Šonedēļ klajā nāk muzikālās apvienības Raxtu Raxti jaunā albuma Viena Saule, Viena Zeme tituldziesma ar tādu pašu nosaukumu. Tāpat novembrī Raxtu Raxti dosies koncerttūrē ar jaunu programmu, uz tūres pirmais koncerts notiks jau 1.novembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”. Dziesmai tapis arī videoklips, kuru veidojusi Laura Rožkalne-Ozola.
Par jauno skaņdarbu Raxtu Raxtu dalībniece un dziesmas autore Kristīne Kārkle-Kalniņa saka: “Šī dziesma sevī ietver kopējo albuma noskaņu un stāsta par vērtībām, kuras caurstrāvo ikvienu albuma kompozīciju. Katru dienu virs mums spīd viena saule, un zem mūsu kājām ir viena zeme. Tās ir mājas visam dzīvajam. Zeme ir cilvēka dzīves pamats. Tā dos vietu, kur dzīvot, radīt un veidot savu nākotni. Cilvēka mūža rits ir ciešā mijiedarbībā ar sauli un zemi. Saules gaisma un siltums, auglīga zeme mūsos rada mieru, drošību un ļauj sajust saikni ar pasauli. Zeme ir arī dzimtenes simbols, vieta, kur esam dzimuši, uzauguši, un kur glabājas mūsu dzimtas tradīcijas un atmiņas. Mums visiem ir kopīgas mājas – mūsu zeme. Lai gan cilvēki izkaisīti plašajā pasaulē, runā dažādās valodās, piekopj atšķirīgas tradīcijas, zeme un saule mūs visus vieno. Šīs kompozīcijas muzikālais materiāls veidots, iedvesmojoties no latviešu tautasdziesmas, kas stāsta par vērtībām – ģimeni, darba tikumu, mīlestību pret dabu. Šī dziesma izdzied cilvēka dzīves ritu, pieaugšanu gan fiziski, gan garīgi. Tas ir stāsts par savas vērtības apzināšanos šajā pasaulē un savā zemē.”
Koncertprogrammā līdzās jaunām dziesmām, kuras tapušas grupas jaunākajam albumam, skanēs arī klausītāju iemīļoti skaņdarbi no “Raxtu Raxtu” repertuāra, piedāvājot daudzslāņainu un emocionāli bagātu muzikālo pieredzi. Programmas pirmajā daļā izskanēs jaunākais muzikālais materiāls, kurā savijas latviešu tautas mūzikas iedvesma un mūsdienīgs skanējums, savukārt koncerta otrajā daļā klausītājiem tiks piedāvātas dziesmas, kuras grupas koncertos skanējušas jau kopš tās pirmsākumiem.
Muzikālajā apvienībā “Raxtu Raxti” muzicē: Kristīne Kārkle-Kalniņa (balss, vijole); Marts Kristiāns Kalniņš (balss, piano, harmonium, oboja); Edgars Kārklis (balss, akordeons, dūdas, stabules); Ilze Grunte (12 stīgu ģitāra); Jānis Bērziņš (ģitāra, mandolīna); Armands Treilihs (bass); Artis Orubs (bungas, perkusijas).
Koncerti “Viena saule, viena zeme” notiks:
1.novembrī plkst.16 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
8.novembrī plkst16 Slampes Kultūras pilī
12.novembrī plkst.19 Kultūras centrā “Ulbrokas pērle”
13.novembrī plkst.19 Kultūras centrā “Siguldas devons”
14.novembrī plkst.19 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS
21.novembrī plkst.19 Ogres Kultūras centrā
22.novembrī plkst.16 Jelgavas Kultūras namā
27.novembrī plkst.19 Rīgā, VEF Kultūras pilī
28.novembrī plkst.19 Valmieras Kultūras centrā
29.novembrī plkst.16 Koncertzālē “Cēsis”
11.decembrī plkst.19 Ventspils teātra namā “Jūras vārti”
Biļetes uz koncertiem var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tīklā.
Ceturtdien, 22. oktobrī plkst. 19.00 Latvijas Universitātes Lielajā Aulā kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Andris Poga klausītājus aicina piedzīvot vienu no izcilākajiem pasaules klaviermūzikas literatūras šedevriem – vācu romantisma laikmeta ģēnija Roberta Šūmaņa Klavierkoncertu. Līdzās Žana Sibēliusa un Pētera Plakida muzikālie sacerējumi. Koncerta solista godā – ievērojamais latviešu pianists Reinis Zariņš.
Reinim Zariņam piemīt spēja ielūkoties lietu dziļākajā būtībā un runāt skaistuma un patiesuma valodā. Savā īpašajā skaņas izjūtas pasaulē viņš ieved nevis ar ārišķīgi žilbinošu virtuozitāti, bet gan ar domas dziļumu un daudzslāņainību. Kas līdzīgs savulaik piemita arī komponistam un pianistam Pēterim Plakidim, kurš bija pazīstams gan kā lielisks savu darbu atskaņotājs, gan kā savdabīgs klasikas un laikabiedru skaņumākslas interprets. Latviešu mūzikā iezīmējot veselu laikmetu, īpaša vieta tajā atvēlēta arī viņa jaunības gadus šedevram - “Mūzikai klavierēm, stīgām un timpāniem”.
Daudzšķautņains talants bija arī vācu romantiķis Roberts Šūmanis, kura Klavierkoncerts savukārt rezumē viņa radošuma intensitātes augstāko punktu. Aizsākts vēl pirms ilgi gaidītajām laulībām ar pianisti Klāru Vīku, kurai tika uzticēts opusa pirmatskaņotājas gods, šis mīlestības cauraustais skaņdarbs savu gala versiju ieguva neilgi pēc Šūmaņu pāra viesošanās Rīgā. Uz šo piejūras metropoli koncertceļojumu gaitas savulaik vedušas arī somu klasiķi Žanu Sibēliusu, kura spilgti tēlainā svīta “Peleass un Melizande” sakņota beļģu simbolista Morisa Māterlinka lugas motīvos.
