Meklēšana

MŪZIKAS JAUNUMI

Jaunumi

Ziņas

JĀNIS LEMEŽIS & VELVET izdod jaunu singlu “PIEDOD”

Kad vārdu “piedod” pasakām par vēlu, mūzika dažreiz pasaka visu mūsu vietā. Latviešu mūziķis Jānis Lemežis kopā ar projektu VELVET klausītājiem piedāvā savu jaunāko singlu “Piedod” — emocionālu un personisku dziesmu par attiecībām, izvēlēm, zaudējumu un sajūtām, kuras ne vienmēr iespējams izteikt vārdos. “Piedod” ir dziesma par to īpašo brīdi, kad cilvēks atskatās uz notikušo un saprot, ka dažas lietas vairs nav iespējams mainīt. Taču paliek iespēja pateikt svarīgāko — piedod. Dziesmā savijas mūsdienīgs skanējums ar Jānim Lemežim raksturīgo emocionālo vokālo izpildījumu, radot atmosfēru, kurā klausītājs var atrast arī daļu no sava stāsta. “Man šķiet, ka katram cilvēkam dzīvē ir bijis brīdis, kad gribas pateikt ‘piedod’. Dažreiz tas ir cilvēkam, kuru esam sāpinājuši, dažreiz — sev pašiem. Šī dziesma ir par šīm sajūtām,” stāsta Jānis Lemežis. Jānis Lemežis ir pieredzējis Latvijas skatuves mūziķis — vokālists, taustiņinstrumentālists un saksofonists, kurš uzstājies gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņa muzikālajā pieredzē ir sadarbība ar dažādiem Latvijā zināmiem māksliniekiem, kā arī starptautiska koncertpieredze. Ar singlu “Piedod” Jānis Lemežis un VELVET turpina savu muzikālo ceļu, piedāvājot klausītājiem dziesmu, kuras centrā nav tikai melodija, bet arī emocija un stāsts. Dziesmas mūzikas autors ir Jānis Lemežis, bet teksta autors – Lauris Valters. Ieraksts veikts “White Wide Production” studijā, un tas apvieno klasiskās roka vērtības ar mūsdienīgu skanējumu.

Ziņas

DJ LANALUX jaunajā singlā “Like Fine Wine” dzīves emocijas pārvērš krāsās un vīna metaforā

DJ LANALUX 2. oktobrī laidusi klajā jaunu singlu “Like Fine Wine” – ritmisku un melodisku elektroniskās mūzikas skaņdarbu, kurā trance pulsācija un ambient noskaņa savijas ar vijoles skanējumu, sintezatoriem un raupju vīrieša vokālu. Vispirms dziesma izdota angļu valodā, bet vēl šogad tai sekos latviešu versija “LAI KĀ VĪNS”. “Like Fine Wine” centrā ir ideja, ka katrai cilvēka emocijai un noskaņai piemīt sava krāsa. Skumjas iekrāsojas vēsākos toņos, prieks un svētki kļūst spilgti, noslēpums iegūst tumšākas nokrāsas, savukārt mīlestība ienes siltumu. Šīs krāsas nepastāv atrauti viena no otras – tās mainās un savijas gluži kā diena ar nakti, kopā veidojot cilvēka pieredzes daudzveidību. Dziesmas nosaukumā ietvertais vīna tēls savukārt kļūst par metaforu dzīvei. Piedzīvojumi, emocijas un pārmaiņas tai piešķir raksturu un bagātību – nevis vienu nemainīgu “garšu”, bet dažādu sajūtu, noskaņu un stāstu kopumu. Šī ideja turpināta arī singla vizuālajā pasaulē, kurā nozīmīga loma atvēlēta vijolei, krāsainām gaismas plūsmām un vīna glāzei. “Like Fine Wine” ir jau 36. DJ LANALUX izdotais skaņdarbs. Jaunais singls turpina mākslinieces elektroniskās mūzikas virzienu, šoreiz trance un ambient elementus papildinot ar vijoles skanējumu un vīrieša vokālu. “Like Fine Wine” skanēs arī latviešu valodā Šoreiz DJ LANALUX izvēlējusies vispirms klausītājiem nodot dziesmas starptautisko versiju angļu valodā, taču ar to šī skaņdarba stāsts nebeigsies. Vēl 2026. gadā plānots izdot dziesmas versiju latviešu valodā ar nosaukumu “LAI KĀ VĪNS”. Abām versijām būs identisks muzikālais pamats, bet latviešu versijai tapis teksts latviešu valodā. Precīzs tās izdošanas datums pagaidām vēl nav izziņots. DJ LANALUX ir neatkarīgā elektroniskās popmūzikas māksliniece, dziesmu autore un producente Lana Kulberga no Kuldīgas. Savā mūzikā viņa apvieno elektroniskās mūzikas ritmus ar atmosfēriskām melodijām un emocionāliem stāstiem.

