MŪZIKAS JAUNUMI
30. decembrī plkst. 19.00 Usmas muiža aicina uz īpašu gada nogales pasākumu – muzikālām vakariņām kopā ar grupu “Zvaigžņu lietus”. Gleznainajā Usmas ezera krastā viesus sagaidīs d…
Lasīt tālāk →
Pasaules mūzikas industrijā aizvadītajā nedēļā uzmanības centrā nonākuši jautājumi, kas skar gandrīz ikvienu mūziķi - kā fin…
Pasaules mūzikas industrijā aizvadītajā nedēļā uzmanības centrā nonākuši vairāki būtiski jautājumi — mākslīgā intelekta radī…
No 10. līdz 13. decembrim Rīgā norisināsies tradicionālais starptautiskais vokālās mākslas festivāls “Riga Symphony 2026”, kas pulcēs jaunos dziedātājus no teju 30 pasaules valstīm, tostarp Taizemes, Venecuēlas, Kubas, Gvinejas-Bisavas, Spānijas u.c. Arī šogad festivāla dalībnieku sniegumu vērtēs kompetenta starptautiska žūrija. Kā norāda festivāla direktore Jeļena Švilpe, festivāla dalībniekiem būs iespēja ne tikai demonstrēt savu vokālo meistarību starptautiskā konkursā, bet arī iegūt jaunus profesionālos kontaktus un pavērt ceļu turpmākai muzikālajai karjerai: “Visa gada garumā esmu veikusi rūpīgu dalībnieku atlasi, lai nodrošinātu augstu konkursa māksliniecisko līmeni. Šogad festivālā piedalīsies patiešām talantīgi jaunie vokālisti ar daudzveidīgu muzikālo pieredzi, pārstāvot dažādas valstis un kultūras tradīcijas.” Ne tikai konkurss, bet arī starptautiskas sadarbības iespējas Atgādināsim, ka “Riga Symphony” ir ne vien starptautisks vokālistu konkurss, bet arī platforma jauno mākslinieku profesionālajai izaugsmei: festivāla dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja veidot kontaktus ar ārvalstu producentiem un mūzikas projektu organizatoriem, piedalīties atlasēs un pretendēt uz uzaicinājumiem iesaistīties starptautiskos muzikālos projektos. Festivāla sadarbības tīklā ir aptuveni 40 starptautisku producentu un mūzikas projektu organizatoru, kuriem tiek piedāvāta iespēja iepazīt jaunos talantus un izvērtēt turpmākās sadarbības iespējas. Tādējādi dalība festivālā jaunajiem dziedātājiem var kļūt par nozīmīgu soli ceļā uz profesionālu skatuves karjeru. Četras dienas mūzikas, konkursu un starptautisku tikšanos Festivāla “Riga Symphony 2026” programma aptvers četras dienas, piedāvājot gan vokālistu konkursu, gan koncertus un svinīgus pasākumus. 10. decembrī festivāls sāksies ar tradicionālajiem Ziemassvētku koncertiem. Plkst.15.00 koncerts notiks Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, savukārt plkst.17.00 jaunie dziedātāji uzstāsies atpūtas centrā LIDO. 11.decembrī VEF Kultūras pilī norisināsies starptautiskais vokālais konkurss, kurā dalībnieki demonstrēs savu vokālo meistarību starptautiskas žūrijas vērtējumam. 12. decembrī VEF Kultūras pilī plkst.17.00 paredzēta tradicionālā Baltā balle un Sarkanā paklāja ceremonija, kuras laikā notiks arī festivāla dalībvalstu delegāciju parāde. Pasākuma programmā iekļauts arī daudznacionāls svētku galds, pie kura būs iespējams iepazīt dažādu pasaules valstu tradicionālos ēdienus. Savukārt 12.decembrī plkst.19.00 VEF Kultūras pilī norisināsies festivāla svinīgais Galā koncerts, kurā uzstāsies spilgtākie konkursa dalībnieki un tiks pasniegtas “Grand Prix” balvas dažādās nominācijās. Kā allaž, festivāla galvenā balva ir “Grand Prix” 1000 EUR apmērā. Starptautiskais vokālās mākslas festivāls “Riga Symphony” ik gadu Rīgā pulcē jaunos dziedātājus no dažādām pasaules valstīm, veicinot kultūru dialogu, pieredzes apmaiņu un jaunu profesionālu kontaktu veidošanos. Festivāla mērķis ir atbalstīt jaunos talantus, sniedzot viņiem iespēju apliecināt savu meistarību starptautiskā vidē un iegūt pieredzi turpmākajai muzikālajai izaugsmei.