Koncerts aizsāk vienu no trim “Sinfonietta Rīga” 21. sezonas tematiskajām koncertsērijām - “Rīga rada, Rīga klausās”. Līdztekus sadarbībai ar diriģentu Andri Pogu un pianistu Reini Zariņu, sērijā iekļautas vēl divas citas koncertprogrammas: 19. decembrī Sinfonietta Rīga pirmo reizi sadarbosies ar austriešu senās mūzikas pārzinātāju, vijolnieku un atskaņojuma vadītāju Aleksandru Janičeku un klavesīnisti Ievu Salieti, bet 17. aprīlī orķestris uz vienas skatuves tiksies ar izcilo pianistu Georgiju Osokinu.
Koncertsērija “Rīga rada, Rīga klausās” veltīta Latvijas galvaspilsētai - nozīmīgam Eiropas mūzikas centram – nemitīgā attīstībā esošai pilsētai, kuras magnētisma saistīto cilvēku un ideju krustpunktā tradīcijas mijiedarbojas ar novatoriskām vēsmām. Pirms divarpus gadsimtiem tieši Rīgā savu radošo piepildījumu guva par pēdējo Baha skolnieku uzskatītais Johans Gotfrīds Mītels un par savu šo pilsētu dēvējuši arī mūsu lielmeistari Pēteris Plakidis un Romualds Kalsons. Dažādos laikos te piestājuši tādi mūzikas grandi kā Roberts Šūmanis, Fancis Lists un Rihards Vāgners, Žans Sibēliuss vai Bendžamins Britens un iedvesmu doties plašajā pasaulē te guvuši Latvijas jaunie talanti.Andris Poga ir viens no tiem starptautisku muzikālo karjeru veidojušajiem diriģentiem, kuru droši varam pieskaitīt pie redzamākajiem latviešu muzikālo tradīciju nesējiem plašajā pasaulē. No 2013. līdz 2021. gadam viņš bijis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mākslinieciskais vadītājs un turpina sadarboties ar LNSO kā tā mākslinieciskais padomnieks. Pirmo reizi viņš diriģēja Stavangeres Simfonisko orķestri (SSO) 2018. gada aprīlī, un 2019. gada jūnijā orķestris paziņoja par viņa iecelšanu par nākamo galveno diriģentu. Savu Stavangeres pilnvaru laiku viņš noslēdza 2026. gada jūnijā.
Pēdējo gadu izcēlumi ietver koncertus ar Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Skandināvijas vadošajiem orķestriem. Pēc veiksmīgas sākotnējās sadarbības viņš ir kļuvis par pastāvīgu viesdiriģentu NDR Elbphilharmonie Orchester Hamburgā, WDR Sinfonieorchester Ķelnē, Deutsches Symphonie-Orchester Berlīnē, NHK Simfoniskajā orķestrī Tokijā un daudzos citos. Viņš ir arī diriģējis Tonhalle-Orchester Cīrihē, Gewandhausorchester, Accademia Nazionale di Santa Cecilia, Karalisko Filharmonisko orķestri, Honkongas Filharmonisko orķestri, Sidnejas Simfonisko orķestri un Dalasas Simfonisko orķestri.
2026./2027. gada sezonā paredzētas abonementkoncerti sērijas gan ar SSO, gan LNSO, kā arī atgriešanās pie WDR Sinfonieorchester, NDR Elbphilharmonie Orchester, Orchestre National de France, Konzerthausorchester Berlīnē, Karaliskā Liverpūles Filharmoniskā orķestra, Osakas Filharmoniskā orķestra un Šanhajas Simfoniskā orķestra, kā arī pie citiem. Andris veiks arī savu debiju ar citiem ievērojamiem orķestriem Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs.Skaistums un patiesums: šīs vērtības latviešu koncertpianists Reinis Zariņš meklē mūzikā, kuru izvēlas, interpretācijās, kuras veido, un sadarbībās ar citiem. Reinis ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis, konceptuālu starpmākslu projektu autors. 2026. gadā Reinis izdod Arvo Perta mūzikas albumu, spēlē Stravinska Svētpavasari Amsterdamā ar gleznotāju, Vasku Itālijā un Mežotnē ar Trio Palladio, Mesiānu Alpos un Dzintaros solo, pirmatskaņo Baltijas komponistu darbus Baltijas mūzikas dienās, spēlē, dzied un deklamē kopā ar kori "Latvija", pieskandina nakts debesis Botāniskajā dārzā un turpina sirdssiltu muzicēšanu ar mecosoprānu Zandu Švēdi.
Uzsācis klavierspēles apguvi no septiņu gadu vecuma, Reinis debitēja kā solists ar orķestri jau deviņu gadu vecumā, un vēlāk guva godalgas vairākos starptautiskos pianistu konkursos. Reinis ir arī pieckārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013, 2015, 2020, 2023) un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Reinis Zariņš ir piedalījies daudzos prestižos festivālos: Lucernas festivālā, Kremerata Baltica festivālā, Bātas, Norfolkas un Jaunskotijas starptautiskajos mūzikas festivālos. Viņš muzicējis pasaules labākajās koncertzālēs — Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegī Veila zālē, Londonas Vigmora zālē, Maskavas Čaikovska zālē. Teicamā saskaņā spēlējis ar diriģentiem Andri Pogu, Atvaru Lakstīgalu, Aināru Rubiķi, Pjēru Bulēzu, Pēteru Etvešu, Pavlo Erasu-Kasado, Juhu Kangasu, Djego Masonu, kā arī muzicējis ar Londonas Filharmoniķiem, Kremerata Baltica, Ostrobotnijas kamerorķestri un labākajiem Latvijas orķestriem.
Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta veikalā.
2026. gada 31. oktobrī plkst. 17.00 Koncertzālē AVE SOL klausītājus gaida muzikāls piedzīvojums – jauna, koklētāju ansamblim netipiska programma – latviešu populārās mūzikas zelta klasika un mūsdienu kompozīcijas.
Šāda satura un žanra repertuārs Latvijas koklētāju ansambļu praksē ir salīdzinoši neierasts, jo instrumenta skanējums tradicionāli tiek saistīts ar akadēmisko vai etnogrāfisko mūziku. Tomēr koklētāju ansamblis “Cantata” – Līga Griķe, Dārta Zelma Gailīte, Katrīna Anna Skrastiņa, Sabīne Treiguta – teju katrā programmā pārsteidz klausītāju, arvien laužot stereotipus un demonstrējot gan senā instrumenta neierobežotās muzikālās iespējas, gan bagātīgo skaņu krāsu paleti. Arī šoreiz viņas ļaus koklei “izkāpt no ierastajiem rāmjiem”, un, satiekoties ar popmūziku un rokmūziku, atklāt vēl vienu instrumenta muzikālo šķautni – enerģisku, virtuozu, mūsdienīgi dinamisku un pārsteidzoši daudzveidīgu.