Ziņas

st4rface jaunā nodaļa: “Es esmu Tu”

Šī gada 2. oktobrī ar savu otro studijas albumu latviešu valodā klajā ir nācis pašmāju mūziķis st4rface (jeb stārfeiss - pilnajā vārdā Reinis Aumeisters). Viņš klausītāju vērtējumam ir nodevis projektu ar nosaukumu ''Es esmu Tu''. Tas ir pieejams visās digitālajās mūzikas straumēšanas platformās. Albums sastāv no 12 dziesmām. To starpā ir jau trīs līdz šim publicēti singli, kā arī vēl deviņi līdz šim nedzirdēti skaņdarbi. Albuma pamatā ir hip-hops, taču tam cauri vijas arī melodisks un emocionāli piesātināts skanējums, ik pa brīdim atklājot arī popmūzikas noskaņas. Divām albuma dziesmām būs arī mūzikas video. ''Albuma nosaukums ''Es esmu Tu'' simbolizē to, ka mēs visi esam tikai cilvēki. Mēs katrs ikdienā sastopamies ar grūtībām, katrs cīnāmies ar savām likstām. Līdz ar to, es esmu Tu un Jūs esat arī es. Vienlaikus tas ir arī personīgs stāsts par manis piedzīvoto. Pirms nedaudz vairāk kā diviem gadiem zaudēju savu tēvu. Mēs bijām tuvi un tieši pēc viņa došanās aizsaulē sāka tapt šis albums. Pēc viņa nāves sapratu to, ka esam ļoti līdzīgi. Raksturs, balss, dzīves uzskati. Līdz ar to, albums ir arī veltījums un pateicība viņam, kā arī citiem man tuviem cilvēkiem, kurus ir atņēmis laiks. Vienlaikus tas ir veltījums arī man, maniem tuviniekiem un tiem, kuri ikdienā klausās manu daiļradi,'' par albumu sacīja st4rface. Šajā projektā piedalās arī tādi pašmāju mākslinieki kā Latvijas hip-hopa scēnas vecmeistari Kurts un JeeKaa, trijatā ar st4rface apvienojoties albuma devītajā dziesmā ''Sapņi un murgi''. Tāpat albumā piedalās Daaguchii, Aleksa Valtere, Kur Ir Anna? un Zieds'. Albumā bija jābūt arī skaņdarbam kopā ar Grafomānu, taču tehnisku iemeslu dēļ viņu kopīgā dziesma ''Palaid vaļā'' septembra izskaņā tika izlaista kā singls. ''Albums tapa provizoriski divus gadus. Vairākas dziesmas tajā tika iekļautas, bet pēcāk tika aizstātas ar citām, jo mainījās gan projekta koncepts, gan manas sajūtas. Konkrētās 12 dziesmas man ir tuvas un varu droši teikt, ka šis ir gadījums, kad nevaru izcelt vienu favorīti. Cītīgi tika strādāts pie šī albuma un beidzot ir sajūta, ka viss ir izdarīts pēc labākās sirdsapziņas,'' albuma radošo procesu komentēja Reinis. Savu debijas albumu st4rface izlaida pirms praktiski četriem gadiem - 2022. gada novembrī. Toreiz viņš publicēja mūzikas kopu ''Drāmas karaliene'', kas sastāvēja no 12 dziesmām. Tāpat kā iepriekšējo albumu, tā arī šo ir ierakstījis un apstrādājis Dāgs Smilškalns, kurš zem skatuves vārda Daaguchii arī piedalās albuma trešajā dziesmā ar nosaukumu ''Par vēlu''. Pie projekta vizuālā tēla tikmēr darbojies Renārs Atopkins, kurš plašāk ir zināms kā reperis Rencis. ''Ja jāizceļ viena konkrēta dziesma no albuma, tad tā laikam ir ''Sapņi un murgi''. Šoreiz gan tieši tā iemesla dēļ, ka šajā dziesmā piedalās divi vīri, kuri Latvijas hip-hopā ir atstājuši ievērojamus nospiedumus. Tāpat ir nedaudz ironiski, ka ar Kurtu vēlējāmies kopīgu skaņdarbu jau manā pirmajā albumā, kas iznāca pirms četriem gadiem. Toreiz gan pēdējā brīdī plāni atcēlās un albums tika publicēts bez viņa dalības. Šoreiz gan albumā ir dzirdams arī viņš,'' smej stārfeiss. Lai gan mūzika Reinim ir bijusi tuva jau no bērnības, Latvijas mūzikas pasaulē viņš ienāca ar singlu 2021. gada ievadā. Kopš tā laika viņš ir paguvis sadarboties ar tādiem pašmāju mūziķiem kā Raum, Danny Silver, Punkts Uz I, Trench Mafia Locco, grupu Audiokvartāls un citiem. Vislabāk mūziķis ir pazīstams ar tādām dziesmām kā ''Viņa'', ''Izslēdz gaismu'' un ''Man nevajag vēl vienu piedod''.

Ziņas

SKANi laiž klajā jaunu albumu “LNSO. Ivanovs. Simfonijas Nr. 19. un 21.”

