mūsu talantīgo tautu”, stāsta Atis Zviedris.  Sākotnēji iecerēta kā personisks muzikāls vēstījums, dziesma ieguvusi plašāku vērienu, kad tās ierakstā iesaistījušies arī citi mūziķi.  “Esam patiesi priecīgi, ka dziesmas ierakstā mūsu enerģiskajam rokam  pievienojās Valtera Pūces čells, Matīsa Žilinska klavieres un “Jasmīnas kora” balsis. Ierakstīt dziesmu Latvijai kopā ar tik talantīgiem mūziķiem ir sapņa piepildījums”, atzīst grupas M.E.K.A. dalībnieki.  Arī Valteram Pūcem grupas muzikālais rokraksts ir tuvs gan skanējuma, gan idejiskā dziļuma ziņā.  “Jaunās grupas M.E.K.A. muzikālais virziens man ir tuvs gan roķīguma, gan domu dziļuma dēļ. Visi grupas mūziķi ir augstas raudzes profesionāļi. Ata balss ir viena no spēcīgākajām Latvijas popuārajā mūzikā, bet Kristena ģitārspēle komentārus neprasa – viņš ir labākais! Man ir patiess gods sadarboties ar šiem fantastiskajiem māksliniekiem un arī dot savu pienesumu dziesmas skanējumā ar čella zemajām stīgām un savu domu par Latviju”, stāsta čellists Valters Pūce.  Dziesmai “Līdz dzelmēm” tapis arī videoklips, kura veidošanā iesaistījusies kinorežisore Dace Pūce. Viņai šis ir pirmais patriotiskas ievirzes mūzikas video, kurā personiskās izjūtas par dzimteni savijas ar dziesmas vēstījumu.  “Jo vairāk iepazīstu Latvijas vēsturi, jo stiprāka kļūst mana piederības sajūta un patriotisms. Dziesmas tekstā sadzirdēju šo pašu stīgu – mīlestību pret savu zemi un apziņu, ka Latvija ir mūsu mājas. Šajās trijās minūtēs centos ielikt visu savu mīlestību pret dzimteni, mājām un identitāti. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur koki, jūra, upes un pati zeme tevi patiesi gaida mājās. To īpaši sajūtu ikreiz, kad šeit atgriežos”, stāsta Dace Pūce. Dziesmas ieraksts tapis Rīgas skaņu ieraksttu studijā. Skaņu operators un miksētājs - Pauls Dāvis Megi, videoklipa operatori - Krista Purmale un Artūrs Vanags. M.E.K.A. jaunais singls “Līdz dzelmēm” pieejams lielākajos mūzikas straumēšanas servisos un radio, bet dziesmas videoklips – video platformās.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Būū izdod jaunu dziesmu “Dzin Dzin!” un gatavo nākamo studijas albumu

Dziedātāja, dziesmu autore un producente Būū 4. novembrī laidusi klajā jaunu singlu “Dzin Dzin!”. Latīņu popmūzikas ritmos veidotais skaņdarbs ir veltījums sievietes skaistumam, spēkam un individualitātei, vienlaikus iezīmējot nākamo posmu mākslinieces radošajā darbībā. Jaunā dziesma “Dzin Dzin!” apvieno enerģisku, dejojamu skanējumu ar juteklisku un rotaļīgu vēstījumu. Tās centrā ir situācija, kurā dziesmas varone sastop sievieti, kuras pievilcība izraisa negaidīti spēcīgas emocijas un liek pārdomāt pašai savas izjūtas. Būū atklāj, ka dziesmas ideja radusies, iztēlojoties šo negaidītās apbrīnas un iemīlēšanās brīdi. Skaņdarbs tapis kā cieņas pilns sievietes skaistuma, spēka un savdabības svinējums. Māksliniece arī norāda, ka jau ilgstoši aizraujas ar latīņu popmūziku, tādēļ šī žanra ietekme jaunajā ierakstā bijusi apzināta izvēle. Dziesmas mūzikas un vārdu autore, kā arī producente ir pati Būū, savukārt ieraksta miksēšanu un māsterēšanu veicis Armands Varslavāns. Jaunais singls būs daļa no topošā albuma “Dzin Dzin!” ir viena no dziesmām, kas paredzēta Būū nākamajam studijas albumam. Māksliniece pašlaik aktīvi strādā pie jaunā materiāla, vēloties tajā atspoguļot gan personiskās pārmaiņas, gan apkārtējās sabiedrības pieredzi. Būū atzīst, ka katra albuma tapšana viņai ir nozīmīgs radošās izaugsmes posms. Jaunajā ierakstā māksliniece vēlas līdzās sarežģītām un emocionālām tēmām atrast vietu arī priekam, iedvesmai un mierinājumam. Topošā albuma nosaukums un izdošanas datums pagaidām nav izziņots. Būū turpina eksperimentēt ar muzikālajiem žanriem Būū, īstajā vārdā Ilze Fārte, ir viena no Latvijas alternatīvās popmūzikas māksliniecēm, kuras daiļradē sastopas pops, hiphops, R&B un afrobeat ietekmes. Viņas dziesmās būtisku vietu ieņem personiski stāsti, emocionālā inteliģence, attiecības un vienlīdzības tēmas. Plašāku atpazīstamību mūziķe ieguva ar dziesmām “Siekala”, “Sāku no sākuma” un “Kur ir mana cilts”, kā arī 2021. gadā izdoto debijas albumu “Albūūms”, kas saņēma vairākus Latvijas mūzikas industrijas apbalvojumus. Kopš debijas Būū izdevusi vēl divus studijas albumus un sadarbojusies ar tādiem māksliniekiem kā “Instrumenti”, Aminata un “Prāta Vētra”. Ar singlu “Dzin Dzin!” māksliniece turpina attīstīt savu skanējumu, šoreiz priekšplānā izvirzot latīņu popmūzikas ritmus un sievišķības daudzveidību.