Šo sestdien, 14. novembrī, leģendārā rokgrupa “LĪVI” ar diviem koncertiem VEF Kultūras pilī atzīmēs 50 gadus uz skatuves. Jubilejas svinībām īpašu noskaņu piešķirs grupas 1993. gada albuma “Karogi” atkārtota izdošana – pirmoreiz vinila skaņuplatē! Tieši jubilejas koncertos VEF Kultūras pilī jaunais izdevums pirmoreiz būs pieejams klausītājiem, turklāt pēc koncertiem mūziķi sola arī autogrāfus. Lai gan albums “Karogi” kompaktdiskā klajā nāca 1993. gadā, tā tapšanas vēsture aizsākās jau astoņdesmito gadu nogalē, kad tika ierakstīta daļa tajā iekļauto dziesmu, kuras netika izdotas. Savukārt vairāki ieraksti tika pabeigti un studijā samiksēti tikai 1993. gadā. Jaunā vinila izdevuma vizuālo noformējumu, tāpat kā oriģinālajam albumam, veidojis mākslinieks Guntars Ošenieks, izmantojot Armanda Lāča fotogrāfiju. Jaunajā izdevumā iekļauti arī visu albuma dziesmu vārdi. Albuma tapšanas laikā grupas sastāvā muzicēja: Aivars Brīze (vokāls), Ainars Virga (ģitāra, vokāls), Jānis Grodums (basģitāra, vokāls), Dainis Virga (bungas, vokāls) un Tomass Kleins (ģitāra, vokāls). Atsevišķu agrāk tapušo dziesmu ierakstos piedalījās arī Guntars Mucenieks (taustiņinstrumenti, vokāls) un bundzinieks Valdis Štarks. Daudzi grupas cienītāji tieši šo sastāvu uzskata par vienu no spēcīgākajiem “LĪVI” vēsturē. Tomēr grupas piecdesmit gadu ilgajā pastāvēšanas laikā katra klausītāju paaudze ir atradusi savus iemīļotākos mūziķus, dziesmas un “LĪVI” skanējumu. Izdevniecība “MicRec” atgādina, ka 2021. gadā vinila skaņuplatē atkārtoti tika izdots arī grupas albums “Bailes par ziņģēm”, kurā apkopoti dažādu laika posmu populārākie “LĪVI” skaņdarbi, kas no jauna ierakstīti 1997. gadā.
Liepājas rokmūziķu apvienība «Smagie zēni» (Roberts Dinters, Kristaps Liepa, Ēriks Hanzovskis) kopā ar Ainaru Virgu, Matīsu Pavītolu, Emīlu Dreiblatu un Miku Galvanovski laidusi klajā savu versiju leģendārā komponista Jura Kulakovadziesmai «Zibens gaisma tavās acīs». Skaņdarbs piedzīvojis pamatīgas muzikālas pārvērtības, iegūstot kārtīgu Liepājas roka skanējumu. Jaunais ieraksts ir arī vēstnesis 20. februārī gaidāmajam Jura Kulakova piemiņas koncertam Liepājā. Jaunajā ierakstā instrumentālo pavadījumu lielākoties veidojuši paši «Smagie zēni», savukārt vokālās partijas iedziedājuši četri rokmūziķi: Ainars Virga, Matīss Pavītols, Emīls Dreiblats un Miks Galvanovskis, par kuru Roberts Dinters stāsta, ka "Miks mūsu kompānijā ir liepājnieks, kurš dažādu apstākļu sakritības dēļ piedzimis Jelgavā." «Mums nekad nav šķitis īpaši interesanti vienkārši vēlreiz nospēlēt dziesmu, ko tās autors kopā ar saviem mūziķiem jau reiz ir ģeniāli ierakstījis. Mūsu mērķis nav šo ierakstu atkārtot vai ar to sacensties. Mēs vienkārši mēģinām saprast, kā šī mūzika skan caur mūsu pašu prizmu. Šoreiz tas nozīmēja diezgan pamatīgi izjaukt dziesmu un salikt to atpakaļ kopā. Melodija palika, bet viss pārējais aizgāja savu ceļu,» stāsta «Smago zēnu» dalībnieks Roberts Dinters. «Smagie zēni» ir Liepājas rokmūziķu apvienība, kurā darbojas trīs seni draugi un ilggadēji muzikālie domubiedri: Roberts Dinters, Kristaps Liepa un Ēriks Hanzovskis. Apvienības muzicēšanu raksturo rokenrola enerģija, radoša brīvība un vēlme