Nacionālā ierakstu kompānija SKANi laiž klajā jaunu albumu “LNSO. Ivanovs. Simfonijas Nr. 19. un 21.”, ko ieskaņojis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā. Albums, kas ierakstīts Rīgas Kongresu namā šī gada janvārī, ietver komponista Jāņa Ivanova 19. simfoniju (1979) un nepabeigto 21. simfoniju (1983), turpinot SKANi izdoto sēriju. No šodienas albums ir pieejams lielākajās straumēšanas platformās un CD formātā klausītājiem 80 pasaules valstīs. Pasūti albumu šeit  Jāņa Ivanova mūžs un veikums ir viena no spilgtākajām un spēcīgākajām lappusēm joprojām neuzrakstītajā latviešu mūzikas vēsturē. Viņa darbu sarakstā ir 21 simfonija, simfoniskas miniatūras, koncerti vijolei, čellam un klavierēm, instrumentālā kamermūzika, kādas solodziesmas, klavierdarbi un virkne vokalīžu korim a cappella. Ivanova rokraksts ir individuāls, atpazīstams, spēcīgs. Viņa kādreizējais students Juris Karlsons, kurš absolvēja Ivanova kompozīcijas klasi 1972. gadā, saka: “Nezinu otru latviešu komponistu, kuram būtu tik spēcīga, dramatiska mūzika. Mūzika, kurā ir trīs konflikta stūri – liktenis, ticība un cīņa. Un arī ļoti vīrišķīga romantika. Sūrme, kas nekad nav gaudulīga.” Jāņa Ivanova simfoniju sarakstā ir divdesmit pabeigti opusi (21. simfoniju pēc autora nāves instrumentēja Juris Karlsons).  1993. gadā intervijā Imantam Zemzarim Jāņa Ivanova atraitne Leonora Ivanova stāsta par dzīvesbiedra paradumu nemitīgi pētīt arvien jaunus un jaunus nošu materiālus: “Vēlāk komentēja savu nepieciešamību lasīt partitūras: lai nerastos līdzības ar jau radīto. Par Deviņpadsmito simfoniju teica – nekas tāds literatūrā nav sastopams. Par Divdesmito – tas ir mans rekviēms. Pēdējās, liktenīgās slimošanas laikā sacīja – iedvesma mani atstājusi.”  Jānis Ivanovs tika iecerējis tradicionālās četras daļas, taču paspēja uzrakstīt tikai trīs, un simfonija palika neinstrumentēta. Pēdējais ieraksts notīs datēts ar 1983. gada 23. martu. Četras dienas vēlāk – 27. martā desmitos no rīta – Ivanovs dodas citā saulē. “Simfoniskās mūzikas ikdienā gan Jāņa Ivanova mūzikas joprojām ir par maz. Līdzās tādiem šedevriem kā Ceturtā, Piektā, Devītā, 14. simfonija un sešas beidzamās nebūtu slikti pārbaudīt, kā mūslaikos iedzīvojas arī pārējās. Jāņa Ivanova mērogs ir grūti aptverams un vēl grūtāk aprakstāms. Atslēga ir mūzikas klausīšanās” – raksta muzikologs, žurnālists, Liepājas koncertzāles “Lielais Dzintars” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris izveidots 1926. gadā kā Rīgas Radiofona orķestris un 2025. gada septembrī aizvadīja 100. koncertsezonu. 2026. gada augustā orķestris aizsāk jubilejas koncertu ciklu, kas noslēdzas oktobra nogalē. No 2013. līdz 2021. gadam LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija Andris Poga, savukārt 2022. gada maijā šajā amatā uz trim koncertsezonām stājās soms Tarmo Peltokoski (patlaban – diriģents laureate). 2017. gadā par LNSO goda diriģentu tika iecelts Vasilijs Sinaiskis (galvenais diriģents no 1975. līdz 1987. gadam), savukārt kopš 2021. gada rudens orķestra galvenās viesdiriģentes statusā ir Kristīna Poska. Bagātīga pieredze koncertos Latvijā un ārzemēs orķestrim bijusi ar izciliem viesdiriģentiem un solistiem. Jau trešo sezonu orķestris izraudzījies rezidējošo mākslinieku, un jaunās sezonas rezidējošā komponiste – Ilona Breģe. Līdztekus simfoniskajai un vokālsimfoniskajai mūzikai būtisks LNSO darbības virziens ir bērnu un jauniešu auditorijai veltīti mūzikas notikumi: koncertizrāžu cikls “LeNeSons” un multimediālu koncertu cikls “Simfoniskais hits ar Goran Gora”, kā arī citi, nereti starpdisciplināri muzikāli projekti. Tāpat ik sezonu norisinās LNSO kamermūzikas cikls, savukārt kopš 2015. gada LNSO vasaras nogalēs rīko festivālu ģimenei un draugiem “LNSO vasarnīca”. Diriģents un klarnetists Guntis Kuzma kopš 2022.–2023. gada sezonas ir Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. “Lielās mūzikas balvas 2018” ieguvējs par Ādolfa Skultes Piektās simfonijas interpretāciju “Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā” un Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncerta atskaņojumu solista lomā. Starptautisku konkursu laureāts. Savu talantu spilgti apliecinājis daudzu orķestru priekšā gan kā diriģents, gan kā solists. No 2014. līdz 2022. gadam viņš bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents, 2019. gadā vadīja kamerorķestra Accademia Baltica koncertus, regulāri sadarbojas ar vēl citiem orķestriem, toskait Sinfonietta Rīga un Sinfonia concertante. Daudz spēlē kamermūziku, ir aizrautīgs laikmetīgās mūzikas atradējs un interprets. Sevišķa kaislība – būt par jaundarba pirmatskaņotāju, sadarbojoties ar komponistu. Uzstājies ASV, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā. Daudzu Latvijas Radio fondu ierakstu dalībnieks. 2022. gadā klajā nāca Gunta Kuzmas soloalbums, kas tapis sadarbībā ar pianisti Agnesi Egliņu.               Albums ierakstīts: Rīgas Kongresu namā, 2026. gada janvārī  Ieraksta producents un skaņas inženieris; ieraksta skaņas pēcapstrāde: Normunds Šnē ℗ © LMIC/SKANI 180, 2026 Albums top ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Ziņas

