Meklēšana

MŪZIKAS JAUNUMI

Jaunumi

Ziņas

“Tā būs revolūcija!” – Olari Eltss sāk jaunu laikmetu Sinfonietta Rīga

Jauna laikmeta sākums. Sinfonietta Rīga 21. koncertsezonas atklāšana un diriģenta Olari Eltsa Inaugurācijas koncerts. Piektdien, 2. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā 21. koncertsezonu atklās Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, bet jaunā mākslinieciskā vadītajā statusā publikas priekšā pirmo reizi stāsies igauņu diriģents Olari Eltss. Savu pirmo sezonu Eltss aizsāks ar simbolisku atskaites punktu - vācu klasiķa Ludviga van Bēthovena Piekto simfoniju. Līdzās likta arī viņa tautieša Erki Svena Tīra un Vācijā mītošās dienvidkorejiešu skaņumākslas zvaigznes Unsukas Činas mūzika, kā arī starptautiski visatpazīstamākā latviešu skaņraža, šīgada jubilāra Pētera Vaska Pirmais koncerts vijolei un stīgu orķestrim “Tālā gaisma”, kurā solistes godā aicināta virtuozā somu vijolniece Elīna Vehele (Elina Vähälä). Raksturojot orķestra un arī paša radošajā mūžā nozīmīgo notikumu, Eltss pauž: “Esmu priecīgs un saviļņots jūs pirmoreiz aicināt uz koncertu kā kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs. Tā būs revolūcija! Mēs sāksim mūsu kopdarbu ar četrām svarīgākajām notīm klasiskās mūzikas vēsturē. Ar Ludviga van Bēthovena Piekto simfoniju. Simfoniju, kas mainīja pasauli”. Uzsākot mākslinieciskā vadītāja pienākumus, Eltss saviem klausītājiem Latvijā piedāvā gan oriģinālu pieeju programmu sakārtojumā un satura veidošanā, gan, vienlaikus, sola turpināt sava priekšgājēja, Sinfonietta Rīga dibinātāja un ilggadējā vadītāja Normunda Šnē iedibinātās tradīcijas. To vidū īpaši nozīmīga būs baroka un Vīnes Klasicisma muzikālā mantojuma kopšana, 20. gs. muzikālo strāvojumu un stilu virzienu izzināšana, spilgtu parādību meklējumi mūsdienu mūzikas pasaulē un jauno Latvijas un Baltijas mūzikas vārdu popularizēšana. Kā iepriekš vēstīts orķestra 21. sezonas galvenie koncerti tiks kārtoti trīs tematiskajās līnijās katrā ietverot trīs koncertprogrammas. Dižais Bēthovens - tematiskā līnija ar ko tiks aizsākta un arī noslēgta orķestra koncertsezona un tiks veltīta vācu komponista Ludviga van Bēthovena daiļradei. Koncertos ar skanīgo apzīmējumu Rīga rada, Rīga klausās klausītājiem tiks piedāvāta Rīgā dzimušu vai Rīgā iedvesmu smēlušos cittautu komponistu mūzika, spilgti latviešu solisti un viesdiriģenti, tā pasvītrojot Rīgas kā globālas mūzikas pilsētas nozīmi Eiropas mūzikas kontekstā. Savukārt Franču mūzikas maigās svārstības ir tematiskais virziens, kas atvēlēts franču mūzikas savpatā rakstura un neatkārtojamā šarma atklāsmei. Diriģenta Olari Eltsa stāšanās jaunajā amatā ir īpašs notikums gan Sinfonietta Rīga mūziķu kolektīvam, gan arī  visai Latvijas akadēmiskās mūzikas saimei. Kā viesdiriģents pie Sinfonietta Rīga diriģenta pults Olari Eltss ir stājies vairākkārt arī līdz šim. Vienlaikus jaunais statuss Eltsa biogrāfijā zināmā mērā vērtējams kā atgriešanās pie klausītājiem Latvijā. No 2001. līdz 2006. gadam viņš ir veicis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta amata pienākumus.  Plašu starptautisku atpazīstamību Olari Eltss izpelnījies ar savu aizrautīgo pieeju oriģinālu koncertprogrammu veidošanā. Kopš 2020. gada viņš ir Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ārpus dzimtās Igaunijas Olari Eltss kā viesdiriģents uzstājies kopā ar tādiem izciliem orķestriem kā Leipcigas Gewandhausorchester, Somijas Radio simfonisko orķestri, Dānijas Nacionālo simfonisko orķestri, Roterdamas filharmonisko orķestri, Nīderlandes Radio filharmonisko orķestri, BBC simfonisko orķestri, Mančestras The Hallé orķestri, Birmingemas pilsētas simfonisko orķestri, Belfāstas Ulsteras orķestri, Francijas Radio filharmonisko orķestri, Orchestre National de France, Orchestre National de Lyon, Luksemburgas filharmonisko orķestri, Polijas Nacionālo radio simfonisko orķestri, Budapeštas Festivāla orķestri, Kvebekas simfonisko orķestri, Tokijas Yomiuri Nippon simfonisko orķestri, Seulas filharmonisko orķestri, Oklendas filharmonisko orķestri un Melburnas simfonisko orķestri. 2026./2027. gada sezonā Olari Eltss turpinās vadīt Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri tā vēsturiskajā simtgades sezonā, tostarp plānotas starptautiskas turnejas Eiropā un Āzijā. Līdztekus, stājoties Sinfonietta Rīga vadītāja amatā,  kopā ar ievērojamo vācu vijolnieci Izabellu Faustu Eltsam plānota atgriešanās pie Islandes simfoniskā orķestra, sadarbība plānota arī ar Helsinku filharmonisko orķestri, Tamperes filharmonisko orķestri, Tapiola Sinfonietta un Taipejas simfonisko orķestri. Kā redzams mūsdienu Baltijas un Ziemeļvalstu mūzikas popularizētājs Eltss aizvien aktīvi darbojas skaņu ierakstu veidošanā, izgaismojot daudzu reģiona vadošo komponistu nozīmīgākos darbus. Viņa īstenotais somu komponistes Kaijas Sāriaho opusa True Fire ieraksts kopā ar Radio France saņēma 2024. gada Gramophone balvu kategorijā “Mūsdienu ieraksts”. Jaunākie skaņu ieraksti, kas tapuši izdevniecības BIS Records paspārnē piedāvā godalgotā norvēģu komponista Eivinda Torvunda mūziku sadarbībā ar Oslo filharmonisko orķestri, kā arī somu komponista Kalevi Aho sacerējumus ar Antverpenes simfonisko orķestri un Kymi Sinfonietta. Eltsa diskogrāfijā rodami arī igauņu 20. gadsimta klasiķa Heino Ellera simfonisko poēmu un Vijolkoncerta ieraksti kopā ar latviešu vijolnieci Baibu Skridi un Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, kā arī starptautiski plaši atzīta ierakstu sērija ar igauņu komponista Erki Svena Tīra darbiem, kas tapuši izdevniecībā Ondine, sadarbībā ar Tapiola Sinfonietta. Eltsa studijas darbu vidū izceļami arī Hjalmāra Borgstrēma un Dmitrija Šostakoviča vijolkoncerti kopā ar norvēģu vijolnieci Elbjērgu Hemzingu un Vīnes simfonisko orķestri, kā arī kritiķu augsti novērtētais Detlefa Glanerta un Lučāno Berio darbu ieraksts kopā ar Helsinku filharmonisko orķestri. Olari Eltss pazīstams arī ar savu vērienu skatuviskajā mākslā. Viņš ir diriģējis tādu operu kā Volfganga Amadeja Mocarta “Dons Žuans” un “Idomeneo” vai Hektora Berlioza “Fausta pazudināšana” iestudējumus. Eltss pazīstams arī ar saviem starpžanru sadarbības projektiem. Kopā ar Tallinā bāzēto teātra kompāniju NO99 uz Berlīnes Konzerthaus skatuves diriģents piedalījies Viljama Šekspīra lugas “Sapnis vasaras naktī” iestudējumā, integrējot dramatisko materiālu ar Fēliksa Mendelszona slaveno mūziku. Leonarda Bernsteina 100. jubilejas gadā Olari Eltss piedalījās filmas On the Waterfront tapšanā, diriģējot skaņu celiņa ierakstu kopā ar Luksemburgas filharmonisko orķestri. Savukārt iepriekšējā sezonā Eltss piedalījās Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra izrādes “Makbets” atjaunotā iestudējumā sadarbībā ar Igaunijas Drāmas teātri. Olari Eltss bijis Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents no 2007. līdz 2020. gadam, bet no 2011. līdz 2014. gadam galvenā viesdiriģenta amatu viņš ieņēma Helsinku filharmoniskajā orķestrī. No 2018. līdz 2022. gadam Eltss bijis Somijas Kymi Sinfonietta mākslinieciskais padomnieks, bet no 2006. līdz 2011. gadam - Orchestre National de Bretagne mākslinieciskais padomnieks. Pirms tam, no 2007. līdz 2010. gadam Eltss darbojies kā Skotijas kamerorķestra galvenais viesdiriģents. ASV dzimusī un Somijā augusī vijolniece Elīna Vehele ir viena no pieprasītākajām mūslaiku koncertsolistēm. Jau divpadsmit gadu vecumā viņa debitēja ar Lahti simfonisko orķestri. Veheles radošo darbību raksturo daudzpusība, kas tiklab raisa publikas simpātijas, kā arī kritiķu atzinību. Laikrakstā Chicago Tribune viņa raksturota kā "Virtuoza, stilīga un apdāvināta mūziķe, kuras nevainojamā spēles tehnika bagātināta ar dvēselisku dziļumu, jutekliskumu un plašu iztēli." Kā viessoliste viņa pastāvīgi sadarbojas ar vadošajiem Somijas orķestriem, bet ārpus Eiropas viņa regulāri viesojas pie tādiem kolektīviem kā Hjūstonas simfoniskais orķestris, Vankūveras simfoniskais orķestris, Yomiuri Nippon simfoniskais orķestris.  Kopš 2023.gada gada Vehele ir Nāntali mūzikas festivāla mākslinieciskā vadītāja.  Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta veikalā. 