neierobežot sevi. Jaunā ieraksta stāsts aizsākās 2024. gada februārī. Neilgi pirms ieplānotā koncerta Liepājas klubā «Fontaine Palace» mūžībā devās Juris Kulakovs. Šajā vakarā bija paredzēts uzstāties viņa vadītajam ansamblim «Pērkons», taču pēc komponista nāves koncerts sākotnēji iecerētajā formā vairs nevarēja notikt. Tā vietā Liepājas rokmūziķi apvienojās īpašā sastāvā, lai godinātu Kulakova piemiņu un izpildītu viņa radītās dziesmas. Toreizējā satikšanās atstāja spilgtas atmiņas gan pašiem mūziķiem, gan koncerta apmeklētājiem. Tagad, gandrīz trīs gadus vēlāk, ir radusies vēlme atgriezties pie toreiz piedzīvotā un atkal apvienot spēkus, lai godinātu Jura Kulakova muzikālo mantojumu. Jaunais ieraksts ir pirmais šīs atkalsatikšanās rezultāts. 2027. gada 20. februārī Liepājas klubā «Fontaine Palace» notiks Jura Kulakova piemiņai veltīts koncerts. Mūziķi atkal satiksies uz vienas skatuves, lai izpildītu komponista radītās dziesmas un godinātu viņa ieguldījumu Latvijas rokmūzikā. Biļetes jau ir pārdošanā.
Latvijas mūzikas nozare gatavojas vienam no gaidītākajiem notikumiem - mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons 31” pasniegšanas ceremonijai, kas notiks 2027. gada 27. februārī. Iepriekš izsludinātā ceremonijas datuma maiņa notikusi, lai žūrijai būtu vairāk laika rūpīgi izvērtēt iesniegtos ierakstus. Mūziķi, producenti un ierakstu izdevēji tiek aicināti pieteikt savus darbus balvai. Katru gadu Latvijas mūzikā top jaunas dziesmas, albumi un radoši projekti, kas atspoguļo mūsu mūzikas daudzveidību. “Zelta Mikrofons” ir iespēja izcelt šos sasniegumus un godināt māksliniekus, kuri veido Latvijas mūzikas kopējo ainavu. “Jau 30 gadus “Zelta Mikrofons” godina Latvijas mūzikas ierakstus, un katrs gads atklāj jaunus stāstus, spilgtus ierakstus un māksliniekus, kuru darbs ir pelnījis uzmanību. Mums ir svarīgi, lai “Zelta Mikrofons” atspoguļotu Latvijas mūziku visā tās daudzveidībā - gan jau iemīļotus vārdus, gan jaunus talantus. Tāpēc aicinām ikvienu mūziķi izmantot iespēju arī šogad, “Zelta Mikrofonam” ieejot nākamajā desmitgadē, pieteikt savu veikumu un būt daļai no Latvijas mūzikas lielākajiem svētkiem,” uzsver biedrības “Zelta Mikrofons” Valde.. Organizatori aicina māksliniekus neatlikt ierakstu pieteikšanu uz pēdējo brīdi. Līdz 21. novembrim ierakstu pieteikšana ir bez maksas, savukārt pēc šī datuma tiks piemērota pieteikšanās maksa. Plašāka informācija par pieteikšanos un balvas Nolikums pieejami “Zelta Mikrofons” mājaslapā:. https://www.zeltamikrofons.lv/iesniegsana
Mūziķis GODSONARTRO klausītājiem piedāvā jaunu singlu „LAIMNESIS” — muzikālu mantru, kurā latviskā pasaules izjūta savienojas ar universālu mīlestības un garīguma vēstījumu. „LAIMNESIS” ir dziesma par dzīves veselumu — par cilvēka saikni ar dabu, savām saknēm, ģimeni un plašāku pasauli. Tajā līdzās pastāv dabas tuvums, garīgums un pateicība par vienkāršāko, bet reizē nozīmīgāko dāvanu — iespēju dzīvot, elpot un mīlēt. Dziesmas īpašo raksturu veido latviešu valodas skanējums, rotaļīga un plūstoša vārdu ritmika, kā arī angļu valodā izteikta atkārtota mantra. Skaņdarbu papildina noslēpumainā, samtainā un spēcīgā KAMENES balss, kuras piebalsis un fona melodijas