Lasīt tālāk...
Ziņas

“Singapūras Satīns” un Miks Galvanovskis apvienojas kopīgā dziesmā “Burbona krāsas acis”

Latvijas hiphopa apvienība “Singapūras Satīns” un rokmūziķis Miks Galvanovskis laiduši klajā kopīgu dziesmu “Burbona krāsas acis”. Skaņdarbs apvieno divus atšķirīgus Latvijas mūzikas pasaules pārstāvjus un ir iekļauts Galvanovska jaunākajā albumā “Grēks sūdzēties”, kas pie klausītājiem nonāca 2026. gada 9. oktobrī. “Burbona krāsas acis” ir viena no jaunā albuma sadarbībām, kurā Miks Galvanovskis apvienojis spēkus ar citiem pašmāju mūziķiem. Šoreiz viņa muzikālais partneris ir “Singapūras Satīns” – apvienība, kas pazīstama ar savu humoru, ironiju un savdabīgo pieeju hiphopam. Abu mākslinieku kopdarbs vienā ierakstā saved rokmūzikas un hiphopa pasauli. Dziesma ir arī viens no albuma “Grēks sūdzēties” singliem, kas tika publiskots līdz ar jaunā ieraksta iznākšanu. Jauns albums un muzikālas sadarbības Mika Galvanovska piektajā studijas albumā “Grēks sūdzēties” iekļautas deviņas dziesmas. Līdzās kopdarbam ar “Singapūras Satīnu” tajā dzirdama arī sadarbība ar grupu “Bukte” skaņdarbā “Īsts rokenrola prieks”, kā arī dziesma “Būt”, kas ierakstīta kopā ar dziedātāju Aiju Andrejevu. Albuma iznākšana iezīmē jaunu posmu mūziķa radošajā darbībā. Galvanovskis savās dziesmās arvien vairāk pievēršas personiskai pieredzei un dzīves notikumiem, vienlaikus saglabājot sev raksturīgo rokmūzikas enerģiju. Miks Galvanovskis gatavojas lielkoncertam Xiaomi Arēnā Līdz ar albuma izdošanu mūziķis 9. oktobrī Ventspilī sāka koncertturneju “Balāde par letiņu”, kuras programmā iekļauti 14 koncerti dažādās Latvijas pilsētās. Savukārt 2027. gada 13. novembrī Miks Galvanovskis iecerējis līdz šim vērienīgāko savas karjeras koncertu “Kad izdzisīs”, kas norisināsies Xiaomi Arēnā Rīgā. Koncertā klausītājiem tiek solīts iespaidīgs rokmūzikas šovs ar viesmāksliniekiem, pirotehniku un mūziķa populārākajām dziesmām. Tikmēr jaunais kopdarbs “Burbona krāsas acis” jau ir nonācis Latvijas radiostaciju ēterā, piedāvājot klausītājiem iespēju dzirdēt Miku Galvanovski un “Singapūras Satīnu” vienā skaņdarbā.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Saksofonists Raivo Stašāns Valentīndienā aicina uz jubilejas koncertu “Romantisks solo saksofonam”