Ziņas

Sabella izdod jaunu kantrī dziesmu “Dēļ Tevis”

Dziedātāja Sanita Ābola jeb Sabella klausītājiem piedāvā jaunu dziesmu “Dēļ Tevis”, kas tapusi sadarbībā ar DJ DARK LATVIJA. Jaunais skaņdarbs radīts kantrī stilā un īpaši pielāgots Sabellas balsij, savukārt dziesmas aranžējumu veidojis Andris Šīrants. Ideja par kopīgu dziesmu radusies pēc Sabellas un DJ DARK LATVIJA iepazīšanās Šlāgermūzikas festivālā Bīriņu pilī. Abu sarunās radusies interese par muzikālu sadarbību, kas drīz vien pārtapusi konkrētā iecerē – uzrakstīt dziesmu tieši Sabellai. “Ar DJ DARK LATVIJA iepazināmies Bīriņu pilī Šlāgermūzikas festivālā, kur abiem radās interese par kopēju sadarbību. Tā tapa pēc tam, kad biju iedziedājusi “Kaprīzā meitene”. Jaunā dziesma tika uzrakstīta tieši manai balsij,” par dziesmas tapšanu stāsta Sabella. “Dēļ Tevis” ir nākamais solis dziedātājas muzikālajā ceļā pēc iepriekš izdotās Aijas Rimšas dziesmas “Kaprīzā meitene” Sabellas izpildījumā. Šoreiz izvēlēts kantrī skanējums, bet dziesmas mūziku un vārdus radījis DJ DARK LATVIJA. Pie skaņdarba aranžējuma strādājis Andris Šīrants, savukārt nozīmīgs darbs ieguldīts arī Sabellas vokālajā sagatavošanā. Dziedātāja īpaši izceļ savas vokālās pedagoģes ieguldījumu, kura kopā ar viņu rūpīgi strādājusi pie jaunās dziesmas izpildījuma. Līdz ar dziesmu klausītājiem pieejams arī “Dēļ Tevis” videoklips. Dziesma: “Dēļ Tevis”Izpildītāja: Sanita Ābola / SabellaMūzika: DJ DARK LATVIJATeksts: DJ DARK LATVIJAAranžējums: Andris Šīrants