Sub Scriptum un čellists Mareks Radzēvičs apvienojas dziesmā “Rudenī

Latviešu poproka grupa Sub Scriptum apvienojusies ar čellistu Mareku Radzēviču, lai klausītājiem nodotu vienu no līdz šim neierastākajiem grupas skaņdarbiem - rudenīgu balādi “Rudenī”. Dziesmā ierastajam grupas skanējumam pievienojas čells, piešķirot tai gaiši melanholisku noskaņu un kļūstot par vienu no skaņdarba centrālajiem elementiem. “Balādes Sub Scriptum repertuārā ir retums, bet tieši šī ir sanākusi reti skaista,” par dziesmu saka grupas solists Kristers Rudzītis. “Rudens smarža un krāsas neatstāj vienaldzīgu nevienu, tāpēc aicinām ikkatru uz brīdi ienākt rudenī un izbaudīt mākslinieciskāko no gadalaikiem. Un, protams, rudenī nevar iztikt bez nelielas melanholijas - tieši tāpēc čells.” Čells organiski iekļaujas dziesmas skanējumā, paspilgtinot tās rudenīgo noskaņu. “Jau izdzirdot dziesmas pirmo versiju, uzreiz sajutu tajā lielu potenciālu. Lai arī čells pats par sevi vienmēr skan mazliet skumji, šeit tas vairāk iedod gaišu sentimentu, nevis skumjas un tas, manuprāt, ir tieši tas, kas rudenim piestāv,” stāsta čellists Mareks Radzēvičs. Dziesmas “Rudenī” tekstu sarakstījis Emīls Buiķis. Tā tapusi kādā augusta vakarā, Emīlam Buiķim un Kristeram Rudzītim muzicējot akustiskās ģitāras pavadījumā. Un interesanti, ka no pirmās versijas līdz gatavajam skaņdarbam tās sākotnējā sajūta un uzbūve saglabājusies nemainīga. Taču aiz šķietami romantiskās rudens dziesmas slēpjas arī stāsts par vientulību un ceļu, kas katram reizēm jānoiet pašam. Dziesmas vārdu autors Emīls Buiķis tās ideju raksturo šādi: ““Rudenī” ir par vientulības sajūtu, kas piezogas līdz ar vasaras beigām, kad izdzerta pēdējā glāzīte, bāru ver ciet un jātaisās mājās. Un ir tāds smagums kājās, bet taksim nav naudas.” Dziesma ir par ceļu no rudens līdz pavasarim, kuru neviens nevar noiet tavā vietā un kurā, iespējams, nebūs arī neviena līdzi gājēja. “Līdz pavasarim vēl jānoiet 500 kilometri, bet tu no mājām esi izgājis čībās. Neatliek nekas cits kā sākt iet,” turpina Emīls. Savukārt Sub Scriptum dziesmai pievieno arī pavisam vienkāršu klausīšanās instrukciju: vislabāk baudīt rudens vakaros un nesteidzīgos rītos. Sub Scriptum feat. Mareks Radzēvičs – “Rudenī” pieejama visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās.

Ziņas

KINTIJA izdod jaunu dziesmu - Kā jūti Tu

Dziedātāja un dziesmu autore KINTIJA klausītājiem nodod savu jauno dziesmu Kā jūti Tu - vasarīgu, vieglu un sajūtām piepildītu, kas ļauj uz mirkli pakavēties laikā, kad vakari ir silti, sarunas ievelkas un vēl negribas domāt par vasaras noslēgumu.  “Varbūt šis ir tas veids, kā es varu kaut mazliet pagarināt šo vasaru?”, par dziesmas izdošanas laiku saka Kintija. “Septembris man saistās ar atvasaru, taču otobris jau sajūtās ir izteikti rudenīgs, tādēļ šī noslēdzošā septembra diena simbolizē būšanu mirklī, sajūtu, kad viss šķiet iespējams, gaiss ir silts, visapkārt virmo romantiski brīži, vēlie vakari, kopīgi saullēkti, neprātīgi piedzīvojumi.”  Kā jūti Tu ir dziesma par to īpašo brīdi starp diviem cilvēkiem, kad vēl nekas nav līdz galam pateikts, taču daudz kas jau ir jūtams. Par skatienu, klātbūtni, pievilkšanos un neziņu - ko otrs domā, un vienlaikus negribas neko sasteigt. Dažkārt tieši nezināmais ir tas, kas šo sajūtu padara tik dzīvu.  Dziedātājas muzikālajā rokrakstā šoreiz savijas melodiska popmūzika ar elektroniskās deju mūzikas elementiem. Dziesma, kas labi iederas gan siltā vasaras vakarā, gan esot ceļā - ar auto logiem vaļā un mazliet skaļāku mūziku, ļaujoties un pieredzot.  Un, ja vasara šogad beidzas pārāk ātri, varbūt to vēl var mazliet paildzināt ar vienu dziesmu. Vai vismaz ar kādu labu, vasarīgu braucienu. :)  Šis ir Kintijas otrais soloprojekts, un aktīvi tiek strādāts, lai rudens noslēgumā, varētu sagaidīt nākamo dziesmu. Paralēli tam, Kintija gatavo savu akustisko solokoncertu ar pašas komponētām dziesmām, lai pavisam drīz, ļautu klausītājam iepazīt mākslinieci klātienes koncertu atmosfērā.  