Koncerta muzikālo mugurkaulu veido koklētāju ansamblis “Cantata” Andas Eglītes vadībā, bet kokļu skanējumu papildinās spilgta un daudzveidīga mūziķu komanda – jaunais talants Mariuss Grencis, vokāliste Elīna Krastiņa, ģitārists Miks Akots un perkusionists Uģis Upenieks. Zināmi Latvijā pazīstamu komponistu skaņdarbi, kas jau kļuvuši par daļu no mūsu kopīgās muzikālās atmiņas, iegūs jaunas krāsas, ritmiskus akcentus un negaidītus skaniskus pavērsienus – tos īpaši kokļu sastāvam un pavadošajai grupai aranžējuši Pauls Ādamsons, Aigars Raumanis un Andis Klučnieks, kā arī koncertā iesaistītie mūziķi.
Programmu “Kokteilis” varētu raksturot kā savdabīgu tiltu starp muzikālajiem laikmetiem, kas mudina ieklausīties koklē kā pilnvērtīgā, elastīgā un mūsdienīgā mūzikas instrumentā.
Koncerta dramaturģiju vienotā vēstījumā savīs Raitis Zapackis, kura stāstījums būs ne tikai par skaņdarbiem, bet arī par to tapšanas laiku, autoriem, noskaņām un laikmeta zīmēm.
Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tīmekļvietnē www.bilesuparadize.lv
Par ansambli “Cantata”
Koklētāju ansamblis “Cantata” dibināts 2010. gadā un darbojas koncertorganizācijas “Ave Sol” paspārnē. Tā mākslinieciskā vadītāja ir Anda Eglīte. Ansambļa pirmsākumi saistīti ar Rīgas Pāvula Jurjāna mūzikas skolu, kuras audzēknes un absolventes guvušas panākumus Latvijas un starptautiskos konkursos. Kolektīva repertuārs aptver latviešu tautas mūziku, klasikas aranžijas, populārās mūzikas pārlikumus un latviešu un ārvalstu komponistu oriģināldarbus. Ar savām daudzveidīgajām programmām “Cantata” apliecina, ka kokle spēj pārliecinoši skanēt ne tikai tradicionālajā, bet arī mūsdienīgā muzikālajā vidē.
Muzikāls tilts starp laikmetiem
Programma “Kokteilis” iecerēta kā savdabīgs tilts starp dažādiem mūzikas laikmetiem un žanriem. Tajā kokle kļūs par pilntiesīgu popmūzikas un rokmūzikas skanējuma dalībnieci, ļaujot klausītājiem no jauna iepazīt pazīstamas melodijas.
Koncertu vienotā stāstā savīs Raitis Zapackis, kurš iepazīstinās ar skaņdarbu tapšanas apstākļiem, to autoriem, laikmeta noskaņām un interesantiem muzikālās vēstures faktiem.
Koncerts “Kokteilis” notiks 2026. gada 31. oktobrī plkst. 17.00 koncertzālē “Ave Sol”, Citadeles ielā 7, Rīgā.
Dziedātājs, dziesmu autors un producents Pēteris Upelnieks laidis klajā jaunu singlu “Mīlestība”, kura tapšanas stāsts ir visai neparasts – dziesmas piedziedājuma melodiju un akordus mūziķis nosapņojis. Jaunais skaņdarbs iezīmē nākamo soli ceļā uz viņa otro albumu, savukārt 28. oktobrī Rīgā, jaunajā pasākumu vietā “Petroleja”, Pēteris aicina klausītājus uz savu pirmo oficiālo solokoncertu “Ceļš, patiesība, dzīvība”.
Jaunās dziesmas “Mīlestība” pirmsākumi meklējami kādā īpašā un ļoti personīgā piedzīvojumā. Atšķirībā no ierastā dziesmu rakstīšanas procesa šoreiz muzikālā ideja pie Pētera Upelnieka atnākusi miegā.
“Es dziesmas piedziedājumu un akordus nosapņoju! Es vienkārši pamodos ar sajūtu, ka man ir bijusi ļoti skaidra melodija un akordi. Es tos biju dzirdējis sapnī. Pēc tam šo ideju pierakstīju un realizēju dziesmā,” stāsta mūziķis.
Lai gan dziesmas nosaukums ir “Mīlestība”, tās vēstījums sniedzas tālāk par romantiskām attiecībām. Skaņdarbs runā par mīlestību kā vienu no būtiskākajām cilvēka dzīves vērtībām – spēju saglabāt cilvēcību, sirsnību un rūpes vienam par otru arī laikā, kad pasaulē netrūkst naida, sāpju un savstarpējas neiecietības.
Ar šo dziesmu Pēteris vēlas atgādināt par vienkāršām, bet nozīmīgām lietām, kuras ikdienas steigā nereti paliek otrajā plānā. Mīlestība šajā skaņdarbā nav tikai jūtas pret otru cilvēku, bet arī attieksme pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem līdzās.
Pēteris Upelnieks Latvijas mūzikas vidē pazīstams gan kā izpildītājs, gan dziesmu autors un producents, kurš sadarbojies ar vairākiem Latvijā zināmiem māksliniekiem. Viena no pēdējā laika ievērojamākajām sadarbībām ir dziesma “Vējiem līdzi”, kas tapusi kopā ar reperi Gacho un guvusi klausītāju interesi gan Latvijas radiostacijās, gan platformā YouTube.
Jaunais singls “Mīlestība” ir arī nozīmīgs solis Pētera Upelnieka turpmākajā muzikālajā darbībā, jo mūziķis sācis ceļu uz sava otrā albuma izdošanu.
Pirmais solokoncerts – “Ceļš, patiesība, dzīvība”
28. oktobrī Pēteris Upelnieks aicina uz savu pirmo oficiālo solokoncertu “Ceļš, patiesība, dzīvība”, kas norisināsies jaunajā Rīgas pasākumu vietā “Petroleja”, Akmeņu ielā 21A.