Ziņas

YŪT izdod divas jaunas dziesmas un dodas akustiskajā koncerttūrē

Grupa YŪT pēc ilgākas pauzes klausītājiem piedāvā uzreiz divas jaunas dziesmas – “Divatā” un “Džinsos” – un izziņo akustisko koncerttūri “YŪT akustiski”, kas rudenī un ziemā viesosies 12 Latvijas pilsētās. “Esam pavadījuši brīnišķīgu, koncertiem bagātu vasaru un pateicībā par sajusto enerģiju nododam saviem klausītājiem uzreiz divas jaunas dziesmas! Dziesmas “Divatā” un “Džinsos” ir ļoti atšķirīgas, tām ir divas dažādas sajūtas, bet tās mijiedarbojas viena ar otru,” par jaunumiem stāsta grupas dalībnieki Emīls un Matīss. Abām jaunajām dziesmām tapuši arī videoklipi, kuru režisors ir Valters Kārklis. Līdz ar jaunās mūzikas izdošanu YŪT gatavojas īpaši lolotai akustiskajai koncertprogrammai. Tūrē ierasto bungu vietā grupas skanējumu papildinās klavieres, ļaujot vēl vairāk izcelt dziesmu emocionālo dziļumu, nianses un šarmu. Koncertos būs dzirdamas jau klausītāju iecienītās YŪT dziesmas “Tuvu”, “Acis” un “Pamosties”, kā arī jaunākie singli “Divatā” un “Džinsos”. YŪT ir indie pop grupa, kas savā mūzikā apvieno elektroniskus bītus un sapņainu popmūzikas skanējumu, veidojot viegli uztveramas, bet vienlaikus emocionāli piesātinātas dziesmas. Grupas sastāvā darbojas Emīls Deivids Zučiks un Matīss Jānis Berzinskis. Latvijas mūzikas vidē YŪT debitēja 2024. gadā ar dziesmu “Tuvu”, kas guva klausītāju un radiostaciju ievērību. “Tuvu” saņēma mūzikas balvas “GAMMA” nomināciju kategorijā “Gada radio hits”, savukārt YŪT tika nominēti kategorijā “Gada jaunais mākslinieks/grupa”. Grupas atpazīstamību turpinājušas veidot arī dziesmas “Pamosties”, “Tu” un “Acis”. “YŪT akustiski” koncerti: 23. oktobrī – Sigulda, BLAUMANIS 7. novembrī – Cēsis, Dimension Ink 13. novembrī – Rīga, M/Darbnīca 21. novembrī – Jelgava, K/N “Rota” 27. novembrī – Valmiera, Valmieras Kultūras centrs 29. novembrī – Lūznava, Lūznavas muiža 3. decembrī – Ādaži, Ādažu Kultūras centrs 12. decembrī – Liepāja, Pegaza pagalms 8. janvārī – Saldus, Saldus Mūzikas un mākslas skola 9. janvārī – Ventspils, Pārventas bibliotēka 15. janvārī – Ogre, Ogres Kultūras centrs 16. janvārī – Vecstāmeriena, Stāmerienas pils Biļetes uz koncertiem pieejamas YŪT mājaslapā un “Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā.

Ziņas

Āriya jaunajā singlā “Mana saule” dzied par gaismu, kas nenodziest

Mūziķe Ilze Rijniece izdod sava popmūzikas projekta Āriya trešo singlu “Mana saule”, kurā turpina mīlestības tēmu un aicina klausītājus vasaras sauli sev līdzi nest visa gada garumā. Dziesma tapusi sadarbībā ar multimākslinieku, producentu Rick Feds. Kādu laiku dziesma “Mana saule” bija palikusi Ilzes dziesmu krātuvē, līdz pie tās atgriezusies iedvesma. Sadarbībā ar Rick Feds tā ieguvusi svaigu popmūzikas skanējumu, Āriya muzikālajam virzienam piešķirot jaunu nokrāsu. “Ik reizi neplānoti ir sanācis tā, ka caur dziesmām piesaucu attiecības, kuras ļoti vēlētos. Arī dziesma “Melodijas” iegriezās šādā noskaņā, lai arī aizsākās ar ilgām,” atklāj mūziķe, kura ar dziesmās iekapsulē gan personīgo stāstu, gan cilvēciski svarīgas vērtības. Šajā reizē māksliniece aicina vasaras sauli nest sev līdzi visa gada garumā. Viņa turpina: “Visbiežāk gan pati esmu tā spožā gaisma, kura nenodziest. Ja esmu šādā sajūta, tad blakus cilvēks ir patīkama dzīves piegarša, nevis cerības stars.” Āriya vārds Ilzei Rijniecei ir kā drosmes un bez limita dzīves atspoguļojums. Ja Ilze mēdz šaubīties, tad Āriya dzied, mirdz, dejo, flirtē, var būt maiga, var būt nekaunīga un kāpj uz skatuves, laužot prāta robežas. Līdz šim Āriya klausītājus priecējusi ar dziesmām “Nosnigt” un “Melodijas”.