2027. gada 14. februārī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē izskanēs saksofonista Raivo Stašāna jubilejas koncerts “Romantisks solo saksofonam”. Valentīndienai veltītajā koncertprogrammā mākslinieks kopā ar muzikālajiem draugiem un īpašajiem viesiem izpildīs romantiskas melodijas, pasaulslavenus hitus un skaņdarbus no sava soloalbuma. Koncertā Raivo Stašanam uz skatuves pievienosies viņa muzikālie kolēģi – saksofonists Zintis Žvarts, trombonists Lauris Amantovs, perkusionists Oskars Kurdeko, taustiņinstrumentālists Gaitis Lazdāns un ģitārists Gatis Ivans. Koncertu papildinās īpašie viesi – dziedātājas Maija Lūsēna un Inese Nereta, kā arī mūziķis Kaspars Markševics. “Saksofons ir pats romantiskākais instruments pasaulē. Tāpēc savā jubilejas koncertā “Romantisks solo saksofonam” vēlos uzdāvināt klausītājiem vakaru, kurā nav steigas, bet ir tikai mūzika un sajūtas. Tā būs mana mīlestības vēstule mūzikai, skatuvei un cilvēkiem, kas visus šos gadus ir bijuši man līdzās un atbalstījuši. Tiekamies koncertā!” aicina Raivo Stašans. No Raimonda Paula melodijām līdz pasaulslaveniem hitiem Koncerta programmā iekļauti īpaši Valentīndienai izraudzīti skaņdarbi, tostarp kompozīcijas no Raivo Stašana 2024. gadā izdotā soloalbuma “Romantic Solo for Sax”, kurā apkopoti desmit oriģinālskaņdarbi. Klausītāji varēs baudīt arī populāras latviešu un ārvalstu autoru melodijas – Raimonda Paula mūziku no filmas “Ilgais ceļš kāpās”, komponista Gaita Lazdāna skaņdarbus “Romantisks solo saksofonam”, “Vēlreiz” un “Zvaigzne un nakts”, kā arī Džordža Maikla hitu “Careless Whisper”, Džeimsa Brauna “I Feel Good” un citas pazīstamas kompozīcijas. Daudzpusīga muzikālā pieredze Latvijā un pasaulē Raivo Stašans ir absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, 2011. gadā iegūstot maģistra grādu džeza mūzikas specialitātē. Savas muzikālās karjeras laikā saksofonists sadarbojies ar daudziem Latvijas mūziķiem un kolektīviem, tostarp Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Rīgas Saksofonu kvartetu, kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, “Mirage Jazz Orchestra” un Raita Ašmaņa bigbendu. Mākslinieks piedalījies daudzos albumu ierakstos un koncertos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Dažādu bigbendu sastāvos viņš muzicējis kopā ar starptautiski pazīstamiem mūziķiem, tostarp Tedu Mērdoku (Ted Murdock), kurš spēlējis Reja Čārlza bigbendā, un Isrea Butler no “Count Basie Orchestra”. Raivo Stašans uzstājies arī festivālos “Rīgas Ritmi”, “Saulkrastu Jazz” un citos džeza mūzikas pasākumos Latvijā un ārvalstīs. Jubilejas koncerts “Romantisks solo saksofonam” būs iespēja dzirdēt mākslinieka iecienītākās melodijas un kopā ar viņu izbaudīt muzikālu Valentīndienas pēcpusdienu. Koncerta informācija Datums: 2027. gada 14. februāris, svētdiena Laiks: plkst. 15.00 Vieta: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zāle, Mūkusalas iela 3, Rīga Biļetes: no 20 EUR Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīzē”: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/181399

Lasīt tālāk...
Ziņas

Strazdiņš un Račs nāk klajā ar patriotisku dziesmu un deju “Par Daugavu un Lielupi”