Koncerts iecerēts kā īpašs muzikāls vakars, kurā klausītājiem būs iespēja uz brīdi attālināties no ikdienas steigas, nolikt malā rūpes un ļauties mūzikai un pārdomām.
Programmas nosaukums “Ceļš, patiesība, dzīvība” atspoguļo koncerta iecerēto noskaņu – personisku un jēgpilnu satikšanos ar klausītājiem. Mūziķis uzsver, ka šis vakars paredzēts ikvienam neatkarīgi no viņa dzīves pieredzes, izvēlētā ceļa vai ticības.
Koncerts “Ceļš, patiesība, dzīvība” notiks 28. oktobrī plkst. 20.00 pasākumu vietā “Petroleja”, Akmeņu ielā 21A, Rīgā. Ieeja apmeklētājiem no plkst. 19.00.
Biļetes pieejamas pasākumu vietas “Petroleja” mājaslapā.
Noklausies Pētera Upelnieka jauno dziesmu “Mīlestība” un noskaties tās teksta videoklipu!
Klajā nācis žurnāla “Mūzikas Saule” 2026. gada rudens laidiens, kura galvenā tēma ir mūzikas pasaules jubilāri. Jaunajā numurā lasītājus gaida sarunas ar mūziķiem, komponistu daiļrades apskati, ieskats mūzikas vēsturē, arhīvu atklājumi un jaunāko mūzikas ierakstu recenzijas. Uz žurnāla vāka šoreiz redzams diriģents Kaspars Putniņš.
Rudens numura centrā ir dažādu laikmetu un žanru mūzikas personības, kuru radošais mantojums turpina uzrunāt klausītājus un pētniekus. Žurnāla autori pievēršas gan Latvijas komponistiem un interpretiem, gan pasaules mūzikas vēsturē nozīmīgiem skaņražiem.
Dzejnieks Māris Salējs žurnālam uzrakstījis dzejoli, iedvesmojoties no Paula Dambja “Jūras dziesmām”, savukārt Liene Jakovļeva sarunājas ar diriģentu Kasparu Putniņu. Renāts Cvečkovskis atceras savu novadnieku Staņislavu Broku, bet Artūrs Plaudis pievēršas Leona Reitera mūzikas ierakstiem.
Zane Prēdele un Kristiāna Vaickovska ielūkojas Oļģerta Grāvīša arhīvā OGA, savukārt Marta Paula Pauliņa pēta Imanta Zemzara teātra mūziku. Pasaules mūzikas jubilāru vidū īpaša uzmanība veltīta minimālisma meistaram Stīvam Reiham, par kuru sarunājas Oskars Artūrs Mitrevics un diriģents Normunds Šnē, kā arī franču komponistam Žerāram Grizē, kura personībā iedziļinās Ernests Valts Circenis.
Līdzās jubilāru tēmai žurnāls piedāvā arī plašu ieskatu mūzikas vēsturē, kultūras notikumos un mūsdienu radošajos procesos.
Armands Znotiņš iepazīstina ar komponistiem Haraldu Berino un Eduardu Šēnfeldu, bet Imants Zemzaris turpina savas etīdes par Jāni Ivanovu. Guntars Gritāns pēta padomju laika opernama izrāžu afišas, savukārt Dace Volfa iepazīstina ar “Austras balvu”.
Jaunajā laidienā vieta atvēlēta arī aktuāliem jautājumiem par tehnoloģiju ietekmi uz mākslu. Aleksandra Line raksta par mākslīgo intelektu un dalās pieredzē par radošo darbnīcu Transilvānijā.
Opermūzikas cienītājiem Juris Griņevičs piedāvā ieskatu leģendāro tenoru Jusi Bjērlinga un Nikolaja Gedas harismā, savukārt Mārtiņš Mārcis Beitiņš rosina iztēloties, kā būtu attīstījusies priekšlaikus mūžībā aizgājušu mūziķu daiļrade.
Velga Kince pievēršas Frīdriha Mekona savāktajām Zemgales malēju dziesmām, bet Gita Lancere un Orests Silabriedis atskatās uz 2026. gada Leigo festivālu Igaunijā.
Neiztrūkstoša žurnāla sastāvdaļa ir arī jaunāko mūzikas ierakstu apskati. Šoreiz CD albumus vērtē Ēriks Miezis, Uldis Rudaks, Valters Sprūdžs, Toms Treibergs un Dace Volfa, piedāvājot dažādus skatījumus uz aktuālajiem mūzikas izdevumiem.
Uz žurnāla rudens numura vāka redzams diriģents Kaspars Putniņš, kura portreta autors ir fotogrāfs Jānis Porietis.
Žurnāla “Mūzikas Saule” 2026. gada rudens laidiens jau pieejams tirdzniecībā. To iespējams iegādāties grāmatnīcā “Valters un Rapa”, “Narvesen” tirdzniecības vietās, “Rimi” un citos lielveikalos un kioskos.
Žurnāla galvenais redaktors ir Orests Silabriedis, izdevējs – Mūzikas un mākslas atbalsta fonds. Izdevuma tapšanu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
18. oktobrī plkst. 16.00 koncertzālē “Ave Sol” klausītāji aicināti uz koncertu “Rudens raksti”, kurā rudens krāsas un noskaņas pārtaps mūzikā. Koncertā satiksies Pārdaugavas Kultūras apvienības Kultūras centra “Iļģuciems” jauktais koris “Muklājs” un sieviešu vokālais ansamblis “Kodols”.
Koncertprogrammā skanēs Valta Pūces, Ērika Ešenvalda, Jēkaba Jančevska, Pētera Plakida, Andra Dzenīša, Agnetas Krilovas un citu komponistu skaņdarbi, atklājot latviešu mūzikas bagātīgo un daudzveidīgo skanējumu. Programma veidota kā muzikāls rakstu audums, kurā savijas mākslinieku aizvadītā gada konkursos un koncertos gūtās spilgtākās impresijas. Tajā līdzās mūsdienu latviešu kormūzikas liriskumam un spēkam atklāsies arī tās trauslums, niansētība un temperamentīgie akcenti.