Ziņas

Trīs kori vienosies koncertā “Tu neesi viens” Pasaules mentālās veselības dienā

Mūzika spēj radīt drošu telpu, kurā ikviens ir sadzirdēts, pieņemts un saprasts. Koncerts “Tu neesi viens” 10. oktobrī plkst. 17.00 Koncertzālē “Ave Sol” skanēs kā veltījums Pasaules mentālās veselības dienai, bet programmā vienkopus dzirdēsim katra kolektīva Starptautiskiem konkursiem un festivāliem sagatavotās programmas. Sieviešu koris “Rīgas kamerkoris” savu māksliniecisko rokrakstu atklās Starptautiskajam koru konkursam “Victoria Ljubljana 2026” sagatavotajā programmā, ar ko no 16. oktobra līdz 20. oktobrim startēs Slovēnijā.  Jauniešu koris “Mīts” izpildīs programmu, ar kuru piedalīsies Starptautiskajā koru festivālā “We are singing in Ljubljana”, apliecinot Latvijas kordziedāšanas tradīciju spēku un jaunās paaudzes māksliniecisko kvalitāti. Savukārt meiteņu koris “Rīga” atskaņos repertuāru, kas apgūts augustā, piedaloties 15. Starptautiskajā Jauniešu kamerkoru tikšanās festivālā Usedomā, Vācijā. Starptautisko meistarklašu laikā jaunās dziedātājas strādāja kopā ar pasaulē atzītiem diriģentiem un pedagogiem, apgūstot jaunu repertuāru un pilnveidojot savu māksliniecisko meistarību. Šie skaņdarbi Latvijā izskanēs pirmoreiz. Īpaša vieta programmā atvēlēta brīnišķīgajai dziedātājai Elizabetei Laurai Porgantei, kura savos doktorantūras studiju pētījumos pievēršas dziedātāja balss veselībai un labsajūtai. Viņas solo priekšnesumi organiski papildinās koncerta ideju, atgādinot, ka balss nav tikai instruments – tā cieši saistīta ar cilvēka fizisko, emocionālo un mentālo veselību. Koncerta “Tu neesi viens” programma ir dziedātāju aicinājums būt vērīgākiem vienam pret otru, novērtēt kopā būšanas spēku un atcerēties, ka dažkārt viena saruna, viens skatiens vai kopīga dziesma var kļūt par cerības sākumu. Vienlaikus tas būs apliecinājums, ka kopīga muzicēšana ne tikai veido augstu māksliniecisko kvalitāti, bet arī stiprina cilvēku, kopienu un sabiedrību.  Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

Ziņas

Latgalīšu Reps izdod “Stajanku” - mazpilsētu jauniešu neoficiālo himnu

Latgalīšu Reps nāk klajā ar jaunu dziesmu “Stajanka” - skaņdarbu par vietu, kuru katrā mazpilsētā pazīst ikviens: benzīntanka stāvvietu. Tā ir vieta, kur pēc skolas, darba vai vienkārši tāpat satiekas jaunieši, lai nopirktu kafiju, parunātu par dzīvi, pasmietos, paklausītos mūziku un saprastu, ka vakars vēl nebūt nav beidzies. “Stajanka” ir par to sajūtu, kas rodas, kad mazpilsētā it kā nekas īpašs nenotiek, bet tieši tur - pie benzīntanka - notiek vissvarīgākais. Kāds piebrauc ar mašīnu, kāds jau gaida, kāds aiziet pēc kafijas, un pēc pāris minūtēm stāvvieta kļūst par visas kompānijas pulcēšanās punktu. Dziesmā Latgalīšu Reps iemūžina mazpilsētu jaunības ikdienu bez izskaistināšanas - spontānas tikšanās, nakts sarunas, smieklus, garlaicību, draudzību un to īpašo sajūtu, ka, lai labi pavadītu laiku, patiesībā nevajag neko daudz. “Stajanka” ir nevis par konkrētu benzīntanku, bet par vietu, kas ir gandrīz katrā mazpilsētā. Tā ir vieta, kur aizbrauc ‘uz piecām minūtēm’, bet beigās paliec uz visu vakaru. Tur rodas stāsti, kas pēc tam tiek atcerēti gadiem,” stāsta Latgalīšu Reps. “Stajanka” vienlaikus ir arī sava veida mazpilsētu himna - veltījums tiem vakariem, kad nav vajadzīgs klubs, festivāls vai liels pasākums. Pietiek ar savējiem, mašīnu, kafiju benzīntankā un stāvvietu, kur vienmēr var atrast vietu vēl vienai sarunai. Ar šo dziesmu Latgalīšu Reps turpina runāt par ikdienas dzīvi un cilvēkiem sev apkārt, pārvēršot šķietami parastas situācijas mūzikā, kurā sevi var atpazīt ikviens, kurš kādreiz dzīvojis mazpilsētā. “Stajanka” ir dziesma tiem, kuri zina: ja vakarā nav kur iet, vienmēr ir stajanka.

Ziņas

Sākas ceļš uz “Zelta Mikrofons 31” – salidojums oktobrī, apbalvošanas ceremonija janvārī Ventspilī