piešķir dziesmai īpašu dziļumu un emocionālu dimensiju. Latviskās etnofolk noskaņas un starptautiskā muzikālā izteiksme organiski papildina viena otru, piešķirot skaņdarbam gan vietēju identitāti, gan plašāku pasaules vēstījumu. Garīgā dimensija dziesmā nav piesaistīta vienai konkrētai tradīcijai. Zemes Mātes un Debesu Tēva tēli, dabas klātbūtne un pateicības motīvs veido vienotu pasaules uztveri, kurā cilvēks ir daļa no visa dzīvā. „LAIMNESIS” aicina nevis meklēt laimi kaut kur ārpus sevis, bet pamanīt un novērtēt to, kas jau ir dots. GODSONARTRO muzikālā darbība jau kopš pirmsākumiem nav ierobežota ar vienu noteiktu žanru vai stilu. Mākslinieks brīvi izmanto dažādas muzikālās valodas un izteiksmes formas, ļaujot katram darbam veidoties atbilstoši tā idejai un sajūtai. Arī „LAIMNESIS” ir šīs radošās brīvības turpinājums — skaņdarbs, kurā tradicionālas latviskas noskaņas sastopas ar mūsdienīgu un universālu muzikālo vēstījumu. „LAIMNESIS” nav tikai dziesma par laimi. Tā ir muzikāla pateicība par dzīvi un atgādinājums par mīlestību kā vienojošu spēku — sevī, starp cilvēkiem un pasaulē. GODSONARTRO — „LAIMNESIS”Singla izdošanas datums: 2026. gada 11. novembris. Teksts, vokāls: GOD SON ARTRO, KAMENE Ieraksts: RAZDERIN Mūzika, mix, master: NEOSTAS
Atzīmējot Latvijas patriotisko nedēļu, ģitārists Mārcis Auziņš publicējis savu soloģitāras versiju Imanta Kalniņa populārajai dziesmai “Apvij rokas”, kā arī aicina klausītājus uz solokoncertiem dažādās Latvijas vietās. “Šķiet, ka Imanta Kalniņa mūzikā ir ievīts kāds īpašs, tikai Latvijai raksturīgs muzikāli māksliniecisks kods,” saka Mārcis. “Patriotiskā nedēļa šķiet ļoti piemērots laiks, lai padalītos ar šo darbu publiski, jo mūzika ir veids, kā es izjūtu Latviju un sevi kā tās sastāvdaļu. Šī dziesma soloģitāras interpretācijā pie manis atnāca pavisam dabiski, eksperimentējot ar alternatīviem ģitāras skaņojumiem.” Jauno skaņdarbu jau drīzumā varēs dzirdēt arī dzīvajā izpildījumā Mārča Auziņa solokoncertos: 17. novembrī Alojas kultūras namā, 18. novembrī Dienvidkurzemes novada domes zālē Grobiņā, 5. decembrī kultūrtelpā “Akustika” Valmierā, 6. decembrī Šlokenbekas muižā Tukuma novada Smārdes pagasta Milzkalnē, 13. decembrī Ropažu evaņģēliski luteriskās baznīcas Gaismas dārzā, 18. decembrī kultūrtelpā “Burkānu pagrabs” Mārupes novada Babītes pagasta Skārduciemā, 19. decembrī kultūrtelpā “Zeit” Līgatnē, 25. decembrī Rojas kultūras centrā un 27. decembrī Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī. Šobrīd mūziķis strādā pie sava septītā soloalbuma “Dziļurbums”, kura izdošana plānota nākamgad. Albumā būs apkopoti pēdējo trīs gadu laikā tapušie oriģinālskaņdarbi soloģitārai, turpinot jau pirms daudziem gadiem iesākto radošo ceļu šajā žanrā. Tikmēr 9. novembrī Latvijas Radio 3 “Klasika” tiešraidē tika pirmatskaņots Mārča Auziņa muzikālo ainavu cikls “Gadalaiki”, kas tapis sadarbībā ar dziedātāju Beāti Zviedri un saksofonistu Kārli Auziņu. Iedvesma tam gūta no Edvarta Virzas romāna “Straumēni”. Tiešraides ieraksts pieejams radio interneta arhīvā (https://replay.lsm.lv/lv/klausies/ieraksts/lr/225031/dziedataja-beate-zviedre-gitarists-marcis-auzins-un-saksofonists-karlis-auzins).