Latvijas patriotu mēnesī brīvdienu duets “Strazdiņš un Račs”, iedvesmojoties no dziesmas “Dzintara krellītes” panākumiem, nāk klajā ar jaunu, dzīvespriecīgu dziesmu “Par Daugavu un Lielupi”. Šoreiz duets sarūpējis ne tikai dziesmu, bet arī īpaši tai iestudētu deju, kas skatāma jaunajā videoklipā. Guntars Račs: “Gribējās gaidāmajos valsts svētkos klausītājiem uzdāvināt kaut ko dzīvespriecīgu. Uzrakstīju vārdus, nosūtīju Edvardam, un jau nākamajā dienā dziesma bija gatava. Edvards precīzi uztvēra gan vārdu ritmiku, gan noskaņu. Tad radās ideja – kāpēc gan dziesmai nepievienot arī deju? Tā arī tapa deju soļi, kurus tagad var redzēt videoklipā. Liels paldies deju studijas PRO/X dejotājām Alīnai Jačņevai un Gundegai Sumeragai par piedalīšanos filmēšanā un dejas iestudēšanu. Mums ar Edvardu, kuri dejošanā neesam nekādi meistari, bija bezgala amizanti apgūt kaut ko jaunu. Tāpēc lūdzam mūs pārāk bargi nekritizēt!” Edvards Strazdiņš: “Tā ir mūsu dāvana visiem Latvijas patriotiem, katram Latvijas novadam un mūsu skaistajai valstij!” Dziesmas ierakstu studijā producējis Gints Stankevičs, savukārt videoklipu veidojis producents Kaspars Dvinskis (Dween Productions). Lai dziesma būtu pieejama ikvienam, zem videoklipa atrodama saite, kur bez maksas iespējams lejupielādēt dziesmas instrumentālo versiju un vārdus. Drīzumā turpat būs pieejamas arī dziesmas notis, aicinot ikvienu to dziedāt un spēlēt līdzi. No 5. novembra dziesma “Par Daugavu un Lielupi” būs pieejama visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās. Savukārt jau janvārī Edvards Strazdiņš kopā ar savu grupu un īpašajiem viesiem dosies savā pirmajā Latvijas koncertturnejā “Bez tevis nav nekā”, kuras repertuārā būs iekļauta arī jaunā dziesma. Koncertu norises vietas un datumi atrodami “Biļešu paradīzes” mājaslapā, kā arī šeit: https://ej.uz/edvardskoncerti

Lasīt tālāk...
Ziņas

Diānas Zandbergas solokoncertā Pētera Vaska un latviešu horeomuzikālo jaundarbu pirmatskaņojums

Piektdien, 2026. gada 20. novembrī, plkst. 18.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Lielajā zālē izskanēs pianistes Diānas Zandbergas solokoncerts “Eņģeļkauls”, kura centrā būs Pētera Vaska jaunākā klavierdarba “Liesmojošā rīta mūzika” pirmatskaņojums.  Savukārt mākslinieciskās pētniecības iedvesmotajos, īpaši Diānai Zandbergai radītajos horeomuzikālajos jaundarbos – Sabīnes Ķezberes “Spoži balts” ar Baibas Kokinas horeogrāfiju un Lindas Leimanes “Eņģeļkauls” ar Raimonda Martinova horeogrāfiju – pianiste kļūs arī par dejotāju.  Koncerts “Eņģeļkauls” ir stāsts par tiekšanos pēc gaismas – par spēku, kas ļauj būt trauslam, un par neredzamiem spārniem, kas mūs nes, kad aizmirstam, kā lidot. Koncerta pirmā daļa veido ceļu no Volfganga Amadeja Mocarta dzidri harmoniskās, bet pārsteidzošu kontrastu piesātinātās Sonātes K. 332 Fa mažorā pretim brīnumam un garīgai apskaidrībai Ferenca Lista leģendās “Sv. Asīzes Franciska sprediķis putniem” un “Sv. Paolas Francisks soļo pāri viļņiem” līdz Riharda Vāgnera “Izoldes mīlas nāvei” Lista klavieru transkripcijā, kur mīlestība tiecas pāri cilvēciskās eksistences robežām. Koncerta otrā daļa veltīta latviešu komponistu, tostarp šī gada jubilāru Imanta Zemzara un Pētera Vaska mūzikai. “Pētera Vaska jaunākā kompozīcija “Liesmojošā rīta mūzika” ir viens no spilgtākajiem un dramatiskākajiem viņa klavierdarbiem. Fugato posmi atgādina liesmu mēles un skan kā klauvējieni pie sirdsapziņas, bet otrajā tēmā dzirdam “saucēja balsi tuksnesī”, kas diemžēl ar katru reizi paliek arvien klusāka, līdz ar pērkondimdošu pasāžu nogrūst bezdibenī. Arī abi pārējie jaundarbi – Sabīnes Ķezberes “Spoži balts” un Lindas Leimanes “Eņģļkauls” ar attiecīgi Baibas Kokinas un Raimonda Martinova horeogrāfiju – ir pārsteidzoši spilgti, turklāt to tēlainība atklājas ne tikai mūzikā, bet arī pianistes dejā,” stāsta D. Zanberga. D. Zandberga ir JVLMA Zinātniskā un radošā darba prorektore, Doktorantūras skolas vadītāja un Klavieru katedras asociētā profesore. Jau vairākus gadu desmitus viņa aktīvi koncertē Eiropā, ASV un Brazīlijā, ir desmitiem dažādu komponistu klavierdarbu pirmatskaņotāja un ieskaņojusi astoņus klaviermūzikas albumus, tostarp ar latviešu komponistu darbiem. “Pianiste, kuras pirkstos ir uguns” – tā par Diānu Zandbergu rakstīja Spānijas laikraksts La Vanguardia. Vairāk: https://dianazandberga.com Koncerta norise atbalstīta JVLMA Zinātniskās un radošās darbības projektu konkursā. Biļetes tikai iepriekšpārdošanā www.bilesuparadize.lv. Biļetes cena – 15 eiro, studentiem, pensionāriem – 10 eiro, bērniem un skolēniem ieeja bez maksas.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Dziedātāja Ineta Rudzīte 50 gadu jubileju svinēs koncertā “Dzīve kā dziesma”