Sākas ceļš uz Latvijas nozīmīgākās mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons” 31. ceremoniju. Jau 6. oktobrī mākslas muzejā “Zuzeum” Latvijas mūzikas kopienu pulcēs otrais “Zelta Mikrofons” salidojums, simboliski atklājot arī ierakstu iesniegšanas periodu jaunajai balvas sezonai. Savukārt tās kulminācija gaidāma 2027. gada 16. janvārī Ventspilī, kur 31. reizi tiks godināti aizvadītā gada izcilākie sasniegumi Latvijas mūzikā. “Zelta Mikrofons” salidojums 6. oktobrī jau otro gadu vienuviet pulcēs dažādu paaudžu Latvijas mūziķus un mūzikas nozares profesionāļus. Uz tikšanos aicināti balvas nominanti un laureāti no visiem tās pastāvēšanas gadiem, radot iespēju ne tikai atskatīties uz paveikto, bet arī satikt kolēģus, veidot jaunus kontaktus, pārrunāt nozarei aktuālos jautājumus un veicināt jaunas sadarbības. ““Zelta Mikrofons” ir vairāk nekā viena balvu pasniegšanas ceremonija gadā. Tā ir Latvijas mūzikas kopiena, kas augusi vairāk nekā 30 gadu garumā. Ar salidojumu vēlamies radīt vietu, kur dažādu paaudžu mūziķi un nozares profesionāļi var satikties, sarunāties un dalīties pieredzē. Vienlaikus mums ir svarīgi veidot arvien atklātāku dialogu par “Zelta Mikrofons” darbu un vērtēšanas procesu, uzklausot arī pašas nozares jautājumus un viedokļus,” norāda biedrība “Zelta Mikrofons”. Viena no salidojuma centrālajām norisēm būs paneļdiskusija ar “Zelta Mikrofons” žūrijas pārstāvjiem. Tajā mūziķiem un citiem nozares profesionāļiem būs iespēja tuvāk iepazīt iesniegto darbu vērtēšanas procesu, kritērijus un žūrijas darba principus, kā arī uzdot savus jautājumus. Diskusijas iecere ir veidot atklātāku dialogu starp žūriju, balvas organizatoriem un Latvijas mūzikas nozari. Vakara īpašais notikums būs dokumentālās filmas “30 gadi Latvijas mūzikā” otrās desmitgades pirmizrāde. Filmas pirmā daļa tika pirmizrādīta iepriekšējā “Zelta Mikrofons” salidojumā, bet jaunā daļa turpinās stāstu par balvu un Latvijas mūzikas attīstību no 2006. līdz 2016. gadam, atskatoties uz cilvēkiem, notikumiem un pārmaiņām, kas šajā desmitgadē veidojušas Latvijas mūzikas nozari. Salidojums vienlaikus simboliski dos startu 31. “Zelta Mikrofons” balvas sezonai un ierakstu iesniegšanas periodam. Ceļš, kas sāksies oktobrī ar Latvijas mūzikas kopienas satikšanos, noslēgsies 2027. gada 16. janvārī Ventspilī ar gada nozīmīgāko mūzikas ierakstu apbalvošanas ceremoniju. Vairāk nekā trīs desmitgades “Zelta Mikrofons” ir bijis līdzās Latvijas mūzikai laikā, kad mainījušies žanri, mākslinieku paaudzes, kā arī mūzikas radīšanas un klausīšanās paradumi. Nemainīgs palicis balvas galvenais uzdevums – izcelt izcilību un saglabāt sava laika nozīmīgākos Latvijas mūzikas sasniegumus. Balvas vēsturē līdzās jau leģendāriem Latvijas mūzikas vārdiem ierakstīti arī mākslinieki, kuri savu radošo ceļu tikai sākuši, un tieši dažādu paaudžu, žanru un muzikālo rokrakstu satikšanās ik gadu veido Latvijas mūzikas kopainu. “Zelta Mikrofons” ir profesionāls novērtējums ne tikai māksliniekam uz skatuves, bet arī dziesmu autoriem, producentiem, mūziķiem un radošajām komandām, kuru kopīgais darbs pārtop mūzikā, ko klausāmies un atceramies. ““Zelta Mikrofons” ir vairāk nekā balva. Tas ir Latvijas mūzikas laika nospiedums. Katru gadu mēs fiksējam to, kas Latvijas mūzikā ir tapis, mainījies un sasniedzis jaunas virsotnes. Saņemt Zelta Mikrofonu nozīmē kļūt par daļu no šī stāsta. Mēs gribam, lai tā ir atzinība, pēc kuras tiecas mākslinieki, un vienlaikus notikums, ar kuru lepojas klausītāji, jo Latvijas mūzika ir mūsu kopīgā kultūras vērtība,” saka biedrības “Zelta Mikrofons” pārstāve Amanda Sleže. “Zelta Mikrofons 31” apbalvošanas ceremonija notiks 2027. gada 16. janvārī Olimpiskajā centrā “Ventspils”. Tajā vienuviet satiksies aizvadītā gada spilgtākie mākslinieki, mūzikas radītāji un klausītāji, lai godinātu izcilākos sasniegumus Latvijas mūzikā. 31. ceremonija kļūs par aizvadītā mūzikas gada kulmināciju un vienlaikus turpinās vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā veidoto “Zelta Mikrofona” stāstu – dokumentēt un izcelt Latvijas mūziku, tās cilvēkus un sasniegumus.

Ziņas

Pirmizrādi piedzīvos Borisa Rezņika dziesmu stāsts “Pasaule, pasaulīt”

8.oktobrī pirmizrādi piedzīvos muzikāls dziesmu stāsts “Pasaule, pasaulīt” – dinamisks un enerģisks iestudējums, kurā Borisa Rezņika mūzika satiekas ar jauno mākslinieku paaudzes degsmi, kustību un dzīvesprieku.  Top vērienīgs muzikāls stāsts, kā veltījums vienam no Latvijas popmūzikas aizsācējiem, komponistam un grupas “Eolika” dibinātājam Borisam Rezņikam. Jaunības prieks, enerģija, romantika, sapņi un vēlme mainīt pasauli -  tas viss skan viņa mūzikā un tieši šo sajūtu jaunā iestudējuma veidotāji vēlas atklāt šodienas skatītājam.  Radošās komandas sastāvā un galveno varoņu lomās iejutīsies popmūzikas, mūziklu un TV šovu pasaulē zināmi mākslinieki — Dagnis Roziņš, Linn (Linda Rušeniece), Eduards Rediko, Estere Tauriņa, Toms Kursītis un Beate Megija Baranovska. Iestudējumā piedalīsies arī Toms Kalderauskis, Una Daniela, Artūrs Biķernieks, AnnaKrista un deju grupa astoņu dejotāju sastāvā. Komponista draugs, dziesmu stāsta libreta autors un režisors Valdis Pavlovskis atzīmē: “Šis nav tikai stāsts par sešiem jauniešiem 80. gadu Rīgā.  Tas ir par to brīdi dzīvē, kad jaunības enerģija un ticība dara neiespējamo – maina pasauli. Un tieši šī ticība ir tik ļoti vajadzīga mums visiem. Un Borisa Rezņika mūzika ir tā,  kas spēj vienot paaudzes, saglabāt atmiņas un vienlaikus iedvesmot skatīties nākotnē ar atvērtu sirdi.” Izrādē izskanēs Borisa Rezņika populārākās dziesmas — “Pasaule, pasaulīt”, “Tava atnākšana”, “Es neesmu Džeina Fonda”, “Zem saules vai mēness”, “Karavāna”, “Pienenīte”, “I Will Return”, “Es esmu muzikants”, “Kā es gaidīju”, “Tāla uguns”, “Eņģelis” un citas skatītāju iemīļotas melodijas. Iestudējumu veido režisors un libreta autors Valdis Pavlovskis, muzikālais virsvadītājs Mārcis Auziņš, horeogrāfs Juris Gogulis, scenogrāfs Egils Kupčs, videomākslinieks Jānis Romanovskis, kostīmu māksliniece Ilze Kaša un vokālā konsultante Anmary. Pasākuma rīkotājs - Producentu grupa 7  Dziesmu stāsta “Pasaule, pasaulīt” pirmizrāde notiks 8. oktobrī Rīgā, VEF Kultūras pilī. Turpmākās izrādes paredzētas 10.oktobrī Ogres kultūras centrā, 16.oktobrī Līvānu novada kuiltūras centrā, 18.oktobrī Latgales vēstniecībā Gors, 25.oktobrī Jelgavas kultūras namā, 31.oktobrī kultūras centrā Siguldas Devons, 1.novembrī Liepājas OC Rožu zālē, 2.novembrī Rīgā, VEF Kultūras pilī un 8.novembrī Valmieras kultūras centrā. Biļetes -  “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā.