Īpašas tembrālās krāsas koncertam piešķirs viesmākslinieki: fagotists Raimonds Gulbis, stabules spēles meistars Andis Klučnieks un Rīgas Doma skolas audzēkņi, kuri muzicēs ar sitaminstrumentiem. Daudzveidīgais instrumentu skanējums papildinās kora un vokālā ansambļa balsis, veidojot izteiksmīgu un krāsainu muzikālo ainavu.
Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir Jānis Kokins, diriģenti – Ralfs Šmīdbergs un Egīls Niklāvs Siliņš.
“Rudens raksti” aicinās klausītājus apstāties ikdienas skrējienā un ļauties mūzikai kā gleznai, kurā atklājas visas gadalaika krāsas un noskaņas. Te būs vieta gan rudenīgam mieram un pārdomām, gan vēja brāzmām un kvēlojošām emocijām. Un, iespējams, šajā muzikālajā satikšanās brīdī izkusīs arī ikdienas atsalums, atstājot sev līdzi siltumu, tuvuma sajūtu un mīlestību.
Ieeja koncertā bez maksas.
Andreja Žagara kultūras attīstības fonds 17. oktobrī aicina uz jau tradicionālo opermūzikas Galā koncertu “Draugi – Andrejam Žagaram“ Vidzemes koncertzālē “Cēsis“. Cēsu koncertzālē īpašu solokoncertu sniegs viens no šī brīža operas pasaules vadošajiem tenoriem Pāvels Černohs, kas ar savu sniegumu un skaisto tembru sajūsmina nozīmīgāko opernamu publiku. Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs Jaroslavs Kizlinks.
Pāvels Černohs: “Dalība šajā koncertā man ir nozīmīgs notikums. Andrejs Žagars bija mans labs draugs, kurš bija klāt manas karjeras pirmssākumos. Tieši viņš man pavēra pirmās iespējas un iemācīja daudz ko tādu, ko savā karjerā izmantoju vēl šodien. Viņš bija vizionārs, menedžeris, mākslinieks un brīnišķīgs cilvēks. Šim koncertam Latvijas publikai esmu izvēlējies skaistākās operu ārijas no itāļu, čehu, vācu un franču opermūzikas repertuāra. Domāju, ka arī Andrejam šī programma būtu patikusi. No visas sirds pateicos Andreja Žagara kultūras attīstības fonda komandai, kas tik lieliski turpina kopt Andreja idejas mantojumu.”
Pāvelu Černohu ar ovācijām sagaida pasaules vadošie operas nami– Teatro alla Scala, Vīnes un Parīzes operas, Nīderlandes Nacionālā opera, Karaliskā opera Londonā, arī Zalcburgas un Glaindbornas festivāli, kā arī citi operas nami un koncertzāles. Viņš bieži sadarbojas ar pasaules atzītākajiem diriģentiem – Danielu Bārenboimu, Kirilu Petrenko, Saimonu Retlu, Džonu Eliotu Gārdineru, Šarlu Dituā un Semjonu Bičkovu. Aizvadītajās sezonās Pāvelam Černoham ir spilgtas lomas vairākās operās, tostarp Leipcigas operā un Bavārijas Valsts operā, kur tenors uzstājās kopā ar Bostonas simfonisko orķestri un diriģentu Andri Nelsonu.
Profesionālās skatuves gaitas harismātiskais dziedātājs uzsāka Čehijā savā dzimtajā Brno pilsētā ar lomu operā “Burvju flauta”, kam sekoja uzstāšanās Prāgā. Karjeras pirmssākumos jaunā operdziedātāja talantu ievēroja un īpaši izcēla Andrejs Žagars, aicinot tenoru uzstāties Rīgā, līdz šobrīd Pāvels Černohs kļuvis par vienu no pieprasītākajiem operas solistiem pasaulē.
Arturs Maskats Andreja Žagara kultūras attīstības fonda mākslinieciskais vadītājs: “Mums ir īpašs prieks šogad, atzīmējot Andreja Žagara dzimšanas dienu, piedāvāt Latvijas klausītājiem tikšanos ar izcilo dziedātāju Pavelu Černohu, kura talants šobrīd mirdz uz ievērojamu pasaules operteātru skatuvēm. Tā ir īpaši skaista pasaules opermūzikas izlase, ko mūsu klausītājiem piedāvā spožais dziedātājs, kura starptautiskie panākumi lielā mērā sākušies tieši uz mūsu operteātra skatuves Andreja Žagara vadībā. Esam arī ļoti pateicīgi mūsu koncertu sadarbības partneriem– Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Vidzemes koncertzālei “Cēsis”. Īpaši pateicamies koncerta un fonda atbalstītājiem.”
Andreja Žagara kultūras attīstības fonda koncerta norisi atbalsta: Compensa Vienna Insurance Group, AS Citadele banka, AS Latvijas Gāze.
“Izcils mākslas notikums sākas vēl pirms paceļas priekškars - ar ieceri un cilvēkiem, kuri palīdz tai īstenoties. Apdrošināšanā mēs rūpējamies par drošību, kas ļauj cilvēkiem pārliecinošāk īstenot savus plānus. Arī kultūrā iecerēm ir vajadzīgs stabils pamats, tāpēc atbalstām Andreja Žagara kultūras attīstības fondu visas sezonas garumā. Andrejs Žagars prata saskatīt talantu un pavērt tam ceļu uz pasaules skatuvēm. Pāvela Černoha koncerts ir spilgts apliecinājums tam, cik tālu var aizvest īstajā brīdī sniegts atbalsts. Mums ir svarīgi, lai Andreja iesāktais turpinātos un Latvijas publikai būtu iespēja klātienē piedzīvot izcilu mākslinieku sniegumu,” uzsver “Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāles vadītājs Aigars Freimanis.
“Andreja Žagara kultūras attīstības fonds pulcē Latvijā spilgtus un starptautiski atzītus māksliniekus, bagātinot mūsu kultūras vidi ar notikumiem, kas citkārt būtu jāmeklē uz pasaules lielākajām skatuvēm. Citadelei ir svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kas ļauj šāda mēroga māksliniekiem viesoties Latvijā un Latvijas klausītājiem – piedzīvot šādus kultūras notikumus savās mājās. Esam gandarīti būt daļa no šī brīnišķīgā koncerta," saka bankas Citadele Private Banking vadītājs Kristaps Urpens.