2027.gada 20.februārī Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē uz savu 50 gadu jubilejai veltīto koncertu “Dzīve kā dziesma”  aicina šarmantā dziedātāja Ineta Rudzīte. Jubilejas vakarā kopā ar mākslinieci uz skatuves kāps viņas draugi un skatuves kolēģi: dziedātāji Žoržs Siksna, Viktors Lapčenoks, Ieva Sutugova, Santa Kasparsone un Normunds Rutulis, komponists Gunārs Freidenfelds, kā arī aktieri Jānis Paukštello un Gundars Grasbergs. Koncerta sākums – plkst.18. “Šis koncerts būs muzikāls atskats uz manu radošo ceļu, nozīmīgām skatuves tikšanās reizēm un dziesmām, kas mani  pavadījušas dažādos dzīves posmos,” par gaidāmo koncertu teic Ineta un piebilst – tas iecerēts kā sirsnīga muzikāla tikšanās, kurā līdzās iemīļotām melodijām un skatuves draugu priekšnesumiem būs vieta arī atmiņām, emocijām un kopā būšanas priekam. Par muzikālo pavadījumu koncertā rūpēsies instrumentālā grupa: Kaspars Gulbis (akordeons), Ēriks Upenieks (ģitāra), Raivo Stašans (saksofons), Gidons Grīnbergs (vijole), Uģis Krūskops (sitaminstrumenti) un Viktors Veličko (kontrabass). Ineta Rudzīte ir dziedātāja ar spilgtu skatuves harizmu, samtainu balss tembru un daudzpusīgu repertuāru. Viņas muzikālajā darbībā īpašu vietu ieņem gan latviešu estrādes dziesmas, gan franču šansoni, kuru noskaņu un romantiku māksliniece atklājusi koncertprogrammā “La Vie en Rose”. Savas radošās darbības laikā Ineta Rudzīte sadarbojusies ar daudziem Latvijā pazīstamiem mūziķiem, tostarp Žoržu Siksnu, Viktoru Lapčenoku, Gunāru Freidenfeldu, Jāni Lūsēnu un grupu “Otra puse”. Viņa piedalījusies dažādās koncertprogrammās un televīzijas raidījumos, apliecinot spēju uzrunāt klausītājus ar dažādu muzikālo gaumi. Taču mūzika nav vienīgā Inetas Rudzītes darbības joma. Viņa ilgus gadus bijusi Islandes goda konsule Latvijā, kā arī darbojusies pasākumu organizēšanā un vadīšanā, tostarp angļu un franču valodā. Šī daudzpusīgā pieredze atspoguļo mākslinieces personību, kurā savijas mīlestība pret mūziku, valodām, kultūru un cilvēkiem. Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu Paradīzes” tīklā.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Fiņķis un Julianna izdod dziesmu “Nokavējis” – pirmo vēstnesi no jaunā albuma