Ziņas

Festivāls DETUNE jau šonedēļ

Latvijas komponistu elektroniskās mūzikas festivāls DETUNE Izziņo programmu 18. un 19. septembrī no plkst 19:00 Žaņa Lipkes memoriāla zālē Ķīpsalā pirmo reizi notiks Latvijas komponistu elektroniskās mūzikas festivāls DETUNE. Divu dienu programma, kas vienuviet pulcēs vairāk nekā desmit Latvijas komponistus un skaņu māksliniekus, atklās elektroniskās mūzikas daudzveidību Latvijas profesionālajā mūzikā. Festivāla programma būs īpaši veidota nelielai auditorijai - pārdošanā pieejamas tikai 100 biļetes. Divu dienu laikā festivālā sastapsies dažādu paaudžu komponisti, kuru radošajā praksē elektronika kļuvusi par būtisku instrumentu jaunu skaņas formu, performanču un starpdisciplināru darbu radīšanai. Festivāla pirmajā dienā, piektdien, 18. septembrī no plkst. 19:00 uzstāsies Agita Reķe, Voldemārs Johansons, Uģis Prauliņš, Armands Skuķis ar Viktoriju Majori, Oskars Herliņš un Jēkabs Nīmanis ar Maksimu Šenteļevu. Savukārt sestdien, 19. septembrī notiks Andra Dzenīša, Ģirta Biša, Madaras Pētersones un Jurģa Ozola, Ernesta Valta Circeņa, Džeikina Pusona un Arvīda Kazlauska uzstāšanās. Festivāls notiks Žaņa Lipkes memoriāla zālē Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 9. Telpas specifika nosaka arī festivāla māksliniecisko formu. Plašas daudzkanālu instalācijas un lieli akustisko instrumentu sastāvi šeit nav iespējami, toties nelielā zāle ļauj īpaši precīzi strādāt ar skaņu, telpu un klausītāja uzmanību. Līdzās dzīvajiem elektroniskās mūzikas priekšnesumiem programmā iekļauti fiksēti skaņdarbi, audiovizuāli darbi, kā arī nelielas sadarbības un improvizācijas.Lielākā daļa dzīvo priekšnesumu ilgs aptuveni 20–30 minūtes, veidojot mainīgu un koncentrētu divu dienu programmu. Armanda Skuķa elektroakustisko opusu balsij un Myo žestu vadības rokassprādzei ar nosaukumu “Superhöflich” izpildīs Viktorija Majore un pats autors, bet Uģis Prauliņš uzstāsies ar ambientās elektronikas programmu, izmantojot MIDI sintezatorus. Īpaši audiovizuāls būs Džeikina Pusona un Arvīda Kazlauska kopdarbs. Performances pamatā ir abu mūziķu smadzeņu viļņu jeb EEG datu reāllaika vizualizācija un muzikāla atveide. Džeikins Pusons ir komponists, kurš pēdējos 7 gadus ir pētījis EEG signālu mūzikas izpildījumā, savukārt Kazlausks ir viens no Latvijas vadošajiem saksofonistiem, kura darbība sniedzas no akadēmiskās līdz eksperimentālās un elektroniskās mūzikas projektiem. Jēkabs Nīmanis un skaņu mākslinieks Maksims Šenteļevs piedāvās klausītājiem "iekļaujošo bioelektroakustisko starpsugu skaņu kompozīciju." Darba pamatā ir dziļās klausīšanās deep listening tehnika, kas pētīs, kā veidojas vides skaņu un instrumentāciju attiecības aurālā ekosistēmā, kas ir atvērta un iekļaujoša visu dabā pastāvošo materiālo elementu mijiedarbībai.  Savukārt Agita Reķe piedāvās audiovizuālu performanci par cilvēka un dabas attiecību tēmu,  kas meklēs robežas starp cilvēka un dabas definīcijām. Programmā iekļauts arī Oskara Herliņa SuperCollider vidē radītais skaņdarbs Untitled. Herliņa interese par elektronisko mūziku aizsākās jau 20. gadsimta 90. gados, un viņa daiļrade aptver elektroniku, ambientu un eksperimentālo mūziku, kā arī darbu kino, teātra un multimediālu projektu kontekstā. Festivāla programmas ietvaros notiks arī Ernesta Valta Circeņa improvizācija ar elpu, balsi un tās ekspresīvajām saiknēm elektroniski sintezētās un pārveidotās skaņās un Ģirta Biša skaņdarbs Ilzes Ances Kazakas animācijas īsfilmi  "Gruzis". Madara Pētersone un Jurģis Ozols festivālā pirmatskaņos kopradītu  elektroakustisku kompozīciju “Resonances in the Dark”, kurā eksotisku mūzikas instrumentu tembrālās iespējas tiks paplašinātas ar elektroniku un balsi. Savukārt Andris Dzenītis veidos elektronisku improvizāciju, izmantojot modulāros sintezatorus. DETUNE programma veidota tā, lai elektroniskās mūzikas jēdzienu neierobežotu viens konkrēts žanrs vai estētika. Divu dienu laikā klausītāji varēs sastapties ar elektroakustisku improvizāciju, ambientu, skaņas sintēzi, audiovizuālu performanci, elektroniski apstrādātiem fiziskiem objektiem, programmēšanu un dzīvu elektroniku. DETUNE apzināti izvēlējies Žaņa Lipkes memoriāla zāli Ķīpsalā, radot festivālu ar ļoti ierobežotu vietu skaitu. Pārdošanā būs tikai 100 biļetes, tādējādi veidojot nevis masu pasākumu, bet koncentrētu klausīšanās pieredzi. DETUNE mērķis nav tikai veidot elektroniskās mūzikas koncertprogrammu. Festivāls vēlas pievērst uzmanību arī jautājumam, kāda ir elektroniskās mūzikas vieta Latvijas profesionālās mūzikas vēsturē un šodienas ainā. Otrajā festivāla dienā no plkst 12:00 notiks profesionāla konference, kuras laikā festivāla vadītājs un komponists Rolands Kronlaks sniegs analītisku ieskatu Latvijas komponistu darbībā elektroniskās mūzikas žanrā. Tam sekos festivāla dalībnieku prezentācijas par savu radošo praksi, iepazīstinot ar izmantotajiem tehniskajiem rīkiem un programmēšanas vidēm, kā arī ar konceptuālām un estētiskām pieejām.  DETUNE ir iecerēts kā platforma Latvijas elektroniskās mūzikas komponistiem un profesionāļiem, kas vienlaikus kops elektroniskās mūzikas atskaņošanas tradīciju, veicinās komponistu un izpildītājmākslinieku sadarbību, aktualizēs mūsdienu mūzikas vērtības un veidos dialogu par elektroniskās mūzikas attīstību Latvijā. DETUNE organizē biedrība “Latvijas Komponistu savienība”, kas apvieno Latvijas profesionālos komponistus un muzikologus un darbojas Latvijas profesionālās mūzikas un mūzikas zinātnes attīstības veicināšanā, kā arī Latvijas komponistu radošā darba popularizēšanā. Festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. DETUNE notiks 2026. gada 18. un 19. septembrī Žaņa Lipkes memoriāla zālē Rīgā. Festivāla auditorija būs ierobežota līdz 100 apmeklētājiem. Biļetes: https://fienta.com/lv/detune-latvijas-komponistu-elektroniskas-muzikas-festivals  