Revolana izdod jaunu singlu “Asaras” – sintīpopa, disko un EDM apvienojums ar roka elementiem, kas neļaus klausītājiem garlaikoties Latvijā dzimusī ukraiņu māksliniece Revolana atgriežas ar jaunu singlu pēc debijas singla “Fear” izdošanas šovasar. Šoreiz viņa dzied latviešu valodā un pievēršas kam abstraktākam un dziļākam. Māksliniece vēlas, lai klausītāji paši interpretē, par ko ir šis skaņdarbs. Dažiem, iespējams, izdosies pietuvoties tā patiesajai nozīmei, taču pagaidām tā paliks stingri glabātā noslēpumā. “Asaras” jau ir pieejama visās mūzikas straumēšanas platformās. Revolana apsver iespēju radīt arī videoklipu un būtu atvērta sadarbībai ar videomāksliniekiem un citiem radošiem cilvēkiem, kuri vēlētos iesaistīties šī projekta tapšanā. Jauno singlu Revolana sarakstījusi un producējusi pati savā mājas studijā, kur ierakstīti arī visi instrumenti. Vokāls ierakstīts ar Ivara Cinkursa un Tāļa Timrota no Mints Music Studio palīdzību. Viņi sniedza atbalstu vokālajā izpildījumā un konsultēja par latviešu valodas niansēm. Miksēšanu veica pati Revolana, savukārt māsterēšanu - Kārlis Šteimanis no Unity Audio. Revolana pateicas visiem par ieguldīto darbu un atbalstu.
13. novembrī plkst. 18.00 Ukrainas mājā Latvijā Strūgu ielā 4, notiks ukraiņu un latviešu šūpuļdziesmu albuma “Ой спи дитя” (“Ak, aizmiedz, bērniņ”) atklāšana. Šūpuļdziesmas atlasīja ukraiņu bandūriste un dziedātāja Odarka Leleko. Ierakstu viņa veica kopā ar perkusionistu un skaņu mākslinieku Arti Gulbi. Odarka Leleko kopā ar bērniem bija spiesta doties bēgļu gaitās 2022. gada pavasarī pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Nokļūstot Latvijā viņa ir piedalījusies daudzos koncertos, popularizējot ukraiņu dziesmas un nacionālo instrumentu banduru. Tai pat laikā Odarka Leleko sāka aktīvi apgūt arī latviešu repertuāru. Viena no idejām bija atlasīt ukraiņu un latviešu šūpuļdziesmas, lai izveidotu kopīgu programmu. Šajos pārbaudījumu laikos šīs šūpuļdziesmas viņai ir kļuvušas par garīgā patvēruma, mātes mīlestības spēka, kultūras noturības un nesalaužamās Ukrainas un Latvijas draudzības simbolu. Jaunais albums iepazīstinās klausītājus ar ukraiņu tradicionālā instrumenta - bandūras skanējumu. Pirms dažiem gadiem bandūra gan Latvijā, gan visā Eiropā bija mazpazīstams un maz lietots instruments. Plašākai sabiedrībai tas bija praktiski nezināms. Tagad bandūristi ir gandrīz visās Eiropas valstīs, jo kara apstākļos ļoti daudzi mūziķi ir devušies bēgļu gaitās. Latvijas labākā bandūriste šobrīd ir Odarka Leleko un viens no viņas radošajiem mērķiem ir popularizēt bandūru un šī instrumenta iespējas. Šūpuļdziesmas ir aktuālas un nepieciešamas vienmēr visām kultūrām. Tāpēc albums apvieno abu