Reperis Fiņķis kopā ar dziedātāju Juliannu laidis klajā jaunu singlu “Nokavējis”, kas ievada viņa nākamo studijas albumu “Atpūtas un izklaides komplekss”. Albums gaidāms 2027. gadā, bet jaunā dziesma jau izskanējusi arī Valmieras teātra izrādē “Egomaniaki”, kas kļuvusi par vienu no skaņdarba iedvesmas avotiem. Dziesma “Nokavējis” tapusi sadarbībā ar producentu Andi Ansonu un Fiņķa grupas biedru Kristapu Ērgli. Tās tapšanas procesā nozīmīga loma bijusi neparastam instrumentam – elektroniskajam sintezatoram Suzuki Omnichord, kura skanējums savulaik izmantots arī pasaulslavenās grupas “Gorillaz” dziesmā “Clint Eastwood”. “Ar Andi bijām aizņēmušies leģendāro sintezatoru ‘Suzuki Omnichord’, kura viens no presetiem ir grupas ‘Gorillaz’ dziesmas ‘Clint Eastwood’ pamats. Šī sintezatora un stāstu iedvesmoti sākām strādāt pie jaunas dziesmas,” par radošo procesu stāsta Fiņķis. Interesanta detaļa ir arī dziesmas noslēgums – tajā saglabāts autentisks telefona ieraksts no grupas 2026. gada mēģinājumiem. Mūziķi nolēmuši šo fragmentu atstāt nemainītu, jo tas organiski iekļāvies skaņdarba noskaņā. No teātra skatuves līdz jaunam albumam “Nokavējis” ir daļa no Valmieras teātra izrādes “Egomaniaki” skaņu celiņa, un tieši izrādes stāsts iedvesmojis Fiņķi dziesmas teksta radīšanai. Skaņdarba ieraksts tapis vairākās vietās – grupas radošajā nometnē Zakopanē, Polijā, kā arī studijā “Mute” Rīgā un “Alejas” Cēsīs. Jaunais singls iezīmē nākamo posmu Fiņķa muzikālajā darbībā. Mākslinieks, kurš klausītājiem pazīstams ar tādām dziesmām kā “Raķešu zinātne” un “Baudam!”, turpina apvienot hiphopa elementus ar elektroniskās mūzikas eksperimentiem. Novembrī gaidāms vēl viens singls Fiņķis jau atklājis, ka 16. novembrī klausītājus sasniegs nākamā dziesma “Finansiālā distonija”, savukārt 4. decembrī gaidāmi vēl citi jaunumi, kuru detaļas pagaidām netiek izpaustas. Albums “Atpūtas un izklaides komplekss” plānots 2027. gadā, taču precīzs izdošanas datums vēl nav paziņots.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Eksperimentālās etnomūzikas apvienība Līgas pH3 svin desmitgadi un aicina uz veļu vakaru Cēsīs

Eksperimentālās etnomūzikas apvienība “Līgas pH3” aicina uz veļu vakaru 7. novembrī plkst. 21.00 Mākslas telpā “Mala” Cēsīs. Vakara gaitā tiks mieloti veļi un skanēs dziesmas no topošā albuma “Smilšu māte priecājās”, kurā apkopotas veļu laika, bēru un mirušo vāķēšanas dziesmas, vienlaikus atzīmējot grupas 10 gadu jubileju. Grupas “Līgas pH3” stāsts aizsākās 2016. gadā, kad domubiedres, kuras jau iepriekš bija darbojušās dažādos tautas mūzikas projektos, sanāca kopā vienas no dalībnieču lauku sētā, lai atzīmētu veļu vakaru. No šīs vakarēšanas izauga apvienība, kurā tradicionālās melodijas un dainu teksti savijas ar laikmetīgu eksperimentālo mūziku. Tāpēc savā desmitgades jubilejā Līgas atgriežas pie saviem pirmsākumiem un aicina uz veļu vakaru, kura izskanēs gan dziesmas no topošā albuma “Smilšu māte priecājās”, gan pirmā ieraksta “Ko dara pasaule neradīdama”. Grupas trešajā studijas albumā “Smilšu māte priecājās” būs apkopotas veļu laika, bēru un mirušo vāķēšanas dziesmas - šobrīd notiek darbs pie ieraksta izdošanas. Albuma vizuālajā noformējumā izmantota mākslinieka Andra Eglīša glezna no cikla "Terrestial Dreams". Grupas dalībnieks Kārlis Tone: “Veļu laiks ir brīdis, kurā uz mirkli satiekas dzīvo un mirušo pasaules - durvis ir vaļā un gaiss kļūst, it kā, smagāks un elektrizētāks, tas piepildās ar domām, atmiņām un viesiem no tām. Manuprāt, mums, dzīvajiem, nav labāka veida, kā šo transcendento mirkli materializēt, padarīt fiziski sajūtamu, kā caur dziesmām par to.” Projekta “Līgas pH3” pamatā ir interese par tradicionālās dziedāšanas netradicionāliem izpildījumiem, kā arī mītiskā, arhetipiskā un sakrālā slāņa meklējumiem un izcelšanu tautasdziesmās. Apvienība strādā ar autentiskām tautasdziesmu melodijām un dainu tekstiem, kuri darba procesā tiek asociatīvi aranžēti, papildinot dziedājumus ar tumšām, piesātinātām un neparastām noskaņām, tādējādi ievedot tautas mūziku eksperimentālās mūzikas teritorijā. “Līgas pH3” apvieno Līgu Kriķi, Līgu Eglīti, Līgu Kalniņu, Amandu Zaesku, Anitu Laimi, Lauru Grīnbergu, Inesi Toni, Kārli Toni, Gunti Kursišu, Ievu Rūtentāli-Krolli un Jurģi Lūsi. Septiņas grupas dziedātājas savulaik iepazinušās folkloras kopā “Savieši”, savukārt pārējo dalībnieku atšķirīgā muzikālā pieredze paplašina apvienības skanējumu. Kārlis Tone plašāk zināms kā grupu “Tesa” un “Grab” mūziķis un komponists, “Līgas pH3” darbojas arī kā muzikālais producents un aranžētājs. Guntis Kursišs, kurš darbojas grupās “Uguns” un “Pilskalns”, apvienības skanējumu papildina ar didžeridū un rīkles dziedājumiem, bet Ieva Rūtentāle-Krolle ar flautu, citiem elpas instrumentiem un skaņu efektiem. Aktieris, režisors un mūziķis Jurģis Lūsis grupā spēlē ritma un perkusīvos instrumentus. Apvienības skanējumā līdzās balsīm tiek izmantots plašs instrumentu klāsts, tostarp elektriskā ģitāra, flauta un citi elpas instrumenti ar efektu pedāļiem, didžeridū, shruti box, bandžo, akordeons, ģīga, harmonijs, perkusijas, elektronika un dabisko trokšņu un lauka ieraksti. Desmit darbības gados “Līgas pH3” izdevusi divus studijas albumus: “Ko dara pasaule neradīdama” (2019) un “Ne tā gaida Jāņa bērnus” (2024). Apvienība koncertējusi festivālos “Laba daba”, “Zemlika” un Valmiermuižas etnomūzikas festivālā, kā arī dažādās kultūrvietās Rīgā, Liepājā, Mētrienā un brīvdabas izstādē “Savvaļa”. 2022. gadā “Līgas pH3” piedalījās XV Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos ASV, Sentpolā, Minesotas štatā. Grupas kompozīcijas iekļautas etnomūzikas izlasēs “Sviests” un “Native Music 19. Traditional / Folk / World-music Latvia”. Apvienība sadarbojusies arī ar franču režisoru un mākslinieku Vincentu Mūnu (Vincent Moon), kopā uzstājoties dzīvā kino performancē Kaņepes Kultūras centrā, kā arī veidojot dokumentālu “Līgas pH3” video. Grupas balsis dzirdamas arī vienā no “Alis P” albuma “5’ais” skaņdarbiem.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Oskara Deigeļa dibinātā grupa “Vienuviet” izdod debijas albumu