Andreja Žagara kultūras attīstības fonds turpina tā dibinātāja Andreja Žagara iesākto, arvien organizējot nozīmīgus kultūras notikumus un Latvijas publikai piedāvājot iepazīt aktuālākos un pasaulē pieprasītākos māksliniekus ekskluzīvos koncertos. Koncerts “Draugi – Andrejam Žagaram” tradicionāli notiek oktobrī, kad Andrejs Žagars svinētu savu dzimšanas dienu. Šoruden koncerts “Draugi – Andrejam Žagaram” notiks jau astoto reizi.
Kopumā Andreja Žagara kultūras attīstības fonds šajā sezonā iecerējis vairākus zīmīgus notikumus. Jau oktobra sākumā atsākās saunu vakaru cikls par mūzikas pasaulē, operā un mākslā nozīmīgām personībām. Pirmās šīs sezonas “Sarunas” atsākās savulaik Andreja Žagara dibinātajā restorānā “Osiris”, kur mākslas zinātniece Helēna Demakova dalījās izzinošā stāstā par latviešu mākslinieku, scenogrāfu un grafiķi Ilmāru Blumbergu. Šajā sezonā fonds gatavo īpašu pārsteigumu, jau atkārtoti Latvijas publikai organizējot mūsu izcilā diriģenta Andra Nelsona koncertus. Šobrīd ar fonda atbalstu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma trimdas mākslinieka, dramaturga un gleznotāja Raimonda Staprāna simtgadei veltītā izstāde “Raimonds Staprāns. Klusuma arhitektūra”. Tāpat tuvojas noslēgumam darbs pie grāmatas par Andreja Žagara dzīvi un plašo radošo darbību. Grāmatas autori ir Edīte Tišheizere, Deniss Hanovs un Inese Zandere. Sezonas laikā tiek plānoti arī citi īpaši un Latvijas kultūrtelpu bagātinoši notikumi.
2026. gada 12. oktobrī grupa Audiokvartāls izdeva savu jaunāko dziesmu “Pabraukājies līdz”. Kā jau grupas rokrakstam pierasts, arī šī dziesma ir par mīlestību. Grupa aicina ne tikai ikvienu pabraukāties līdz atskaņojot dziesmu auto, bet arī pēc braukšanas noskatīties pārsteidzošu videoklipu.
Nejauša sagadīšanās ir arī dziesmas izdošanai izvēlētais datums – 12. oktobris, jo grupa tieši šogad svin savu 12. dzimšanas dienu. 2026. gada martā grupa izlaida kopīgu dziesmu ar Arturu Gruzdiņu, un pēc aktīvas koncertu sezonas, tai skaitā 2025. gadā izdotā albuma “Mēs skaitāmies cilvēki” koncertsērijas “Cilvēki” noslēguma, nolēma, ka ir pienācis laiks iepriecināt fanus ar jaunu singlu. Jaunā dziesma “Pabraukājies līdz” ieskandina grupas ceļu uz ceturto studijas albumu.
Caur dziesmu “Pabraukājies līdz” grupa klausītājiem vēlas dot iespēju pakavēties jaukās mīlestības noskaņās. “Dziesma radās kādā vasarīgā dienā, braukājoties savā vecajā mersītī, kurš nu jau ir devies uz citiem medību laukiem. Galvā ieskanējās melniņš – “nāc ar mani pabraukājies līdz” un tālāk dziesma attīstījās tādā vieglā, rotaļīgā gaisotnē. Kopā ar teksta autoru Kristeru Rudzīti centāmies attēlot attiecības kā piedzīvojumu vai vieglu izbraucienu ar auto. Iekāpjot pie auto stūres, cilvēks sajūt tādu neatkarības, brīvības sajūtu un var doties, kur vien vēlas. Arī uzsākot attiecības, vienmēr pastāv nezināmais, bet kopā ar īsto cilvēku ir iespējams veidot savu maršrutu un nonākt, kur vien vēlas,” par dziesmas tapšanu stāsta grupas solists Ivars Ozoliņš.
Dziesmai tapis arī videoklips, kurš, iespējams, skatītāju pārsteigs nesagatavotu. “Mēs vēlējāmies videoklipā ietvert pārsteiguma elementu. Satiekoties ar komandu, domājām, kā lai klipu padara interesantu gan mīlestības, gan auto stāstam piešķirot negaidītu odziņu,” atklāj grupas dalībnieks Arnis Ozoliņš. “Mēs paši gan neesam super lieli auto fani, bet pie šīs dziesmas tapšanas, fotosesijās un citur, iejutāmies kārtīgu auto fanu ādā. Lielākais fans no mums droši vien ir Māris,” viņam piebilst Ivars. Klips apvieno gan vasarīgo kabrioletu un autobraucēju noskaņu, gan rudenīgi baiso noskaņu, radot spilgtu un daudzveidīgu stāstu.
Dziesmas mūzikas autors ir Ivars Ozoliņš, kurš kopā ar Kristeru Rudzīti ir sacerējis arī dziesmas vārdus. Dziesmas mūzikas producents ir Sander Sadam (Igaunija), taču par videoklipa režiju un filmēšanu jāpasakās Valteram Mirkšam. Dziesmas vāka foto uzņēmis Roberts Āboltiņš. Par BMW kabrioletu liels paldies jāsaka Svajunam Fokam, bet par filmēšanas lokāciju “Svinību vietai “Eglītes””. Par aktieru vizuālo tēlu parupējās “Una Style imidža skola”.
Jaunā dziesma būs dzirdama 13. novembrī koncertā Latvijas 1. rokkafejnīcā, kā arī vēl dažos citos šī gada koncertos, par kuriem informāciju varēs uzzināt, sekojot grupas sociālajiem tīkliem. “Pabraukājies līdz” no 2026. gada 12. oktobra iespējams klausīties visās straumēšanas platformās, savukārt dziesmas videoklips atrodams YouTube.
12. oktobrī, visās digitālajās platformās iznāk Mārtiņa Kantera jaunā dziesma „Ir vērts mēģināt“. Tā ir kantrīroka balāde, kas uzrakstīta kantrī mūzikas dzimtenē, ASV pilsētā Našvilā. Līdz ar dziesmu pirmizrādi piedzīvo arī tās videoklips.