Ziņas

“Jumprava” pēc gadu desmitiem atjauno dziesmu “Siena” jaunā skanējumā

Leģendārā grupa “Jumprava” atjaunojusi vienu no saviem senākajiem skaņdarbiem – dziesmu “Siena”, kas grupas koncertu repertuārā nebija skanējusi gadu desmitiem. Īpaši koncertstāstam “Jumprava. Arheoloģija” dziesmai tapis jauns, mūsdienīgs un jaudīgs aranžējums, vienlaikus saglabājot tai raksturīgo astoņdesmito gadu noskaņu un noslēpumaino atmosfēru. Jau 17. septembrī atjaunoto “Sienu” būs iespējams piedzīvot dzīvajā Mūzikas namā “Daile”. “Siena” no jauna celta gaismā koncertprogrammai “Jumprava. Arheoloģija”, kuras pamatā ir atgriešanās pie grupas muzikālajām saknēm. Tajā “Jumprava” no jauna atklāj dziesmas, kas dažādos grupas darbības posmos bijušas nozīmīgas, taču gadu gaitā palikušas ārpus ierastā koncertrepertuāra. gada pavasarī “Siena” pēc ilga pārtraukuma piedzīvoja savu oficiālo atgriešanos uz skatuves koncertstāstā “Jumprava. Arheoloģija”. Pavasara koncerts Mūzikas namā “Daile” tika izpārdots, un tagad programma atgriežas Rīgā, bet dziesmas jaunais skanējums kļuvis pieejams klausītājiem arī ārpus koncerta.Īpašu aktualitāti dziesmai piešķir Sabīnes Stāles sarakstītais teksts. Dzeja, kas savulaik skanēja kā noslēpumaina un eksistenciāla metafora, pēc vairākiem gadu desmitiem ieguvusi jaunu dimensiju. “Siena” vēsta par ierobežojumiem, šaubām un nespēju ieraudzīt to, kas atrodas otrpus. Vienlaikus tās stāstā ir arī cerība – ikviena siena, lai cik stipra tā šķistu, reiz var sabrukt, dodot vietu gaismai, brīvībai un jaunam sākumam. Tieši šī iemesla dēļ pirms daudziem gadiem tapušais skaņdarbs šodien var izskanēt pārsteidzoši aktuāli. Nākamā iespēja dzirdēt “Sienu” jaunajā skanējumā būs 17. septembrī plkst. 18.00 Mūzikas namā “Daile” Rīgā, kur “Jumprava” turpinās pavasarī iesākto koncertstāstu “Arheoloģija”. “Jo dažkārt, lai ieraudzītu šodienu, ir jāatgriežas pagātnē. Un dažas sienas ir jāatrod no jauna, lai tās beidzot varētu nojaukt,” vēsta grupa. Pēc Rīgas koncerta “Jumprava. Arheoloģija” turpinās ceļu pie klausītājiem arī citviet Latvijā – 14. novembrī plkst. 18.00 Valkas novada Kultūras centrā, bet 21. novembrī plkst. 18.00 Daugavpils Kultūras pilī. Biļetes uz “Jumprava. Arheoloģija”