Grupa “Vienuviet”, kas pirmoreiz sevi pieteica vien šopavasar, un kuras sastāvā darbojas trīs mūziķi – Oskars Deigelis, Kintija Deigele un Andris Strods – izdevusi savu pašnosauktodebijas ierakstu. Albumā “Vienuviet” dzirdamas astoņas kompozīcijas, kas sevī iemieso indie-folk un alternatīvā popa skanējumam raksturīgos elementus. Starp tām atrodami arī līdz šim izdotie singli “Abi dabā”, “Plkst. 3.00” un “Divas karotes”. “Mūsu misija ir radīt melodisku mūziku, kuras kodolā ir stāsts. Manuprāt, mūsdienās ir ļoti daudz tehniski nevainojami izstrādātu skaņdarbu, kuros galveno lomu ieņem aranžējums un dažādi audiālie efekti, taču melodija, kā galvenais mūzikas izteiksmes līdzeklis, nereti paliek otrajā plānā. Tas, protams, nav slikti – visam ir sava vieta, taču mēs vēlējāmies radīt pēc iespējas dzīvāku, līdz galam nebūt ne perfektu, taču visnotaļ cilvēcisku un dabīgu skanējumu,” savās pārdomās dalās “Vienuviet” dalībnieks Oskars Deigelis. Ierakstā piedalījušies vairāki viesmākslinieki, tostarp albuma līdzaranžētājs un studijas “White Wide Production” producents Jānis Narbuts, kā arī čellists Mārtiņš Turss, flautiste Eva Jevstigņejeva un taustiņinstrumentālists Arnolds Jass. “Patiesi priecājos būt daļa no šī projekta, un ka manis izlolotās dziesmas, par kuru izdošanu reiz pat sapņot nevarēju, beidzot sasniegušas klausītāju ausis. Esmu īpaši pateicīga savam vīram par viņa talantu un spēju manas idejas pārvērst realitātē. Katra albuma dziesma atspoguļo dažādas emocijas, un katrs no mums tajās ir ielicis daļiņu sevis,” piebilst galvenā grupas soliste Kintija Deigele.  Atgādinām, ka grupas personāžu līdzšinējā muzikālā pieredze ir bijusi visai plaša un savstarpēji nesaistīta – Oskars Deigelis kopš 2010. gada, kā dziedātājs un autors darbojies popmūzikā, izdodot vairākus solo albumus, un rakstot dziesmas citiem pašmāju izpildītājiem. Andris Strods spēlējis dažādos alternatīvās mūzikas projektos, tostarp “Lisijs Biskvīts” un “Mazie Meža Dīvainīši”, savukārt Kintija Deigele, kurai šis ir pirmais muzikālais projekts, skatuves mākslu apguvusi studējot Lielbritānijā. Jāatzīmē, ka Deigeļu pāris šogad kopīgi startēja šovā “Koru Kari”, pārstāvot Rīgas debeszilo kori.  Albums “Vienuviet” atrodams visās lielākajās mūzikas straumēšanas vietnēs, tostarp “Spotify”, “Youtube Music” un “Apple Music”.