Dziesma radās šī gada ceļojumā pa Ameriku. Mārtiņš ar sievu brauca no Tampas Floridā uz Indianapolisu un pa ceļam pirmo reizi piestāja Našvilā, kur apmeklēja arī leģendāro Grand Ole Opry, kantrī mūzikas svarīgāko skatuvi. Dzīvoklī, kurā viņi pavadīja dažas naktis, stūrī stāvēja ģitāra. Ceļā piedzīvotais savijās ar dzīvē piedzīvoto, un tā tapa „Ir vērts mēģināt“.
„Tā bija skaista apstākļu sakritība. Biju sapņojis par Našvilu, un tur pēkšņi rokās bija ģitāra un galvā viss, ko ceļš un dzīve bija salikuši kopā. Dziesmā ir rinda, kas man ir vissvarīgākā: ‚Neviens Tev nevar pateikt priekšā, vai ir vērts mēģināt.‘ Dzīvē mums ir daudz skolotāju, bet viņi ne vienmēr saka to, kas mums jādzird. Neviens nevar zināt, sanāks vai nesanāks. Tam vienkārši jāļaujas un jāmēģina, jo citādi nav jēgas sēdēt un nekur neriskēt“, stāsta Mārtiņš Kanters.
Dziesmas mūzikas un vārdu autors ir Mārtiņš Kanters. Producents ir Jānis Čubars, kurš ierakstā spēlē arī ģitāras. Stīlģitāru, kas dziesmai piešķir īsto kantrī skanējumu, iespēlējis Kristaps Rullis.
Videoklipu filmēja Eduards Zagainovs. Klipā redzams lauku ceļš, ģitāra un 90. gadu amerikāņu pikaps GMC. Arī pats pikaps ir dziesmas vēstījuma daļa: to filmēšanai aizdeva cilvēki, kas atsaucās aicinājumam sociālajos tīklos. Arī viņi vienkārši pamēģināja – un izdevās.
„Ir vērts mēģināt“ turpina virzienu, ko Mārtiņš Kanters iesāka ar albumu „Vēstulēs“. Tas 2024. gadā saņēma „Zelta Mikrofonu“ kā labākais kantrī un tradicionālās popmūzikas albums. 2025. gada martā Mārtiņš ieguva arī „GAMMA“ balvu nominācijā „Šlāgera vai country mūzikas izpildītājs“. Šīs vasaras singls „Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc“ bija Raimonda Paula un Imanta Ziedoņa dziesma kantrī aranžējumā, bet jaunā dziesma ir Mārtiņa autordarbs. Paralēli mūzikai viņš raksta arī dzeju: 2025. gadā iznāca viņa pirmais krājums „Cilvēcība“, un šis septembris pagāja dzejas zīmē ar daudziem koncertiem.
Đł₲łP̴̾̔͜L̵͓̣͕͌͊Ã̙̿̇̅ͫN̯̓̈́͑̓T̜̟͋͛ͦͪ̈́ͯCͮ̃O̮̬ͥͨ͌͒ͤ̓͒R͈ͤ̂̐̑E̖͑̊̃ ir “Waterflower” jaunais albums: ekoloģiskas apziņas, augu un sēņu mūzikas un digitālā hardkora sadursme. Tas veidojies, spēlējot un attīstot dziesmu demo versijas DIY koncerttūrēs Āzijā, UK un Eiropā. Skanējums ir distortēts, spiedzīgs, haotisks un kaut kā reizē ļoti dejojams. Dziesmas runā par izzušanu, pārmērīgu patēriņu, pašiznīcību un absurdo vēlmi turpināt kustēties uz priekšu, kamēr pasaule kļūst arvien nestabilāka.
Albuma iznākšana tika atzīmēta 2. oktobrī KLIK KLAK Rīgā, kur Waterflowerizpildīja albumu dzīvajā pilnā garumā. Albumu pavada mūzikas video “NA̠̒₮U̳̰͊ⱤĔ̢͇ ł₴ D̹Ɏł₦₲ B̡̡̯̳̲͍̠̬̺̳͊̏̓̓ͯ̆̀̎ͤ̓͟)” - elektroniskās mūzikas kompozīcija par ekoloģisko sabrukumu. Video režisējis Wolf-Peter Arand (DE/LV, Raav Films). Mūzikas video tapis ar LaIPA stipendijas atbalstu. Vēlāk oktobrī DIGIPLANTCORE audiokasetē izdos Bristolē bāzētais UK leibls Avon Terror Corps.
Waterflower ir Rīgā dzīvojošās latviešu mākslinieces Sabīnes Moore audiovizuāls projekts, kurā savienojas eksperimentālā elektroniskā mūzika, augu biodati, performance un vizualizācijas. Augi un sēnes kļūst par dzīviem līdzradītājiem, kuru biodati ar biosensoru palīdzību nonāk pašā mūzikā un performances gaitā.
Noklausies albumu
12. oktobrī reperis Ozols un dziedātāja Aleksa Valtere klausītājiem nodod kopīgu singlu “Tuvu tālu prom” — dziesmu, kurā mūsdienīga latviešu mūzika satiekas ar 80. gadu postpanka un new wave noskaņām.
Dziesmas stāsts sākās ar Aleksas Valteres improvizāciju uz ģitāras, no kuras pamazām izauga melodija un piedziedājums. Meklējot dziesmai atbilstošu skanējumu un saprotot, ka tai nepieciešama repera balss, Aleksa nolēma uzrunāt vienu no Latvijas hiphopa spilgtākajiem vārdiem- Ozolu.
“Par mūsu dziesmu. Tā tapa tāpat kā visas manas iepriekšējās dziesmas: apsēžoties un improvizējot ar ģitāru un vārdiem. Līdz šim man nekad nebija bijis tā, ka vispirms izdomāju piedziedājumu, vienmēr sāku ar pantiem. Sākotnējo ideju ierakstīju programmā FL Studio, bet nesapratu, kāpēc nevaru izdomāt pantus. Biju nejauši uzlikusi boombap stila bungas, un pēkšņi man “pieleca “— šeit jāskan reperim!” stāsta Aleksa Valtere.