Ziņas

Liepājas koncertzālē Vivaldi “Gadalaiki” atklāsies mūzikā un dejā

Antonio Vivaldi ģeniālais skaņdarbu cikls “Gadalaiki” ir kļuvis par koncertrepertuāra klasiku, taču 24. oktobrī plkst. 19.00 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” klausītājiem to būs iespēja piedzīvot vēl nebijušā veidolā – šeit dejos ne tikai mūzika, bet arī paši mūziķi un laikmetīgās dejas dejotāji.  Iestudējums “The Four Seasons in Dance” radās par godu Vivaldi “Gadalaiku” 300. dzimšanas dienai, un tā veidotāji ir horeogrāfs Murads Merzuki (Mourad Merzouki) un Francijas izcilie baroka mūzikas interpreti – Žiljēns Šovēns (Julien Chauvin) un orķestris “Le Concert de la Loge”, kas par šo iestudējumu 2025. gadā saņēmuši prestižo OPUS Klassik balvu kategorijā “Gada inovatīvākais koncerts”. “Gadalaiki” ietver daudz vairāk nekā četrus vijolkoncertus. Var teikt, ka tas ir pārlaicīgs opuss – tēliem pārbagāts, spilgts un saistošs arī pēc atkārtotas klausīšanās. Tāpēc šī skaņdarba universālās iedarbības paplašināšana, piešķirot tam horeogrāfisku un dramaturģisku dimensiju, šķiet dabisks solis – apvienojot mūziķus un dejotājus kopīgā mākslas svinēšanā. “Vienmēr esmu vēlējies savienot hiphopu ar citām mākslas disciplīnām,” saka horeogrāfs un režisors Murads Merzuki. “Šī iestudējuma ideja – vēl vairāk izpludināt robežu starp divām pasaulēm.” Orķestra “Le Concert de la Loge” deviņpadsmit mūziķi pieņēma šo izaicinājumu ar interesi. Vivaldi mūzikā operai un instrumentālajai mūzikai ir cieša saikne – tajā savijas spriedze, teatralitāte un spēcīgs vēstījums. Šajā iestudējumā mūziķi ir kā aktieri vai operdziedātāji, kas veido dialogu ar dejotājiem. Kā viens veselums viņi kalpo instrumentālo darbu vokālajai kvalitātei, piešķirot tai formu un kustību. Starp “Gadalaiku” daļām iekļauts Vivaldi Četrkāršais koncerts RV 85 un Čellkoncerts RV 43 plus “Sinfonia de L’Olimpiade”. Savukārt dejas dimensijā “Compagnie Käfig” mākslinieki ar hiphopa, breika, akrobātikas un laikmetīgās dejas elementiem rada ķermeņu kustības līdzībās ar stīginstrumentālistu lociņu kustībām. 2015. gadā Žiljēns Šovēns nodibināja seno instrumentu ansambli “Le Concert de la Loge” ar mērķi atdzīvināt nozīmīgu posmu Francijas mūzikas vēsturē – “Le Concert de la Loge Olympique”. Šis mainīga sastāva kolektīvs piedāvā kamermūzikas, simfoniskās un vokālās mūzikas programmas, aptverot plašu repertuāru – no baroka mūzikas līdz 20. gadsimta sākuma darbiem. Darbības mērķis ir izpētīt jaunas koncertu formas, atjaunojot 18. gadsimta beigu spontanitāti un tradīcijas, kad tika veidoti dažnedažādi sadarbības tilti ar citām mākslas disciplīnām. Murads Merzuki kopš 90. gadu sākuma ir viena no hiphopa kustības centrālajām personībām, un viņa horeogrāfiskais veikums dzimst dažādu disciplīnu krustpunktā. Ap hiphopa deju, kas ir viņa kaislība un ko viņš pēta visdažādākajās izpausmēs, savijas cirka elementi, cīņas māksla, vizuālā māksla, video. Koncertuzvedumu radījis orķestris “Le Concert de la Loge”, “STS Événements – La Seine Musicale”, Lionas Nacionālais orķestris un Žana Batista Lullī konservatorija Pito.        Koncertu “Vivaldi “Gadalaiki” un dejas” ar Liepājas pašvaldības, Valsts kultūrkapitāla fonda un Francijas institūta Latvijā atbalstu organizē SIA “Lielais Dzintars”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” tīkla kasēs visā Latvijā, interneta vietnē www.bilesuparadize.lv un koncertzāles informācijas centrā. Uzziņām aicinām sazināties ar koncertzāles informācijas centru. Darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai: 11.00–17.00, sestdienās, svētdienās: 10.00–15.00. Tālrunis: +371 634 24 555, e-pasts: info@lielaisdzintars.lv.

Apskati

FOTOGALERIJA. Sirsnīgā gaisotnē atvērta žurnālistes Lias Guļevskas grāmata par dziedātāju Adrianu Kukuvasu

Aizvadītajā sestdienā, 12. septembrī, Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā sirdi sildošā  gaisotnē un mūzikas skaņās tika atvērta leģendārās žurnālistes Lias Guļevskas grāmata “Adrians Kukuvass. Cik mēs viens par otru zinām” (to klajā laidis apgāds “Jumava”). Bieži negadās, kad māsa uzraksta grāmatu par savu jaunāko brāli, Latvijas kultūrvēsturē atstājot liecību arī par leģendārās grupas “Menueta” solistu, vienu no tās dibinātājiem, komponistu, dziedātāju, trompetistu, ģitāristu un mūzikas pedagogu.Ģimenisko pasākumu atraktīvi vadīja Adriana māsas Lias meita Diāna Sproģe, uzsverot, ka sajūtas par tēvu, vectēvu, brāli, onkuli, draugu un kolēģi lasāmas ne tikai grāmatā – tās arī klātienē izteica arhitekts Andris Kronbergs, mūziķis Raimonds Bartaševičs, aktieris Normunds Bērzs, komponists Māris Lasmanis, Dace Štrodaha, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Valdis Svirskis, Velta Karnilavičiene u.c. viesi Sarunas mijās ar populāram Adriana Kukuvasa dziesmām, savukārt pasākuma izskaņā daudzpunkta vietā Adrians dāvāja dziesmas “Apskaidrība” pirmatskaņojumu no sava jaunā cikla ar mācītāja Krista Kalniņa dzeju.Savukārt jau 25. septembrī vairākas no šā cikla dziesmām (un ne tikai) skanēs arī vērienīgajā Adriana Kukuvasa 75 gadu jubilejas koncertā Slampes Kultūras pilī. Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu Paradīzes” tīklā.