Lasīt tālāk...
Ziņas

Aicina balsot par konkursa “Ineses Galantes talanti 2026” finālistiem

Noslēgusies prestižā jauno klasiskās mūzikas izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti 2026” pirmā atlases kārta un ir paziņoti finālisti. Konkursa finālā iekļuvuši 28 dalībnieki: 9 vokālisti, 8 pretendenti kategorijā “Taustiņinstrumentu spēle”, 5 - kategorijā “Stīgu instrumentu spēle” un  6 izpildītāji, kas pretendē uz uzvaru kategorijā “Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle”. Konkursa finālistu vidū ir talantīgi vokālisti un instrumentālisti no visas Latvijas vecumā no 10 līdz 29 gadiem.  Konkursa organizatori - Ineses Galantes fonds sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājiem un ar “Nākotnes Atbalsta fonda” atbalstu aicina Latvijas iedzīvotājus un skatītājus no ārvalstīm atbalstīt jaunos izpildītājus, balsojot par labāko priekšnesumu konkursa oficiālajā vietnē: http://inesesgalantestalanti.lv/tautas-balsojums-2026/. Skatītāju balsošana turpināsies līdz konkursa finālam 28. novembrī un noteiks uzvarētāju nominācijā “Publikas simpātija”.  Konkursa “Ineses Galante talanti 2026” žūrijā darbojas: kontrtenors Sergejs Jēgers; pianists Andejs Osokins; mūzikas pedagoģe Dagnija Staķe; komponists, diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Orķestra diriģēšanas katedras vadītājs, profesors Andris Vecumnieks; Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolniece, asociētā profesore, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Stīgu instrumentu katedras vadītāja Terēze Zīberte-Ījaba;  Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas direktors, saksofonists Ainars Šablovskis; pianists, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Klavieru katedras asociētais profesors Toms Ostrovskis. Žūrijas priekšsēdētāja – konkursa patronese, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Inese Galante. Konkursa “Ineses Galantes talanti” laureātus gaida naudas prēmijas, stipendijas, meistarklases ar izciliem māksliniekiem, kā arī citas vērtīgas balvas no projekta partneriem un mecenātiem. Ar “Nākotnes Atbalsta fonda” atbalstu laureāti katrā kategorijā saņems naudas prēmijas: 200 eiro par trešo vietu, 300 eiro par otro vietu, bet pirmo vietu ieguvēji - 400 eiro. 100 eiro naudas prēmijas saņems arī pirmo vietu ieguvēju pedagogi katrā kategorijā. Līdztekus naudas balvām un dāvanām konkursa laureātiem paveras brīnišķīga iespēja piedalīties nozīmīgos mūzikas pasākumos, kurus organizē Ineses Galantes fonds un tā partneri. Tā, šogad laureāti piedalīsies gada sirsnīgākajā un gaidītākajā Ziemassvētku muzikālo notikumu sērijā: 10. decembrī Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā - koncertā “Trīs tenori”, 11. decembrī - koncertā “PIANO vakars”, bet 12. decembrī - tradicionālajā koncertā “Ziemassvētku prelūdija” Rīgas Domā. Konkursa fināls un laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 2026. gada 28. novembrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē. Pasākumu atbalsta: Nākotnes Atbalsta fonds, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Rödl & Partner, tipogrāfija Eveko, AS Antalis, piano.lv, VENDEN, Pure Chocolate, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.  

Lasīt tālāk...

3 lapa no 297

JAUNĀKIE VIDEO
Skatīt visus ›