Ziņas

Raimonda Paula dziesmas jaunās muzikālās krāsās – Alūksnē izskanēs “Dziesmas, ko atceras sirds”

11. oktobrī plkst. 16.00 Alūksnes Kultūras centrā izskanēs koncertuzvedums “Dziesmas, ko atceras sirds” – muzikāls un emocionāli piesātināts stāsts, kura repertuāru veido tikai Maestro Raimonda Paula skaņdarbi. Tos jaunās muzikālās krāsās izdziedās operdziedātāji Evita Teterovska un Jānis Kurševs kopā ar pianista Matīsa Žilinska vadīto instrumentālo grupu. Koncertuzveduma “Dziesmas, ko atceras sirds” pirmizrāde notika 2026. gadā Jaunolaines Kultūras namā, bet rudens koncertu cikls sākās 17. septembrī Mazsalacas Kultūras centrā. 11. oktobrī muzikālais ceļš turpināsies Alūksnē. Klausītājus sagaida gan labi zināmas un paaudzēs iemīļotas Raimonda Paula melodijas, gan retāk dzirdēti, taču emocionāli dziļi skaņdarbi. Programmā iekļautas dziesmas un dueti no dažādām teātra izrādēm un dziesmu spēlēm – “Pāri, kas dabonas”, “Māsa Kerija”, “Marlēna”, “Dāmu paradīze” un citām. Daudzas no šīm melodijām Latvijas klausītāju atmiņā palikušas leģendāro dziedātāju Margaritas Vilcānes, Noras Bumbieres un Ojāra Grīnberga izpildījumā. Koncertuzvedumā tās atdzims jaunās muzikālās krāsās, saglabājot cieņu pret oriģinālu un vienlaikus iegūstot mūsdienīgu un izjustu skanējumu. Programmas muzikālo stāstu veidos soprāns Evita Teterovska un tenors Jānis Kurševs, savukārt pavadošo instrumentālo grupu vadīs pianists un komponists Matīss Žilinskis. Kopā ar viņu muzicēs basģitārists Ralfs Arbidāns un bundzinieks Jurģis Lipskis. Koncertuzveduma režisors ir Mārtiņš Kagainis. “Dziesmas, ko atceras sirds” tapusi kā veltījums Maestro Raimondam Paulam viņa nozīmīgajā jubilejas gadā – ar cieņu pret komponista radīto mūziku un dziesmām, kuras laika gaitā kļuvušas par Latvijas kultūras neatņemamu daļu. Koncerts būs iespēja Raimonda Paula mūziku no jauna piedzīvot gan tiem klausītājiem, kuri ar šīm melodijām auguši un tās saista ar savas dzīves nozīmīgiem mirkļiem, gan jaunākajai paaudzei, kas Maestro muzikālo mantojumu vēl tikai iepazīst. Biļetes uz koncertu “Dziesmas, ko atceras sirds” Par māksliniekiem Evita Teterovska ir latviešu operdziedātāja (soprāns), kura profesionāli muzicējusi Eiropā un ASV. Viņa uzstājusies arī Kārnegija zālē Ņujorkā un pārstāvējusi Latviju diplomātiskos un kultūras pasākumos ASV un Lielbritānijā. 2022. gadā Ņujorkā Teterovska ar izcilību ieguvusi mākslinieka grādu operdziedāšanā. Matīss Žilinskis ir pianists, komponists un aranžētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvents, kurš klavierspēles prasmes pilnveidojis arī ASV. Viņš muzicējis kopā ar Latvijas Radio bigbendu, grupu “Dagamba”, Kristīni Balanas, Daumantu Kalniņu un citiem māksliniekiem. Žilinska albums “Bērnības atmiņās”, kas ieskaņots ar džeza trio, iekļuva “Kilograms kultūras” fināla balsojumā kategorijā “Starts”, savukārt kopā ar Raimondu Celmu tapusi koncertprogramma “Tālie krasti” ar Viļa Plūdoņa dzeju un Matīsa Žilinska mūziku. Jānis Kurševs ir tenors, kurš koncertuzvedumā “Dziesmas, ko atceras sirds” kopā ar Evitu Teterovsku interpretēs Raimonda Paula dziesmas un duetus.