tautu tradīcijas, savijot ukraiņu bandūras maģisko skanējumu ar jūtīgu perkusiju ritmu. Latviešu multiinstrumentālists Artis Gulbis albuma dziesmām radījis skanisku ainavu, izmantojot perkusijas un dažādus skaņu rīkus. Šis projekts ir dziļa radoša un kulturāla dialoga rezultāts starp Odarku Leleko un Arti Gulbi. Albums ir izdots elektroniski un to var noklausīties visās populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs. Albuma izdošanu ir atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
Latvijas 108. dzimšanas dienas svinību programma Liepājas koncertzālē pulcēs spožākos akadēmiskās mūzikas māksliniekus, gada tumšākajā laikā dodot visiem tik nepieciešamo gaismas un cerību devu. Tās centrā būs Zigmara Liepiņa monumentālā “Mesa 2020”, ko koncerta pirmajā daļā papildinās viena no skaistākajām, romantiskākajām un nozīmīgākajām latviešu mūzikas simfonijām – Jāzepa Mediņa Otrā simfonija “Ziedonī”. Publikas iemīļotā diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā Liepājas koncertzāles valsts svētku koncertā muzicēs Liepājas Simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, kura skanējumu papildinās vīru vokālais ansamblis “Auxilium”. Mesas kristāldzidro vēsti koncertā klausītājiem nodos divas talantīgas plaša radošā diapazona solistes, kuras atzinību guvušas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā – “Lielās mūzikas balvas 2023” laureāte Katrīna Paula Felsberga un Ilze Grēvele-Skaraine. Šis skaņdarbs nav iedomājams arī bez ērģeļu pilnasinīgā skanējuma, par kuru rūpēsies Rīgas Doma mūzikas direktors un katedrāles ērģelnieks Aigars Reinis. “Tā ir lūgšana par cilvēkiem,” par Mesu saka komponists Zigmars Liepiņš. “Šī pavisam noteikti nebūs pirmā reize, kad Jānis diriģēs manis komponētu skaņdarbu, taču tas vēl joprojām ir svarīgi, jo pie detaļām noslēgumā mēs tomēr strādājam kopā jau vairāk nekā 15 gadus. Un viņš ir ļoti labs diriģents, man ir paveicies.” Arī diriģents Jānis Liepiņš novērtē šo ģimenisko saikni, atzīstot, ka diriģentiem reti kad ir privilēģija tik ilgi apspriesties ar komponistu. Jau tradicionāli Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” valsts svētku koncerta programmu veido kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri, aicinot liepājniekus un pilsētas viesus smelties patriotisku un svinīgu noskaņu. Arī šogad programma veltīta gaismas un miera stiprināšanai un kopābūšanas priekam. Koncertu “Zigmara Liepiņa Mesa. Valsts svētku koncerts” otrdiena, 17. novembrī 19:00 organizē SIA “Lielais Dzintars”. Tas tiek īstenots ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” tīkla kasēs visā Latvijā, interneta vietnē www.bilesuparadize.lv un koncertzāles informācijas centrā.