“Domāju, kurus reperus Latvijā zinu, un paliku pie Ozola, jo, ja dara, tad tikai ar labāko. Uzrakstīju viņam Instagram, lai gan biju pārliecināta, ka viņš nebūs gatavs sadarboties ar mazpazīstamu, jaunu mākslinieci. Taču viņš, man par lielu pārsteigumu, atbildēja. Tā arī sākās mūsu kopīgais ceļojums,” atklāj Aleksa.
Ozols stāsta, ka sadarbība sākusies ar Aleksas piedāvāto dziesmas demo ierakstu. Kopā ar Niklāvu Sekaču tika meklēts piemērotākais aranžējums, izmēģinot vairākas skanējuma versijas.
“Bija vairākas versijas, bet galu galā uzrunāja postpanka un 80. gadu new wave stilistikā veidotais aranžējums. Aleksa bija izveidojusi labas iestrādes, lai mēs pēc tam nonāktu līdz gatavai dziesmai un sadarbībai. Paldies visiem, kas iesaistījās! Dziesma diezgan ilgi gaidīja savu iznākšanas dienu, un tagad nododam to klausītāju rokās,” stāsta Ozols.
Pie dziesmas ieraksta un skaņas apstrādes strādāja Arnis Račinskis, savukārt dziesmas vizuālās video versijas tapušas sadarbībā ar Viesturu Klaviņu.
Dziesmas “Tuvu tālu prom” vēstījums aicina pievērsties atmiņām un dzīves pieredzei, kas sniedz spēku arī brīžos, kad šķiet, ka pasaule sabrūk vai apstākļi ir pret mums.
“Ja pasaule sabruktu vai būtu dienas, kad šķiet, ka viss ir vērsts pret tevi, ir svarīgi un patīkami aizdomāties par dzīves veidotajām atmiņām,” par dziesmas ideju saka Aleksa Valtere.
Jaunais singls izskan laikā, kad Ozols gatavojas nozīmīgam notikumam savā muzikālajā karjerā , jo 5. decembrī Xiaomi Arēnā notiks koncerts, kurā reperis atzīmēs 30 gadus uz skatuves. Koncertā būs iespēja atskatīties uz trīs desmitgadēs paveikto, satikties ar klausītājiem un piedzīvot Ozola muzikālo ceļu jaunā mērogā.
Aleksa Valtere Latvijā atgriezās pirms astoņiem gadiem. Viņas interese par mūziku aizsākās jau bērnībā — 12 gadu vecumā viņa, improvizējot uz ģitāras, uzrakstīja savu pirmo dziesmu, vēl nezinot, kā veidojas dziesmu struktūra.
Pēc atgriešanās Latvijā valodas grūtības lika apsvērt pat domu par mūzikas pamešanu, jo latviešu valodā rakstīt dziesmu tekstus nebija viegli. Tomēr 2023. gadā Aleksa pievienojās mūzikas izdevniecībai “Mikrofona ieraksti”, izdevusi vairākas dziesmas un sadarbojusies ar citiem mūziķiem, tostarp Artūru Jauntēvu un St4rface. Paralēli muzikālajai darbībai Aleksa strādā un studē, lai kļūtu par skolotāju.
Singls “Tuvu tālu prom” no 12. oktobra pieejams klausītājiem visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās.
Jaunais singls izskan laikā, kad Ozols gatavojas nozīmīgam notikumam savā muzikālajā karjerā , jo 5. decembrī Xiaomi Arēnā notiks koncerts, kurā reperis atzīmēs 30 gadus uz skatuves. Koncertā būs iespēja atskatīties uz trīs desmitgadēs paveikto, satikties ar klausītājiem un piedzīvot Ozola muzikālo ceļu jaunā mērogā. Biļetes ticketshop.lv
Šogad vēl tikai uz divām izrādēm skatītājus aicina velooperas “Kurzemes Šveicē” mākslinieki. 23.oktobrī un 11.decembrī opera būs skatāma Rīgā, Āgenskalnā, SunsStudio telpās.
Kaspara Rolšteina trīsdaļīgais eksperimentālās mūzikas opuss "Kurzemes Šveicē" stāsta par notikumiem vienas pagarinātās dienas laikā, kad GPS traucējumu dēļ divu pasaulē ietekmīgāko slepeno organizāciju, Basmatī rīsu ceha un Zaļo zirnīšu ceha aģenti, un profesionālās velosportistes jeb karbona ērgļu braucējas ir nonākušas nevis Šveicē, bet Kurzemes Šveicē. Sabilē un tās apkārtnē izvēršas cīņa par civilizācijas pastāvēšanai eksistenicāli svarīga skaņas noslēpuma atklāšanu.
Eksperimentālās mūzikas cienītājiem būs iespēja izbaudīt lielisko solistu - Elizabetes Balčus, Leo Novus, Māra Žigata, Katrīnas Dambenieces, Alīnas Burlakovas un Martas Marijas Silāres sniegumu. Ja vēl tikai nesen Katrīnai, Alīnai un Martai tā bija skatuves debija dziedātāju ampluā, tad tagad jau viņas kļuvušas par daudzu elektroniskās mūzikas gardēžu iemīļotām māksliniecēm.
Operas “Kurzemes Šveicē” priekšnesums ir veidots performances formā. Režisors ir Jānis Putniņš, scenogrāfs Jēkabs Voļatovskis, bet kostīmu māksliniece - Liene Rolšteina.
Lai gan operas libretā aplūkotie notikumi un varoņi ir radošās iztēles auglis, to inspirācijas balstās dokumentālos faktos un personiskās dzīves pieredzē. Sabili, kāda tā palikusi Rolšteina skolas laika atmiņās, šai operā apdzīvo tēli, kuru prototipi ir ķīniešu pianiste Juja Venga, igauņu komponists Arvo Pērts, velosportistes no profesionālā peletona Kasia Nieviadoma, Urška Žigarte, Elisone Džeksone un dabiskā ūdens avots Līkais Krodzinieks Sabiles centrā.
Biļešu iepriekšpārdošana: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/179267
Izrādes:
23.oktobris plkst. 18.00, SunsStudio, Āgenskalnā.
11.decembris plkst. 18.00, SunsStudio, Āgenskalnā.