Ziņas

Sovvaļnīks atgriežas pie metālmūzikas ar jaunu albumu “Sovvaļnīcisms”

Mūziķis Sovvaļnīks atgriezies pie smagāka skanējuma un laidis klajā jaunu albumu “Sovvaļnīcisms”. Ierakstā iekļautas desmit dziesmas ar dzejnieces Marijas Dzeislas tekstiem, kuros mūziķis atradis black metal raksturīgo atmosfēru un vienlaikus arī mūsdienīgas atsauces. Albums “Sovvaļnīcisms” klausītājus sasniedza 25. septembrī koncerta “Sovvaļnīkam 18” laikā. Ar jauno ierakstu Sovvaļnīks atgriežas pie metālmūzikas pēc perioda, kurā viņa daiļradē vairāk bija dzirdams poproka skanējums. Albuma mūzika sacerēta 2024. gadā, savukārt ieraksts tapis pakāpeniski laika posmā no 2024. līdz 2026. gadam. Ierakstu veicis Vladimirs Lavrentjevs, instrumentus iespēlējuši Sovvaļnīks un Mareks Gusāns, bet skaņu režisors ir Matīss Klaviniuss. “Sovvaļnīcismā” iekļautas desmit kompozīcijas, kuru pamatā ir Marijas Dzeislas dzeja. Tieši tās satikšanās ar agresīvāku muzikālo skanējumu kļuvusi par vienu no albuma būtiskākajām iezīmēm. “Marija neiebilda pret viņas dzejas izmantojumu tik agresīvā mūzikas stilā, savukārt es biju lielā sajūsmā gan par pašu dzeju, kas ietver reālu black metal atmosfēru, gan arī par mūsdienu atsaucēm, paplašinot black metal mūzikas horizontus,” par sadarbību stāsta Sovvaļnīks. Līdz ar albumu publiskots arī teksta video, kuru veidojis Dāvis Kots. Klausies albumu “Sovvaļnīcisms” Jaunais desmit dziesmu albums pilnā apjomā pieejams lielākajās mūzikas straumēšanas platformās, kā arī Sovvaļnīka Bandcamp profilā.

Ziņas

Vokālā džeza grupa “Assembly Singers” aicina ielūkoties brīnišķīgajā blūza pasaulē

Mūzika nav tikai skanējums – tā var būt dzīvesveids, elpa, saruna un pilsētas ritms. Mūzika dzīvo ielās un klubos, ritms saplūst ar ikdienas soļiem, un dažādu kultūru balsis gadsimtu gaitā ir radījušas vienu no krāšņākajām un neatkārtojamākajām amerikāņu mūzikas tradīcijām – blūzu. 21. oktobrī plkst. 19.00 koncertzālē “Ave Sol” ielūkoties brīnišķīgajā blūza pasaulē klausītājus aicina vokālā džeza grupa “Assembly Singers”. Vokālā džeza grupa, kas pazīstama ar savu radošo meklējumu garu un daudzveidīgo vokālo skanējumu, šoreiz pievērsusies New Orlean jeb Luiziānas mūzikas īpašajai estētikai. Luiziānas blūza īpašo valdzinājumu “Assembly Singers” dziedātāji veidos kopā ar izciliem mūziķiem Aleksandru Tomasu Matjussonu, kas ir arī šīs programmas autors un aranžētājs (klavieres), Arianu Seviško (ģitāra, balss), Pēteri Liepiņu (kontrabass), Vadimu Dmitrijevu  (trombons), Sandi Skeranski (trompete) un Arti Orubu (sitaminstrumenti).   Klavieres iezīmē telpu, ģitāra papildina to ar blūzam raksturīgo krāsu un kustību, kontrabass kļūst par ritmisku pamatu, savukārt trombons un trompete piešķir skanējumam raksturīgo Ņūorleānas dzīvīgumu un temperamentīgo raksturu. Sitaminstrumenti savieno visu šo daudzveidību vienotā pulsā, bet pāri visam ir balss, kas ar smalkām tembrālām niansēm ļauj klausītājam mūziku ne tikai sadzirdēt, bet arī sajust. Šajā mūzikā līdzās blūza melanholijai vienmēr ir kustība, dzīvīgums, siltums un dzīvesprieks. Mūzika it kā nepārtraukti elpo un mainās. Tā ir stāsts par cilvēka pieredzi – ilgām un zaudējumu, mīlestību un vientulību, ticību un cerību, un par spēju svinēt dzīvi. Ņūorleānas blūzs nav tikai žanrs – tas ir īpašs pasaules izjūtas veids. Gluži kā muzikāls krustpunkts, kur blūza emocionalitāte sastopas ar džeza improvizācijas brīvību, gospeļa garīgumu, ritmblūza un soula enerģiju, fanka pulsāciju un kreolu mūzikas daudzveidību. Šī daudzveidība radījusi skanējumu, kurā žanru robežas teju izzūd. Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tīmekļvietnē www.bilesuparadize.lv.  

Ziņas

“Backstage of Life” (Dzīves aizkulises) rudens tūres ietvaros uzstāsies trīs Latvijas pilsētās