Piektdien, 4. decembrī, plkst. 19.00 koncertzālē “Latvija” komponists Jānis Lūsēns aicina uz koncertu “Skaņu lauki” – nesteidzīgu muzikālo piedzīvojumu, kas ļaus ieklausīties skaņas niansēs, tembros, mierā un klusumā. Koncertā skanēs Jāņa Lūsēna īpašie instrumenti – intervālklavieres, čelesta, zvaniņi, zvongi un analogais sintezators. Muzikālo telpu piepildīs arī unikālo, 4,70 metrus augsto Dāvida Kļaviņa klavieru 470i skanējums, kurā iespējams saklausīt īpaši plašu skaņas spektru. Mūzika šeit nav iepriekš paredzama – katrs skaņdarbs rodas konkrētajā mirklī un tāpēc ir neatkārtojama. Šis ir koncerts tiem, kuri vēlas ieklausīties un uz brīdi ļaut ikdienas steigai izzust mūzikas skaņās. Nav nepieciešams sekot stāstam vai gaidīt pazīstamas melodijas – jāļauj mūzikai vienkārši skanēt un aizvest brīnumainā skaņu ceļojumā. Jānis Lūsēns ir viens no Latvijas mūsdienu nozīmīgākajiem komponistiem, bet viņa mūzikā īpaša nozīme ir skanējuma krāsai un instrumentu tembram – smalkas skanējuma nianses rada daudzslāņainu skaņas telpu, ļaujot ikdienišķajam pārtapt pārpasaulīgā skanējumā. Jāņa Lūsēna aizraušanās ar improvizāciju, instrumentālo mūziku un jaunu tembrālu saskaņu meklējumiem aizsākās jau studējot Latvijas Valsts konservatorijā, kad tika izveidota elektroniskās mūzikas grupa “Zodiac”. Tā laika estrādes mūzikā tas ienesa jaunas, svaigas vēsmas un pavēra ceļu daudziem līdzīgi domājošiem mūziķiem. Atgriešanās pie instrumentālās mūzikas sākās 2015. gadā, kad komponists aizrāvās ar mūzikas instrumentu kolekcionēšanu, bet pāris gadus vēlāk viņš ļāva tiem ieskanēties projektā “AIZ… mūzikā vēlā vakarā”. Kopš 2020. gada Jānis Lūsēns saimnieko mūzikas namā “Ozolu skola”, kurā izvietoti viņa mūzikas instrumenti un nelielam klausītāju lokam notiek meditatīvas muzikālas performances. To pamatā ir improvizācija un akustisks mūzikas instrumentu skanējums. Ko līdzīgu klausītāji varēs piedzīvot arī 4. decembrī koncertzālē “Latvija”. Koncertā “Skaņu lauki” komponistam ar dažādiem pūšamajiem instrumentiem pievienosies viņa dzīvesbiedre Evija Mundeciema - Lūsēna, turpinot šī muzikālā vakara kopējo noskaņu, rāmu mūzikas plūdumu, interesantas tembrālas saskaņas un stāstījumu par to, kas notiek “Ozolu skolā” un komponista radošajā darbībā. Koncertu organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Biļetes iespējams iegādāties visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un interneta vietnē bilesuparadize.lv. Pasākuma laikā iespējama fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, koncertzāles “Latvija” mājas lapas un sociālo tīklu kontos.
Svētdien, 6. decembrī, plkst. 16.00 Koka Rīgā, Krāsotāju ielā 12, notiks Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” jaunā albuma un grāmatas “Gona bija skeistu dzīšmu” atklāšanas koncerts. Izdevums veltīts Ziemeļlatgales teicējas Margaritas Šakinas (1926–2014) simts gadu jubilejai, izceļot viņas atstāto bagātīgo dziesmu mantojumu un nozīmīgo lomu grupas “Saucējas” tapšanā. Koncertā “Saucējas” izpildīs gan jaunajā albumā iekļautās, gan arī citas dziesmas no teicējas plašā repertuāra. Pasākuma otrajā daļā ikviens aicināts uz kopīgu sadziedāšanos. Margarita Šakina bija “Saucēju” pirmā skolotāja, no kuras grupas dalībnieces apguva Ziemeļlatgales daudzbalsīgās dziedāšanas tradīciju. Viņas dziesmas kļuva par nozīmīgu daļu no grupas muzikālās identitātes un iedvesmoja tās turpmāko radošo darbību. 