Rumānijas, Īrijas un Latvijas dzejas un laikmetīgās mūzikas kopprojekts “Backstage of Life” (Dzīves aizkulises) rudens tūres ietvaros uzstāsies trīs Latvijas pilsētās “Backstage of Life” (Dzīves aizkulises) ir starptautiskais laikmetīgās mūzikas un dzejas projekts, kas šī gada augustā aizsākās Transilvānijā, Rumānijā, ICon Arts festivāla ietvaros. Projekta muzikālais materiāls balstās latviešu dzejnieces Aleksandras Lines angļu valodā rakstītajā dzejā, bet Transilvānijā piedzimušai koncertprogrammai rudens tūres laikā Rumānijā, Latvijā un Īrijā pievienosies arī citi vietējie mūziķi un komponisti. Latvijā “Backstage of Life” koncerti notiks Lūznavas muižā 14. oktobrī, Mākslas galerijā un džeza klubā MASA 15. oktobrī un Turaidas evanģēliski luteriskajā baznīcā 17. oktobrī.  Projekta idejas autore ir komponiste un Rumānijas ICon Arts akadēmijas un festivāla līdzdibinātāja Diāna Georgiu (Gheorghiu), kas rūpīgi atlasīja komponistus un mūziķus no Rumānijas, Īrijas un Latvijas, lai pētītu radošo telpu, kurā satiekas rakstītā mūzika, runātais vārds un improvizācija. Katrs priekšnesums atspoguļos tās uzņēmējvalsts kultūras identitāti, saglabājot kopīgu māksliniecisko vīziju: padarot pašu neredzamo radošo procesu par daļu no izrādes. ““Backstage of Life” iedvesmojas no kompozīcijas tapšanas aizkulisēm – no neredzamā un bieži vien intuitīvā procesa, kurā muzikālas idejas pamazām iegūst formu un pārtop mākslinieciskā izteiksmē”, – stāsta Diāna Georgiu. Kamermūzikas un dzejas koncertprogrammā izskanēs Diānas Georgiu (Rumānija), Mihaja Murariu (Rumānija), Harija O’Konora (Īrija) un Latvijas komponistu skaņdarbi. Tos atskaņos rumāņu mūziķi Mihajs Murariu (klavieres), Aleksandra Tānase (Tănase; soprāns, vijole), Kristīna Tegzeša (Tegzeșiu; oboja), latviešu dzejniece Aleksandra Line (runātais vārds), kā arī latviešu mūziķi Vinsents Krebs (perkusijas, elektronika), Toms Timofejevs (bass) un Ēriks Miezis (vibrofons).  Koncertprogramma “Backstage of Life” ir vairāk par radošuma izjūtu, nevis par mūsdienu mūzikas izpratni. Klausītāji tiek aicināti ielūkoties mākslinieciskās jaunrades aizkulisēs, kur mūzika, dzeja un improvizācija atklāj, kā idejas dzimst, transformējas un tiek kopīgotas. Nav nepieciešamas īpašas zināšanas – tikai zinātkāre un vēlme izjust mūziku kā dzīvu radošu procesu. Performances laikā smalka apgaismojuma dramaturģija vada auditoriju cauri trim radošajiem stāvokļiem – skicei, strukturētai kompozīcijai un kontrolētai improvizācijai. Apgaismojums koncertu laikā nevis ilustrē katru posmu katrā darbā, bet gan darbojas kā vizuāla valoda, kas ļauj auditorijai atpazīt dažādus mākslinieciskās radīšanas posmus to attīstības gaitā. Īsas muzikālas un poētiskas interlūdijas savieno lielākos darbus, atklājot ideju fragmentus, pirms tie iegūst galīgo formu. “Backstage of Life” piedzīvoja pirmatskaņojumu ICon Arts festivāla ietvaros Kopša Mare, Transilvānijā, Rumānijā, 2026. gada vasarā. Septembrī šī koncertprogramma izskanēja vēl divos koncertos Rumānijā – Bukarestes Antīko karšu un grāmatu muzejā un Brašovas pilsēts filharmonijā, bet novembrī izskanēs Īrijā – Rumānijas vēstniecībā Dublinā, restaurētajā Oterardas tiesas namā un Kingu mājas muzejā. Latvijā “Backstage of Life” koncerti notiks: 14. oktobrī plkst. 18.00 – Lūznavas muižā 15. oktobrī plkst. 20.00 – klubā MASA, Rīgā 17. oktobrī plkst. 17:00 – Turaidas baznīcā Projektu īsteno Rumānijas Mūziķu Interpretatīvās Rades Savienība (UCIMR), Īrijas Laikmetīgās mūzikas centrs (CMC) un biedrība “Louder.lv”, ar Rumānijas Nacionālā kultūras fonda administrācijas (AFCN) atbalstu.

Ziņas

Koris “Kamēr…” pēc vērienīgā Āzijas ceļojuma aicina uz koncertu “Divās pasaulēs”

2026. gada 16. oktobrī plkst. 20.00 Koncertzālē “Ave Sol” izskanēs jauniešu kora “Kamēr…” koncerts “Divās pasaulēs”. Jauniešu koris “Kamēr…” šovasar devās savā līdz šim vērienīgākajā koncertceļojumā – uz Honkongu un Taivānu, Latvijas un Eiropas kormūzikas tradīcijas izdzīvojot pasaules otrā malā. Rudenī ceļš turpināsies pretējā virzienā – uz Turīnu, kur koris izraudzīts par nozīmīgā starptautiskā diriģentu konkursa Fosco Corti rezidējošo kori. Starp šiem diviem ceļiem top koncerts “Divās pasaulēs”. Eiropa un Āzija ir divas atšķirīgas kultūrtelpas – ar savu vēsturi, valodu, priekšstatiem un muzikālo tradīciju. To atšķirības nav jāizlīdzina, lai tās spētu viena otru uzrunāt. Jo aiz kultūras, valodas un ģeogrāfijas robežām paliek kaut kas daudz vienkāršāks un universālāks – cilvēks. To “Kamēr…” šovasar piedzīvoja atkal un atkal: mūzika, kas dzimusi šeit, spēj būt saprotama un tuva arī tūkstošiem kilometru tālumā. Ne tādēļ, ka pasaules būtu vienādas, bet tādēļ, ka cilvēka ilgas, prieks, skumjas, cerība, vientulība un vajadzība pēc gaismas nepieder vienai kultūrai vien. Atšķirīgās pasaulēs mūsu emocionālie vektori tomēr satiekas. Koncerta programmā šī cilvēka iekšējā pasaule atklājas Eiropas un Baltijas kormūzikā – no sakrāla klusuma un lūgšanas līdz mīlestībai, ilgām un gaismai, no senākās Eiropas kora tradīcijas līdz mūsdienu latviešu mūzikas balsij. “Divās pasaulēs” ir viens mirklis starp diviem ceļiem – atskats uz Āziju pirms došanās uz Turīnu. Un atgādinājums, ka pasaule var būt bezgalīgi dažāda, bet cilvēks tajā – pārsteidzoši līdzīgs. Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tīmekļvietnē www.bilesuparadize.lv.

Ziņas

Sākusies ierakstu iesniegšana “Zelta Mikrofons 2027”

No 1. oktobra sākusies ierakstu iesniegšana Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons 2027”. Mūziķi, autori, producenti un izdevēji savus 2026. gada ierakstus vērtēšanai varēs pieteikt līdz 1. decembrim. Iesniegtos darbus izvērtēs profesionāla žūrija vairāk nekā 50 cilvēku sastāvā.  “Zelta Mikrofons” sākas ar ierakstu - un no šodienas sākas ceļš pretī balvas 31. ceremonijai. Vērtēšanai var iesniegt ierakstus, kas izdoti vai publicēti laika posmā no 2025. gada 2. decembra līdz 2026. gada 1. decembrim. Pieteikumu iesniegšana norisinās no 1. oktobra līdz 1. decembrim ieskaitot.  Ierakstus var iesniegt jebkura fiziska vai juridiska persona. Lai darbs varētu pretendēt uz balvu, tam jāatbilst vismaz diviem no četriem kritērijiem – izpildītājs, mūzikas autors, teksta autors vai izdevējs/producents ir Latvijas pilsonis. Par publicētu tiek uzskatīts arī digitāli izdots ieraksts, kas padarīts sabiedrībai pieejams, piemēram, Spotify, Bandcamp, SoundCloud, iTunes, YouTube vai citā digitālajā platformā.  Šogad albumu iesniedzējiem nav pašiem jāizvēlas konkrēta nominācija. Pieteikuma anketā iespējams norādīt ierakstam atbilstošos žanrus, bet galīgo albumu sadalījumu pa žanru kategorijām veiks īpaši izveidota profesionāla žūrijas komisija.  Paralēli albumu vērtēšanai saglabātas četras vispārīgās kategorijas – “Labākais mūzikas videoklips”, “Labākais koncertieraksts video”, “Labākā debija” un “Labākā dziesma”.  Ierakstu iespējams iesniegt elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu un norādot piekļuves saites uz albuma audio failiem WAV vai MP3 formātā, vizuālajiem materiāliem un, ja pieejams, video materiālu. Fiziskos albumus iespējams nogādāt veikalā “UKULELE Rīga”, Avotu ielā 40, vai nosūtīt ar Omniva. Fiziskā formātā nepieciešamas 10 albuma kopijas, bet, ja ieraksts pretendē arī uz labākā albuma dizaina atzinību, - 20 kopijas.  Ierakstu iesniegšana līdz 21. novembrim ir bez maksas. Par pieteikumiem, kas iesniegti no 22. līdz 30. novembrim, paredzēta 15 eiro dalības maksa, izņemot ierakstus, kuru oficiālais iznākšanas datums ir šajā periodā. Savukārt 1. decembrī iesniegšanas maksa būs 25 eiro. LaMPA biedriem paredzēti atšķirīgi nosacījumi.  Iepriekšējā ceremonijā triumfēja “Sudden Lights” un Fiņķis. “Zelta Mikrofona” 30. jubilejas ceremonijā, kas 2026. gada 28. februārī notika Olimpiskajā centrā “Ventspils”, balvas tika pasniegtas 20 kategorijās. Par Gada albumu tika atzīts grupas “Sudden Lights” albums “īsas vasaras, garas ziemas”, kas triumfēja arī kā labākais popmūzikas albums. Zelta Mikrofons Par Labāko dziesmu kļuva Fiņķa “BAUDAM!”, kas saņēma arī “Radio hita” balvu. Savukārt balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā saņēma grupa “Iļģi”. Labākā debijas albuma godalgu ieguva Emilijas “Tintes stāsts”.  Tagad sākas nākamais posms - tiks meklēti ieraksti, kas pretendēs uz “Zelta Mikrofons 2027” balvām. Iesniegšana turpināsies līdz 1. decembrim, bet detalizēti noteikumi, pieteikuma anketa un atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem pieejamas balvas oficiālajā mājaslapā. Iesniedz savu ierakstu “Zelta Mikrofons 2027”