2026. gada 13. martā apritēja simts gadi kopš teicējas dzimšanas, un jaunais izdevums ir veltījums viņas dzīvei, dziedāšanai un vēlmei nodot dziesmas nākamajām paaudzēm. “Tas ir apbrīnojami, cik lielu ietekmi Margaritas personība atstājusi uz vairākām folkloras kustības dalībnieku paaudzēm un cik bagātīgu Ziemeļlatgales dziesmu mantojumu viņa mums dāvājusi. Margaritai bija svarīgi, lai viņas dziesmas turpinātu skanēt un netiktu aizmirstas, tāpēc mūsu izdevumā iekļauti arī dziesmu vārdi un notis. Mācieties, dziediet un māciet citus!” aicina “Saucējas”. Albumā “Gona bija skeistu dzīšmu” dzirdamas folkloras kustībā jau pazīstamas, kā arī līdz šim mazāk zināmas Margaritas Šakinas dziesmas. Līdzās dziesmu ierakstiem izdevumā iekļauti to teksti un notis, informācija par teicējas dzīvesgājumu, repertuāru, sadarbību ar “Saucējām” un komentāri, kas atklāj dziesmu muzikālo un funkcionālo kontekstu. Izdevumu papildina pašas Margaritas stāsti un atmiņas. Vairāku dziesmu ierakstos piedalījušās arī dziedātājas, kuras bija klāt “Saucēju” pirmsākumos, un ermoņiku spēlētājs Oskars Patjanko. Albumā pārstāvētas teicējas iemīļotās tēmas par darbu, kāzām, māmiņu, kā arī garīgās dziesmas. Ierakstos “Saucējas” centušās saglabāt Margaritas dziedāšanas manieri, melodiju variācijas un izpildījuma raksturu, vienlaikus katrai dziesmai piešķirot arī savu muzikālo krāsu un izjūtu. Albuma noslēdzošā dziesma ir radošs eksperiments – sadarbība ar elektroniskās mūzikas mākslinieku DJ Monstu (Uldi Cīruli). Albumu izdod kultūras menedžmenta centrs (KMC) “Lauska”. Ierakstus 2025. un 2026. gadā skaņu ierakstu studijā “GEM Plus” veica skaņu ierakstu režisors Gatis Gaujenieks. Izdevuma mākslinieks ir Džeremijs Smīds (Jeremy Smedes), savukārt albuma noformējumā izmantots Jantas Mežas diplomdarbs, kas izstrādāts, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļu. Izdevums “Gona bija skeistu dzīšmu” būs nopērkams no 6. decembra, bet dziesmas jau tagad var klausīties visās digitālajās straumēšanās platformās: https://push.fm/fl/saucejasgona Pasākumu rīko Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas” sadarbībā ar KMC “Lauska”, Tradicionālās kultūras un amatniecības centru “Īrga” un Koka ēku renovācijas centru “Koka Rīga”. Ieeja koncertā bez maksas. Izdevuma tapšanu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Latgales reģiona attīstības aģentūra.
12. novembrī plkst. 18.00 Mazajā ģildē izskanēs otrais latviešu mūzikas koncerts ciklā “Zvaigznājā” – Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas (JMRMV) jauno mūziķu atskaņojumā varēs dzirdēt dažādu paaudžu komponistu skaņdarbus, tostarp kādu pirmatskaņojumu. Koncerta programmā skanēs Ērika Ešenvalda, Maijas Einfeldes, Kārļa Lāča, Pētera Plakida, Jēkaba Mediņa, Ulda Marhileviča, Gunāra Ordelovska, Lolitas Ritmanes, Mikus Bāliņa skaņdarbus, bet gaidāms arī pirmatskaņojums – Alvila Altmaņa “Divertisments saksofonu kvartetam”. Koncertā piedalīsies JMRMV jauktais koris Noras Žeigures vadībā, JMRMV Pūtēju orķestris Jāņa Retenā vadībā, JMRMV saksofonistu kvartets Arta Sīmaņa vadībā, dažādi solisti un ansambļi. „Jau otro gadu, veidojot šo koncertu valsts svētku noskaņās, secinām, ka mūsu programmas vēriens ir tik plašs, ka vienā koncertā nav iespējams iekļaut visu Mediņskolas talantu un radošumu,” secina koncerta mākslinieciskā vadītāja Nora Žeigure. „Šogad īpaši leposimies ar skolas pūšaminstrumentu nodaļu – skanēs daļas no latviešu komponistes Maijas Einfeldes flautas sonātes, kā arī īpaši šim koncertam jaunradīts Alvila Altmaņa darbs saksofonu kvartetam. Savukārt otrajā daļā skanēs pūtēju orķestris ar dažādu latviešu komponistu skaņdarbiem kā jau valsts svētku laikam pienākas. Ar šo koncertu ieskandināsim arī komponista Ērika Ešenvalda tuvojošos jubilejas gadu ar kompozīcijām arfai, kā arī korim un stīgu instrumentiem.” Šis koncerts ieskandinās ne vien valsts svētku nedēļu, bet arī nākamgad gaidāmo Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas simtgadi.
1 lapa no 298
